Trendīgais auglis avokado

Avokado ir C, E, K un B6 vitamīnu, kā arī riboflavīna, niacīna, folātu, pantotēnskābes, magnija un kālija avots. Tie nodrošina arī luteīnu, beta karotīnu un omega-3 taukskābes.

Avokado satur daudz veselīgu, labvēlīgu tauku, kas var palīdzēt cilvēkam justies paēdušam starp ēdienreizēm. Neskatoties uz to, ka avokado ir diezgan trekns produkts, tas dabiski nesatur holesterīnu. Tauku lietošana uzturā palēnina ogļhidrātu sadalīšanos, kas palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs.

Trendīgais auglis avokado ir lauru dzimtas koks un tā ēdamie augļi. Avokado ir sastopami Rietumu puslodē no Meksikas dienvidiem līdz Andu reģioniem, un tos plaši audzē siltā klimatā. Avokado augļiem ir zaļgana vai dzeltenīga mīkstums ar sviesta konsistenci un bagātīgu riekstu garšu. Tos bieži ēd salātos, un daudzās pasaules daļās tos ēd kā desertu. Saspaidīts avokado ir galvenā gvakamoles sastāvdaļa, kas ir raksturīga mērcei līdzīga garšviela Meksikas virtuvē. Avokado nodrošina tiamīnu, riboflavīnu un A vitamīnu, un dažās šķirnēs mīkstums satur pat 25 procentus nepiesātināto eļļu.

Avokado vēsture

Avokado pirmo reizi tika pieradināti tropiskajā Amerikā, kur tie tika kultivēti kā atsevišķi stādi pirms spāņu iekarošanas. Augi nesaņēma nopietnu dārzkopības uzmanību līdz aptuveni 1900. gadam, kad dārzkopji atklāja, ka potētu koku audzēšana ir vienkārša un ļauj iemūžināt labākus stādus un ierīkot augļu dārzus. Kopš tā laika visā pasaulē piemērotos klimatiskajos apstākļos ir attīstījusies plaukstoša avokado audzēšanas nozare.

Meksika, Dominikānas Republika, Peru, Indonēzija un Kolumbija bija galvenās ražotājas pasaulē 2020. gadā. Augļi tiek audzēti arī komerciāli Floridā, Kalifornijā, Havaju salās, Kenijā, Haiti, Čīlē, Dienvidāfrikā, Brazīlijā un Austrālijā, kā arī dažās Klusā okeāna salās un vairākās Vidusjūras valstīs, tostarp Izraēlā.

Trendīgais auglis avokado un interesanti fakti

• “Avokado” nebija tā sākotnējais nosaukums. Vārds “avokado” patiesībā cēlies no spāņu vārda “aguacate”, kas savukārt ir atvasināts no nahuatlu vārda “ahuacatl”. Nahuatlu tauta, kas ir Meksikas pamatiedzīvotāji, bija pirmie, kas kultivēja avokado pirms vairāk nekā 10 000 gadiem. Viņi uzskatīja avokado par svētu augli, un pat tika uzskatīts, ka tam piemīt afrodiziaka īpašības.
• Avokado var palīdzēt pazemināt holesterīna līmeni. Avokado ir bagāti ar mononepiesātinātajiem taukiem, kas tiek uzskatīti par veselīgiem taukiem, kuri var palīdzēt samazināt sliktā holesterīna (ZBL) līmeni organismā. Turklāt avokado ir labs šķiedrvielu avots, kas var vēl vairāk veicināt veselīga holesterīna līmeņa uzturēšanu.
• Avokado var augt kokā pat astoņpadsmit mēnešus un nogatavojas, tiklīdz tie ir noņemti no zara. Tie sāk nogatavoties, kad tos novāc un noņem no zara. Tāpēc veikalā bieži var atrast cietus avokado, un paiet dažas dienas, līdz tie kļūst mīksti un gatavi ēšanai.
• Hasa ir vispopulārākā avokado šķirne. Nosaukta Rūdolfa Hasa vārdā, kurš to pirmo reizi kultivēja 20. gs. divdesmitajos gados. Tā ir visplašāk patērētā avokado šķirne pasaulē. Tās krēmīgā tekstūra un bagātīgā garša padara to par iecienītu avokado cienītāju vidū.
• Avokado ir dabīgs saules aizsargkrēms. Lai gan avokado, iespējams, pilnībā neaizstāj jūsu saules aizsargkrēmu, tie nodrošina zināmu dabisku aizsardzību pret sauli. Avokado eļļa satur antioksidantus un vitamīnus, kas var palīdzēt aizsargāt ādu no kaitīgajiem UV stariem. Turklāt avokado esošie veselīgie tauki var barot un mitrināt ādu, saglabājot to elastīgu un mirdzošu.
• Avokado nogatavojas ātrāk nekā citi augļi. Ja steidzaties baudīt pilnīgi nogatavojušos avokado, lūk, padoms: uzglabājiet to kopā ar citiem augļiem. Avokado izdala etilēna gāzi, dabisku nogatavošanās vielu, kas paātrina nogatavošanās procesu. Novietojot avokado blakus banāniem, āboliem vai kivi, šo augļu izdalītā etilēna gāze paātrinās avokado nogatavošanos.

