<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Dzeramais Arhīvi | Gatavo.com</title>
	<atom:link href="https://www.gatavo.com/category/dzeramais/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://www.gatavo.com/category/dzeramais/</link>
	<description>Receptes Visām Gaumēm</description>
	<lastBuildDate>Mon, 17 Mar 2025 09:16:45 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=7.0</generator>

<image>
	<url>https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/01/cropped-gatavo_com_Logo_No_Shadow_Square-32x32.png</url>
	<title>Dzeramais Arhīvi | Gatavo.com</title>
	<link>https://www.gatavo.com/category/dzeramais/</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>25 dažādi kafijas veidi</title>
		<link>https://www.gatavo.com/dzeramais/25-dazadi-kafijas-veidi/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/dzeramais/25-dazadi-kafijas-veidi/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 28 Nov 2023 12:22:17 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzeramais]]></category>
		<category><![CDATA[Affogato]]></category>
		<category><![CDATA[Americano]]></category>
		<category><![CDATA[Bulletproof]]></category>
		<category><![CDATA[Café au Lait]]></category>
		<category><![CDATA[Caffe`Breve]]></category>
		<category><![CDATA[Cappuccino]]></category>
		<category><![CDATA[Con Panna]]></category>
		<category><![CDATA[Cortado]]></category>
		<category><![CDATA[Doppio]]></category>
		<category><![CDATA[Drip]]></category>
		<category><![CDATA[ēdiens]]></category>
		<category><![CDATA[flat white]]></category>
		<category><![CDATA[Frappuccino]]></category>
		<category><![CDATA[Galao]]></category>
		<category><![CDATA[Irish coffee]]></category>
		<category><![CDATA[kafejnīca]]></category>
		<category><![CDATA[kafija]]></category>
		<category><![CDATA[Kafijas dzērienu receptes]]></category>
		<category><![CDATA[kafijas pupiņas]]></category>
		<category><![CDATA[kafijas veidi]]></category>
		<category><![CDATA[Latte]]></category>
		<category><![CDATA[Long Black]]></category>
		<category><![CDATA[Lungo]]></category>
		<category><![CDATA[Macchiato]]></category>
		<category><![CDATA[Mazagran]]></category>
		<category><![CDATA[Meksikas kafija]]></category>
		<category><![CDATA[Mocha]]></category>
		<category><![CDATA[Nitro]]></category>
		<category><![CDATA[Red Eye]]></category>
		<category><![CDATA[Ristretto]]></category>
		<category><![CDATA[Turkish Coffee]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?p=7379</guid>

					<description><![CDATA[<p>25 dažādi kafijas veidi. Atkārtošos, ka kafija nav tikai dzēriens, tā ir kultūra. Kafija ir viens no pasaulē populārākajiem dzērieniem. Tas satur ļoti populāru stimulantu, ko sauc par kofeīnu. Eiropas ceļotāji uz Tuvajiem Austrumiem atnesa stāstus par neparastu tumši melnu dzērienu. Līdz 17. gadsimtam kafija bija nonākusi Eiropā un kļuva populāra visā kontinentā. Daži cilvēki [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/25-dazadi-kafijas-veidi/">25 dažādi kafijas veidi</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p class="wp-block-paragraph">25 dažādi kafijas veidi. Atkārtošos, ka kafija nav tikai dzēriens, tā ir kultūra. Kafija ir viens no pasaulē populārākajiem dzērieniem. Tas satur ļoti populāru stimulantu, ko sauc par kofeīnu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Eiropas ceļotāji uz Tuvajiem Austrumiem atnesa stāstus par neparastu tumši melnu dzērienu. Līdz 17. gadsimtam kafija bija nonākusi Eiropā un kļuva populāra visā kontinentā.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Daži cilvēki uz šo jauno dzērienu reaģēja ar aizdomām vai bailēm, nosaucot to par “rūgto sātana izgudrojumu”. Vietējie garīdznieki nosodīja kafiju, kad tā nonāca Venēcijā 1615. gadā. Diskusijas bija tik lielas, ka pāvestam Klemensam VIII tika lūgts iejaukties. Pirms lēmuma pieņemšanas viņš nolēma dzērienu nogaršot pats, un uzskatīja, ka dzēriens ir tik apmierinošs, ka deva tam pāvesta apstiprinājumu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Neskatoties uz šādām pretrunām, kafejnīcas ātri kļuva par sociālās aktivitātes un komunikācijas centriem &#8211;  Anglijas, Austrijas, Francijas, Vācijas un Holandes pilsētās. Anglijā izveidojās “penny universitātes”, ko sauca tāpēc, ka par santīma cenu varēja nopirkt tasi kafijas un iesaistīties rosinošā sarunā.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Kafija sāka aizstāt tā laika izplatītos brokastu dzērienus &#8211; alu un vīnu. Tie, kas dzēra kafiju alkohola vietā, dienu sāka modri un enerģiski, un nav pārsteidzoši, ka viņu darba kvalitāte tika ievērojami uzlabota.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Līdz 17. gadsimta vidum Londonā bija vairāk nekā 300 kafejnīcu. Daudzas piesaistīja līdzīgi domājošus klientus, tostarp tirgotājus, nosūtītājus, brokerus un māksliniekus. Daudzi uzņēmumi izauga no šīm specializētajām kafejnīcām. Piemēram, Lloyd&#8217;s of London radās Edvarda Loida kafijas <a href="https://www.ncausa.org/about-coffee/history-of-coffee">nams</a>.</p>



<p class="wp-block-paragraph"><strong>Vairāk par kafiju lasi bloga rakstā: “</strong><a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/kafija-nav-tikai-dzeriens-ta-ir-kultura/"><strong>Kafija nav dzēriens, tā ir kultūra</strong></a><strong>”</strong>.</p>



<figure class="wp-block-image size-full is-resized"><img fetchpriority="high" decoding="async" width="1000" height="1000" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/image.png" alt="Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir 25_different_coffee_drinks-edited.png" class="wp-image-7383" style="width:499px;height:auto" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/image.png 1000w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/image-300x300.png 300w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/image-150x150.png 150w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/image-768x768.png 768w" sizes="(max-width: 1000px) 100vw, 1000px" /></figure>



<h2 class="wp-block-heading has-text-align-center"><strong>25 dažādi kafijas veidi</strong></h2>



<ol class="wp-block-list">
<li><strong>Cappuccino</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Cappuccino ir espresso dzēriens, kas nāk no Austrijas dzēriena Kapuziner. To dēvē par “ideālo rīta kafiju”, kas pagatavota ar tvaicētām piena putām vai mikroputām.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Ir dažādi veidi, kā pagatavot cappuccino<strong> / </strong>kapučīno. Tomēr parasti to pagatavo, vienā trešdaļā espresso ielejot vienādu daudzumu tvaicēta piena un putu. Tādējādi tas ir intensīvāks nekā vairums to kolēģu.</p>



