Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

Vistas filejas ir labs liesu olbaltumvielu avots, kas ir svarīgs muskuļu atjaunošanai un vispārējai veselībai. Tās satur maz tauku, īpaši bez ādas, un nodrošina vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B vitamīnus, fosforu un selēnu.

Lai labi garšo vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti.

Šis raksts Vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ja man prasa, kuru ēdienu gatavoju ar prieku, un viegli gatavojams, parasti saku pildītā paprika un kabacis. Abus dārzeņus, principā, pildu ar vienu un to pašu. 

Ko vēl pagatavot no kabača, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

…

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos.

Lai labi garšo kabača kotletes ar malto gaļu!

Šis raksts Kabača kotletes ar malto gaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Bet pašu gatavotas koteltes, protams, ir gardākas. 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Melnās pupiņas pasaulē pazīstamas arī kā “Bruņurupuču pupiņas”, “Kaviāra pupiņas”.

Pastāv uzskats, ka melnās pupiņas (Phaseolus vulgaris), tāpat kā citu krāsu pupas, ir radušās Latīņamerikā un laika gaitā izplatījušās Eiropā un tālāk visā pasaulē. Tas vienmēr ir bijis vērtīgs olbaltumvielu avots, ko centrālās un Dienvidamerikas indiāņi ēduši ne tikai pusdienu un vakariņu ēdienos, bet pat brokastīs. Šajā reģionā tās tiek audzētas jau vairāk kā 700 gadu. Šobrīd melnās pupiņas ir neatņemama Dienvidamerikas, Brazīlijas, Venecuēlas, Meksikas, arī Spānijas un Karību salu ēdienkartes sastāvdaļa.

Pākšaugi satur: B grupas vitamīnus, Antioksidantus, Minerālvielas – magnijs, kalcijs, mangāns, varš, cinks, selēns. Divu veidu šķiedrvielas – nešķīstošās, kas samazina kolorektālā jeb resnās zarnas vēža attīstību, un šķīstošās šķiedrvielas, kas organismā ir ļoti svarīgas, lai normalizētu holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Pākšaugi ir nozīmīgi ikdienas veģetārajā uzturā, jo ir labs olbaltumvielu avots, alternatīva gaļai. Tomēr tie satur arī fitīnskābi, kas traucē minerālvielām pilnvērtīgi uzsūkties. Lai veicinātu dzelzs uzsūkšanos no pupām, ieteicams tās diedzēt vai pirms pagatavošanas izmērcēt.

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem.

Sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Lai labi garšo pupiņu un biešu kotletes!

Šis raksts Pupiņu un biešu kotletes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jautājums – vai burgerī arī nevajadzētu likt ananasu, tāpat kā picā? 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Viens no agrākajiem apgalvojumiem nāk no Čārlija Nagrīna, kurš 1885. gadā pārdeva kotleti starp divām maizes šķēlēm Seimūras gadatirgū, ko tagad dažkārt dēvē par “Outagamie County Fair”. Sīmūras kopienas vēsturiskā biedrība Seimūras štatā Viskonsīnā burgera izgudrojumā atzīst Nagrīnu, kas tagad pazīstams kā “Hamburger Charlie”. 

Nagrīnam bija 15 gadu, kad viņš 1885. gada Seimūras gadatirgū pārdeva cūkgaļas sviestmaizes, kas gatavotas tā, lai klienti varētu ēst ejot. Vēstures biedrība skaidro, ka Nagrēns hamburgeru nosaucis pēc Hamburgas steika, ar kuru bija pazīstami vietējie vācu imigranti.

Taču burgera izcelsme, tāpat tiek vēl apspriesta un zcelsme joprojām ir neskaidra.

Hannas Glāsas grāmatas “The Art of Cookery Made Plain and Easy” 1758. gada izdevums 1758. gadā iekļāva recepti ar nosaukumu “Hamburgas desa”, kas ieteica to pasniegt “grauzdētu ar grauzdētu maizi zem tās”. Līdzīga uzkoda bija populāra arī Hamburgā ar nosaukumu “Rundstück silts” (“silta maize”) 1869. gadā vai agrāk, un, domājams, to ēda daudzi emigranti ceļā uz Ameriku, taču, iespējams, tajā bija grauzdēts liellopa steiks.

