Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Reņģe ir vidēja izmēra, sudrabaini mirdzoša, nedaudz sāniski saplacināta zivs. Parasti tā ir 15—20 cm gara un sver 25—75 g, bet var sasniegt 40 cm garumu un 1 kg masu. Lielākā zināmā reņģe ir svērusi 1,5 kg. Tā bijusi noķerta 1959. gadā Somu jūras līcī.

Reņģei ir viena muguras spuru (taukspuras nav). Astes spura šķelta. Ķermenis klāts ar viegli zūdošām, cikloīdām zvīņām. Vēders ieapaļš, bez asa ķīļa (taustot gluds). Sānu līnijas nav. Lemeškauls bez zobiem. Mugura tumši zila, sāni sudrabaini. Vēdera spura vienā līmenī vai aiz muguras spuras. Purna daļa pagarināta un, salīdzinot ar brētliņu, šķautņaina. Augšlūpa noapaļota, bez šķēluma, ķermenis bez tumšiem plankumiem. Tai ir lieliska dzirde, un tā ir izcila peldētāja ar spēju veikt asus un ātrus manevrus.

Lai labi garšo ceptas reņģes pikantā marinādē!

Šis raksts Ceptas reņģes pikantā marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Lai labi garšo marinētas olas!

Šis raksts Marinētas olas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Laika gaitā izvirzītas hipotēzes par majonēzes izcelsmi. Tomēr lielākā daļa hipotēžu sakrīt par mērces Mahón ģeogrāfisko izcelsmi Menorkā, Spānijā. Citas teorijas daži autori ir noraidījuši kā zināmā mērā retrospektīvu izgudrojumu, kura mērķis ir atzīt mērci kā Francijas dienvidrietumu izgudrojumu, lai gan, visticamāk, tās izcelsme meklējama ostas pilsētā Menorkā.

Pēc Emīla Litrē teiktā, majonēze varētu būt nākusi no Mahonas, Menorkas galvaspilsētas Baleāru salās, Spānijā, ko tolaik okupēja briti un pēc tam 1756. gadā iekaroja hercogs de Rišeljē. Viņa pavārs būtu viņam uzdāvinājis šo mērci , ko sauc par “mahonēzi”, kas pagatavota no vienīgajām divām sastāvdaļām, kas viņam bija: olu un eļļu. Tomēr šo mērci sāka aprakstīt nedaudz pirms šī notikuma, kamēr Francijā un Spānijā pastāvēja vairākas līdzīgu mērču versijas.

18. gadsimta sākumā Vincentam La Šapelam radās ideja iekļaut “velouté”, kuras pamatā ir roux, miltu un tauku maisījums. 1742. gadā Fransuā Marins izdevumā Suite des Dons de Comus publicēja recepti ar nosaukumu “Beurre de Provence”, kas satur ūdenī vārītas ķiploka daiviņas, kas sasmalcinātas ar sāli, pipariem, kaperiem un anšoviem, pēc tam sajauktas ar eļļu. Šī recepte ir arī tuva majonēzē, olas dzeltenums klāt parādījās vēlāk.

Lai labi garšo mājās gatavota majonēze!

Šis raksts Mājās gatavota majonēze pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūkgaļas mēle bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, piemēram: B1, B2, B5, B6, B12, PP, fosforu, dzelzi, selēnu un cinku.

• Vitamīns B1 ir daļa no svarīgākajiem ogļhidrātu un enerģijas metabolisma enzīmiem, kas organismam nodrošina enerģiju un plastmasas vielas, kā arī sazarotās ķēdes aminoskābju metabolismu. Šī vitamīna trūkums izraisa nopietnus nervu, gremošanas un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus.
• Vitamīns B2 piedalās redoksreakcijās, uzlabo vizuālā analizatora krāsu jutīgumu un tumšo adaptāciju. Nepietiekama B2 vitamīna uzņemšana tiek papildināta ar ādas, gļotādu stāvokļa, gaismas un krēslas redzes traucējumiem.
• Vitamīns B5 piedalās olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu metabolismā, holesterīna metabolismā, vairāku hormonu, hemoglobīna sintēzē, veicina aminoskābju un cukuru uzsūkšanos zarnās, atbalsta virsnieru garozas darbību. Pantotēnskābes trūkums var izraisīt ādas un gļotādu bojājumus.
• Vitamīns B6 piedalās imūnās atbildes uzturēšanā, inhibēšanas un ierosmes procesos centrālajā nervu sistēmā, aminoskābju pārveidošanā, triptofāna, lipīdu un nukleīnskābju metabolismā, veicina normālu eritrocītu veidošanos, normāla līmeņa uzturēšanu homocisteīna līmenis asinīs. Nepietiekamu B6 vitamīna uzņemšanu papildina apetītes samazināšanās, ādas stāvokļa pārkāpums, homocisteinēmijas, anēmijas attīstība.
• Vitamīns B12 ir svarīga loma aminoskābju metabolismā un pārveidošanā. Folāti un B12 vitamīns ir savstarpēji saistīti vitamīni un ir iesaistīti asins veidošanā. B12 vitamīna trūkums izraisa daļēju vai sekundāru folātu deficīta attīstību, kā arī anēmiju, leikopēniju, trombocitopēniju.

