Olu krāsošana un ēšana ir neatņemama Lieldienu tradīcija jau vairākus gadus. Olas ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Viena no populārākajām tradīcijām ir krāsot olas; mainīties ar citiem; tās dāvināt un piedalīties olu kaujās.

Lieldienu ēdieni

Zemāk piedāvāšu klasiskās un netik klasiskās receptes, ko varētu pagatavot savam Lieldienu galdam. Noteikti ir jānovāra olas priekš olu kaujām, bet arī jāpagatavo kāda garda maltīte, kur olas ir galvenā sastāvdaļa. Lieldienās ir pierasts piknikot, tāpēc bez kādas gardas šašlika receptes neiztikt. Pie siltas tējas vai, iespējams, kāda stiprāka dzēriena, iederās plācmaizīte vai kūka. Aplūko receptes un smelies iedvesmu! Lai labi garšo!

Uzkodas:

• Lavašs ar sāļo biezpienu
• Grilēta kukurūza ar sieru un laima majonēzi
• Pildītās olas
• Liellopu gaļas tartars

Salāti:

• Vienkāršie olu salāti
• Biešu, batātes un kvinojas salāti
• Kārtainie dārzeņu salāti franču gaumē
• Cēzara salāti ar vistas fileju
• Burkānu Korejas salāti

Pamatēdiens:

• Dārzeņu tarte ar daudz olām
• Brieža gaļas steiks
• Ātrā vistas marināde itāļu gaumē
• Folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem
• Gardais rīsu plovs

Deserti: 

• Lieldienu biezpienu pasha
• Karaliskā Lieldienu pasha
• Ātrā Lieldienu pasha ar medu
• Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu
• Burkānkūka
• Skābā krējuma medus kūka
• Kokosriekstu kēkss

Dzērieni:

• Olu liķieris
• Džina kokteilis ar olas baltumu
• Dalgona Espresso ledus kafija
• Bērza sulas mojito
• Smiltsērkšķu karstais dzēriens

Par Lieldienu ticējumiem, olu krāsošanu plašāk vari izlasīt rakstos: “Lieldienu ticējumi” un “Lieldienas un ēdieni”

Vai zināji, ka Lieldienu zaķis, simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai ap 1500.gadu.

“Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj,
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt.”

Šis raksts Lieldienu ēdieni pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

10 gardas šašliku receptes

1. Vistas stilbiņi ingvera medus marinādē
2. Šašlika kefīra un majonēzes marinādē
3. Sulīgā šašlika marināde
4. Šašliku marināde rabarberu sulā
5. Liellopa gaļas ribiņu marināde
6. Cūkgaļas šašlika maizes marināde
7. Vistas stilbiņi marinādē
8. Ātrā vistas marināde
9. Ātrā cūkgaļas šašlika marināde
10. Šašliku marināde rabarberu sulā

Nedaudz par pašu vārdu Šašliks

Vārds šašliks tika radīts no Krimas tatāru valodas, Zaporožjas kazakiem – “şış” – tulkojumā nozīmē iesms, durklis, un krievu valodā ienāca 18. gadsimtā, no turienes izplatoties angļu un citās Eiropas valodās. Arī Turku valodā vārds “şış” nozīmē iesms, un šašliks burtiski tiek tulkots kā “gaļa uz iesma”. Šašlikam izmanto dažādas gaļas: cūkas, aitas, liellopa vai vistu. Mūsdienās, šašlika galvenā sastāvdaļa, ja tā var teikt, ir marināde: etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē, zaļumos un garšvielās. Parasti šašliku cepj uz atklātas uguns vai kokoglēm; uz iesma uzsprausti gaļas gabali; vai arī cep uz  speciāla grila vai mangala, periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Šašliks sākotnēji tika izgatavots no jēra, bet mūsdienās tas tiek pagatavots no visāda veida gaļas – cūkgaļas, liellopa, brieža gaļas, atkarībā no vietējām vēlmēm un reliģiskām tradīcijām. Populāri ir kļuvis cep šašliku kopā ar dārzeņiem,  piemēram, papriku, sīpolu, sēnēm un tomātiem. 

