Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pumpkin spice ir garšvielu maisījums, kas paredzēts ķirbju pīrāgiem un citiem ķirbju ēdieniem, pievienošanai maizēm, sacepumiem, Ziemassvētku cepumiem, pīrāgiem un kafijai.

Ķirbju pīrāga garšviela (Pumpkin spice) ir siltu, saldu garšvielu maisījums – kanēlis, ingvers, muskatrieksts, smaržīgie pipari un krustnagliņas. Daudzi cilvēki ir pārsteigti, uzzinot, ka šajā garšvielu maisījumā patiesībā nav neviena ķirbja. Šī garšviela ieguvusi savu nosaukumu, jo tik labi sader ar ķirbi.

Pievieno šo garšvielu savai plātsmaizei, kēksiņiem un iegūsti rudenīgu garšu. Pārkaisi ar šo garšvielu savu iemīļotāko Latte vai kapučīno un izbaudi bagātīgās garšu nianses!

Viduslaikos bija zināmas ķirbju garšvielām līdzīgas garšu kombinācijas – 1390. gadu grāmatā Le Ménagier de Paris. Garšvielu maisījums, kas sastāv no ingvera, kanēļa un cukura, krustnagliņas un paradīzes graudiņu. Līdzīgus garšvielu maisījumus bieži sauca par “poudre-douce” vai “saldo pulveri”.

“Pompkina” recepte, kas prasa līdzīgu garšvielu maisījumu (vāli, muskatriekstu un ingveru), ir atrodama pirmajā zināmajā amerikāņu pavārgrāmatā American Cookery, ko 1796. gadā publicēja Amēlija Simmonsa.

Lai labi garšo pumpkin spice smūtijs!

Šis raksts Pumpkin spice smūtijs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl var pagatavot no āboliem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tas ir populārs kandidāts bēdīgi slavenajam aizliegtajam auglim no Ēdenes dārza, un tas ir iekļauts grieķu mitoloģijā. Krītošs ābols iedvesmoja sera Īzaka Ņūtona gravitācijas teoriju 1666. gadā. Augļi ir iedvesmojuši praktiskus padomus, tostarp: “Apēdiet ābolu, ejot gulēt, un jūs neļausiet ārstam nopelnīt maizi”, vecs velsiešu sakāmvārds. Kas vēlāk tika pārveidots uz: “Ābols dienā attur ārstu.”

Visā pasaulē apgrozībā ir vairāk nekā 7500 zināmu ābolu šķirņu, no kurām 100 komerciāli audzētas ASV. Tomēr tā ir tikai daļa no tūkstošiem šķirņu, kas tika reģistrētas tikai nedaudz vairāk nekā pirms simts gadiem.

Interesanti fakti par āboliem:

• Ir zināms, ka ābols ir iekļuvis neolīta un bronzas laikmeta apmetņu uzturā pie Šveices ezeriem. Pamatojoties uz 1800. gados atklātajām karbonizētajām atliekām, ka tās tika žāvētas, domājams, ka tās ir paredzētas lietošanai ziemā.
• Pirmo reizi auglis tika minēts Rietumu kanonā ap 800. gadu p.m.ē. Homēra episkajā poēmā “Odiseja”.
• Kad 1066. gadā normāņi iebruka Anglijā, viņi no Francijas atveda vairāku šķirņu sēklas, kā arī mīlestību pret “cieto” alkoholisko sidru.
• Džonijs Eplsīds jeb Džons Čepmens tiek uzskatīts par ābolu evaņģēlija izplatīšanu ASV 18. gadsimta beigās. Viņu atcerējās kā tautas varoni, patiesībā viņš sēklas nekaisīja kā pasaku putekļus, taču līdz nāves brīdim 1845. gadā viņš bija izveidojis ābolu stādu audzētavas no Pensilvānijas līdz Indiānai.

Lai labi garšo krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci!

Šis raksts Krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka mafini varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas, iespējams, ir pārveidota par mufinu. 

Šis vārds pirmo reizi tika atrasts drukātā veidā 1703. gadā, uzrakstīts kā moofin; tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu Muffen, daudzskaitļa vārda Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins – cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs, ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! skarbais mafins vīrs, viņa Kerola plies.

Ķirbis

Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu, angļu vārds ķirbis ir atvasināts no sengrieķu vārda “πέπων romanized pepon”, kas nozīmē ‘melone’. Saskaņā ar šo teoriju šis termins no latīņu vārda peponem un vidējās franču valodas vārda pompon tika pārvērsts par agrīno mūsdienu angļu pompionu, ko 17. gadsimta angļu kolonisti nomainīja uz ķirbi, neilgi pēc tam, kad sastapās ar ķirbjiem, ierodoties tagadējos ziemeļaustrumos. 