Tiek uzskatīts, ka Hamburgas steiks, ko pasniedz starp diviem maizes gabaliņiem un ko bieži ēd ebreju pasažieri, kas ceļoja no Hamburgas uz Ņujorku ar Hamburg America Line kuģiem. Burgeri kļuva tik plaši pazīstami, ka kuģniecības kompānija deva savu nosaukumu ēdienam. Katrs no tiem var iezīmēt hamburgera izgudrojumu un izskaidrot nosaukumu.

Bostonas žurnālā jau 1884. gadā ir atsauce uz “Hamburgas steiks”. 1896. gada 5. jūlijā Chicago Daily Tribune izteica ļoti konkrētu apgalvojumu par “hamburgera sviestmaizi” raksts par “Sendwich Car”: 

“Izcils favorīts, tikai pieci centi, ir Hamburgera steika sviestmaize, kuras gaļa tiek turēta mazos pīrādziņos un “gatavo, kamēr jūs gaidāt“.

Lai labi garšo sulīgais ananasu burgeris!

Šis raksts Sulīgais ananasu burgeris pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Krabju nūjiņas, īstenībā jāsauc par surimī nūjiņām.

Kaut produkta nosaukumā rakstīts “krabju nūjiņas”, krabju gaļas tajā nav. Galvenā šā produkta sastāvdaļa ir surimi (tulkojumā no japāņu valodas nozīmē “maltā gaļa”), ko gatavo no dažādu zivju (heka, mintaja un citām mencas sugas zivīm) masas, kam pievieno pārtikas piedevas, cukuru, cieti, dabīgu vai mākslīgu krabju ekstraktu, bet iekrāso ar sārto krāsvielu, piemēram, paprikas ekstraktu.

Interesanti, ka krabju jeb surimi nūjiņas arvien mazāk satur zivju masu (lielākoties tikai 30–40%), surimi tiek aizstāts ar augu valsts izejvielām: soju, cieti, eļļu un dažādām pārtikas piedevām.

Kā izgatavo krabju jeb surimi nūjiņas

Izrādās, ka patiesībā šis produkts tiek izgatavots no zivju maltās gaļas. Tā nonāk fabrikās jau sasaiņota briketēs. Malto gaļu atsaldē, vēlreiz sasmalcina un sajauc ar sviestu.

Pēc tam masu izrullē plānās plāksnēs, satin un izveido rullīšus. Pēc tam tos nokrāso un sagriež. Krabju nūjiņu garša un smarža tiešā veidā atkarīga no tā, kādas zivs maltā gaļa izmantota.

Protams, šajā produktā tāpat kā daudzos citos pievieno aromatizētājas, biezinātājus un garšas pastiprinātājus. Taču – ja visi ražotāji ievēro galvenos krabju nūjiņu izgatavošanas noteikumus un iepērk kvalitatīvu malto gaļu, nenāks par sliktu pievienot iecienīto produktu salātiem.

Lai labi garšo kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām.

Šis raksts Kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tefteļi vispār ir neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.

Vairāk gaļas receptes meklē ŠEIT.

Interesanti

Zviedrijas tradicionālās gaļas bumbiņas būtībā ir līdzīgas pie mums zināmajām kotletēm un tefteļiem, jo arī gatavotas no maltās gaļas. Turklāt gaļas bumbiņas var pagatavot dažādos veidos, variējot ar garšvielām, un tā iegūstot atšķirīgu garšu. Tradicionālajām gaļas bumbiņām ir sāls un maltie pipari, bet malto gaļu var izvēlēties gan viena veida – cūkgaļu, jēra gaļu, vistas gaļu, vai, atkarībā no saderības, veidot jauktās gaļas bumbiņas.

Līdzīgi kā Latvijā bērni ir iecienījuši tefteļus un kotletes, tā bērni Zviedrijā labprāt ēd tradicionālās gaļas bumbiņas. Ne velti tās ļoti garšo arī zviedru iemīļotās rakstnieces Astridas Lindgrēnes populārajam varonim Karlsonam, kurš dzīvo uz jumta. Zviedrijā tiek uzskatīts, ka gaļas bumbiņu recepti no Osmaņu impērijas atveda karalis Kārlis XII (1682-1718).