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara – tas bija jēra gaļas šašliks, kas iepriekš nebija marinēts, cepts kopā ar speķi, bet piedevās pasniegts ar ceptiem kartupeļiem.

Tomēr plašu popularitāti šašliks ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Lai gan nav nekas neparasts, ka šašliks mūsdienās tiek iekļauts restorānu ēdienkartēs, to daudzās vietās ātrās ēdināšanas veidā parasti pārdod ielu pārdevēji.

Šobrīd šašliks ir kļuvis netikai par “Jāņu” maltīti, bet ierasts ēdiens piknikos, vasara svētkos, ballītēs u.c.

Šis raksts 10 gardas šašliku receptes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Mans pašas pirmais ceptais šašliks šajā gadā bija 8. jūnijā. Un tagad varu teikt, ka kopš tās dienas sākās mana šašlika sezona.  Grilā ieliec malku; piešķil uguni; sagaidi oglītes; uz iesmiem vai redelēm liec savu iecienīto šasliku un cep. Vai jau sajuti svaigi ceptā šašlika smaržu? Es, jā!

Šajā rakstā apskatīsim šašlika vēsturi; kādu gaļu labāk izvēlēties; kā to cep un, protams, šašlika receptes.

“Ja Tu neēd gaļu, tu nevari tik pie pudiņa. Kā tu vari dabūt pudiņu, ja neēd gaļu?” /Pink Floyd/

Kas ir šašliks?

Vārds šašliks tika radīts no Krimas tatāru valodas, Zaporožjas kazakiem – “şış” – tulkojumā nozīmē iesms, durklis, un krievu valodā ienāca 18. gadsimtā, no turienes izplatoties angļu un citās Eiropas valodās. Arī Turku valodā vārds “şış” nozīmē iesms, un šašliks burtiski tiek tulkots kā “gaļa uz iesma”. Šašlikam izmanto dažādas gaļas: cūkas, aitas, liellopa vai vistu. Mūsdienās, šašlika galvenā sastāvdaļa, ja tā var teikt, ir marināde: etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē, zaļumos un garšvielās. Parasti šašliku cepj uz atklātas uguns vai kokoglēm; uz iesma uzsprausti gaļas gabali; vai arī cep uz  speciāla grila vai mangala, periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Šašliks sākotnēji tika izgatavots no jēra, bet mūsdienās tas tiek pagatavots no visāda veida gaļas – cūkgaļas, liellopa, brieža gaļas, atkarībā no vietējām vēlmēm un reliģiskām tradīcijām. Populāri ir kļuvis cep šašliku kopā ar dārzeņiem,  piemēram, papriku, sīpolu, sēnēm un tomātiem. 

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara – tas bija jēra gaļas šašliks, kas iepriekš nebija marinēts, cepts kopā ar speķi, bet piedevās pasniegts ar ceptiem kartupeļiem.

Tomēr plašu popularitāti šašliks ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Lai gan nav nekas neparasts, ka šašliks mūsdienās tiek iekļauts restorānu ēdienkartēs, to daudzās vietās ātrās ēdināšanas veidā parasti pārdod ielu pārdevēji.

Šobrīd šašliks ir kļuvis netikai par “Jāņu” maltīti, bet ierasts ēdiens piknikos, vasara svētkos, ballītēs u.c.

Šašliks citās kultūrās

Armēņu valodā šašliku sauc par “horovats”, Azerbaidžānas šašliku – “kebabu”; “kebab-Šašliks” ir turku šašliks.

Cilvēki Vidusjūras valstīs šašliku gatavo pavisam citādi. Viņi iesmērē gatavo gaļu ar nelielu daudzumu piparmētru, kasuzdurta uz koka irbulīšiem, un cepj uz oglēm. Āzijas valstīs to dara citādi: tiek cepti mazi gaļas gabali, pārsvarā tā ir tikai jēra gaļa.

