Citas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja izcelsme meklējama Itālijā viduslaikos. Vecākā zināmā rakstiskā atsauce uz lazanju ir atrodama 1282. gadā Boloņas notāra pārrakstītā balādē “Pur bii del vin, comadre, e no lo temperare” (“Dzer tikai vīnu, mana sieviete, un neatšķaidi to”), kas ir daļa no Memoriali Bolognesi (burtiski: “Boloņas piemiņas dienas”).

Senajā Romā bija ēdiens, kas līdzīgs tradicionālajai lazanjai, ko sauca par lasana vai lasanum (latīņu valodā ‘trauks’ vai ‘katls’). Aprakstīts Marka Gavija Apīcija grāmatā De re coquinaria, taču vārdam varētu būt senāka izcelsme. Pirmā teorija ir tāda, ka lazanja cēlusies no grieķu valodas vārda λάγανον (laganon), kas ir plakana makaronu mīklas plāksne, sagriezta strēmelēs. Vārds λαγάνα (lagana) joprojām tiek lietots grieķu valodā, lai apzīmētu plakanu, plānu neraudzētu maizi, kas cepta Tīrās pirmdienas svētkiem.

Nacionālā lazanjas diena ir 29. jūlijā.  Nacionālajā lazanjas dienā mēs svinam to, ka pirmo reizi parādījās viduslaikos Itālijā un pēc tam izplatījās visā pasaulē, 19. gadsimtā nonākot Amerikā.

Daži jautri un interesanti fakti par lazanju:

• Dziesmu ar nosaukumu “Lasagna” ierakstīja muzikālais komiķis Alfrēds Metjū “Weird Al” Jankovičs. Tā ir slavenās dziesmas “La Bamba” parodija.
• Agrākā zināmā lazanjas recepte ir datēta ar 13. gadsimtu. Interesanti, ka tomāti tolaik eiropiešiem nebija zināmi, līdz ar to,  tos nevarēja iekļaut receptē.
• Dārgāko lazanju pasaulē atradīsiet Mirage Lasvegasā. Šī šķēle jums izmaksās 100 dolārus, bet tā ir pārklāta ar 23 karātu zelta pārslām, un uz galda ir noskūtas Baltā dimanta trifeles! Pati lazanja ir gatavota ar Jobe Bolognese sieru, Bufalo mocarellu, 24 mēnešus izturētu Parmigiano-Reggiano sieru, Prosciutto di Parma sieru, baravikām, Ibērijas šķiņķi un, protams, makaronu kārtām. Izmantotā mērce ir Alfredo mērce, kas ir piesūcināta ar foie gras un ir ēdiena virskārta.
• Lielākā lazanja pasaulē tika radīta Polijā, ko izveidoja Magillo restorāns un Macro lielveikals. Tā svēra 4865 kg.

Lai labi garšo gandrīz klasiska Lazanja!

Šis raksts Gandrīz klasiska Lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citus desertus meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīniešu kokosriekstu pudiņš vai Honkongas kokosriekstu pudiņš (Dim sum), kas ķīniešu valodā pazīstams kā 椰汁糕, būtībā ir ķīniešu kokosriekstu želeja, kas pagatavota, izmantojot želatīnu un sajaukta ar kokosriekstu pienu un cukuru. Lai gan Honkongas stila kokosriekstu pudiņš var šķist vienkāršots tā minimālo pamatsastāvdaļu dēļ, ķīniešu kokosriekstu piena deserts patiesībā ir diezgan garšīgs, tāpēc tas ir populārs produkts daudzos dim sum restorānos.

Tagad ne tikai ķīniešu kokosriekstu želejas atrašanai tējas laikā, bet arī tās radiniekus, pasaulslaveno ķīniešu mango pudiņu un mandeļu pudiņu. Mango un mandeļu pudiņš bieži tiek pasniegts ar iebiezināto pienu, kas uzliets virsū, padarot to vēl krēmīgāku.

