Ko vēl pagatavo no skābenēm skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Skābenes nav ieteicams gatavot dzelzs vai alumīnija traukos, jo šie metāli savstarpēji iedarbojas ar skābeņskābi un rada nepatīkamu, metālisku garšu.

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna, flavonglikozīdu, kāliju, dzelzi, polifenolu, flavonoīdu un minerālvielu, kā arī pat olbaltumvielas. Tajās ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās.

Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas. Senatnē skābenes bija lielā lielisks līdzeklis cīņā pret cingu, pateicoties to sastāvā esošajam C vitamīnam.

Senos rakstos ir norādes ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenes mazināja drudzi, tāpēc tika dotas slimniekiem. Teikas pat vēstot, ka putni ēdot sēklas attīrīja savu balsi.

Atceries, ka viss ir jāēd ar mēru. Skābenes satur daudz skābeņskābi, kas var nākt par sliktu arī tavai veselībai.

Lai labi garšo skābeņu zupa manā gaumē!

Šis raksts Skābeņu zupa manā gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīnā, tika atklāts pirmais zupas bļodas eksemplārs, ka tas datēts ar 20 000. gadu p.m.ē. Senajā keramikā bija redzamas apdeguma pēdas, kas liecina, ka gatavoja siltu ēdienu.

Karstu akmeņu izmantošana ūdens vārīšanai bija zināma prakse neandertāliešiem ap šo laiku. Tiek uzskatīts, ka ūdens vārīšana notika pēc cepšanas un pirms cepšanas. Tika uzskatīts, ka neandertālieši vārīja kaulus, lai kausētu taukus, kas novērš saindēšanos ar olbaltumvielām. Rezultātā ūdenī tika izveidots dzerams buljons, ko viņi labprāt dzēra – tāpat kā mēs mūsdienās.

14. gadsimtā zupas pagatavošanas veids mainījās uz mūsdienu ēšanas paradumiem. To ietekmēja ģērbšanās stils. 14. gs. Eiropā bija iecienīts vilkt apģērbu ar stingrām, augstām apkaklēm. Tas apgrūtināja un padarīja nekārtīgu zupas ēšanu, paceļot bļodu pie lūpām. Tā radās zupas karote – viens no revolucionārākajiem izgudrojumiem zupas vēsturē.

Mūsdienās zupa kļūst arvien populārāka gan kā patstāvīgs ēdiens, gan kā daudzpusīga sastāvdaļa daudzās receptēs. Īpaši ziemas mēnešos zupa ir iecienīta, jo to ir ātri, vienkārši un garšīgi pagatavot, tāpēc tā ir iecienīta daudzu ģimeņu, pavāru un gardēžu vidū.

Lai labi garšo pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko! 

Šis raksts Pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kausēto sieru pievienot dažām zupām, liekas, nu jau šobrīd ir diez gan populāri un arī gardi. 

Nekas jau diži nemainās Frikadeļu zupas receptei, izņemot to, ka beigās jāpievieno savs kausētais siers. Šo recepti atstāšu šeit, jo citreiz vienkārši piemirstas, ka viena īpašā sastāvdaļa var mainīt ēdiena garšu un konsistenci, protams, uz labāko pusi. Izmēģini!

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Atkarībā no dažādu valstu nacionālajām tradīcijām, frikadeles, pazīst vairāk kā kotletes un šo ēdienu analogus var izmantot gan pirmajos, gan otrajos ēdienos.

Dāņu, vācu un holandiešu virtuvē Frikadele ir ēdiens, kas līdzinās krievu kotletēm, ir maltās gaļas bumbiņa, kas ceptas eļļā. Tajā pašā laikā frikadeles, ko liek zupās, Vācijā sauc par Fleischklößchen (gaļas pelmeņi). Tajā pašā laikā zviedru kotletes, kas ir kā mazas frikadeles, ir mazu kotlešu variants, kas tiek pasniegts kartupeļu sēņu ēdienu.

