Miķeļi ir rudens saulgrieži. Senāk tos svinēja, kad diena un nakts bija vienādā garumā, godinot dabu, ražu, rīkojot bagātīgas dzīres. Tagad tos svin 29. septembrī. Miķeļi ir arī nozīmīgs brīdis dabā, lai paredzētu laika apstākļus ziemai un pavasarim.
Miķeļdiena, saukta arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu.
Miķeļi principā ir laiks, kad raža ziemai ir jau iegūta, savā ziņā sagatavota. Laiks, kad sanākt kopā un uzrīkot “dzīres”. Protams, mūsdienās vairs nav kā agrāk, tomēr kaut kādas tradīcijas ir saglabājušās, kā, piemēram, Miķeldienas gadatirgus. Agrāk, šādos gadatirgos bija iespēja pārdod vai mainīties ar izaudzēto, arī iespēja izdziedāties, izdancoties un kārtīgi izlustēties.
Miķeļi ēdienos
Neatņemama Miķeļa dienas tradīcija ir maltītes gatavošana. Miķeļi bija vieni no bagātākajiem svētkiem, jo raža novākta, lopi vasarā izauguši, tad varēja rīkot pamatīgas dzīres.
Miķeļos izvēlas baltu vai dzeltenu galdautu, galdu rotā ar labības kūlīšiem, pīlādžu zariem, rudens lapām, ziediem un augļiem.
Es neesmu nekad svinējusi īsti Miķeļdienu, izņemot skolas laikā, kad bija tirdziņi, bet ar to arī viss aprobežojās. Man liekas, Miķeļi ir tādi superīgi svētki, lai sveiktu preicīgi rudeni, kas citreiz ir tik drūms ātrās tumsas iestāšanās dēļ.
Iesaku šogad kopā ar mani, jau laicīgi sevi noskaņot uz patīkamu rudens un ziemas laiku. Miķeļdienā varat pagatavot kādu senu ēdienu – koču, sklanduraušus, pīrāgus, kūkas un svētku cepeti vai ko modernāku, lai būtu iemesls pavadītu vakaru kopā ar mīļajiem pie vakariņu galda.
Dažas receptes idejām:
Koča
Sklandrauši
Ābola kūka
Burkānu mafini
Zoss cepetis ar karamelizētiem āboliem
Citas receptes meklē ŠEIT
…
Jāņus un Pēterus svētīja knapinoties, pirmo maizi dabūjuši ēst tikai uz Jēkabiem, bet Miķeļos varēja rīkot plašas dzīres uz nebēdu. Par godu Miķelim brūvēja alu, skābēja kāpostus, cepa karašas un plāceņus. Kāva aitu, cūku vai sivēnu. Bieži vien no pavasarī atskrējušiem sivēniem vienu uzreiz iesvētīja par Miķelīti, gatavojot šo godu maltītei. Taču pirmo alus un gaļas tiesu saimes ļaudis neēda paši, bet ziedoja Miķelim. Vietumis to nesa uz riju un atstāja uz krāsns vai svieda rijas speltē. Ziedojums dots arī mājas gariņam, noliekot pirmo maizes riecienu ar alus kausu aizkrāsnē.
Miķeli beidzas līdz ar Veļu laiku. Iestājas klusais veļu laiks, kas ilgs līdz Mārtiņiem. Šajā laikā mirušo gari nāk apraudzīt savas mājas, piederīgos un mieloties ar rudens ražu. Šie svētki nepaģēr lielu dziedāšanu un dančos iešanu, kā tas ir pārējo saulgriežu svinību laikā. Lai netraucētu veļiem, šajā laikā jāizturas klusi un drīkst strādāt tikai klusus darbus.
Izlasi rakstu par Mārtiņdienas ēdieniem, gatavojies svētkiem jau laicīgi. Rakstu vari izlasīt ŠEIT.