Alternatīvs ķirbju atvasinājums ir Masačūsetsas vārds pôhpukun ‘aug apaļš’. Šo terminu, visticamāk, būtu izmantojuši Wampanoag iedzīvotāji (kas runā Masačūsetas Wôpanâak dialektā), iepazīstinot ar ķirbjiem angļu svētceļniekus Plimutas kolonijā, kas atrodas mūsdienu Masačūsetsā. 

Lai labi garšo veselīgie mafini ar ķirbi!

Šis raksts Veselīgie mafini ar ķirbi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kanēlis ir no žāvētām kanēļkoku zaru mizām iegūta garšviela. Pazīstamākās ir trīs kanēļkoku sugas — Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks, Ceilonas kanēļkoks un Cumkum kanēļkoks. Kanēļa sastāvā ir 1—5% ēterisko eļļu, kā arī mannīts, kālija oksalāts un citi savienojumi.

Tā kā kanēļkoku dabiskais izplatības areāls ir Dienvidaustrumāzija, lielākās kanēļa ražotājvalstis arī ir no šī reģiona. 2010. gadā pirmajā vietā bija Ķīna (tika iegūtas 62 700 tonnas kanēļa), otrajā vietā — Indonēzija (60 000 tonnas), bet trešajā vietā — Šrilanka (15 790 tonnas). 

Mandeļu vai riekstu čaulu pulveri piesātinot ar sintētiskajām aromātiskajām vielām, iegūst mākslīgo kanēli.

Kanēlis ir ļoti aromātisks un tam ir asa, rūgti saldena garša. To diezgan plaši izmanto kulinārijā, pievienojot dažādiem saldajiem ēdieniem, karstvīnam un punšam, kā arī kafijas aromatizēšanai un sāļajiem ēdieniem — gaļas, zivju ēdieniem, medījumiem, marinādēm un citur. Kanēli izmanto arī tautas medicīnā gremošanas un ēstgribas veicināšanai, kā pretklepus līdzekli un pret nervu slimībām.

..

Katru gadu tiek saražots aptuveni 30 000 tonnu kanēļa. Eksotiskā garšviela aug uz kokiem dažādās pasaules daļās, tostarp Šrilankā, Ķīnā un Vjetnamā. Interesanti, ka kanēļa koks var izaugt līdz sešdesmit pēdu augstumam. Šo koku attēli ir absolūti satriecoši. Kanēlis ir arī divās dažādās formās. Kanēļa standziņas ir pazīstamas kā spalviņas; tie ir pilnīgi taisni. Kanēlis ir pieejams arī maltā pulvera veidā. Standziņas mēdz izturēt ilgāk un saglabā savu garšu vairāk nekā to iezemētie līdzinieki. 

Vēl viens interesants fakts, ko tu iespējams nezinājāt par kanēli, ir tas, ka tā ir viena no vecākajām garšvielām pasaulē. Patiesībā aromatizējošais materiāls bija minēts Bībelē. Tā popularitāte turpināja augt senatnē. Piemēram, senajā Ēģiptē kanēlis kļuva par iecienītu preci starp tirgotājiem. Cilvēki maksātu lielu cenu, lai iegūtu nelielos daudzumos garšvielu. Savulaik kanēlis bija viena no dārgākajām tirdzniecības precēm pasaulē. Produkta izmaksas tikai pieauga, jo cilvēki sāka atklāt tā dziedinošās spējas. Visbeidzot, kanēlis tika izmantots arī kā balzamēšanas līdzeklis, kad cilvēki nomira. Ir mežonīgi domāt par garšvielu plašo vēsturi, kas atrodas jūsu virtuves pieliekamajā.

Kanēļa bulciņas jeb kanēļmaizītes, lai labi garšo!

Šis raksts Kanēļa bulciņas jeb kanēļmaizītes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT, bet ko labu veselībai mums sniedz ābols vari lasīt bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

​​Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols. Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas. Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu.

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas. Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Ābols satur vairāk nekā 50 vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju un augļskābju:

• A, B1, B2, B3, B5, B6, B9, C vitamīni.
• Kalcijs, dzelzs, magnijs.
• Labs šķīstošo un nešķīstošo šķiedru avots.
• Satur polifenolus, kas ietver flavonolus (īpaši kvercetīnu, bet arī kaempferolu un miricetīnu), katehīnus (īpaši epikatehīnu), antocianīnus (ja āboli ir ar sarkanu mizu), hlorogēnskābi, florididīnu un vēl vairākus desmitus veselībai labvēlīgu polifenolu barības vielu.
• Garšīgi un kraukšķīgi ābolu augļi izceļas ar iespaidīgo fito barības vielu un antioksidantu sarakstu.
• Ābolā esošās uzturvielas pārmērīgi atrodas mizā, kas ir visvērtīgākā augļa daļa attiecībā uz tā uzturvielu.

Šis raksts Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Saldais lavašs ar biezpienu un āboliem.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Saldais lavašs ar biezpienu un āboliem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Marinētas bietes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Bumbieri sarkanvīna mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Bezalkoholiskais karstvīns pirmo reizi parādījas Gatavo.com.