Es esmu “tradicionālā” ēdiena cienītāja. Pelēkie zirņi ar speķi (latviešu tradīcijas saka, ka svētkos uz galda jāliek ir zirņi vai pupas, lai nebūtu jāraud), rasols, štovēti/sautēti kāposti un cepetis vai cūkas šņukuriņš, ir neatņemama svētku galda maltīte. Tad paliek vieta eksperimentēt ar salātiem, uzkodām un dzērieniem. 

Nav īsti skaidrojums kāpēc, bet Ziemassvētkos uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticībā un bagātībā. 4 ēdieni jau nemainīgi zināmi, tad paliek izdomāt vien 5. 

Kad es gatavoju, ieeju savā pasaku zemē. Tas ir relaksējoši. Mani iepriecina, citiem dod. Kā jebkuram pavāram, kad tu redzi ēdāja sejā prieku, Tev vairs neko nevajag.

Ko gatavot Ziemassvētkos

1. Salāti – Vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm un Tunča salāti ar pupiņām.
2. Uzkodas, kuras ilgi nav jāgatavo un garšo visiem. Lavašs ar krabju nūjiņām un Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru. 
3. Siltais dzēriens Ziemassvētku krūzē, obligāti – Smiltsērkšķu karstais dzēriens, alkohola cienītājiem – olu liķiries.

Nevienmēr galdam vajag būt tik ļoti pārbāstam, ka pēc tam jādomā, kur likt ēdienu. Uzskatu, ka 9 ēdieni ir pilnīgi pietiekami, lai visi būtu paēduši un svētku galds izskatītos bagātīgs. Mana sirds būs prieka pilna, ja vismaz viena recepte tev noderēs! Vai arī šis raksts iedvesmos gatavot un sniegs kādu ideju. Ko gatavot Ziemassvētkos, lai šis jautājums vairs nerastos.

Ieskaties rakstā, “Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā” pēc senlatviešu ticējumiem. Uzzini, kāda nozīme ir, piemēram, štovētiem kāpostiem. 

Brīnumainus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu! 

“Lai visi būtu laimīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas!”

Šis raksts Ko gatavot Ziemassvētkos pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Miķeļdiena, saukta arī par Mikēļiem, Mīkāļiem, Apjumībām un Jumja dienu.

Miķeļi principā ir laiks, kad raža ziemai ir jau iegūta, savā ziņā sagatavota. Laiks, kad sanākt kopā un uzrīkot “dzīres”. Protams, mūsdienās vairs nav kā agrāk, tomēr kaut kādas tradīcijas ir saglabājušās, kā, piemēram, Miķeldienas gadatirgus. Agrāk, šādos gadatirgos bija iespēja pārdod vai mainīties ar izaudzēto, arī iespēja izdziedāties, izdancoties un kārtīgi izlustēties. 

Miķeļi ēdienos

Neatņemama Miķeļa dienas tradīcija ir maltītes gatavošana. Miķeļi bija vieni no bagātākajiem svētkiem, jo raža novākta, lopi vasarā izauguši, tad varēja rīkot pamatīgas dzīres.

Miķeļos izvēlas baltu vai dzeltenu galdautu, galdu rotā ar labības kūlīšiem, pīlādžu zariem, rudens lapām, ziediem un augļiem.

Es neesmu nekad svinējusi īsti Miķeļdienu, izņemot skolas laikā, kad bija tirdziņi, bet ar to arī viss aprobežojās. Man liekas, Miķeļi ir tādi superīgi svētki, lai sveiktu preicīgi rudeni, kas citreiz ir tik drūms ātrās tumsas iestāšanās dēļ.

Iesaku šogad kopā ar mani, jau laicīgi sevi noskaņot uz patīkamu rudens un ziemas laiku.  Miķeļdienā varat pagatavot kādu senu ēdienu – koču, sklanduraušus, pīrāgus, kūkas un svētku cepeti vai ko modernāku, lai būtu iemesls pavadītu vakaru kopā ar mīļajiem pie vakariņu galda.