Receptes ar avokado

• Avokado burgers ar lasi
• Brokastu piciņas ar avokado un olu
• Pildītās olas ar avokado
• Avokado un siļķes maizītes
• Avokado majonēze
• Avokado un tunča salāti
• Avokado humuss
• Pildīti avokado ar liellopu gaļu
• Aukstā avokado zupa
• Avokado kūka
• Guacamole jeb Gvakamole

Šis raksts Trendīgais auglis avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Gribētos teikt, ka zemenes ir teju vai vasaras pamatēdiens. Spilgti sarkanām un sulīgām ogām pilns tirgus, jāizvēlas tik atbilstoši savām garšu kārpiņām. Esmu liela zemeņu cienītāja. Pašai nav savs dārziņš, tāpēc tirgus ir labs mans draugs. Priecājos par iespēju baudīt Latvijas zaļumus un ogas. Arī cenšos doties uz mežu lasīt meža zemenītes, mellenes, brūklenes utt. Bet ne par to šoreiz ir stāsts!

Vai zināji? 

Ziedēšanas laiks un ogu novākšana. Zemenes var sākt ziedēt pirmajā vasaras pusē, un tās var turpināt ražot ogas vairākus mēnešus. Katru dienu vāciet gatavās ogas, lai novērstu pārāk lielu ogu sabrukšanu. Tas stimulēs jaunu ogu veidošanos.

Novākšana un saglabāšana. Kad esat nolasījis ogas, rūpīgi novērtējiet to stāvokli. Izņemiet jebkuras  ogas, kas ir bojātas. Saglabājiet ogas ledusskapī vai uzglabājiet tās sasaldētas, lai saglabātu svaigumu.

Ar pareizu kopšanu un uzmanību tu vari baudīt garšīgas un sulīgas zemenes no savas dārza vai trauka uz sava balkona. Šie padomi un svarīgie soļi palīdzēs audzēt veselīgas un skaistas zemenes, kas iepriecinās un ļaus izbaudīt vasaras dārza radītos augļus.

Vairāk par to, kas ir zemenes, ko tās satur un sniedz veselībai, vari lasīt rakstā “ Zemenes pieder pie rožu dzimtas ģints”.

10 receptes ar zemenēm

1. Rabarberu un zemeņu karstmaizes
2. Gaisīgā zemeņu plātsmaize
3. Zemeņu jogurta kūka ar smalko ogu musli
4. Raffaello un zemeņu tiramisu
5. Rabarberu zemeņu maize
6. Zemeņu salāti ar balzamiko
7. Ātrs un vienkāršs zemeņu ievārījums