…

• PP vitamīns piedalās enerģijas metabolisma redoksreakcijās. Nepietiekamu vitamīnu uzņemšanu papildina ādas, kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas normālā stāvokļa traucējumi.
• Fosfors piedalās daudzos fizioloģiskos procesos, ieskaitot enerģijas metabolismu, regulē skābju un sārmu līdzsvaru, ir fosfolipīdu, nukleotīdu un nukleīnskābju sastāvdaļa, ir nepieciešama kaulu un zobu mineralizācijai. Trūkums izraisa anoreksiju, anēmiju, rahītu.
• dzelzs ir dažādu funkciju olbaltumvielu daļa, ieskaitot fermentus. Piedalās elektronu, skābekļa transportā, nodrošina redoksreakciju norisi un peroksidācijas aktivizēšanu. Nepietiekams patēriņš izraisa hipohromisku anēmiju, skeleta muskuļu atoniju ar mioglobīna deficītu, palielinātu nogurumu, miokardiopātiju, atrofisku gastrītu.
• Selēns – būtisks cilvēka ķermeņa antioksidanta aizsardzības sistēmas elements, tai ir imūnmodulējoša iedarbība, piedalās vairogdziedzera hormonu darbības regulēšanā. Trūkums izraisa Kašina-Beka slimību (osteoartrītu ar vairākām locītavu, mugurkaula un ekstremitāšu deformācijām), Kešana slimību (endēmisko miokardiopātiju), iedzimtu trombastēniju.
• Cinks ir vairāk nekā 300 enzīmu sastāvdaļa, piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku, nukleīnskābju sintēzes un sadalīšanās procesos un vairāku gēnu ekspresijas regulēšanā. Nepietiekams patēriņš izraisa anēmiju, sekundāru imūndeficītu, aknu cirozi, seksuālās disfunkcijas un augļa anomālijas. Jaunākie pētījumi ir atklājuši lielu cinka devu spēju traucēt vara uzsūkšanos un tādējādi veicināt anēmijas attīstību.

Lai labi garšo vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm!

Šis raksts Vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Biešu zupa, man liekas, ir viens no lētākajiem ēdieniem, jo to vāra vairākām dienām. Dārgākais elements ir gaļa, bet kaula gabali viennozīmīgi ir lētāki kā šņiņķa gabali.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Biešu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Marinētas bietes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pavlovas kūka ir uz bezē bēzes gatavots deserts, kas ir populārs Jaunzēlandē un Austrālijā. Tas nosaukts krievu balerīnas Annas Pavlovas vārdā, kura 20. gadu sākumā apceļoja abas šīs valstis. Deserts esot radīts viņai par godu, taču precīza izcelsme mūsdienās tiek apstrīdēta.

Mazās Pavlovas kūkas tradicionāli pasniedz ar putukrējumu un svaigiem augļiem. Populāri augļu piedevas ir zemenes, kivi, pasifloras augļi un avenes. Pavlovu var papildināt arī ar citām piedevām, piemēram, šokolādes mērci, karameļu mērci vai citronu biezpienu.

Pavlovas kūka ir viegls un gaisīgs deserts, kas lieliski piemērots vasarai. Tas ir arī gluten-free deserts, padarot to par izcilu izvēli cilvēkiem ar uztura ierobežojumiem.

Interesanti ir tas, ka citreiz rodas jautājums, kāda tad ir atšķirība starp Mazās Pavlovas kūkas un bezē, jo no ārpuses izskatās diez gan līdzīgi. Gan Pavlovas, gan bezē ir izgatavotas no saputota olu baltuma, bet Pavlovai ir maiga, kraukšķīga ārpuse ar mīksto zefīru iekšpusē, savukārt bezē ir sauss un kraukšķīgs visā savā tekstūrā. Šeit var atrast bezē recepti.

