Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīnā, tika atklāts pirmais zupas bļodas eksemplārs, ka tas datēts ar 20 000. gadu p.m.ē. Senajā keramikā bija redzamas apdeguma pēdas, kas liecina, ka gatavoja siltu ēdienu.

Karstu akmeņu izmantošana ūdens vārīšanai bija zināma prakse neandertāliešiem ap šo laiku. Tiek uzskatīts, ka ūdens vārīšana notika pēc cepšanas un pirms cepšanas. Tika uzskatīts, ka neandertālieši vārīja kaulus, lai kausētu taukus, kas novērš saindēšanos ar olbaltumvielām. Rezultātā ūdenī tika izveidots dzerams buljons, ko viņi labprāt dzēra – tāpat kā mēs mūsdienās.

14. gadsimtā zupas pagatavošanas veids mainījās uz mūsdienu ēšanas paradumiem. To ietekmēja ģērbšanās stils. 14. gs. Eiropā bija iecienīts vilkt apģērbu ar stingrām, augstām apkaklēm. Tas apgrūtināja un padarīja nekārtīgu zupas ēšanu, paceļot bļodu pie lūpām. Tā radās zupas karote – viens no revolucionārākajiem izgudrojumiem zupas vēsturē.

Mūsdienās zupa kļūst arvien populārāka gan kā patstāvīgs ēdiens, gan kā daudzpusīga sastāvdaļa daudzās receptēs. Īpaši ziemas mēnešos zupa ir iecienīta, jo to ir ātri, vienkārši un garšīgi pagatavot, tāpēc tā ir iecienīta daudzu ģimeņu, pavāru un gardēžu vidū.

Lai labi garšo pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko! 

Šis raksts Pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas rīsu ēdiena receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Rīsi ir sens austrumu tautu kultūraugs. Rīsi satur ļoti maz tauku, olbaltumvielu un šķiedrvielu, kas palīdz pret pārēšanos un bieži tas tiek ieteikts kā diētisks produkts.

• Sarkanie rīsi. Šis Taizemes tradicionālais rīsu variants pēdējā laikā ir parādījies arī Francijas dienvidos.
• Gargraudu rīsi. Visizplatītākais rīsu veids, ko lieto plovu, piedevu un desertu pagatavošanai.
• Apaļgraudu rīsi. Nereti tos sauc par piena rīsiem. Audzē to galvenokārt Itālijā, tāpēc tas sastopams plaša spektra Vidusjūras valstu ēdienos – no risotto līdz zupām. Pateicoties tam, ka šie rīsi ir ļoti lipīgi, tos izmanto arī suši gatavošanai.
• Savvaļas rīsi. No botāniķu viedokļa šie nemaz nav rīsi, bet gan daudzgadīga zāle, ko audzē Ziemeļamerikas lielo ezeru rajonā. Šie rīsi ir ar augstu uzturvērtību. Savvaļas rīsi ir ļoti cieti.
• Brūnie rīsi. Vieni un tās pašas šķirnes rīsi, tikai dažādi apstrādāti, atšķiras pēc krāsas, garšas, uzturvērtībām un gatavošanas ilguma.

Pēc apstrādes veida rīsus iedala: brūnie – minimāla apstrāde, saglabājot visvairāk uzturvielas; baltie – slīpēti sniegbalti rīsi – visizplatītākais apstrādes veids; tvaicētie- speciali apstrādāti ar tvaiku, lai saglabātu vitamīnus un minerālvielas pašos rīsos, nevis apvalkos.

Rīsi satur daudz minerālvielas un B grupas vitamīnus un veicina holesterīna samazināšanos organismā. Visbiežāk lieto diētiskajos ēdienos.

• Brūnie rīsi. Āzijā brūnos rīsus uzturā parasti lieto bērni un gados vecāki cilvēki, bet Eiropā un Amerikā tos iecienījuši veselīga uztura piekritēji. Tie ir gaiši brūnā krāsā un ir veselīgāki nekā baltie rīsi, jo apstrādes laikā apvalkā tiek saglabātas vērtīgās uzturvielas. Tomēr derīguma termiņš brūnajiem rīsiem ir īsāks nekā baltajiem.
• Baltie rīsi. Šiem rīsiem tiek veikts pilns apstrādes cikls. Te parasti ir gludi un līdzeni, raksturīgā baltā krāsā un dzidri, tomēr daži graudi var būt mazāk caurspīdīgi, jo satur sīkus gaisa burbulīšus. Balti rīsi satur mazāk vitamīnus un minerālvielas nekā brūnie un tvaicētie rīsi, tomēr tieši baltie ir pasaulē vispopulārākie rīsi. Balto rīsu pagatavošanas laiks ir 10 – 15 minūtes, bet gataviem rīsu ēdieniem piemīt lieliska garša un elegants izskats.