8. Zemeņu piena kokteilis
9. Zemeņu Mimosa
10. Zemeņu kūkas Martini

Interesanti fakti par zemenēm

• Zemenes ir vienīgais auglis, kura sēklas atrodas ārpusē. Vidēji ogu rotā apmēram 200 sēklas.
• Zemenes nav īsti pat oga. Tehniski ogu iekšpusē ir sēklas. Botāniķi katru zemeņu sēklu uzskata par savu atsevišķu augli.
• Beļģijā ir muzejs, kas veltīts zemenēm – Le Musée de la Fraise (Zemeņu muzejs).
• Senie romieši domāja, ka zemenēm piemīt ārstniecisks spēks. Viņi tās izmantoja, lai ārstētu visu, sākot no depresijas līdz ģībonim, beidzot ar drudzi, nierakmeņiem, sliktu elpu un kakla sāpēm.
• Zemenēs ir augsts nitrātu līmenis. Ir pierādīts, ka tās palielina asins un skābekļa plūsmu muskuļos. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri pirms fiziskās slodzes ēd zemenes, ir lielāka izturība un vairāk kaloriju.
• Zemeņu ziedam vidēji ir piecas līdz septiņas ziedlapiņas.
• Zemenes ir pirmie augļi, kas nogatavojas pavasarī.
• Novākšanas laikā aromātu ietekmē laika apstākļi, šķirne un gatavība.
• Zemenes var iegūt ar sēklām, iestādot zemē vienu augli.

Šis raksts 10 receptes ar zemenēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols.

Vasarā pieiet pie vecmammas dārzā esošajām ābelēm un noraut tikko nogatavojošos ābolus – iekosties, sajust to saldo, sulīgo garšu.. Tā ir vēl viena burvība, ko vasara un siltais laiks mums dod. Atliek tikai baudīt un vēlreiz baudīt. 

Paķer ābolu, un lasot šo rakstu, baudi to! Labu apetīti!

Miljoniem cilvēku redzēja, ka āboli nokrīt, bet Ņūtons bija pirmais, kurš jautāja, kāpēc.

Bernards Baruks

Šajā rakstā apskatīsim, kas ir ābols; kādus ieguvumus tas sniedz veselībai un, protams, receptes un interesanti fakti.

Ābols

Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas. 

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas. Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Ābolu vēsture

Mūsdienu ābolu priekštecis ir augļu koku suga ar zinātnisku nosaukumu Malus sieversii, kuras dzimtene ir Kirgizstānas un Kazahstānas Tien Šanas kalnu grēda Vidusāzijā. Šo savvaļas ābolu augļi bija redzami reģiona kultūrās un virtuvēs.

Tūkstošiem gadu audzēšanas un savstarpējas apputeksnēšanas laikā ar sekundāriem ģenētiskiem faktoriem, pakāpeniski tika pārveidota par Malus domestica sugu, kas pārstāv lielāko daļu ābolu šķirņu, kuras mēs redzam komerciālās saimniecībās un pārtikas veikali. 

Tomēr pat Malus domestica ģenētiskā daudzveidība ir milzīga – tā genoms pirmo reizi tika sekvencēts 2010. gadā, un tika konstatēts, ka tajā ir aptuveni 57 000 unikālu gēnu. Citiem vārdiem sakot, tas ir visdaudzveidīgākais augu genoms, kāds jebkad pētīts, un tajā ir par aptuveni 21 000 vairāk unikālu gēnu nekā cilvēka genomās.

Līdz mūsu ēras pirmajai tūkstošgadei Tjen Šanas āboli bija vieni no nozīmīgākajiem merkantīlajiem atklājumiem, ko atklāja ieradušies ceļotāji uz reģionu no rietumiem pa Zīda ceļu. Pamazām gan āboli, gan paši koki izplatījās visā Rietumeiropā, un 1700. gadu sākumā Eiropas kolonisti atveda ābolus uz Ameriku.

Āboli mitoloģijā

Āboli tiek pieminēti mitoloģijās un reliģijās. Tie tiek saistīts tieši ar auglības, skaistuma, mīlestības un aizliegtā augļa tēmu. 

Nosaukumu “ābols” sākotnēji apzīmēja daudzus svešzemju augļus, ne tikai ābolus mūsdienu izpratnē, tāpēc pilnīgi droši nav iespējams zināt, vai ābols leģendā ir ābols, bumbieris vai persiks.

Piemēram, antīkajā Grieķijā, ābols tika saistīts ar Afrodīti, un ābola pamešana kādam bija simboliska atzīšanās mīlestībā, savukārt tā noķeršana vai pieņemšana – apstiprinājums pretmīlai. 

Ābols tiek pieminēts arī  bībelē. Pastāv uzskats, ka par pamatu varētu būt citāda latīņu vārda tulkošana – proti vārds mālum (ābols) un mălum (ļaunums) abi tiek rakstīti vienādi – malum. Aizliegtā augļa koks savukārt tiek saukts par “Ļaunā un labā zinošo koku”, un latīņu valodā, “ļaunais un labais” ir bonum et malum. 