Šis raksts Klasiskie tefteļi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl var pagatavot no vistas, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Vistas gaļa ir liesa un tādējādi satur maz tauku. Vistā ir arī mazāk piesātināto tauku nekā sarkanajā gaļā. Vislielākais taukus saturs ir ādā, tāpēc, ja vēlies izvairīties no tauku patēriņa, ādu vislabāk noņemt nost.
• Vistas gaļā ir 20 g olbaltumvielu uz 100 g gaļas. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc vistas gaļu uzturā regulāri lieto veselīga uztura cienītāji.
• Salīdzinot ar citiem gaļas veidiem, vistas gaļai ir zemāks holesterīna līmenis (izņemot ādu).
• Vistas gaļa satur cilvēka organismam nepieciešamus vitamīnus – A, B6, B12 u.c., kā arī būtiskas minerālvielas.
• Visbeidzot, vistas gaļa ir ne vien veselīga, bet arī ļoti garšīga. Vistas gaļas ēdienu variāciju ir daudz – atliek vien atrast to, kas vislabāk garšos tev un tavai ģimenei.

Vistas gaļas apstrāde un uzglabāšana

• Jēla gaļa rūpīgi jāapstrādā un pareizi jāuzglabā, jo tā satur daudz baktēriju. Virtuves dēlīti un nazi, ko izmanto putna griešanai, vienmēr kārtīgi nomazgā ar siltu ziepjūdeni.
• Jēlu gaļu uzglabā ledusskapja apakšējā plauktā, lai tā nepilētu uz citiem produktiem. Savukārt jau apstrādātu gaļu (ceptu, vārītu) uzglabā ledusskapja augšējā plauktā, lai tā nenonāktu saskarē ar jēlu gaļu.
• Putna gaļa ledusskapī var kļūt sausa, tāpēc to vēlams iesaiņot pārtikas plēvē vai apziest ar saulespuķu eļļu.

Kā sagriezt veselu vistu?

• Sagrieztajiem gabaliem jābūt ne vien glītiem, bet gaļai arī viegli, bez sadrupšanas jāatdalās no kauliem.
• Vistas gaļas griešanai izmanto garu un tievu nazi, kam ir smails asmens. Nazim ir jābūt ļoti asam. Labs palīgs būs arī gaļas dakša.
• Neliela izmēra putnu ieteicams cept krāsnī, bet lielākus un vecākus putnus – sautēt vai karsēt buljonā. Pirms ķeries klāt gatavošanai, rūpīgi izvēlies atbilstoša izmēra pannu vai katlu.

Lai labi garšo vistas maltās gaļas kotletes!

Šis raksts Vistas maltās gaļas kotletes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Maltās gaļas laiviņas ar sēnēm un tomātiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Sēņu kotletes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Ķirbji ir uzskatīti par vecākajiem kultūraugiem pasaulē, apsteidzot pat kukurūzu un pupiņas. Indiāņiem Kolumba laikā jau bija izveidotas vairākas ķirbju šķirnes. Botāniski ķirbja auglis ir oga, kas ir lielākā oga pasaulē. Arī ķirbju sēklas ir lielākās no visiem kultūraugiem.

Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga.

Ķirbjus sākotnēji kultivēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gs. Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva 17. gs.

Ķirbis ir ziemas skvoša šķirne, kas ir apaļs ar gludu, nedaudz rievotu mizu, un tās krāsa visbiežāk ir no dzeltenas līdz oranžai. Biezā apvalks satur sēklas un mīkstumu.

Ķirbī ir maz kaloriju, bet bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, kuras ir arī sēklās, lapās un sulās.

Ķirbji ir viens no vecākajiem pieradinātajiem augiem. Ķirbjus plaši audzē komerciālai lietošanai, kā arī pārtikai, estētikai un atpūtai. Ķīna un Indija kopā veido pusi no pasaules ķirbju produkcijas. Ķirbju kotletes ar malto gaļu.

Vairāk par ķirbi un tā vēsturi vari izlasīt bloga rakstā: Ķirbja daudzveidība.

Šis raksts Ķirbju kotletes ar malto gaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.