Lai labi garšo gardais rīsu plovs!

Šis raksts Gardais rīsu plovs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tefteļi vispār ir neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.

Vairāk gaļas receptes meklē ŠEIT.

Interesanti

Zviedrijas tradicionālās gaļas bumbiņas būtībā ir līdzīgas pie mums zināmajām kotletēm un tefteļiem, jo arī gatavotas no maltās gaļas. Turklāt gaļas bumbiņas var pagatavot dažādos veidos, variējot ar garšvielām, un tā iegūstot atšķirīgu garšu. Tradicionālajām gaļas bumbiņām ir sāls un maltie pipari, bet malto gaļu var izvēlēties gan viena veida – cūkgaļu, jēra gaļu, vistas gaļu, vai, atkarībā no saderības, veidot jauktās gaļas bumbiņas.

Līdzīgi kā Latvijā bērni ir iecienījuši tefteļus un kotletes, tā bērni Zviedrijā labprāt ēd tradicionālās gaļas bumbiņas. Ne velti tās ļoti garšo arī zviedru iemīļotās rakstnieces Astridas Lindgrēnes populārajam varonim Karlsonam, kurš dzīvo uz jumta. Zviedrijā tiek uzskatīts, ka gaļas bumbiņu recepti no Osmaņu impērijas atveda karalis Kārlis XII (1682-1718).

Šis raksts Klasiskie tefteļi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Biešu zupa, man liekas, ir viens no lētākajiem ēdieniem, jo to vāra vairākām dienām. Dārgākais elements ir gaļa, bet kaula gabali viennozīmīgi ir lētāki kā šņiņķa gabali.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Biešu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas cepeša receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūkgaļa ir maiga un sulīga, ar labu garšu, piemērota gan ikdienai, gan svētkiem. Labai cūkgaļai ir gaiši sārta nokrāsa. Tā ir viegli mitra, bet ne acīmredzami slapja vai eļļaina. Tauki ir balti. Ādai jābūt sausai un tā noteikti nedrīkst būt gļotaina. Cūkgaļa parasti tiek iegūta no aptuveni sešus mēnešus vecām cūkām. Gaļa no vecākām cūkām ir pārāk šķiedraina, tāpēc no tādas ir grūti pagatavot garšīgu ēdienu.

Uzglabā cūkgaļu ledusskapja apakšējos plauktos, tālāk no gataviem ēdieniem. Ja gaļu esi iegādājies slēgtā iepakojumā, uzglabā to tādā veidā. Gaļa bez slēgta iepakojuma, jāievīsta papīrā vai pārtikas plēvē. Vaļēji nopirktu malto gaļu ledusskapī var uzglabāt pāris dienas, pārējās daļas – trīs līdz četras dienas. Ja gaļas pagatavošana tiek atlikta, to var ielikt saldētavā, kur cūkgaļu var uzglabāt no četriem līdz sešiem mēnešiem.

Lai labi garšo alū sutināts cūkas cepetis!

Šis raksts Alū sutināts cūkas cepetis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT, bet gulaša mērci meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gulašs ir gaļas un dārzeņu zupa, liellopa gulaša mērce vai sautējums, kas garšots ar papriku un citām garšvielām. Gulašs, kura izcelsme ir Ungārijā, ir izplatīta maltīte, ko galvenokārt ēd Centrāleiropā, bet arī citās Eiropas daļās. Tas ir viens no Ungārijas nacionālajiem ēdieniem un valsts simbols.

Vārds gulyás sākotnēji nozīmēja tikai “gans”, bet laika gaitā ēdiens kļuva par gulyáshús (“gulaša gaļa”) – tas ir gaļas ēdiens, ko gatavoja gani. Viduslaikos Centrāleiropas ungāru gans izmantoja visas iespējamās dzīvnieka daļas, kā tas bija ierasts.

Tās izcelsme meklējama jau 10. gadsimtā. Tolaik pagatavoto un aromatizēto gaļu žāvēja ar saules palīdzību un lika no aitas vēderiem ražotos maisos, lai pagatavotu maltīti, bija nepieciešams tikai ūdens. Agrākās gulaša versijās nebija iekļauta paprika, jo Eiropā to ieveda tikai 16. gadsimtā.