<ol class="wp-block-list" start="2">
<li><strong>Latte</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Latte ir cēlies no Itālijas zemes. Vārds Latte Itālijā nozīmē &#8220;piena kafija&#8221;. Šis kafijas veids ir daudz krēmīgāks variants, kas kalpoja amerikāņu tūristiem Itālijā, kuri domāja, ka kapučīno ir pārāk stipra viņu aukslējām.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Latte tiek pagatavota ar espresso un lielu daudzumu tvaicēta piena. Tā tiek pasniegta arī kā ledus latte lielākajā daļā pasaules.</p>



<ol class="wp-block-list" start="3">
<li><strong>Frappuccino</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Vēl viens plaši pazīstams dzēriens ir Frappuccino. Lai gan tā izcelsme ir nejauša, šodien Starbucks pieder Frappuccino preču zīmes.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tas ir espresso dzēriens, kas sastāv no krēma bāzes, kas sajaukts ar ledus kafiju. Tomēr ir pieejamas arī citas alternatīvas, kas nesatur kofeīnu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Kamēr Frappuccino ir jaukta kafija, frappes sakrata vai saputo. Termini bieži tiek lietoti kā sinonīmi.</p>



<ol class="wp-block-list" start="4">
<li><strong>Mocha</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Daži uzskata, ka Moka vai Mocha ir Jemenā audzēts arabikas veids. No otras puses, dzērienu uzskata par popularizētu itāļu kafejnīcā Caffe al Bicerin.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Mokas kafijas pupiņas ir slavenas ar zaļu un dzeltenu nokrāsu salīdzinājumā ar citām brūnas krāsas pupiņām. Tas ir silts dzēriens ar šokolādes garšu, kas pagatavots ar espresso, piena un šokolādes kārtām.</p>



<h2 class="wp-block-heading">..</h2>



<ol class="wp-block-list" start="5">
<li><strong>Americano</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Americano ir spēcīgs itāļu espresso dzēriens. Tās vēsture aizsākās Otrā pasaules kara laikā, kad Itālijā tika izvietoti amerikāņu karavīri. Viņi gribēja kaut ko līdzīgu melnajai kafijai, ko viņi mēdza dzert. Šī adaptācija tika uztverta tik lielā mērā, ka tā ieguva nosaukumu “Americano”.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Šāda veida kafija satur espresso, kas atšķaidīts karstā ūdenī. Tas arī piešķir līdzīgu stiprumu, bet atšķirīgu garšu nekā tradicionāli brūvētajam.</p>



<ol class="wp-block-list" start="6">
<li><strong>Irish coffee</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Īru kafija ir lieliski piemērota ziemas vakaram. Pirmo reizi to 1943. gadā pagatavoja Džo Šeridans, lidostas šefpavārs, kurš vēsā ziemas naktī izdomāja dzērienu, lai mierinātu nevietā nonākušos pasažierus.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Lai gan īru kafija ir dzēriens, tā tiek pagatavota kā kokteilis, kas satur: kafiju, viskiju, cukuru un krējumu.</p>



<ol class="wp-block-list" start="7">
<li><strong>Long Black</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Līdzības ar Americano, Long Black kafija ir arī vienkārši pagatavojams dzēriens. Jums vajadzīgas tikai divas sastāvdaļas: espresso un ūdens. Tasi karsta ūdens pievieno espresso, lai pagatavotu kafiju. Atšķirībā no Americano, kur espresso šāvienā ielej karstu ūdeni.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Šī vienkāršā pagatavošanas atšķirība maina dzēriena garšu, kā arī kofeīna intensitāti. Rezultātā Long black ir krēmīgāka un mazāk atšķaidīta Americano versija.</p>



<ol class="wp-block-list" start="8">
<li><strong>Doppio / Dubultā kafija</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Doppio itāļu valodā nozīmē &#8220;dubults&#8221;. Doppio parasti ietver divus ekspres0 šotus, nevis vienu. Taču cilvēki to bieži jauc ar pat trīs espresso.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Parasti doppio pagatavošanā nav iekļauta neviena garša, krējums, cukurs vai piens. Tas ir pagatavots tādā pašā veidā kā parast;a kafija, t.i., ar vienādu ūdens un espresso saturu.</p>



<ol class="wp-block-list" start="9">
<li><strong>Flat White</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Karstās diskusijas starp Austrāliju un Jaunzēlandi, par to kā  pagatavot Flat White, ir padarījušas to par labi pazīstamu dzērienu Rietumu pasaulē.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tas attiecas uz Latte, jo tas ir espresso dzēriens, kas izgatavots no tvaicēta piena un plānas putu kārtas. Tomēr tajā ir daudz lielāks espresso īpatsvars nekā pienā.</p>



<ol class="wp-block-list" start="10">
<li><strong>Macchiato</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Macchiato būtībā ir espresso dzēriens, kas itāļu valodā nozīmē traipu vai plankumu. Šis kafijas veids ir līdzīgs gan kapučīno, gan doppio. Tomēr atšķirība slēpjas nelielajā piena putu daudzumā uz tā virspuses, kas mīkstina tā intensitāti.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Uz espresso bāzes izgatavotā Macchiato dzērienam ir arī citas versijas. Pastāv latte macchiato, kas ir pilnīgs espresso pretstats. Šeit espresso šāviens ir notraipīts ar tvaicētu pienu.</p>



<h2 class="wp-block-heading">&#8230;</h2>



<ol class="wp-block-list" start="11">
<li><strong>Red Eye / Sarkanā acs</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Īpaši stiprs dzēriens Red Eye savu nosaukumu ieguva pēc nakts lidojuma, atstājot pasažierus nogurušus un izsmeltus. Sarkanā acs ir tase, pilna ar karstu kafiju un klāt vēl ar espresso šotu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Lai gan Red Eye ir augsta kofeīna intensitāte, pastāv arī citas stiprākas dzēriena versijas. Piemēram, Black Eye / Melnā acs izmanto divus espresso šāvienus ar pilienveida kafiju.</p>



<ol class="wp-block-list" start="12">
<li><strong>Cortado</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Tā kā pienu izmanto espresso skābuma samazināšanai; tātad nosaukums cortado, kas spāņu valodā nozīmē ‘miza vai griezt.’ Pirmo reizi tas tika redzēts Spānijas Basku apgabalā, kur cortado ieguva savu nosaukumu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Piens vienmērīgi sajaucas ar espresso, neveidojot slāņus. Tas nodrošina vietu garšu uzlabošanai. Tādējādi cortado kļūst par smalku espresso un tvaicēta piena līdzsvaru.</p>



<h2 class="wp-block-heading">&#8230;</h2>



<ol class="wp-block-list" start="13">
<li><strong>Ristretto</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Ristretto ir itāļu vārds, kas nozīmē ierobežots. Tomēr būtībā tas ir espresso kafija ar smalku garšas atšķirību. Dzērienam tiek izmantots nedaudz karsta ūdens, parasti 15-20 mililitri. Tādējādi tam ir saldāka un spilgtāka garša salīdzinājumā ar tradicionālā espresso vai doppio rūgto garšu.</p>