Vēlāk, renesances mākslinieki iedvesmojušies no Grieķu mitoloģijas un Hesperīdu zelta āboliem, tikai nostiprināja ābola, kā nemirstības, zināšanu, kārdinājuma, grēkā krišanas un grēka kā tāda simbolu, to gleznojot savos Ēdenes dārza attēlojumos. Interesanti, ka, arī kaklā esošais Ādamābols, savu simbolisko nosaukumu ir guvis par “godu” Ādama nokostā ābola kumosam.

Ābolu šķirnes

Agrās vasaras šķirnes:

• Korta
• Sarkanais Cukuriņš
• Baltā Dzidrā
• Sarkanais Cukuriņš

Mazliet vēlākas vasaras šķirnes:

• Roberts
• Agra 

Rudens āboli:

• Merrigold
• Auksis
• Eksotika
• Dace
• Sapnis
• Kerr
• Merrigold

Ziemas āboli:

• Zarja Alatau
• Belorusskoje Sladkoje 
• Aļesja
• Zarja Alatau
• Serinka

Ābolu ieguvumi veselībai

Lai saņemtu visas ābolos esošās vērtīgās vielas, nepieciešams apēst vismaz 1 ābolu dienā.

Ābols satur vairāk nekā 50 vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju un augļskābju:

• A, B1, B2, B3, B5, B6, B9, C vitamīni.
• Kalcijs, dzelzs, magnijs.
• Labs šķīstošo un nešķīstošo šķiedru avots.
• Satur polifenolus, kas ietver flavonolus (īpaši kvercetīnu, bet arī kaempferolu un miricetīnu), katehīnus (īpaši epikatehīnu), antocianīnus (ja āboli ir ar sarkanu mizu), hlorogēnskābi, florididīnu un vēl vairākus desmitus veselībai labvēlīgu polifenolu barības vielu.
• Garšīgi un kraukšķīgi ābolu augļi izceļas ar iespaidīgo fito barības vielu un antioksidantu sarakstu.
• Ābolā esošās uzturvielas pārmērīgi atrodas mizā, kas ir visvērtīgākā augļa daļa attiecībā uz tā uzturvielu.

Ieguvumi veselībai:

• Ābolos esošās vielas pazemina holesterīna līmeni asinīs, regulē asinsspiedienu un uzlabo sirdsdarbību.
• Āboli palielina imunitāti. Āboli satur fitoncīdus, tāpēc tos ieteicams lietot gan kā profilaktisku līdzekli, lai izsargātos no saslimšanas, gan kā ārstniecisku līdzekli dažādu slimību gadījumos.
• Āboli mazina apetīti, tāpēc bieži tie tiek ieteikti vairākās diētās.
• Katru dienu apēdot pa ābolam, var novērst saslimšanu ar krūts vēzi.
• Āboli uzlabo aknu un zarnu trakta darbību. Tie satur daudz šķiedrvielu, kas palēnina cukuru izvadi no organisma, tādejādi palīdzot uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs;
• Āboli un ābolu sulas ir vislabākais minerālvielas bora avots, kas veicina kaulu augšanas procesus;
• Ābolu bieži dēvē par dabisko zobu suku, un ne jau bez iemesla. Jo intensīvāk notiek košanas un košļāšanas process, jo veselākas ir smaganas. Bieža augļu graušana bērnībā palīdzēs veidot pareizu sakodienu;
• Āboli palīdz organismam attīrīties no dažādiem sārņiem un uzlabo ādas izskatu.
• Āboli aizkavē ar novecošanās procesu saistītas problēmas – grumbiņu veidošanos un stimulē matu augšanu.

Interesanti fakti par āboliem

• Āboli ir augu rožu dzimtas pārstāvis, kurā ietilpst arī bumbieri, persiki, ķirši un plūmes.
• Bijušā ASV prezidenta Džordža Vašingtonas hobijs ir ābeļu atzarošana.
• Džons Glens, pirmais amerikānis, kurš riņķoja ap Zemi, lidojumā kosmosā, ņēma līdzi ābolu biezeni.
• Āboli peld tāpēc, ka tajos ir 25% gaisa.
• Visvairāk ābolos pasaulē audzē Ķīna, ASV, Turcija, Polija un Itālija.
• Lielākā daļa pasaules ābolu joprojām tiek lasītas ar rokām.
• Ābolu audzēšanas zinātni sauc par pomoloģiju.