Dim sum ir daļa no ķīniešu uzkodu tradīcijām, kas cēlušās no Songu dinastijas (960.–1279.), kad karaliskie pavāri radīja dažādus ēdienus, piemēram, malto fazānu, cīruļa mēli un desertus, kas gatavoti no tvaicēta piena un pupiņu pastas. Guandžou desmitajā gadsimtā pieauga komerciālo ceļojumu skaits. Tolaik ceļotāji bieži apmeklēja tējnīcas, kur maltītes ieturēja nelielās porcijās ar tēju, ko sauca par “yum cha” vai “tējas” maltītēm. Yum cha ietver divus saistītus jēdzienus. Pirmais, 一盅兩件, burtiski tulko kā “viena kauss, divi gabali”. Tas attiecas uz ieradumu pasniegt tējnīcas klientiem divus smalki pagatavotus ēdienus, sāļus vai saldus, lai papildinātu viņu tēju. Otrais, 點心, kas nozīmē dim sum, burtiski tulko kā “pieskarties sirdij” (t.i., sirdij aizkustinošs). Šis ir termins, ko izmanto, lai apzīmētu mazos pārtikas produktus, kas pievienoti tējas dzeršanai.

Lai labi garšo četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš!

Šis raksts Četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas smūtiju receptes skaties ŠEIT!

Vai zināji?

Faktiskais termins “smūtijs” tika izmantots receptēs un preču zīmēs līdz 1980. gadu vidum.1960. gados Stīvu Kuhnau iedvesmoja viņa darbs, un viņš sāka eksperimentēt ar smūtijiem. Tie bija alternatīva laktozes nepanesošajam Kuhnau, lai nogaršotu viņa paša gatavotos maisījumus, izmantojot unikālus augļu sulu, dārzeņu, proteīna pulvera un vitamīnu maisījumus. Kuhnau atklāja agrīnus panākumus savos smūtiju pārdošanā un nodibināja Smoothie King. Smoothie King paplašinājās visā ASV un kļuva par pionieru citiem smūtiju uzņēmumiem. Pēc tam smūtiju pārveidoja ātrās ēdināšanas ķēdes, pievienojot saldākas sastāvdaļas, piemēram, šokolādi. 2000. gados patērētāji sāka gatavot smūtijus mājās, daļēji kā alternatīvu ikdienas augļu un dārzeņu patēriņam.

Daudzi dažādi smūtiji ir daļa no Indijas, Vidusjūras un Tuvo Austrumu virtuves. Augļu šabats (populārs Rietumāzijas un Dienvidāzijas dzēriens) dažreiz ietver arī jogurtu un medu. Indijā, Pakistānā un Bangladešā ir lassi — jogurta smūtijs, kas sastāv no sasmalcināta ledus, jogurta, cukura vai sāls un dažos gadījumos no augļiem, piemēram, mango. Ananāsu kokteiļi, kas pagatavoti tikai no sasmalcināta ledus un cukura, ir izplatīti Indijas dienvidos. Lassi vai ļoti līdzīgs dzēriens citās valstīs pastāv ar dažādiem nosaukumiem. Piemēram, doogs Irānā, shumlay Afganistānā un dažās Pakistānas daļās, ayran Turkiye un dhallë Armēnijā.

Lai labi garšo kafijas brokastu smūtijs!

Šis raksts Kafijas brokastu smūtijs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pumpkin spice ir garšvielu maisījums, kas paredzēts ķirbju pīrāgiem un citiem ķirbju ēdieniem, pievienošanai maizēm, sacepumiem, Ziemassvētku cepumiem, pīrāgiem un kafijai.

Ķirbju pīrāga garšviela (Pumpkin spice) ir siltu, saldu garšvielu maisījums – kanēlis, ingvers, muskatrieksts, smaržīgie pipari un krustnagliņas. Daudzi cilvēki ir pārsteigti, uzzinot, ka šajā garšvielu maisījumā patiesībā nav neviena ķirbja. Šī garšviela ieguvusi savu nosaukumu, jo tik labi sader ar ķirbi.