<ol class="wp-block-list" start="14">
<li><strong>Lungo</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Atšķirībā no Ristretto, Lungo ir rūgtāks un kūpošāks. To sauc arī par ilgstošas darbības espresso, t.i., jo ilgāk atļauj kafijai ievilties, jo vairāk tajā būs kofeīna. Vienkārši izsakoties, tas ir standartizēts espresso daudzums ar lielāku ūdens daudzumu nekā Ristretto.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Lungo satur nedaudz vairāk kofeīna nekā citos espresso dzērienos. Tas ir tāpēc, ka ilgstoša ūdens iedarbība no pupiņām izsūc nedaudz vairāk kofeīna.</p>



<ol class="wp-block-list" start="15">
<li><strong>Galao</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Galao ir Portugāles dzēriens, kas cieši saistīts ar kapučīno un latte. Galao ir Latte versija portugāļu valodā. Vienīgā atšķirība starp to un pārējiem diviem dzērieniem ir tā, ka tajā ir divreiz vairāk piena putu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tradicionāli, lai pagatavotu Galao, tiek izmantots Robusta un Arabica maisījums. Robusta pupiņas un karsto pienu uzputo ar putotāju. Turklāt var pievienot arī cukuru un medu pēc garšas. Tas nodrošinās biezāku, krēmīgāku un mazāk rūgtu garšu.</p>



<h2 class="wp-block-heading">25 dažādi kafijas veidi turpinājums</h2>



<ol class="wp-block-list" start="16">
<li><strong>Affogato</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Affogato ir satriecoša vaniļas saldējuma un karstā espresso kombinācija. Ja tu esi kārs uz saldumiem, šis dzēriens būs kā ķirsītis uz kūkas. Daži cilvēki to klasificē kā dzērienu; citi to varētu saukt par desertu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Pagatavo Affogato ar jebkuru espresso, kas papildināts ar šokolādi vai karameļu sārņiem. Dzērienu pasniedz kopā ar brauniju.</p>



<ol class="wp-block-list" start="17">
<li><strong>Con Panna</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Itāļu vārds, kas apzīmē krējumu. Con Panna ir arī espresso dzēriens, ko pasniegts ar putukrējuma virpuli virsū. Tāpat kā Mocha, Affogato un citi espresso uz šokolādes bāzes. Con Panna ir desertam līdzīgs salds dzēriens. To sajauc ar Vīnes kafiju. Daži cilvēki to varētu pat saistīt ar turku mantojumu; tomēr tās izcelsme bieži tiek apstrīdēta.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Lai pagatavotu Con Panna, kafijas espresso krūzītē pievieno putukrējumu. Tas vislabāk atbilst cilvēkiem, kuriem patīk salda un spēcīga garša vienlaikus.</p>



<ol class="wp-block-list" start="18">
<li><strong>Café au Lait</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Ja Tev patīk krēmīgs, gluds un mazāk intensīvs dzēriens, Café au Lait ir piemērots tev! Šo franču dzērienu tradicionāli gatavo ar franču presētu un tvaicētu pienu. Tajā vienādās daļās ir pagatavota kafija un karsts piens. Café au Lait ir gluda un līdzsvarota salīdzinājumā ar Latte, kas arī ir sagatavota tādā pašā veidā, bet ar augstu kofeīna saturu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Dažiem cilvēkiem&nbsp; dzēriens var nepatikt maigās garšas dēļ, taču&nbsp; to var papildināt ar aromatizētām pupiņām vai šķipsniņu kanēļa pulvera.</p>



<ol class="wp-block-list" start="19">
<li><strong>Nitro</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Nitro ir jauns kafijas pasaules papildinājums, ko iedvesmojusi tehnika &#8211; slāpeklis tiek ievadīts aukstā brūvē caur spiediena vārstu. Tā kā slāpeklim nav ne krāsas, ne smaržas, gāze atbrīvo kafiju no visa skābekļa un aptur tās garšas sadalīšanos. Rezultātā kafija iegūst zīdainu tekstūru ar daudziem sīkiem burbuļiem.</p>



<h2 class="wp-block-heading">&#8230;</h2>



<ol class="wp-block-list" start="20">
<li><strong>Turku kafija / Turkish Coffee&nbsp;</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Turku kafija ir atzīta par kultūras mantojumu. Tiek uzskatīts, ka tas kalpo kā draudzības un viesmīlības simbols. Dzēriens tiek pagatavots unikālā metāla katlā ar garu rokturi, ko sauc par cezve. Dzērienu atstāj vārīties virs karstām smiltīm, līdz tas sāk tecēt pāri. Turku kafija parasti ir nefiltrēta. Tādējādi tajā ir liels kofeīna daudzums.</p>



<ol class="wp-block-list" start="21">
<li><strong>Caffe`Breve</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Caffe` Breve ir amerikāņu izcelsme, iedvesmojoties no itāļu Latte. Caffe Breve tiek pagatavots ar espresso, pusotru tvaicētu un piena putu kārtu. Šim dzērienam ir vairāk putu nekā vidējam espresso uz piena bāzes. Tāpēc tam ir bagātīga un krēmīga garša, un tiek uzskatīts, ka tas ir kafijas deserts.</p>



<ol class="wp-block-list" start="22">
<li><strong>Drip</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Drip pagatavotais satur mazāk kofeīna nekā espresso. Lai pagatavotu Drip, ir vajadzīga divas karotes maltas kafijas uz sešas unces ūdens.&nbsp;</p>



<ol class="wp-block-list" start="23">
<li><strong>Mazagran</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Šis dzēriens varētu interesēt, ja vēlies eksperimentēt. Mazagran ir ledus tējas, kafijas un ruma krustojums. To parasti gatavo ar espresso, citronu, cukuru un dažreiz arī rumu.</p>



<ol class="wp-block-list" start="24">
<li><strong>Meksikas kafija</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Meksikāņu kafija, kuras izcelsme ir Ziemeļamerika, ir paredzēta, lai sniegtu jums dienas dzēriena devu. Tā ir pagatavota no kafijas, Kahlua, tekilas, Cointreau, vaniļas ekstrakta, putukrējuma un kanēļa, dekorēšanai.</p>



<ol class="wp-block-list" start="25">
<li><strong>Bulletproof / Ložu necaurlaidīgs</strong></li>
</ol>