Šis raksts Cūkgaļas gulašzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Cūkgaļas rulete pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas cepešu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

• Cūkgaļa ir gaļa, kas iegūta no cūkām. Tas ir visizplatītākais gaļas veids pasaulē. Cūkgaļa un tās ēdieni ir ļoti izplatīti Rietumu pasaulē, it īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā. No cūkgaļas gatavo šķiņķi, karbonādi, bekonu, cūkgaļas desas un citus gaļas produktus. Musulmaņiem un jūdaisma sekotājiem ir aizliegts ēst cūkgaļu.
• Ābolā ir daudz ūdens, tāpēc tas pieskaitāms pie vienkāršiem sulīgiem augļiem. Daudzos ābolos ir vērtīgas barības
  vielas, tos izmanto uzturā. Tie satur vairāk nekā 50 vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju un augļskābju. Āboli ir augļi, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols. Kristietībā ābols ir attēlots kā aizliegtais auglis, kuru Ieva ēda un deva arī Ādamam (tomēr Bībelē nav minēts, kas tas bija par augli).
• Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur sārmainās minerālvielas – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas. 100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kas ir ļoti īpaši – kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai labi garšo cūkgaļas cepetis ar āboliem un kāpostiem!

Šis raksts Cūkgaļas cepetis ar āboliem un kāpostiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas šašlika receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds šašliks tika radīts no Krimas tatāru valodas, Zaporožjas kazakiem – “şış” – tulkojumā nozīmē iesms, durklis, un krievu valodā ienāca 18. gadsimtā, no turienes izplatoties angļu un citās Eiropas valodās. Arī Turku valodā vārds “şış” nozīmē iesms, un šašliks burtiski tiek tulkots kā “gaļa uz iesma”. Šašlikam izmanto dažādas gaļas: cūkas, aitas, liellopa vai vistu. Mūsdienās, šašlika galvenā sastāvdaļa, ja tā var teikt, ir marināde: etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē, zaļumos un garšvielās. Parasti šašliku cepj uz atklātas uguns vai kokoglēm; uz iesma uzsprausti gaļas gabali; vai arī cep uz  speciāla grila vai mangala, periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Šašliks sākotnēji tika izgatavots no jēra, bet mūsdienās tas tiek pagatavots no visāda veida gaļas – cūkgaļas, liellopa, brieža gaļas, atkarībā no vietējām vēlmēm un reliģiskām tradīcijām. Populāri ir kļuvis cep šašliku kopā ar dārzeņiem,  piemēram, papriku, sīpolu, sēnēm un tomātiem.

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara – tas bija jēra gaļas šašliks, kas iepriekš nebija marinēts, cepts kopā ar speķi, bet piedevās pasniegts ar ceptiem kartupeļiem.

Tomēr plašu popularitāti šašliks ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Lai labi garšo ātrā cūkgaļas šašlika marināde!

Šis raksts Ātrā cūkgaļas šašlika marināde pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas šašliku marinādes un receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Latvijā izdotajās pavārgrāmatās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr plašu popularitāti tas ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Cilvēki Vidusjūras valstīs šašliku gatavo pavisam citādi. Viņi iesmērē gatavo gaļu ar nelielu daudzumu piparmētru, kasuzdurta uz koka irbulīšiem, un cepj uz oglēm. Āzijas valstīs to dara citādi: tiek cepti mazi gaļas gabali, pārsvarā tā ir tikai jēra gaļa. Irānas virtuvē gaļa parasti ir lielos gabalos, savukārt citur tiek uzturēta vidēja lieluma gaļas kubiņu forma, padarot to līdzīgu brošūrai.

Kad es biju Turcijā, un pasūtīju šašliku, saņēmu sojas gaļu uzdurtu uz iesma, kas līdzinājās cīsiņam. Neteikšu, ka garša bija slikta, bet tas nebija mans.

Gaļas gatavošanas un cepšanas tradīcijas valstīs ir dažādas. To ietekmē daudzi faktoru, kā piemēram klimats, tradīcijas, reliģijas īpatnības, kā arī cilvēku vēlmes. Mūsdienās ir ļoti daudz paņēmienu un receptes, kā pagatavot garšīgu šašliku. Noteikti arī Tev ir sava iecienītā recepte un paņēmiens, kā izcept visgardāko šašliku.

Lai labi garšo šašliks kefīra un majonēzes marinādē!

Šis raksts Šašliks kefīra un majonēzes marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.