10 gardas šašliku receptes

10 gardas šašliku receptes. Šašliks, tas nav tikai ēdiens, tā ir māksla, kas savāc kopā vairākus cilvēkus. Citreiz pat es cepot šašliku to neēdu, bet priecājos par procesu, kad tas ir jācep. Tas vieno! Garša – tik daudz receptes, ka atliek tik atrast savu mīļāko. Tāpēc piedāvāju Tev dažas gardas šašliku receptes. Izmēģini!

10 gardas šašliku receptes

Nedaudz par pašu vārdu Šašliks

Vārds šašliks tika radīts no Krimas tatāru valodas, Zaporožjas kazakiem – “şış” – tulkojumā nozīmē iesms, durklis, un krievu valodā ienāca 18. gadsimtā, no turienes izplatoties angļu un citās Eiropas valodās. Arī Turku valodā vārds “şış” nozīmē iesms, un šašliks burtiski tiek tulkots kā “gaļa uz iesma”. Šašlikam izmanto dažādas gaļas: cūkas, aitas, liellopa vai vistu. Mūsdienās, šašlika galvenā sastāvdaļa, ja tā var teikt, ir marināde: etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē, zaļumos un garšvielās. Parasti šašliku cepj uz atklātas uguns vai kokoglēm; uz iesma uzsprausti gaļas gabali; vai arī cep uz speciāla grila vai mangala, periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Šašliks sākotnēji tika izgatavots no jēra, bet mūsdienās tas tiek pagatavots no visāda veida gaļas – cūkgaļas, liellopa, brieža gaļas, atkarībā no vietējām vēlmēm un reliģiskām tradīcijām. Populāri ir kļuvis cep šašliku kopā ar dārzeņiem, piemēram, papriku, sīpolu, sēnēm un tomātiem.

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara – tas bija jēra gaļas šašliks, kas iepriekš nebija marinēts, cepts kopā ar speķi, bet piedevās pasniegts ar ceptiem kartupeļiem.

Tomēr plašu popularitāti šašliks ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Lai gan nav nekas neparasts, ka šašliks mūsdienās tiek iekļauts restorānu ēdienkartēs, to daudzās vietās ātrās ēdināšanas veidā parasti pārdod ielu pārdevēji.

Šobrīd šašliks ir kļuvis netikai par “Jāņu” maltīti, bet ierasts ēdiens piknikos, vasara svētkos, ballītēs u.c.