<p class="wp-block-paragraph">Ložu necaurlaidīgajam ir interesanta izcelsme. Amerikāņu skaitļošanas meistaram Deivam Asprejam, kamēr viņš bija pārgājienā, tika pasniegta tēja, kas sajaukta ar jaku sviestu. 2010. gadā viņš nāca klajā ar neparastu kafijas veidu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Šo dzērienu pagatavo, sajaucot vienu tasi pagatavotas kafijas ar 1 līdz 2 ēdamkarotēm eļļas un vēl vienu ēdamkaroti nesālīta sviesta, līdz tas kļūst krēmīgs.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Jā, tajā ir daudz tauku un kaloriju; tomēr <strong>Bulletproof</strong> var būt brokastu maltītes aizstājējs ar zemu ogļhidrātu<a href="https://www.theknowledgeacademy.com/blog/types-of-coffee/"> saturu</a>. Tie arī bija 25 dažādi kafijas veidi un ir vēl vairāk.</p>


<div class="wp-block-image">
<figure class="aligncenter size-large is-resized"><img decoding="async" width="1024" height="1024" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/chocolate-cookies-ceramic-cup-black-background-1024x1024.jpg" alt="Coffee is like a hug in a mug" class="wp-image-7380" style="width:432px;height:auto" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/chocolate-cookies-ceramic-cup-black-background-1024x1024.jpg 1024w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/chocolate-cookies-ceramic-cup-black-background-300x300.jpg 300w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/chocolate-cookies-ceramic-cup-black-background-150x150.jpg 150w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/chocolate-cookies-ceramic-cup-black-background-768x768.jpg 768w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/chocolate-cookies-ceramic-cup-black-background-1536x1536.jpg 1536w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2023/11/chocolate-cookies-ceramic-cup-black-background-2048x2048.jpg 2048w" sizes="(max-width: 1024px) 100vw, 1024px" /></figure>
</div>


<p class="has-text-align-center wp-block-paragraph">25 dažādi kafijas veidi, vai atpazini tos visus? Kāda ir tava iecienītākā kafija? Mana ir Flat White un pagaidām pēc manām garšu kārpiņām to vislabāk gatavo <a href="https://www.gatavo.com/restorani/kafijas-baudisana-un-rocket-bean-roastery/">Rocket Bean</a>.</p>



<h4 class="wp-block-heading"><strong>Dzēriena receptes <strong>no Gatavo.com</strong></strong>, <strong>kur izmanto kafiju</strong>:</h4>



<ul class="wp-block-list">
<li><a href="https://www.gatavo.com/recepte/dalgona-espresso-ledus-kafija/">Dalgona Espresso ledus kafija</a></li>



<li><a href="https://www.gatavo.com/recepte/kafijas-krems/">Kafijas krēms</a></li>



<li><a href="https://www.gatavo.com/recepte/kafija-ar-balto-sokoladi/">Kafija ar balto šokolādi</a></li>



<li><a href="https://www.gatavo.com/recepte/ledus-kafija-ar-salo-karameli/">Ledus kafija ar sāļo karameli</a></li>



<li><a href="https://www.gatavo.com/recepte/espresso-martini-gatavo-gaume/">Espresso Martini Gatavo gaumē</a></li>



<li><a href="https://www.gatavo.com/recepte/pumpkin-spice-latte-jeb-kirbju-latte/">Pumpkin spice latte jeb ķirbju latte</a></li>
</ul>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/25-dazadi-kafijas-veidi/">25 dažādi kafijas veidi</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/dzeramais/25-dazadi-kafijas-veidi/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola</title>
		<link>https://www.gatavo.com/dzeramais/laimes-pilnie-prieka-mirkli-ar-coca-cola/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/dzeramais/laimes-pilnie-prieka-mirkli-ar-coca-cola/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 27 May 2021 19:10:32 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzeramais]]></category>
		<category><![CDATA[bezalkoholisks dzēriens]]></category>
		<category><![CDATA[Coca Cola garšas]]></category>
		<category><![CDATA[Coca Cola reklāmas]]></category>
		<category><![CDATA[Coca Cola saukļi]]></category>
		<category><![CDATA[Coca Cola vēsture]]></category>
		<category><![CDATA[Coca-Cola]]></category>
		<category><![CDATA[Cola]]></category>
		<category><![CDATA[dzēriens]]></category>
		<category><![CDATA[ēdiens]]></category>
		<category><![CDATA[Kola]]></category>
		<category><![CDATA[pikniks]]></category>
		<category><![CDATA[svētki]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?p=4160</guid>

					<description><![CDATA[<p>Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola. “Eksperti jau sen ticējuši saiknei starp laimi un labsajūtu, un Coca-Cola lepojas, ka ir piedalījusies laimīgos brīžos visā pasaulē! “ Es melotu, ja teiktu, ka Coca-Cola man negaršo un es to nedzeru. Tā garša, burbulīši un reklāmas nostrādā. Gribas paņem Coca-Colas un veldzēt slāpes. Liekas, ka visi ir centušies [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/laimes-pilnie-prieka-mirkli-ar-coca-cola/">Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p class="wp-block-paragraph">Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola. “Eksperti jau sen ticējuši saiknei starp laimi un labsajūtu, un Coca-Cola lepojas, ka ir piedalījusies laimīgos brīžos visā pasaulē! “</p>



<p class="wp-block-paragraph">Es melotu, ja teiktu, ka Coca-Cola man negaršo un es to nedzeru. Tā garša, burbulīši un reklāmas nostrādā. Gribas paņem Coca-Colas un veldzēt slāpes.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Liekas, ka visi ir centušies salīdzināt Coca-Cola un Pepsi garšu. Es veicu aptauju savos sociālos tīklos par to, kas kuram labāk garšo, sīvā cīņā, tomēr Coca-Cola garša izrādījās labāka. Vai tā ir, tas lai paliek mūsu pašu ziņā. Es dzeru abus dzērienus. Priecājos, ka ir no kā izvēlēties.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Laimes pilni prieka mirkļi &#8211; vai tā tiešām ir, lasām tālāk bloga rakstā&#8230;</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Coca-Cola</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Coca-Cola jeb pilnajā nosaukumā The Coca-Cola Company ir gāzēts dzēriens, kas tiek pārdots veikalos, restorānos, automātos un citur. Mūsdienās tas ir vispopulārākais atspirdzinošais dzēriens pasaulē, un katru dienu to lieto simtiem miljonu cilvēku. Pazīstamā pudeles forma un dzēriena logo ir kļuvuši par vislabāk atpazītajiem tirdzniecības simboliem pasaulē.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Coca-Cola rīkojas, lai uzlabotu cilvēku dzīvi, sākot no darbiniekiem līdz tiem, kas skar tās biznesu, līdz daudzajām kopienām, kuras sauc par mājām.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Coca-Cola izmanto aptuveni 200 zīmolus &#8211; sākot no Coca-Cola, līdz &#8220;Smartwater&#8221;, līdz Costa kafijai.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tur nav daudz ko piebilst, visi taču zina, kas ir Coca-Cola!</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Coca-Cola vēsture</strong></h2>



<figure class="wp-block-image size-large"><img decoding="async" width="598" height="336" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/coca-cola-jacobs-pharmacy.jpg" alt="Jacobs Pharmacy" class="wp-image-4161" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/coca-cola-jacobs-pharmacy.jpg 598w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/coca-cola-jacobs-pharmacy-300x169.jpg 300w" sizes="(max-width: 598px) 100vw, 598px" /></figure>