Ābolu receptes

No āboliem tiek iegūti dažādi produkti, piemēram, dzērieni – ābolu sula, vīns  un sidrs. Tiek izmantoti arī kulinārijā, lai, piemēram, pagatavotu ābolu pīrāgus, kūkas, konfektes, saldējumus u.c. ēdienus.

• Ābolu kūka
• Ābolu zupa
• Ātrais ābolu ievārījums
• Cūkgaļas, kartupeļu, ābolu un puravu mix
• Sēņu salāti ar āboliem
• Cūkgaļas cepetis ar āboliem un kāpostiem
• Kefīra ābolu pīrāgs
• Vienkāršā ābolu kūka
• Ābolu Martini
• Ātrais ābolu pīrāgs
• Ābolu un biezpiena sacepums

Vairāk receptes meklē mājaslapas sadaļā – Receptes!

Šis raksts Ābols ir labāks enerģijas avots kā kafija pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

“Ir pagājuši daudzi gadi, kopš es brīvi ēdu visu ko es vēlos, un es vēlos šķīvi ar zemenēm.” /Mark Blackthorn/

Es esmu no tiem cilvēkiem, kurš var ēst daudz zemenes un no alerģijas nav nemiņas. Man liekas, ka zemenes var ēst visādi, vārītas, ceptas, saldētas, svaigas, kā piedeves u.c. Ko tur daudz – man ļoti garšo zemenes!

Šajā rakstā apskatīsim, kas ir zemenes; kādus ieguvumus tās sniedz veselībai un, protams, receptes. 

Kas ir zemenes?

Zemenes (Fragaria) pieder pie rožu dzimtas ģints. Zemeņu ģintī ir 18 sugas. Latvijā savvaļā ir sastopamas 3 sugas, kā arī tiek kultivēta dārza zemene jeb lielogu zemene (Fragaria x ananassa), kas ir Čīles zemenes un Virdžīnijas zemenes krustojums.

Lai gan zemenes pastāv jau tūkstošiem gadu, Eiropā zemenes tika aktīvi audzētas tikai renesanses periodā.

Augi var augt piecus līdz sešus gadus, taču lielākā daļa lauksaimnieku tos izmanto kā ikgadēju kultūraugu, katru gadu pārstādot. Zemeņu stādu nobriešanai nepieciešami 8 līdz 14 mēneši.

Zemenes ir zemu augošu zālaugu augi ar šķiedru sakņu sistēmu un vainagu, no kura rodas bazālās lapas. Lapas ir saliktas, parasti ar trim skrejlapām, ar zāģa zobiem un parasti matainas. Ziedi, parasti balti, reti sarkanīgi, tiek sūtīti mazās kopās uz slaidiem kātiem, kas, tāpat kā virspusē rāpojošie kāti, rodas no lapu padusēm. Augam novecojot, sakņu sistēma kļūst koksnaina, un “mātes” vainags izsūta skrējējus (piemēram, stolonus), kas pieskaras zemei un saknei, tādējādi veģetatīvi paplašinot augu. Botāniski zemeņu augļi tiek uzskatīti par “papildaugļiem” un nav īsta oga. Mīkstums sastāv no ievērojami palielinātas ziedu tvertnes un ir iestrādāts ar daudziem īstajiem augļiem jeb achenes, kurus tautā sauc par sēklām.

Zemeņu sugas

• Meža zemene (Fragaria vesca) (aug Latvijā)
• Smaržīgā zemene (Fragaria moschata) (aug Latvijā)
• Spradzene (Fragaria viridis) (aug Latvijā)
• Čīles zemene (Fragaria chiloensis)
• Virdžīnijas zemene (Fragaria virginiana)
• Fragaria daltoniana
• Fragaria gracilis
• Fragaria hayatae
• Fragaria iinumae
• Fragaria iturupensis
• Fragaria mandschurica
• Fragaria moupinensis
• Fragaria nilgerrensis
• Fragaria nipponica
• Fragaria nubicola
• Fragaria orientalis
• Fragaria pentaphylla
• Fragaria tibetica

Zemeņu uzturvērtības uz 100 g

Zemenes galvenokārt sastāv no ūdens (91%) un ogļhidrātiem (7,7%). Tās satur tikai nelielu daudzumu tauku (0,3%) un olbaltumvielu (0,7%).