Pievieno šo garšvielu savai plātsmaizei, kēksiņiem un iegūsti rudenīgu garšu. Pārkaisi ar šo garšvielu savu iemīļotāko Latte vai kapučīno un izbaudi bagātīgās garšu nianses!

Viduslaikos bija zināmas ķirbju garšvielām līdzīgas garšu kombinācijas – 1390. gadu grāmatā Le Ménagier de Paris. Garšvielu maisījums, kas sastāv no ingvera, kanēļa un cukura, krustnagliņas un paradīzes graudiņu. Līdzīgus garšvielu maisījumus bieži sauca par “poudre-douce” vai “saldo pulveri”.

“Pompkina” recepte, kas prasa līdzīgu garšvielu maisījumu (vāli, muskatriekstu un ingveru), ir atrodama pirmajā zināmajā amerikāņu pavārgrāmatā American Cookery, ko 1796. gadā publicēja Amēlija Simmonsa.

Lai labi garšo pumpkin spice smūtijs!

Šis raksts Pumpkin spice smūtijs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

No rabarbera parasti gatavo plācmaizes, tāpēc šī kūka noteikti būs kaut kas neierasts. Recepti ieraudzīgu internetā, likās, wow, šis ir jāpamēģina. Tā ar darīju, nedaudz, nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un kūka izdevās lieliski!

Citas receptes, ko pagatavot no rabarberiem, meklē ŠEIT. Vairāk ar rabarberu vari iepazīties bloga rakstā: “Rabarbers dārzenis ar lielām lapām”.

Vai zināji?

Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

..

Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.

Rabarberi ir daudzgadīgi un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs visas lietas!

Lai labi garšo rabarbera vārītā krēma kūka!

Šis raksts Rabarbera vārītā krēma kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Zemenes ir pieskaitāmas pie ogām, kas satur vislielāko daudzumu vērtīgu uzturvielu. Tās ir lielisks šķiedrvielu avots, satur maz kaloriju un tajās ir salīdzinoši neliels cukura daudzums. Nozīmīgākais ieguvums veselībai ir lielais antioksidantu daudzums. 

Zemenes ir dažādu antioksidantu avots, tai skaitā luteolīns, galskābe, flavonīdi, kvercetrīns u.c. Zemenes satur divus vitamīnus, kas organismā darbojās kā spēcīgi antioksidanti – A vitamīns (beta karotīna veidā) un C vitamīns (askorbīnskābes veidā). Abi darbojas organisma aizsardzības pirmajā līnijā, lai samazinātu brīvo radikāļu izraisītus šūnu bojājumus. 

Ēdiet zemenes! Tās palīdz muskuļiem, smadzenēm, sirdij, pazemina asinsspiedienu, aizkavē artrīta un vēža attīstību un uzlabo uztveres procesus.

100 gramos zemeņu ir tikai 33 kalorijas. Zemenes sastāv no 91% ūdens, 7,7% ogļhidrātu, 0,3% tauku un 0,7% proteīnu.

Ja domājat, ka augļi ir tikai sarkani, nav tiesa. Sastopamas dzeltenas, zilas, baltas, melnas un pat violetas zemenes. Dažas no tām ir ābola lielumā. Smagāko zemeni – 250 g – ievāca 2015. gada 28. janvārī Fukuokā, Japānā.

Romieši zemenes cienīja ne tikai to labo garšas īpašību dēļ. Viņi ticēja, ka ogas ārstē melanholiju, drudzi, sliktu elpu, hroniskus ģīboņus, kā arī liesas un aknu kaites.

Zemenēm piedēvē afrodīzija īpašības. Francijā jaunlaulātajiem brokastīs pasniedz zemeņu zupu.