Interesanti fakti par Pavlovas kūku: 

• Pavlovas ir populārākais Ziemassvētku deserts Jaunzēlandē un Austrālijā.
• 2014. gadā Jaunzēlandē ražotā pavlova tika nosaukta par pasaulē lielāko pavlovu. Tā svēra vairāk nekā 1000 kg un bija dekorēta ar vairāk nekā 10 000 svaigām ogām.
• Pavlovas receptei ir daudz dažādu variāciju. Dažiem cilvēkiem patīk bezē pievienot citrona miziņu, vaniļas ekstraktu vai citus aromatizētājus. Citiem patīk papildināt savu pavlovu ar riekstiem, šokolādes skaidiņām vai ēdamiem ziediem.
• Pasaulē lielākās pavlovas tituls ir lauzts vismaz divas reizes, kad 1999. gada februārī tika izveidota “pavzilla”, lai atzīmētu Jaunzēlandes Nacionālā muzeja atklāšanas pirmo gadadienu Velingtonas pilsētā, un tā garums bija 45 metri. Studenti no Hawke’s Bay Austrumu Tehnoloģiju institūta 2005. gada martā izveidoja paši savu “pavkongu”, kura garums tika mērīts kā 64 metri. Piecus gadus vēlāk, 2010. gada augustā, Kraistčērčas katedrālē tika izstādīta 50 metru kvadrātveida pavlova ar regbija tēmu, lai palīdzētu vākt labdarības ziedojumus.

Šis raksts Mazās Pavlovas kūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pavlovas kūka ir uz bezē gatavots deserts, kas ir populārs Jaunzēlandē un Austrālijā. Tā nosaukta krievu balerīnas Annas Pavlovas vārdā, kura 20. gadu sākumā apceļoja abas šīs valstis. Deserts esot radīts viņai par godu, taču precīza izcelsme tiek mūsdienās apstrīdēta.

Pavlovu tradicionāli pasniedz ar putukrējumu un svaigiem augļiem. Populāri augļu piedevas ir zemenes, kivi, pasifloras augļi un avenes. Pavlovu var papildināt arī ar citām piedevām, piemēram, šokolādes mērci, karameļu mērci vai citronu biezpienu.

Pavlovas kūka ir viegls un gaisīgs deserts, kas lieliski piemērots vasarai. Tas ir arī gluten-free deserts, padarot to par izcilu izvēli cilvēkiem ar uztura ierobežojumiem.

Interesanti ir tas, ka citreiz rodas jautājums, kāda tad ir atšķirība starp Pavlovu un bezē, jo no ārpuses izskatās diez gan līdzīgi. Gan Pavlovas, gan bezē ir izgatavotas no saputota olu baltuma, bet Pavlovai ir maiga, kraukšķīga ārpuse ar mīksto zefīru iekšpusē, savukārt bezē ir sauss un kraukšķīgs visā savā tekstūrā. Šeit var atrast bezē recepti.

Interesanti fakti par Pavlovas kūku: 

• Pavlovas ir populārākais Ziemassvētku deserts Jaunzēlandē un Austrālijā.
• 2014. gadā Jaunzēlandē ražotā pavlova tika nosaukta par pasaulē lielāko pavlovu. Tā svēra vairāk nekā 1000 kg un bija dekorēta ar vairāk nekā 10 000 svaigām ogām.
• Pavlovas receptei ir daudz dažādu variāciju. Dažiem cilvēkiem patīk bezē pievienot citrona miziņu, vaniļas ekstraktu vai citus aromatizētājus. Citiem patīk papildināt savu pavlovu ar riekstiem, šokolādes skaidiņām vai ēdamiem ziediem.
• Pasaulē lielākās pavlovas tituls ir lauzts vismaz divas reizes, kad 1999. gada februārī tika izveidota “pavzilla”, lai atzīmētu Jaunzēlandes Nacionālā muzeja atklāšanas pirmo gadadienu Velingtonas pilsētā, un tās garums bija 45 metri. Studenti no Hawke’s Bay Austrumu Tehnoloģiju institūta 2005. gada martā izveidoja paši savu “pavkongu”, kuras garums bija 64 metri. Piecus gadus vēlāk, 2010. gada augustā, Kraistčērčas katedrālē tika izstādīta 50 metru kvadrātveida pavlova ar regbija tēmu, lai palīdzētu vākt labdarības ziedojumus.

Šis raksts Pavlovas kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Menca ir piedziļināto zivju ģints Gadus, kas pieder Gadidae dzimtai, vispārpieņemtais nosaukums.

Divas visizplatītākās mencu sugas ir Atlantijas menca, kas dzīvo aukstākos ūdeņos un dziļākos jūras reģionos visā Ziemeļatlantijā. Klusā okeāna menca, kas sastopama gan ziemeļu daļas austrumu, gan rietumu reģionos.

Menca kā pārtika ir populāra vairākās valstīs. Tai ir maiga garša un blīvs, pārslains, balts mīkstums. Mencu aknas tiek apstrādātas, lai iegūtu mencu aknu eļļu, kas ir izplatīts A vitamīna, D vitamīna, E vitamīna un omega-3 taukskābju (EPA un DHA) avots. Jaunas Atlantijas mencas vai pikšas, kas sagatavotas sloksnēs vārīšanai, tiek sauktas par skrodu. Apvienotajā Karalistē Atlantijas menca ir viena no visizplatītākajām zivju un čipsu sastāvdaļām, kā arī pikša un jūras zeltplekste.

Menca karija mērcē, lai labi garšo!

Šis raksts Menca karija mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.