<p class="wp-block-paragraph">1886. gada 8. maijā doktors Džons Pembertons Džakobsa aptiekā Atlantā (Ga) pasniedza pasaulē pirmo Coca-Cola. No šī ikoniskā dzēriena tā ir pārtapusi par kopēju dzērienu ražošanas uzņēmumu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Džonu Pembertonu iedvesmoja vienkārša ziņkārība. Kādu pēcpusdienu viņš uzmaisīja smaržīgu, karameļu krāsas šķidrumu un, kad tas bija izdarīts, aiznesa to uz netālo Džeikobsa aptieku.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Šo maisījums jauca ar gāzētu ūdeni, un visi, to nogaršojušie bija vienisprātis, ka šis jaunais dzēriens ir kaut kas īpašs. Džeikoba aptiekā to turpināja pārdot par pieciem centiem (apmēram 0,04 eiro). Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola.</p>



<p class="wp-block-paragraph">1888. gadā Dr Pemberton pārdeva Coca-Cola, uzņēmējam Asa G Candler. Neskatoties uz to, ka to izgudroja Džons Pembertons, patiesībā tas bija uzņēmējs, ko sauca Asa Grigss Kendlers, kas atveda Coca-Cola masām. 1888. gadā nopircis Coca-Cola no Pembertonas par 550 ASV dolāriem (421 mārciņa), viņš to agresīvi tirgoja, pretī gūstot miljonus. Saskaņā ar Candler kunga vadību, Coca-Cola izplatīšana tika paplašināta ārpus Atlantas.</p>



<p class="wp-block-paragraph">1894. gadā, kad palielinājās Coca-Cola pieprasījums un vēlme padarīt dzērienu pārnēsājamu, Joseph Biedenharn uzstādīja pudeļu pildīšanas mašīnu Misisipi. Liela apjoma pudelēs iepildīšana tika veikta tikai piecus gadus vēlāk, kad 1899. gadā parādījās ekskluzīvas tiesības nopirkt Coca-Cola. Trīs uzņēmēji nopērk pārdošanas tiesības no Asa Candlera.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Coca-Cola nosaukums</strong></h2>



<figure class="wp-block-image size-large is-resized"><img loading="lazy" decoding="async" width="850" height="349" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/History-of-the-Coca-Cola-logo-Source-Ukrainian-telecommunication-portal-n-d.png" alt="" class="wp-image-4163" style="width:768px;height:315px" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/History-of-the-Coca-Cola-logo-Source-Ukrainian-telecommunication-portal-n-d.png 850w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/History-of-the-Coca-Cola-logo-Source-Ukrainian-telecommunication-portal-n-d-300x123.png 300w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/History-of-the-Coca-Cola-logo-Source-Ukrainian-telecommunication-portal-n-d-768x315.png 768w" sizes="(max-width: 850px) 100vw, 850px" /></figure>



<p class="wp-block-paragraph">Uzņēmuma grāmatvedis, Frenks Robinsons, nosauca dzērienu par “Coca-Cola”, jo domāja, ka divi C izskatītos labi reklāmās.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Nosaukums Coca-Cola ir dzimis no divām dzēriena sastāvdaļām: kokaīna, kas iegūts no kokauga, un kofeīna no kolas rieksta (aliterācija tika uzskatīta par tirgojamāku). Kopš 1886. gada logotips nav daudz mainījies, izņemot dažus pielāgojumus. Pirmo reizi izmantotais Spencerian fonts joprojām ir redzams mūsdienu dizainā &#8211; visievērojamākais papildinājums bija viļņotā pasvītrošana.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Coca-Cola dizaina vēsture</strong></h2>



<figure class="wp-block-image size-large"><img loading="lazy" decoding="async" width="708" height="425" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/Coca-cola-Bottle-Evolution-Lineup.jpg" alt="Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola" class="wp-image-4164" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/Coca-cola-Bottle-Evolution-Lineup.jpg 708w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/Coca-cola-Bottle-Evolution-Lineup-300x180.jpg 300w" sizes="(max-width: 708px) 100vw, 708px" /></figure>



<p class="wp-block-paragraph">Pudeles dizaina ceļojumi sākās 1915. gadā un, kā pati kompānija saka, tā ir viena no slavenākajām formām pasaulē.</p>



<p class="wp-block-paragraph">1899. gadā divi Čatanūgas advokāti Džozefs Vaithheds un Bendžamins Tomass devās uz Atlantu, lai risinātu sarunas par Coca-Cola pudelēs iepildīšanas tiesībām. Un Tomass un Vaitsheds vēlējās gūt labumu no dzēriena popularitātes, iepildot to pudelēs, lai to varētu dzert ārpus veikaliem.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">The Coca-Cola Bottling Company sāka franšīzes tiesības uz Coca-Cola pudeļu pildīšanu pilsētās visā ASV. Pārdošana gan aparātos, gan pudelēs turpināja pieaugt, un šī popularitāte lika konkurentiem mēģināt atdarināt slaveno Coca-Cola preču zīmi, lai maldinātu sabiedrību iegādāties savus dzērienus.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tajās dienās izmantotās pudeles bija vienkāršas taisnvirziena pudeles, kas parasti bija brūnas vai dzidras. Coca-Cola uzņēmums pieprasīja, lai pudelīšu pildītāji uz katras pudeles iespiestu slaveno Coca-Cola logotipu. Tomēr konkurentu zīmoli, piemēram, Koka-Nola, Ma Coca-Co, Toka-Cola un pat Koke, Spencerian skripta logotipu kopēja vai tikai nedaudz modificēja. Šīs konkurentu pudeles radīja neskaidrības patērētāju vidū. Kamēr The Coca-Cola Company sāka tiesvedību par šiem pārkāpumiem, lietas bieži prasīja gadus, un pudeļu pildītāji nepārtraukti lūdza lielāku aizsardzību.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Kā pirmo soli pudeļu pildītājiem 1906. gadā The Coca-Cola Company ieviesa dimanta formas etiķeti ar krāsainu preču zīmi, lai izceltu pārkāpējus. Diemžēl Coca-Cola bieži tika pārdota no ledusaukstā ūdens mucām, kuru dēļ etiķetes <a href="https://www.coca-colacompany.com/company/history/the-history-of-the-coca-cola-contour-bottle">pazuda</a>.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Coca- Cola pudeles īstais dizains</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">1915. gada 26. aprīlī Coca-Cola Pudeļu Asociācijas pilnvarotie nobalsoja, ka notiks konkurss pudeļu dizaina izgatavošanā.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Par konkursa uzvarētāju kļuva The Root Glass Company, kas atrodas Terre Haute, Indiānā. Pudeles sīpolu dizains tika veidots pēc kakao pupiņu parauga &#8211; sastāvdaļas, kas nepareizi tiek uzskatīta par Coca-Cola.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Interesanti, ka pudeles apakšpusē, vajadzeja iespiest pilsētas nosaukumu, kas veic stikla pasūtījumu. Šie pilsētu nosaukumi izklaidēja patērētājus gadu desmitiem un lika bērniem salīdzināt, kuras pilsētas pudele viņiem ir. Tā noteikti radās <a href="https://www.coca-colacompany.com/company/history/the-history-of-the-coca-cola-contour-bottle">kolekcijas</a>.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Zinu, ka arī mūsdienās, ir cilvēki, kas krāj Coca-Cola pudeles no citām valtīm, kur bijuši.&nbsp;</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Coca-Cola reklāmas un saukļi</strong></h2>