Irānas virtuvē gaļa parasti ir lielos gabalos, savukārt citur tiek uzturēta vidēja lieluma gaļas kubiņu forma, padarot to līdzīgu brošūrai. 

Kad es biju Turcijā, un pasūtīju šašliku, saņēmu sojas gaļu uzdurtu uz iesma, kas līdzinājās cīsiņam. Neteikšu, ka garša bija slikta, bet tas nebija mans. 

Gaļas gatavošanas un cepšanas tradīcijas valstīs ir dažādas. To ietekmē daudzi faktoru, kā piemēram klimats, tradīcijas, reliģijas īpatnības, kā arī cilvēku vēlmes. Mūsdienās ir ļoti daudz paņēmienu un receptes, kā pagatavot garšīgu šašliku. Noteikti arī Tev ir sava iecienītā recepte un paņēmiens, kā izcept visgardāko šašliku. Droši raksti komentāros.

Šašlika gaļa

Sāksim ar to, ka gaļa noteikti nedrīkst būt ķīmiska vai ar aromātu vai tāda, kas rada aizdomas par gaļas bojāšanos. Vizuāli svaigāka gaļa būs sausa, spīdīga un vienmērīgā krāsā. Vislabākais sašliks un jebkāda ēdiena gaļa ir labākā no zemnieku samniecībām, tad tu noteikti zini, ka gaļa nav sapumpēta ar ūdeni un bijusi saldēta. 

Vispār šašlikam nav ieteicams izmantot saldētu un atkausētu gaļu, jo pagatavojot tai nebūs laba, baudāma struktūra un tā varētu jukt ārā. Labāk izvēlēties svaigu, atdzesētu gaļu, kurai kārtīgi notecinātas asinis. Gabaliem jābūt stingriem un vienmērīgiem.

Jāizvēlas tāds gaļas gabals, kas nav cīpslains un ir bez lielas speķa daļas.

Ja nav citas iespējas, var pirkt vienu reizi saldētu gaļu. Lai pārbaudītu, vai gaļa bijusi saldēta tikai vienu reizi, paņem gabalu rokās un pasildi to ar pirkstiem; tajās vietās, kur piekļuva siltums, gaļai jākļūst tumšākai, ja tā nav, tad gaļa ir saldēta un atkausēta vairākas reizes. 

Kā sākumā minēju, īstā klasiskā šašlika gatavošanā izmanto svaigu jauna jēra gaļu. Tādu mūsdienās ir reti atrast. Veikalā izvēlies jēra gaļas gabalu, kurš ir koši sarkanā krāsā. Rubīna tonis jēra gaļai norāda uz to, ka tā nav pirmā svaiguma. Pēc šašlika izcepšanas ieteicams to uzreiz notiesāt, jo tas ātri atdziest un kļūst grūtāk sakožams.

Šašlika gaļas izvēle

Vispopulārākais sašlika veids ir no cūkgaļas. Šī gaļa ir nopērkama gandrīz katrā pārtikas veikalā, un izvēle ir tiešām plaša. Gaļu ieteicams izvēlēties gaiši rozā krāsā ar nelielu tauku kārtiņu.

Šašlikam piemērota būs svaiga cūkas kakla karbonāde, bezkaulu pleca gabals, kā arī pakaļējās daļas izcirtumi. Protams, drīkst pirkt arī tīro fileju, kas ir visdārgākā cūkas daļa. Tomēr, gaļai jābūt arī mazam speķa gabaliņam, lai šašliks būtu sulīgs, ne sauss.

Viens no pēdējā laika ekonomiskākajiem un nu jau arī ļoti iemīļotiem šašlikiem ir vistas gaļas. Piemērotākie gabali būs stilbi un šķiņķīši. To sākuši lieto daudzi, jo šašliks ātri izcepas un arī iemarinējas. Kā arī vieglāk sagremojas. Bet nu es palieku pie klasiskām vērtībām, kā cūkgaļas šašlika. 