• Kalorijas – 32
• Ūdens – 91%
• Olbaltumvielas – 0,7 g
• Ogļhidrāti – 7,7 g
• Cukurs – 4,9 g
• Šķiedra – 2 g
• Tauki – 0,3 g

Kādus ieguvumus veselībai dod zemenes

Zemenes satur šādus vitamīnus, kā:

• C vitamīns. Zemenes ir lielisks C vitamīna avots, antioksidants, kas nepieciešams imūnsistēmas un ādas veselībai. 
• Mangāns. Šis mikroelements bieži sastopams lielos daudzumos veseli graudi, pākšaugi, augļi un dārzeņi, un tas ir svarīgs daudziem jūsu ķermeņa procesiem.
• Folāts (B9 vitamīns). Viens no B vitamīniem, folāts, ir svarīgs normālai audu augšanai un šūnu darbībai, un tas ir būtiski grūtniecēm un vecākiem pieaugušajiem.
• Kālijs. Šis minerāls ir saistīts ar daudzām būtiskām ķermeņa funkcijām, piemēram, asinsspiediena regulēšanu.
• Zemenēs arī ir dzelzs, vars, magnijs, fosfors un vitamīns B6, K un E.

Tiek uzskatīts, ka ja ēd daudz zemeņu, tad ir iespēja samazināt daudzu hronisku slimību risku. Piemēram, zemenes var uzlabot sirds veselību, pazemināt cukura līmeni asinīs un palīdzēt novērst vēzi.

5 zemeņu priekšrocības veselībai

 1. Sirds veselībai

Zemenēs ir daudz krāsainu pigmentu, kuriem ir aizsargājoša iedarbība – tiek uzskatīts, ka šiem antocianidīniem ir virkne potenciālo ieguvumu veselībai, tostarp iekaisuma slimību un sirds slimību profilakse. 

2. Var regulēt cukura līmeni asinīs

Zemeņu palēnina glikozes sagremošanu un samazina insulīna lietošanu, īpaši, ja tās lieto kopā ar lielu ogļhidrātu maltīti.

3. Palīdz 2. tipa cukura diabētam

Zemenes satur augu aizsardzības savienojumus, ko sauc par polifenoliem, no kuriem divi – elagīnskābe un ellagitanīni – ir izrādījušies daudzsološi, palīdzot pārvaldīt dažus 2. tipa diabēta efektus. Jo īpaši tie regulē cukura līmeni asinīs un kontrolē asinsspiedienu. Bet tas līdz galam vēl tiek pētīts. 

4. Palīdz pret vēzi

Tiek uzskatīts, ka aizsargājošais efekts ir pateicoties polifenolu kombinācijai, ieskaitot elagīnskābi un ellagitanīnus, kas pārtrauc vēža šūnu augšanu pētījumos ar dzīvniekiem.

5. Svara nomešana

Zemenēm ir zems glikēmiskais indekss (GI), un tas palīdz mērenāk izdalīt cukura līmeni asinīs. Pētījumi liecina, ka diēta ar lielu daudzumu zemu GI pārtikas produktu var būt noderīga svara kontrolei un ar aptaukošanos saistīto slimību biežuma samazināšanai. 

Vajadzētu ņemt vērā, jebkura produkta pārmērīga ēšana var radīt veselības problēmas.  Lai gan lielākā daļa no mums bez problēmām var baudīt zemenes, tās ir izplatīts alergēns, īpaši maziem bērniem.

Zemenes kopā ar augļiem, kā ābols, persiks, avokado un mellenes, satur dabiskas ķīmiskas vielas, ko sauc par salicilātiem. Daži cilvēki ir jutīgi pret šiem savienojumiem un var izjust alerģisku reakciju, tai skaitā izsitumus uz ādas un pietūkumu.