<figure class="wp-block-embed is-type-video is-provider-youtube wp-block-embed-youtube wp-embed-aspect-16-9 wp-has-aspect-ratio"><div class="wp-block-embed__wrapper">
<iframe title="Coca-Cola: Taste The Feeling" width="1200" height="675" src="https://www.youtube.com/embed/3u_aUuK0ms8?feature=oembed" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" allowfullscreen></iframe> 
</div></figure>



<p class="wp-block-paragraph">1980. gados parādījās tādi neaizmirstami saukļi kā “Coka it is!”, “Coca-Cola classic” &#8211; “Red, White &amp; You” un “Coca-Cola” &#8211; “Catch the Wave” (Ķer vilni); &#8220;I`d Like to Buy the World a Coke.&#8221; (Es vēlo nopirkt pasaulei Coca-Cola.)</p>



<p class="wp-block-paragraph">1993. gadā Coca-Cola eksperimentēja ar datora animāciju, un populārā “Always Coca-Cola” kampaņa tika uzsākta reklāmu sērijā, kurā bija animācijas polārlāči. Katrai animācijas reklāmai “Always Coca-Cola” (Vienmēr Coca-Cola) sērijā notika no sākuma līdz beigām – 12 nedēļas.</p>



<p class="wp-block-paragraph">2003. gada janvārī tika ieviests sauklis &#8211; &#8220;Coca-Cola &#8230; Real&#8221;(Coca-Cola… Dzīva). Kampaņa un sauklis, savukārt, atspoguļo patiesus, autentiskus dzīves mirkļus un Coca-Cola dabisko lomu tajos.</p>



<p class="wp-block-paragraph">2009. gadā tika atklāta kampaņa “Open Happiness” (Atver laimi), galvenais ziņojums ir aicinājums visā pasaulē mijiedarboties, lai apstātos, atsvaidzinātos ar Coca-Cola un turpinātu baudīt kādu no vienkāršiem dzīves priekiem. “Open Happines” tika rādīta veikalos, reklāmas stendos, televīzijas vietnēs un drukātajā reklāmā kopā ar digitālajām un mūzikas komponentiem.</p>



<h2 class="wp-block-heading">&#8230;&#8230;&#8230;&#8230;</h2>



<p class="wp-block-paragraph">“Open Happiness” tika demonstrēta Vankūveras 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kam sekoja 2010. gada sociālā plašsaziņas līdzekļu paplašināšana – ” Expedition 206 “, iniciatīva, saskaņā ar kuru trīs laimes vēstnieki ceļo uz 206 valstīm, 365 dienu laikā ar vienu uzdevumu: noteikt, kas padara cilvēkus laimīgus.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Katru gadu ir kāds bērns, kas gaida Coca-Cola reklāmas un akcijas, – pudelīti zem korķīša, bantītes siešana un Coca-Cola karavānu. Pirmie kravas automobiļi, Coca-Cola karavāna, nebija pat reāla. Tā bija reklāma, kuru 1995. gadā izveidoja Amerikas aģentūra W.B. Doner un Featured.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">2001. gads: vairs nav tikai reklāma. Pēc daudziem ikmēneša reklāmu gadiem, Ziemassvētku karavāna kļuva reāla, sākot ar īstu ceļojumu ASV.&nbsp; “Ziemassvētki ir ģimenes sezona, un tieši tas ir “Karavāna” reklāmu gars,” teica Coca-Cola darbinieks Teds Rjans.</p>



<p class="wp-block-paragraph">2010. gadā Lielbritānija iegūst savu karavānu. Autovadītāju ceļojums debitēja Lielbritānijā pēc tam, kad Vācijā un visā Eiropā bija veiksmīga pieredze. Miljoniem cilvēku ir sekojuši ceļojumam, sākot no ciemiem uz piejūras pilsētām.</p>



<p class="wp-block-paragraph">2017. gadā pēc vairāk nekā miljonu kilometru brauciena un vairāk nekā 300 pieturu braucieniem visā pasaulē, pirmā Coca-Cola Ziemassvētku Kravas automašīna sāk savu pirmo braucienu pa Austrāliju.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Citi saukļi</strong> un reklāmas</h2>



<figure class="wp-block-embed is-type-video is-provider-youtube wp-block-embed-youtube wp-embed-aspect-16-9 wp-has-aspect-ratio"><div class="wp-block-embed__wrapper">
<iframe title="Watch the 2012 Coke commercial: &quot;Catch&quot; featuring NE_Bear | Coca-Cola #Commercials" width="1200" height="675" src="https://www.youtube.com/embed/S2nBBMbjS8w?feature=oembed" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" allowfullscreen></iframe>
</div></figure>



<p class="wp-block-paragraph">1886 &#8211; Drink Coca-Cola&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">1904 &#8211; Delicious and Refreshing</p>



<p class="wp-block-paragraph">1905 &#8211; Coca-Cola Revives and Sustains</p>



<p class="wp-block-paragraph">1906 &#8211; The Great National Temperance Beverage</p>



<p class="wp-block-paragraph">1922 &#8211; Thirst Knows No Season</p>



<p class="wp-block-paragraph">1923 &#8211; Enjoy Thirst</p>



<p class="wp-block-paragraph">1924 &#8211; Refresh Yourself</p>



<p class="wp-block-paragraph">1926 &#8211; It Had to Be Good to Get Where It Is</p>



<p class="wp-block-paragraph">1927 &#8211; Around the Corner from Everywhere</p>



<p class="wp-block-paragraph">1929 &#8211; The Pause that Refreshes&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">1932 &#8211; Ice Cold Sunshine</p>



<p class="wp-block-paragraph">1938 &#8211; The Best Friend Thirst Ever Had</p>



<p class="wp-block-paragraph">1939 &#8211; Thirst Asks Nothing More</p>



<p class="wp-block-paragraph">1939 &#8211; Whoever You Are, Whatever You Do, Wherever You May Be, When You Think of Refreshment Think of Ice Cold Coca-Cola</p>



<p class="wp-block-paragraph">1942 &#8211; The Only Thing Like Coca-Cola is Coca-Cola Itself</p>



<p class="wp-block-paragraph">1948 &#8211; Where There&#8217;s Coke There&#8217;s Hospitality</p>