Liellopa gaļa ir visnepiemērotākā šašlika gatavošanai, jo tā ir viscietākā un sīkstākā. Ja nav pieejams cits gaļas veids kā tikai liellops, centies izvēlēties pēc iespējas jaunāka dzīvnieka gaļas gabala izgriezumu un pēc krāsas maksimāli gaišāku. Ja jāizvēlas šašlika gatavošanai, no visiem pieejamajiem liellopu gaļas veidiem labākais variants būs tieši teļa gaļa.

Kā pareizi cept šašliku

Šašlika ēšanā, manuprāt, viena no galvenajām visa procesa sastāvdaļām ir tieši cepšana. Kad visi sastājušies ap ugunskuru vai grilu, vēro savus gabaliņus, izsaka komentāros par to vai ir/nav gatavs. 

Kad gaļa iegādāta, tai jānogriež viss liekais – lielās cīpslas un āda. Šašlika gabaliņus griez nelielos kubos,bet nepārāk mazos, jo gaļa cepot sarausies. Jāatceras, ka gaļa jāgriež pret muskuļa dzīslojumu, lai tā uzsūktu marinādi un cepot būtu maigāka un vieglāk sagriežama un gremojama.

Vislabākā malka priekš cepšanas esot no lapu kokiem – bērzs un ozols. Vajadzētu izvairīties no skujkoku malkas, tā var piedos gaļai nevēlamu rūgtumu. Un nevajadzētu arī lietotr degšķidrumu vai sauso spirtu. Bet, ja lieto, atceries, ka šiem šķidrumiem ļājauj iesūkties un izdegt, lai ēdienā nebūtu ķīmijas iegarša. 

Attālumam no oglēm līdz gaļai jābūt 10-15 cm. šašliku vajadzētu apgriezt ik pēc 5-7 min. Kopuma šašlika cepšana aptuveni aizņem līdz 25 min. Viss ir atkarīgs no gaļas izvēles un biezuma. 

Ogles gatavošanās procesā, nav  ieteicams aplaistīt. Uzliesmojošās liesmas norāda uz pārāk augstu ogļu temperatūru vai tauku pilēšanu uz tām. Abos gadījumos ir labāk noņemt šašliku no grila un ļaut ugunij apdzist patstāvīgi. Ogļu apliešana ar ūdeni pārāk strauji maina temperatūru, un pelni nonāk uz gaļas. Šašlika receptes, vēsture un kā pareizo to cept.

Kā zināt, kad gaļa ir gatava?

Viss elementārākais veids ir noņemt vienu lielāko gabaliņu nost no uguns. Pārgriez uz pusēm, gaļai vajadzētu būt bez asinīm, taču sulīgai. Un, protams, nogaršo, ja tevi apmierina tekstūra, tad vari ņemt nost un pasniegt uz galda.

Šašlika receptes

Mums noteikti katram ir sava iecienītākā šašlika marinādes recepte. Citiem patīk majonēzē, citiem etiķī. Tāpat kā viens ir iecienījis cūkgaļas vai vistas šašliku. Zemāk piedāvāju dažāda veida receptes. Izmēģini kādu no tām. Lai labi garšo!

• Vistas stilbiņi ingvera medus marinādē
• Šašlika kefīra un majonēzes marinādē
• Sulīgā šašlika marināde
• Šašliku marināde rabarberu sulā
• Liellopa gaļas ribiņu marināde
• Vistiņas pusspārniņi, gaileņu lečo mērcē
• Cūkgaļas šašlika maizes marināde
• Vistas stilbiņi marinādē
• Vistas kājiņas BBQ mērcē
• Ātrā vistas marināde
• Ātrā cūkgaļas šašlika marināde

Ienāc Gatavo.com un tur atradīsi arī citas lieliskas receptes jebkurai gaumei!

Šis raksts Šašlika receptes, vēsture un kā pareizo to cept pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Es nezinu kā Jūs, bet es šos svētkus gaidu ar lielu nepacietību. Tas ir laiks, kad var vienkārši un nesteidzīgi baudīt. Redzēt, ka tik daudzi kļūst laimīgi un atbrīvoti. Ēst un dzer uz lielu nebēdu!