Dažas receptes idejām:

Koča
Sklandrauši
Ābola kūka
Burkānu mafini
Zoss cepetis ar karamelizētiem āboliem

Citas receptes meklē ŠEIT

…

Jāņus un Pēterus svētīja knapinoties, pirmo maizi dabūjuši ēst tikai uz Jēkabiem, bet Miķeļos varēja rīkot plašas dzīres uz nebēdu. Par godu Miķelim brūvēja alu, skābēja kāpostus, cepa karašas un plāceņus. Kāva aitu, cūku vai sivēnu. Bieži vien no pavasarī atskrējušiem sivēniem vienu uzreiz iesvētīja par Miķelīti, gatavojot šo godu maltītei. Taču pirmo alus un gaļas tiesu saimes ļaudis neēda paši, bet ziedoja Miķelim. Vietumis to nesa uz riju un atstāja uz krāsns vai svieda rijas speltē. Ziedojums dots arī mājas gariņam, noliekot pirmo maizes riecienu ar alus kausu aizkrāsnē.

Miķeli beidzas līdz ar Veļu laiku. Iestājas klusais veļu laiks, kas ilgs līdz Mārtiņiem. Šajā laikā mirušo gari nāk apraudzīt savas mājas, piederīgos un mieloties ar rudens ražu. Šie svētki nepaģēr lielu dziedāšanu un dančos iešanu, kā tas ir pārējo saulgriežu svinību laikā. Lai netraucētu veļiem, šajā laikā jāizturas klusi un drīkst strādāt tikai klusus darbus. 

Izlasi rakstu par Mārtiņdienas ēdieniem, gatavojies svētkiem jau laicīgi. Rakstu vari izlasīt ŠEIT.

Šis raksts Miķeļi jeb rudens saulgrieži pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Arī gada īsākajai dienai un garākajai naktij jeb Ziemassvētkiem vai ziemas saulgriežiem ir savas tradīcijas. Par latviešu raksturīgākajām tradīcijām tiek uzskatītas – pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, iešana budēļos, ķekātās jeb čigānos, bluķa vilkšana, zīlēšana un dāvanu dāvināšana.

“Ak tu lielu brīnumiņu,
Pilni galdi piekravāti:
Cūkas kājas, šņukurītis,
Bieza putra vidiņā.”

Ko senie latvieši lika galdā Ziemassvētku vakarā

Senajiem latviešiem ziemas saulgrieži bija zemkopju ieražu svētki, kuri saistījās ar gaismas atgriešanos un ražas novākšanas visu lielo darbu padarīšanas svētkiem. Tāpēc uz galda lika visu, kas izaudzēts un sabērts klētīs. Ja šobrīd Ziemassvētku laiks, mums saistās ar mieru, klusumu un ģimenes svētkiem, senlatviešiem tas bija līksmības pilns laiks.

Ziemassvētkus senie latvieši svinēja trīs dienas – no 24. decembra līdz 26. decembrim. 24. decembra vakars bija ķūķa vakars, kad galdā goda vietā tika likta īpaša graudu biezputra, saukta par ķūķi jeb koču. Graudu ēdieni simbolizēja dzīvības procesu, nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem, kuru garu labvēlību šādā veidā svinētāji mēģināja iemantot.

Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā

• Zirņiem un pupām, lai nebūtu jāraud.
• Pīrāgiem, lai mūs vienmēr sagaida jauni pārsteigumi
• Bietēm un burkāniem, lai turētos veselība.
• Piparkūkām, lai netrūkst mīlestības.
• Apaļas formas mīklas cepumiem, lai mums apkārt būtu daudz saules.
• Stovēti kāposti, lai pietiktu spēka.
• Putnu gaļa, lai gūtu labus panākumus.
• Zivis, lai vienmēr nauda turētos maciņos.
• Cūkgaļa, lai neaptrūktos laime.
• Maizei, lai tās nākamgad nepietrūktos. 

Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā – ēdiena priekšnoteikumi

• Zirņiem jābūt pelēkiem.
• Pīrāgiem jābūt ar speķi. 
• Vispiemērotākā cūkgaļa – cūkas šņukurs.
• Tīrot zivis, jāatceras, ka to zvīņas nav jāmet ārā, bet gan jāliek maciņos, lai nākamajā gadā neaptrūktos nauda. 
• Burkānus neēd svaigus, bet gan sautētus. 
• No vistas vai gaiļa jāgatavo cepetis.

Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā turpinājums

• Vienu galvenajiem Ziemassvētku ēdieniem – Koča. Koča – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārīta biezputra, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvu, klāt pievienojot zirņus un pupas. 
• Tāpat uz galda tika likta arī putraimdesa. 
• No dzērieniem medalus. kvass, rūgušpiens vai paniņas.
• Ja nav bietes, tad to vietā var pasniegt sautētus kāļus. 
• Būtu vēlams pagatavot arī kādus ķirbju ēdienus. 
• Kopš laikiem, kad hercogs Jēkabs uz Latviju atveda kartupeļus, latvieši ziemas saulgriežos iemīļojuši arī mieloties ar krāsnī ceptiem kartupeļiem..
• Kā saldo ēdienu var pasniegt maizi ar ievārījumu, maizes biguzi (rupjmaizes deserts ar dzērveņu sulu un medu) un apaļus raušus. 
• Obligāti uz galda jābūt maizei, sālim un ugunim, kas sola svētību nākamajam gadam. 
• Galdu nedrīkst novākt visu Ziemassvētku nakti, lai nākamo gadu dzīvotu pārticībā.

Ziemassvētku ēdienu receptes meklē Šeit

Priecīgus svētkus!

Šis raksts Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jāsaka godīgi, ka Mārtiņdienu neesmu baigi svinējusi kā svētkus. Domāju, ka šogad šim būtu jāmainās. Tu svini Mārtiņdienu?

“Atbrauca Mārtiņš,
Atrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībēja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.”

Kas ir Mārtiņdiena?

Svētā Mārtiņa dienu ir par godu Svētajam Mārtiņam, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī Mārtiņa jeb Mārtiņdienas nosaukumu. Tad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Sala laiks.

Vēsturiski šo svētku izcelsme meklējam jau pirms 16. gadsimta, kad svinēta par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kā vēsta hronikas – kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetnis, vēlāk nosapņojot, ka tas bijis Jēzus Kristus. Mārtiņš nevēlējās kļūt par garīdznieku, tāpēc paslēpās putnu kūtī, taču draudzes pārstāvji, kuri viņu visur meklēja, sadzirdot putnu klaigas – atrada bēgli. Šis atgadījums latviešu ticējumos atspoguļo gaiļa kaušanu un Mārtiņbērnu gājienus.

Ko gatavot Mārtiņdienā?

Ko gatavot Mārtiņdienā – sāpīgais jautājums. Lielā vai mazā mērā, tas ir atkarīgs no cilvēku gaumes, garšu kārpiņām un laika. Citreiz jau nevajag pagatavot sarežģītu ēdienu, pietiek ar skaisti klātu galdu un kopā būšanu, lai radītu svētku sajūtu.

Ticējumi vēsta, ka vistas kaujot Mārtiņdienā par godu Mārtiņam Luteram. Vēl vēsta, ka Mārtiņdienā mūsu senči taisīja bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūda piestā un saspieda bumbās.

Mārtiņdiena ēdiena receptes

Pavadām rudeni un sagaidām ziemu ar kādu gardu cepeti. Mārtiņdiena ir slavena ar cepešu gatavošanu. 

• Jēra stilba cepetis
• Zoss cepetis ar karamelizētiem
• Vistas cepetis majonēzes mērcē
• Cūkgaļas cepetis ar āboliem un kāpostiem

Protams, neaprobežojamies tikai ar cepeti. Ir tik daudz ko gatavot un baudīt!

• Cūkgaļas, kartupeļu, ābolu un puravu mix
• Vista: baltvīna, spināta un sviesta mērcē

Zivs ēdieni

• Lasis ar sezama sēklām un Ķīnas kāpostu
• Jūras asaris baltvīna mērcē
• Jūras asaris ar diļļu gurķiem un apelsīnu šampānieti

Deserti

• Ābolu rausis
• Ananasu kokosriekstu pīrāgs
• Ābolu kūka
• Klasiskā maizes zupa

Vairāk receptes meklē sadaļā – Receptes!

Lai skaisti svētki!

Šis raksts Ko gatavot Mārtiņdienā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.