Zemenēs ir arī goitrogēni, savienojumi, kas var traucēt vairogdziedzera darbību, tāpēc tiem, kuriem ir vairogdziedzera problēmas, vajadzētu izvairīties lietot zemenes uzturā.

Interesanti fakti par zemenēm

• Zemenes ir vienīgais auglis, kura sēklas atrodas ārpusē. Vidēji ogu rotā apmēram 200 sēklas.
• Zemenes nav īsti pat oga. Tehniski ogu iekšpusē ir sēklas. Botāniķi katru zemeņu sēklu uzskata par savu atsevišķu augli.
• Beļģijā ir muzejs, kas veltīts zemenēm – Le Musée de la Fraise (Zemeņu muzejs).
• Senie romieši domāja, ka zemenēm piemīt ārstniecisks spēks. Viņi tās izmantoja, lai ārstētu visu, sākot no depresijas līdz ģībonim, beidzot ar drudzi, nierakmeņiem, sliktu elpu un kakla sāpēm.
• Zemenēs ir augsts nitrātu līmenis. Ir pierādīts, ka tās palielina asins un skābekļa plūsmu muskuļos. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri pirms fiziskās slodzes ēd zemenes, ir lielāka izturība un vairāk kaloriju.
• Zemeņu ziedam vidēji ir piecas līdz septiņas ziedlapiņas.
• Zemenes ir pirmie augļi, kas nogatavojas pavasarī.
• Novākšanas laikā aromātu ietekmē laika apstākļi, šķirne un gatavība.
• Zemenes var iegūt ar sēklām, iestādot zemē vienu augli.

Zemeņu receptes

• Zemeņu Mimosa
• Zemeņu rozmarīna dzēriens
• Zemeņu piena kokteilis
• Zemeņu salāti ar balzamik
• Itāļu deserts ar zemenēm jeb Zabaglione
• Ātrs un vienkāršs zemeņu ievārījums

Vairāk receptes meklē mājaslapas sadaļā – Receptes!

Šis raksts Zemenes pieder pie rožu dzimtas ģints pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai arī tu veikalos esi mēģinājis augli, tikai tāpēc, ka tas ir interesanta izskata – kā Pitaja?
Šajā rakstā aplūkosim, kas ir pūķa auglis, tostarp to uzturu, ieguvumus un kā to ēst. 

Kāda ir atšķirība starp “Dragon fruit” (pūķa augli) un “Pitaya” (pitaju) ?

Sāksim ar to, ka pūķa auglis jeb pitaja, ir viens un tas pats. Citreiz tie pēc izskata ir citādāki, tāpēc var rasties jautājums, vai šis auglis ir viens un tas pats. Taču ir pavisam vienkāršs izskaidrojums, kāpēc šim auglim ir divi nosaukumi. 

Nosaukums “pitaya” vai “pitahaya” ir Latīņamerikas vārdi. Tā dzimtene ir Centrālamerika (datēta ar 13. gs). Vēlāk, šis auglis izplatījās Vjetnamā. Vjetnamiešu nosaukums “thang loy”, tiek tulkots uz angļu valodu “dragon fruit”. Izraēlā, kur augļi tiek komerciāli audzēti un tiek importēti ASV, audzētāji labprāt tos dēvē par “pitaya” vai “pitahaya”, savukārt vjetnamiešu audzētāji apzīmē šo augli ar vārdiem “pūķa auglis”.
Nu un latviešu valodā, mēs izmantojam citreiz pitaja vai pūķa auglis, no šiem iepriekš minētajiem vārdu tulkojumiem.

Tātad, neatkarīgi no tā, vai to sauc par pitaja, pitahaya vai pūķa augli, tas ir viens un tas pats auglis.

Cerams, pēc šī raksta, dosies uz veikalu nobaudīt to! Labu apetīti!

Interesantais citrusaugs pūķa auglis jeb pitaja

Tas ir skaists un eksotisks auglis, kuriem ir daudz ieguvumi veselībai. Lieliski piemērots ādai, sirds un asinsvadu sistēmām, zemākam holesterīna līmenim, zemākam cukura līmenim asinīs, palīdzot ar kuņģa slimībām un palīdzot kontrolēt svaru.