Šajā rakstā apskatīsim, kādas tradīcijas ir pieņemtas svinēt un, protams, klāt galdu. Parunāsim par populārāko Līgo un Jāņu ēdienu. Un iepazīsimies ar dažādām Līgo un Jāņu receptēm. 

“Jāņa tēvs alu dara
Baltā bērza muciņāi;
Jāņa māte sieru sēja
Baltā linu audeklāi.”

Kas ir Līgo un Jāņi?

Līgo un Jāņi jeb tos parasti dēvē vienkārši par Jāņiem vai arī par vasaras saulgriežu svētkiem. Lai gan īstenībā, saulgrieži jeb solstīcija ir moments, kad saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos — visīsākā diena un visgarākā nakts. Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Vasaras saulgrieži ziemeļu puslodē ir 20., 21. vai 22. jūnijā un iezīmē astronomiskās vasaras sākumu.

Tradicionālo Līgo un Jāņu galds

Ja tā varētu teikt, Jāņi ir ģimenes, kaimiņu un draugu sanākšanas svētki, kad visi kopā līksmo un sagaida vasaras iestāšanos. 

Pie saminiekiem, kuriem notiek svētki, namatēvu un namamāti Jāņu vakarā godā par Jāņa tēvu un Jāņa māti, savukārt visi pārējie tiek saukti par Jāņa bērniem. 

Jāņa tēvs un Jāņa māte sagaida viesus ar pašbrūvētu alu un paštaisītu sieru, izsaka pateicību par vainagiem un zālēm un aicina Jāņa bērnus pie galda.
Tradicionāli Līgo svētku galds tiek pušķots ar Jāņu zālēm. Jāņu dienas mielasta pamatā ir piena produkti – pārsvarā siers vai biezpiens ar zaļumiem; maize; cūkgaļa un miežu alus. Jāņu siers un citi ēdieni apļa formā simbolizē sauli un pasauli. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana. Alus simbolizē saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu. 

Ticējumi par Jāņu ēdienu

• Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
• Jāņos (arī citos svētkos) pie alus kausa pirmajam jāiet saimniekam, ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
• Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un sieru ēst, lai govīm svētība pieliptu.

Mūsdienu Līgo un Jāņu galds

Par galveno Līgo svētku ēdienu 75% aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru, par to liecināja 2019. gada veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Un domājams, ka arī šogad un turpmākos gadus, tas nemainīsies. 

Kur tad īstu Līgo un Jāņu galdā neiztikt bez šašļika; alus un kvasa; pīrāgiem un plāstmaizēm. Svaigiem zaļumiem, no pašmāju siltumnīcām un laukiem. Tikko parādījušām zemenītēm. 

Jāņu siers

“Es sasēju Jāņa sieru
Deviņiem stūrīšiem,
Lai redzēja Jāņa bērni,
Jāņa nakti sanākuši.”

Jāņu siera recepte iekļauta jau pirmajā latviski iespiestajā oriģinālajā pavārgrāmatā „Latviska pavāru grāmata; muižas pavāriem par mācību visādus kungu ēdienus gārdi vārīt un sataisīt” (1796).

2005. gadā ikgadējā Latvijas novadu Siera dienā Limbažos ķimeņu siers tika pasludināts par „Siera karali”. 2014. gada 18. augustā biedrība „Siera klubs” Pārtikas un veterinārajam dienestam nosūtīja iesniegumu ar lūgumu izskatīt pieteikumu Jāņa siera iekļaušanai Eiropas Savienības produktu reģistrā „Garantētās tradicionālās īpatnības”. 2014. gada 15. oktobrī pieteikums tika iesniegts Eiropas Komisijā, kas 2015. gada 13. novembrī, pieņemot regulu 2015/2045, to apstiprināja.

Lai sieru varētu pārdot ar nosaukumu „Jāņu siers”, ražotājam jābūt iekļautam Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā un siers jāražo atbilstoši tajā noteiktajai produkta specifikācijai. Patlaban „Jāņu sieru” drīkst ražot un pārdot seši Latvijas uzņēmumi — Valmieras piens, Dundagas pienotava, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Straupe”  un Jaunpils pienotava.