Krievijā frikadeļu zupa iemantoja popularitāti kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām, pateicoties lielām rūpnīcu-virtuvju atvēršanai lielās pilsētās – lielos, mehanizētos ēdināšanas uzņēmumos, kuru sortimentā bija šāda veida maltās gaļas pusfabrikāts.

Lai labi garši frikadeļu zupa ar kausēto sieru!

Šis raksts Frikadeļu zupa ar kausēto sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pupiņas, kas ir bagātas ar olbaltumvielām un nodrošina mērenu daudzumu dzelzs, tiamīna un riboflavīna, visā pasaulē tiek izmantotas ēdiena gatavošanai gan svaigā, gan žāvētā aļa pupiņu šķirņu aug vai nu kā uzcelts krūms, vai kā kāpšanas augs, taču daži svarīgi veidi ir vidēja veida. Ekstensīvi tiek audzēti punduri un pusceļotāji. Ja kāpšanas veidu audzē nenobriedušu sēklu pākstīm, ir nepieciešami mākslīgi balsti, lai atvieglotu ražas novākšanu.

Šķirnes ļoti atšķiras pēc lieluma, formas, krāsas un nenobriedušu pākšu šķiedrainuma vai maiguma. Parasti šķirnes, kas audzētas sausām nobriedušām sēklām, rada pākstis, kas ir pārāk šķiedrveida, lai tās varētu ēst jebkurā attīstības stadijā.

Lielākā daļa ēdamo pupiņu ar pākstīm dod salīdzinoši zemu nobriedušu sēklu ražu vai arī to sēklas ir zemas ēšanas kvalitātes. Sēklu krāsas ir no baltas līdz zaļai, dzeltenai, dzeltenbrūnai, rozā, sarkanai, brūnai un violetai līdz melnai vienkrāsainās krāsās un neskaitāmos kontrastējos rakstos. 

Sēklu formas ir no gandrīz sfēriskas līdz saplacinātām, iegarenām un nieres formas. Pākstis ir dažādu zaļu, dzeltenu, sarkanu un purpursarkanu nokrāsu un apšļakstītas ar sarkanu vai purpursarkanu; pāksts formas svārstās no plakanas līdz apaļai, gludai līdz neregulārai un taisnai līdz asi izliektai; garums svārstās no 75 līdz 200 mm vai vairāk.

Lai labi garšo pupiņu biezzupa!

Šis raksts Pupiņu biezzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Atceros, kā skolas ēdniecā ņēmu vienmēr vistas galertu, kuram augšā bija burkāniņš.

Citas gaļas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Galerts, arī aukstā gaļa, zilcgaļa un aspiks, ir savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs. Galerts veidojas, vārot gaļu vai buljonu, atdziestot tas pārvēršas želejveidīgā masā. Tas notiek, jo skrimšļi un kauli satur dabisko želatīnu, kas liek masai sarecēt. Galertu izmanto kā piedevu citiem ēdieniem, kā arī citu ēdienu dekorēšanai. Ja vēlas iegūt gaišāku galertu, tad to dzidrina ar olas baltumu.

Vēsturiski gaļas “aspiki” jeb galerts tika gatavoti pat pirms augļu un dārzeņu garšas aspiciem. Viduslaikos pavāri bija atklājuši, ka no sabiezināta gaļas buljona var pagatavot želeju. Detalizēta aspic recepte ir atrodama Le Viandier, kas sarakstīta 1375. gadā vai ap to.

Lai labi garšo vistas galerts!

Šis raksts Vistas galerts pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka Atlantijas lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo un barojas jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Abas sugas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Baltijas jūras baseinā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1–3 gadus, pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1–4 gadus. Nārstot laši un taimiņi atgriežas upēs, kurās dzimuši. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60 cm.

Liela daļa šobrīd veikalos nopērkamo lašu ir audzēti Skandināvijas un Britu salu zivjaudzētavās. Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas akvakultūras saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti jūrā vai upes grīvās iegremdētos sprostos. Laša zupa ar krēmsieru.

Šis raksts Laša zupa ar krēmsieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes meklē ŠEIT.