<p class="wp-block-paragraph">1949 &#8211; Along the Highway to Anywhere</p>



<p class="wp-block-paragraph">1952 &#8211; What You Want is a Coke</p>



<p class="wp-block-paragraph">1956 &#8211; Coca-Cola&#8230; Makes Good Things Taste Better</p>



<p class="wp-block-paragraph">1957 &#8211; Sign of Good Taste</p>



<p class="wp-block-paragraph">1958 &#8211; The Cold, Crisp Taste of Coke</p>



<p class="wp-block-paragraph">1959 &#8211; Be Really Refreshed</p>



<p class="wp-block-paragraph">1963 &#8211; Things Go Better with Coke</p>



<p class="wp-block-paragraph">1969 &#8211; It&#8217;s the Real Thing&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">1971 &#8211; I&#8217;d Like to Buy the World a Coke (part of the &#8220;It&#8217;s the Real Thing&#8221; campaign)</p>



<p class="wp-block-paragraph">1976 &#8211; Coke Adds Life&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">1979 &#8211; Have a Coke and a Smile</p>



<p class="wp-block-paragraph">1982 &#8211; Coke Is It!&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">1985 &#8211; We&#8217;ve Got a Taste for You (for both Coca-Cola &amp; Coca-Cola classic)</p>



<p class="wp-block-paragraph">1986 &#8211; Red, White &amp; You (for Coca-Cola classic)</p>



<p class="wp-block-paragraph">1986 &#8211; Catch the Wave (for Coca-Cola)</p>



<p class="wp-block-paragraph">1988 &#8211; You Can&#8217;t Beat the Feeling&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">1989 &#8211; Official Soft Drink of Summer</p>



<p class="wp-block-paragraph">1990 &#8211; You Can&#8217;t Beat the Real Thing</p>



<p class="wp-block-paragraph">1993 &#8211; Always Coca-Cola</p>



<p class="wp-block-paragraph">2000 &#8211; Coca-Cola. Enjoy</p>



<p class="wp-block-paragraph">2001 &#8211; Life Tastes Good</p>



<p class="wp-block-paragraph">2003 &#8211; Coca-Cola&#8230; Real</p>



<p class="wp-block-paragraph">2005 &#8211; Make It Real</p>



<p class="wp-block-paragraph"><a href="https://www.coca-colacompany.com/au/news/a-history-of-coca-cola-advertising-slogans">2006 &#8211; The Coke Side of Life</a></p>



<h2 class="wp-block-heading">Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola<strong> garšu</strong> &#8211;</h2>



<figure class="wp-block-image size-large"><img loading="lazy" decoding="async" width="312" height="600" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/coca-cola-life-316x600-2.png" alt="Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola" class="wp-image-4165" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/coca-cola-life-316x600-2.png 312w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/05/coca-cola-life-316x600-2-156x300.png 156w" sizes="(max-width: 312px) 100vw, 312px" /></figure>



<p class="wp-block-paragraph">Coca-Cola recepte ir cieši apsargāts noslēpums, sakot, ka tā ir ieslēgta augstas drošības glabātavā Atlantā. Bet 2011. gadā tika publicēta recepte, kas, bija itkā 130 gadus vecā piezīmju grāmatiņā, kas pieder izgudrotāja labākajam draugam. Dzēriena 15 sastāvdaļas ietver kanēli, neroli, koriandru un muskatriekstu eļļu. Coca-Cola uzstāja, ka tā bija veca r<a href="https://www.lovefood.com/gallerylist/55994/facts-you-never-knew-about-cocacola">ecepte</a>.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Bet, vai tad vienmēr viss ir jāzina? Ja visi dzer un garšo, tad pārējais, var jau palikt ar nezināms.&nbsp;</p>



<h3 class="wp-block-heading"><strong>Bet, kādas garšas ir/bija Coca-Cola?</strong></h3>



<ul class="wp-block-list">
<li>Coca-Cola Energy</li>



<li>Coca-Cola Energy Zero Sugar</li>



<li>Coca-Cola Life</li>



<li>Coca-Cola Zero Sugar</li>



<li>Coca-Cola Vanilla</li>



<li>Coca-Cola Cherry</li>



<li>Coca-Cola Orange Vanilla</li>



<li>Diet Coke</li>



<li>Coca-Cola Zero Sugar Orange Vanilla</li>



<li>Coca-Cola with Coffee</li>



<li>Coca-Cola with Lemon</li>



<li>Coca-Cola Light Sango</li>



<li>Coca-Cola Raspberry</li>



<li>Coca-Cola Orange</li>



<li>Coca-Cola Lime</li>



<li><a href="https://www.coca-colacompany.com/brands/coca-cola">Coca-Cola Ginger</a></li>
</ul>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Interesanti fakti par Coca-Cola</strong></h2>



<ul class="wp-block-list">
<li>Kādreiz Coca-Cola tika izsniegta bez maksas. Viens no pirmajiem Džona Pembertona mārketinga centieniem bija dāvināt kuponus. Laika posmā no 1886. līdz 1913. gadam katrs devītais amerikānis saņēma bezmaksas Coca-Cola paraugu. Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola.</li>



<li>Kā daļu no mārketinga stratēģijas, lai Coca-Cola šķiet labāka par konkurentiem, uzņēmums paziņoja, ka dzēriena pasniegšanai ir ideāla temperatūra: no 1 ° C līdz 3,3 ° C. 1919. gadā kompānija pat nosūtīja pārdevējus pie jauniem mazumtirgotājiem, lai tie ievērotu šos standartus.</li>



<li>Coca-Cola, iespējams, ir izgudrojusi daudzpakas. Coca-Cola bija ne tikai viens no pirmajiem zīmoliem, kas izstrādāja mūsdienīgu veidu, kā pildīt savu produktu pudelēs, bet arī agri ieviesa vairākus iepakojumus. Pamanot tendenci, ka pircēji pērk vairāk nekā vienu pudeli vienlaikus, 1923. gadā tā ieviesa sešpaku, lai patērētāji varētu nest vairākas stikla pudeles mājās, tās nesaplēšot.</li>



<li>Coca-Cola bija pirmais Olimpisko spēļu sponsors. Coca-Cola sponsorēja Vasaras Olimpiskās spēlēs, kas notika Amsterdamā 1928. gadā. Attēlā redzams Coca-Cola stends Vemblija stadionā, Londonā, olimpisko spēļu laikā 1948. gada augusts.</li>
</ul>



<h2 class="wp-block-heading">&#8230;&#8230;&#8230;..</h2>



<ul class="wp-block-list">
<li>Karaspēkam tika nosūtīta Coca-Cola kā ļoti svarīga lieta. ASV karaspēkam tika izdalīti vairāk nekā 5 miljardi pudeļu. Pārnēsājamās soda strūklakas tika pat aizvestas uz nomaļiem Klusā okeāna dienvidu rajoniem.</li>