Zviedrijā zemenes tradicionāli pasniedz vasaras saulgriežu galdā. Grieķijā augļus parasti pārkaisa ar cukuru, tad iemērc grieķu brendijā Metaxa un pasniedz kā desertu. Zemenes putukrējumā ir neiztrūkstoša Vimbldonas tenisa turnīra ēdienkartes daļa. Itālijā viena no populārākajām saldējuma (gelato) garšām ir tieši zemeņu.

Lai labi garšo gaisīgā zemeņu plātsmaize!

Šis raksts Gaisīgā zemeņu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ja ir kāds deserts, ko es ar prieku atceros no savas bērnības.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tātad, kas ir peldošās salas deserts? Patiesībā tas ir klasisks franču deserts. Nosaukums cēlies no tā līdzības ar “peldošu salu”, kad jūs uzliekat vārītu olu uz krēmveida olu krēma (pazīstams arī kā creme anglaise). To sauc arī franču “valodā oeufs à la neige”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “sniega olas”. Ungārijā un Rumānijā to sauc par “putnu pienu”. 

Neskatoties uz to izsmalcināto un smalko izskatu, diezgan vienkārši pagatavot. Tomēr tas prasa pacietību un precizitāti. Ja vēlaties nevainojamu rezultātu, ir ļoti svarīgi ievērot recepti tieši tā, kā rakstīts.

Lai labi garšo peldošās salas!

Šis raksts Peldošās salas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas olu receptes meklē ŠEIT. Kā pareizi vārīt olu, lasi rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā.

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā.

..

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Kopš aizvēstures putnu olas ir vērtīgs pārtikas produkts gan medību sabiedrībās, gan jaunākās kultūrās, kur putni tika pieradināti. Vista, iespējams, tika pieradināta olu dēļ, pirms 7500. gada p.m.ē.

Cāļus uz Ēģipti atveda 1500. gadā p.m.ē., Grieķijā ap 800. gadu p.m.ē., kur paipalas bija galvenais olu avots.

Tēbā, Ēģiptē, Haremhaba kapā, kas datēts ar aptuveni 1420. gadu pirms mūsu ēras, ir attēlots vīrietis, kurš kā ziedojumu nes bļodas ar strausu olām un citām lielām olām, iespējams, pelikāna olām.

Senajā Romā olas tika konservētas. Romieši sasmalcināja čaumalas savos šķīvjos, lai ļaunie gari tur neslēptos. Viduslaikos olas bija aizliegtas gavēņa laikā to bagātības dēļ.

Lai labi garšo olu kultenis!

Šis raksts Olu kultenis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Berliner ir vācu ievārījuma virtulis bez cauruma centrā, kas izgatavots no saldās rauga mīklas, kas cepta speķī vai cepamā eļļā, ar ievārījuma pildījumu un parasti pārklāta ar pūdercukuru.

Cukurs bija ļoti dārgs līdz 16. gadsimtam, un agrīnos virtuļus parasti pildīja ar pikantiem pildījumiem, piemēram, sieru, gaļu un sēnēm. Kad imports no Karību jūras reģiona cukura plantācijām padarīja cukuru pieejamāku, augļu konservi ieguva popularitāti. 1485 u

1485. gadā Nirnbergā tika izdota pirmā vācu valodas pavārgrāmata, kas tika izdota drukātā veidā Kuechenmeisterei, un tā 1486. palika drukātā veidā vismaz līdz 1674. gadam ar 20 izdevumiem (vēlāk tā tika tulkota poļu valodā 1532. gadā).

Tā bija viena no pirmajām pavārgrāmatām, kas tika iespiesta, izmantojot Gūtenbergas presi, un tajā ir pirmā zināmā želejveida virtuļa recepte, ko sauc par Gefüllte Krapfen, kas pagatavota ar ievārījumu pildītu rauga maizes mīklu, kas cepta taukos. Nav zināms, vai šis jauninājums bija autora vai vienkārši esošas prakses ieraksts.