Nosaukums cēlies no ungāru valodas gulyás. Vārds gulya nozīmē ‘liellopu ganāmpulks’ ungāru valodā, un gulyás nozīmē ‘gans’ vai ‘kovbojs’.

Gulašs ir gaļas un dārzeņu zupa, liellopa gulaša mērce vai sautējums, kas garšots ar papriku un citām garšvielām. Gulašs, kura izcelsme ir Ungārijā, ir izplatīta maltīte, ko galvenokārt ēd Centrāleiropā, bet arī citās Eiropas daļās. Tas ir viens no Ungārijas nacionālajiem ēdieniem un valsts simbols.

Vārds gulyás sākotnēji nozīmēja tikai “gans”, bet laika gaitā ēdiens kļuva par gulyáshús (“gulaša gaļa”) – tas ir gaļas ēdiens, ko gatavoja gani. Viduslaikos Centrāleiropas ungāru gans izmantoja visas iespējamās dzīvnieka daļas, kā tas bija ierasts.

Tās izcelsme meklējama jau 10. gadsimtā. Tolaik pagatavoto un aromatizēto gaļu žāvēja ar saules palīdzību un lika no aitas vēderiem ražotos maisos, lai pagatavotu maltīti, bija nepieciešams tikai ūdens. Agrākās gulaša versijās nebija iekļauta paprika, jo Eiropā to ieveda tikai 16. gadsimtā.

Šis raksts Liellopa gulaša mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk vistas marinādes receptes meklē ŠEIT.

Interesanti fakti par vistas cepšanu:

• Pirmie ieraksti par grilētu vistu ir datēti ar seno Grieķiju.
• Cepta vista ir vispopulārākā grilētā gaļa Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Pasaules rekords par lielāko grilēto vistu ir 4 989,52 kg. Tā tika grilēta Peru 2010. gadā.
• Populārākā grilētās vistas marināde ir olīveļļa, citronu sula un ķiploku maisījums.
• Vislabāk vistu cept uz vidējas uguns. Tas palīdzēs nodrošināt, ka vistas gaļa ir gatava bez izžūšanas.

Interesanti fakti par vistas gaļu:

• Kaloriju daudzums vistas gaļā var atšķirties atkarībā no lieluma, kā arī tā pagatavošanas veida. Tomēr lielākā daļa populārāko šķirņu satur 155–203 kalorijas uz 100 g porcijas.
• Vistas gaļa ir populāra izvēle, ja runa ir par liesām olbaltumvielām, jo tā vienā porcijā satur ievērojamu daudzumu bez daudz tauku.
• Vienai vārītai vistas krūtiņai bez ādas, bez kauliem (172 g) ir aptuveni šāds uzturvielu sadalījums : kalorijas: 284, olbaltumvielas: 53,4 g, ogļhidrāti: 0 g, tauki: 6,2 g.
• Vistas gaļai vien ir salīdzinoši maz kaloriju un tauku, salīdzinot ar citām gaļām. Bet, tik līdz sākat pievienot eļļu, mērci, mīklu un maizi, kalorijas var pieaugt.
• Vistas gaļai ir dažādas daļasi, tostarp krūtīs, augšstilbi, spārni un stilbiņi. Katra daļa satur atšķirīgu olbaltumvielu, tauku un kaloriju daudzumu, tāpēc katrs no tiem vislabāk darbojas dažādiem mērķiem.
• Ja vēlaties zaudēt svaru, vistas krūtiņa ir piemērotākā. Tā ir vistas liesākā daļa, kas nozīmē, ka tajā ir vismazāk kaloriju, bet visvairāk olbaltumvielu. Piemēram, vistas krūtiņa ir ideāli piemērota kultūristiem, jo tajā ir vismazāk kaloriju. Kaloriju skatīšanās ir īpaši svarīga kultūristiem, kas piedalās konkursos, ņemot vērā, ka tieši tad viņiem ir nepieciešams zems ķermeņa tauku daudzums. Pikantā vistas marināde.

Šis raksts Pikantā vistas marināde pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Marinētas bietes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.