Jāņu siera receptes:

• Jāņu siers ar žāvētiem augļiem
• Klasiskais Jāņu siers
• Jāņu siers ar kurkumu
• Vegāniskais Jāņu siers

Šašliks

Par šašliksdēvē ēdienu, kas  ir uz atklātas uguns vai kokoglēm cepti uz iesma uzsprausti gaļas gabaliņi. Izmanto cūkas, aitas, liellopa vai vistas gaļu, bieži vien to iepriekš sagatavojot marinādē.

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr plašu popularitāti tas ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Vārds „šašliks” latviešu valodā ienācis no krievu vārda „шашлык”, kam pamatā tjurku vārds „šišlyk”. Bieži gan runā, gan rakstos vārdā lietots „ļ”, nevis „l”. Iespējams, kļūda radusies, jo latviešu valodā lielākoties aiz šņāceņa „š” sastopams mīkstināts līdzskanis, piemēram, „šļakatas”, „košļāt”. Aizgūtajā vārdā „šašliks” mīkstināta līdzskaņa nav.

Šašlika receptes:

• Vistas stilbiņi ingvera medus marinādē
• Šašlika kefīra un majonēzes marinādē
• Sulīgā šašlika marināde
• Šašliku marināde rabarberu sulā
• Liellopa gaļas ribiņu marināde
• Vistiņas pusspārniņi, gaileņu lečo mērcē
• Cūkgaļas šašlika maizes marināde
• Vistas stilbiņi marinādē
• Vistas kājiņas BBQ mērcē
• Ātrā vistas marināde
• Ātrā cūkgaļas šašlika marināde

Alus un kvass

“Dar’, bāliņi, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties;
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.”

Alus

Alu un kvasu varētu nosaukt par neatņemamu Līgo un Jāņa galda sastāvdaļu. 

Alus ir viens no vecākajiem pasaules dzērieniem. Ir vēsturiski pierādīts, ka jau 3000 g. p.m.ē. Ēģiptē tika gatavots alum līdzīgs dzēriens no graudu iesala. Vecākā alus darītava tika atrasta Nefertiti templī (datēta 15.-14. gadsimts p.m.ē.). 

Alus ir salīdzinoši viegli pagatavojams apreibinošs dzēriens, tāpēc sākotnēji Eiropā to lietoja tikai nabadzīgi cilvēki, tomēr drīzumā alus kļuva par augstākās sabiedrības iecienītu dzērienu. Agrāk alu ražoja gandrīz katrs zemnieks.

Pateicoties savvaļas bitēm ļoti strauji attīstījās alus ražošana izmantojot medu. Latvijā šādu alu sauca par „miestiņu” jeb „medalu”. 

Kvass

Kvass ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu, pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas. Faktiskais spirta daudzums kvasā nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus. Kvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām. Lai nesabojātu kvasa dabīgumu, nedrīkst pievienot konservantus.

Izvēlies kvasu – putojošu dzērienu ar izteiktu rudzu maizes garšu un aromātu, kura sastāvā nav sintētiski aromatizētāji un krāsvielas un saņem sev garšīgu atspirdzinājumu karstā dienā vai siltā vasaras vakarā!

Dzērienu receptes:

• Ātrais un vienkāršais medalus
• Rupjmaizes kvass
• Rabarberu ledus tēja
• Kombuča jeb tējas sēne

Citas Līgo un Jāņu ēdieni un receptes:

• Speķa pīrādziņi
• Rabarberu plātsmaize
• Ātrais ābolu pīrāgs
• Ātrie marinētie gurķi
• Mazsālīti gurķi ātrai ēšanai
• Tomātu torte ar ķiplokiem un timiānu

“Jānīts nāca par gadiņu,
Jāņu zāles meklēdams;
Nāc, Jānīti, katru gadu,
Visi tevis ļoti gaida.”

Šis raksts Līgo un Jāņu ēdieni un receptes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.