Ar želeju pildīto krapfenu 1800. gados sauca par berlīniešiem, pamatojoties uz leģendu par patriotisku maiznieku no Berlīnes, kurš kļuva par pulka maiznieku pēc tam, kad Prūsijas armija viņu uzskatīja par nederīgu kaujai. Kad armija bija uz lauka, viņš virtuļus “cepa” vecmodīgi, cepot uz atklātas uguns. Saskaņā ar stāstu karavīri konditorejas izstrādājumu nodēvējuši par Berlīni.

Lai labi garšo berliner jeb berlīnes pončiki!

Kā gāju medībās uz Kūkotavu pakaļ Berlīnes kūciņai, vari lasīt bloga rakstā: “Mana mīļākā Berlīnes kūciņa Kūkotavā“

Šis raksts Berliner jeb Berlīnes pončiki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kanēlis ir no žāvētām kanēļkoku zaru mizām iegūta garšviela. Pazīstamākās ir trīs kanēļkoku sugas — Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks, Ceilonas kanēļkoks un Cumkum kanēļkoks. Kanēļa sastāvā ir 1—5% ēterisko eļļu, kā arī mannīts, kālija oksalāts un citi savienojumi.

Tā kā kanēļkoku dabiskais izplatības areāls ir Dienvidaustrumāzija, lielākās kanēļa ražotājvalstis arī ir no šī reģiona. 2010. gadā pirmajā vietā bija Ķīna (tika iegūtas 62 700 tonnas kanēļa), otrajā vietā — Indonēzija (60 000 tonnas), bet trešajā vietā — Šrilanka (15 790 tonnas). 

Mandeļu vai riekstu čaulu pulveri piesātinot ar sintētiskajām aromātiskajām vielām, iegūst mākslīgo kanēli.

Kanēlis ir ļoti aromātisks un tam ir asa, rūgti saldena garša. To diezgan plaši izmanto kulinārijā, pievienojot dažādiem saldajiem ēdieniem, karstvīnam un punšam, kā arī kafijas aromatizēšanai un sāļajiem ēdieniem — gaļas, zivju ēdieniem, medījumiem, marinādēm un citur. Kanēli izmanto arī tautas medicīnā gremošanas un ēstgribas veicināšanai, kā pretklepus līdzekli un pret nervu slimībām.

..

Katru gadu tiek saražots aptuveni 30 000 tonnu kanēļa. Eksotiskā garšviela aug uz kokiem dažādās pasaules daļās, tostarp Šrilankā, Ķīnā un Vjetnamā. Interesanti, ka kanēļa koks var izaugt līdz sešdesmit pēdu augstumam. Šo koku attēli ir absolūti satriecoši. Kanēlis ir arī divās dažādās formās. Kanēļa standziņas ir pazīstamas kā spalviņas; tie ir pilnīgi taisni. Kanēlis ir pieejams arī maltā pulvera veidā. Standziņas mēdz izturēt ilgāk un saglabā savu garšu vairāk nekā to iezemētie līdzinieki. 

Vēl viens interesants fakts, ko tu iespējams nezinājāt par kanēli, ir tas, ka tā ir viena no vecākajām garšvielām pasaulē. Patiesībā aromatizējošais materiāls bija minēts Bībelē. Tā popularitāte turpināja augt senatnē. Piemēram, senajā Ēģiptē kanēlis kļuva par iecienītu preci starp tirgotājiem. Cilvēki maksātu lielu cenu, lai iegūtu nelielos daudzumos garšvielu. Savulaik kanēlis bija viena no dārgākajām tirdzniecības precēm pasaulē. Produkta izmaksas tikai pieauga, jo cilvēki sāka atklāt tā dziedinošās spējas. Visbeidzot, kanēlis tika izmantots arī kā balzamēšanas līdzeklis, kad cilvēki nomira. Ir mežonīgi domāt par garšvielu plašo vēsturi, kas atrodas jūsu virtuves pieliekamajā.

Kanēļa bulciņas jeb kanēļmaizītes, lai labi garšo!

Šis raksts Kanēļa bulciņas jeb kanēļmaizītes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.