Pūķa augļiem ir sarkana vai dzeltena miza ar purpursarkanu vai baltu iekšpusi, bet vienmēr ir pārklājumu lapu sākums, līdzīgs artišokam. Pēc garšas ir maigi ass un saldens, dažreiz skābs. Tas nedaudz atgādina, čia sēklas vai kivi.

Fakti par pitaju

• Tas aug uz kaktusa, kas zied vienu nakti vienā augļu ciklā.
• Pitajas apputeksnēšanu veic nakts radības, piemēram, kodes un sikspārņi.
• Pitajas vislabāk garšo, ja tās ēd atdzesētus – sasalušus. 
• Kombinējot pitaju ar gurķu sulu un medu, varot izveidot alu, kas varot nomierināt ādu.
• Pitajas ziedu pumpuri ir ēdami.
• Pūķa augļi ir tropu augļi, kuru dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. Garša ir kā kivi un bumbieru kombinācija.
• Ir pitajas šķirnes, kas atšķiras pēc krāsām.

Interesantais citrusaugs pūķa auglis jeb pitaja uzturvērtības

• Auglī ir 53 kalorijas uz 100 g, un tas ir bagāts ar antioksidantiem.
• Pitajas sēklas satur olbaltumvielas, kā arī omega 3 un 6 taukskābes.
• Tas ir bagāts ar olbaltumvielām, šķiedrvielām, likopēnu un ogļhidrātiem.
• Pārāk daudz sarkanās pitajas ēšana var izraisīt pseidohematūriju, kas var padarīt urīnu sarkanīgu. 
• Sarkanās krāsā pitajā, satur likopēnu, to pašu antioksidantu, kas atrodams tomātos.
• C vitamīns, kas palīdz uzlabot imunitāti.
• Dzelzs, kas atrodas pitajā, lieliski palīdz paaugstināt hemoglobīna līmeni cilvēkiem ar anēmiju. Tas arī palīdz sarkano asins šūnu (RBC) ražošanā, kas pēc tam palīdz pienācīgi nodrošināt svarīgu orgānu skābekli.
• Ar antioksidantiem bagātā pitaja palīdz detoksikācijā, izskalojot metālu atkritumus un toksīnus no ķermeņa.
• Regulāra pitajas lietošana ir saistīta ar cukura līmeņa pazemināšanās asinīs, kas ir lieliski piemērots cilvēkiem, kuri cieš no 2. tipa cukura diabēta..
• Augsts kalcija saturs pitajā uztur kaulus veselīgus un uzlabo kaulu minerālu blīvumu.
• Pitaja ir labs grūtniecēm, jo ​​tas ir bagāti ar dzelzi, B vitamīniem un Folātiem.

Interesantais citrusaugs pūķa auglis jeb pitaja kā to izvēlēties veikalā?

Lai izvēlētos nogatavojušos pitaju, meklē spilgtu, vienmērīgu krāsu. Turi pitaju plaukstā un mēģi nedaudz saspiest mizu ar īkšķi vai pirkstiem, tam nevajadzētu būt pārāk mīkstai vai mīkstai. Ja tas ir ļoti stingrs, tam vajadzēs nogatavoties dažas dienas.

Pitajas uzglabāšana

Negrieziet pitaju, kamēr neesi gatavs tos ēst. Kad tas ir sagriezts, tas jātur cieši noslēgtā traukā. Šis auglis var uzņemt citu ēdienu garšu un smaržu, tāpēc aizsardzība ir nepieciešama. Tas var palikt svaigs dienu, iespējams, nedaudz ilgāk, atkarībā no tā, cik tas ir nogatavojies. Kad mīkstums sāk kļūt brūns un kļūst mīksts, ir pienācis laiks to mest ārā.
Lai to uzglabātu ilgāk, ievietojiet augļus noslēgtā traukā un uzglabājiet tos ledusskapī.

Kā vieglāk sagriezt pitaju?

Pārgriez pitaju uz pusēm tāpat kā jebkuru citu augli. Un izņem āra mīkstumu, kā kivi vai avokado. 

Baudi šo interesanti augli tādu, kāds tas ir, vai pievieno klāt to kādam ēdienam: salātiem, augļu salsai, smūtijam, sulai vai kokteiļiem. 

Lasi vēl citus interesantus rakstus par augļiem un netikai ŠEIT

Šis raksts Interesantais citrusaugs pūķa auglis jeb pitaja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.