<li>Coca-Cola palīdzēja McDonald’s izaug. Vēloties kļūt par lielāko ātrās ēdināšanas ķēdi Amerikā, McDonald&#8217;s vadītājs Rejs Kroks 1955. gadā vērsās pie Coca-Cola, lai izveidotu partnerību ar jau labi izveidoto sodas zīmolu. McDonald’s tagad ir lielākais Coca-Cola klients. Attēlā redzama McDonald’s reklāma no 1975. Gada.</li>



<li>Coca-Cola bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas mainīja pudeles izmēru.&nbsp;</li>



<li>Coca-Cola savulaik mēģināja aizstāt kafiju. 80. gados zīmols mēģināja pārliecināt cilvēkus, ka rīta kafiju janomaina pret vēsu un gāzētu kofeīna fiksāciju.Tomēr kampaņa neizdevās.</li>



<li>Coca-Cola bija pirmais bezalkoholiskais dzēriens, kas tika lietots kosmosā.</li>



<li>Coca-Cola ir universāla valoda. Coca-Cola apgalvo, ka tās nosaukums ir otrs saprotamākais termins pasaulē, un vairāk nekā 94% cilvēku to atzīst. Galvenais termins ir “Okey”.&nbsp;</li>



<li>Pirmais Coca-Cola garša bija sarkanvīns, kas sajaukts ar kokaīnu. Pembertona iedvesma dzērienam bija Francijā izgudrots populārs sacerējums ar nosaukumu Vin Mariani. Tas bija Bordo sarkanvīna un kokaīna maisījums. 1895. Gadā, tas tika tirgots kā toniks, kas &#8220;stiprina un atsvaidzina ķermeni un smadzenes&#8221;. Tomēr ASV, it īpaši dziļie dienvidi, atradās pretalkohola kustības vidū. Tas radīja Pembertonam ideju izveidot dzērienu tiem, <a href="https://www.lovefood.com/gallerylist/55994/facts-you-never-knew-about-cocacola">kuri “atturējās”</a>.<br></li>
</ul>



<p class="wp-block-paragraph">Es un Tu noteikti zini, ka Coca-Cola noteikti nav veselīgākais, ko es te runāju, veselīgs dzēriens. Tā domā daudzi, bet tāpat to lieto. Un lieto to ne tikai dzeršanai, bet arī rūsas, pat kanalizācijas tīrīšanai utt.  Man pašai liekas, ka dari, ko gribi, bet tā ir garša, ko nevar aizmirst! </p>



<h4 class="wp-block-heading has-text-align-center"><strong>&#8220;Neatkarīgi no tā, kāds tu esi, ko tu dari, lai kur tu atrastos, kad domā par atspirdzinājumu, padomā par ledus aukstu Coca-Cola&#8221; </strong><br><strong>/Coca-Cola/</strong></h4>



<p class="has-text-align-center wp-block-paragraph"><strong>Citus interesantus bloga rakstus vari lasīt <a href="https://www.gatavo.com/blogs/">ŠEIT</a>.</strong></p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/laimes-pilnie-prieka-mirkli-ar-coca-cola/">Laimes pilnie prieka mirkļi ar Coca-Cola</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/dzeramais/laimes-pilnie-prieka-mirkli-ar-coca-cola/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Es to dēvēju par tējas sēni</title>
		<link>https://www.gatavo.com/dzeramais/es-to-deveju-par-tejas-seni-citi-par-kombucu/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/dzeramais/es-to-deveju-par-tejas-seni-citi-par-kombucu/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 26 Feb 2021 12:53:47 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzeramais]]></category>
		<category><![CDATA[dzēriens]]></category>
		<category><![CDATA[ēdiens]]></category>
		<category><![CDATA[Es to dēvēju par tējas sēni citi par kombuču]]></category>
		<category><![CDATA[kombuča]]></category>
		<category><![CDATA[kombucha]]></category>
		<category><![CDATA[receptes]]></category>
		<category><![CDATA[tējas sēne]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?p=3234</guid>

					<description><![CDATA[<p>Es to dēvēju par tējas sēni, citi par kombuču, bet kas tas ir? Bērnības atmiņas, kas nepamet gatavo.com. Trīs litru burka uz palodzes ar visai nepievilcīgu sastāvu tajā, tomēr ar garšu, kas vilina. Es to dēvēju par tējas sēni, citi par kombuču, bet kas tas ir? Mēs dzirdam nosaukumu, bet bieži vien nezinām, kas lācītim [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/es-to-deveju-par-tejas-seni-citi-par-kombucu/">Es to dēvēju par tējas sēni</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p class="wp-block-paragraph">Es to dēvēju par tējas sēni, citi par kombuču, bet kas tas ir? Bērnības atmiņas, kas nepamet gatavo.com. Trīs litru burka uz palodzes ar visai nepievilcīgu sastāvu tajā, tomēr ar garšu, kas vilina.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Es to dēvēju par tējas sēni, citi par kombuču, bet kas tas ir?<strong> </strong>Mēs dzirdam nosaukumu, bet bieži vien nezinām, kas lācītim ir vēderā.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Šajā rakstā apskatīsim, no kā sastāv kambuča, ko tā dod mums, kā to pagatavot un kur iegādāties Latvijā.&nbsp;</p>



<h2 class="wp-block-heading">Es to dēvēju par tējas sēni jeb <strong>kombuča, kas tas ir?</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Kombuča ir gāzēts saldskābs dzēriens, kas pagatavots ar tēju. Kombuča ir patiesi dzīva &#8211; tā ir gāzēta no fermentācijas, un tai ir dabiska garša. Daudzi cilvēki saka, ka tā palīdz mazināt vai novērst dažādas veselības problēmas.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Kombuča pastāv jau gandrīz 2000 gadus. Tā tika izplatīta Ķīnā un pēc tam Japānā un Krievijā. Eiropā tā kļuva populāra 20. gadsimta sākumā. Pārdošana ASV pieaug, jo tai ir veselības un enerģijas dzēriena reputācija.</p>



<figure class="wp-block-embed is-type-video is-provider-youtube wp-block-embed-youtube wp-embed-aspect-16-9 wp-has-aspect-ratio"><div class="wp-block-embed__wrapper">
<iframe title="Kā izveidot savu kombučas skoubiju (tējas sēni)" width="1200" height="675" src="https://www.youtube.com/embed/_CjSZkpkPcE?feature=oembed" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
</div></figure>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kombučas sastāvdaļas</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Kombučas pamata sastāvdaļas ir raugs, cukurs un melnā tēja. Maisījums tiek atstāts malā uz nedēļu vai ilgāk. Šajā laikā dzērienā veidojas baktērijas un skābes, kā arī neliels daudzums alkohola. Šis process ir pazīstams kā fermentācija, un tas ir līdzīgs tam, kā kāposti tiek saglabāti kā skābēti kāposti, vai kā piens tiek pārvērsts par jogurtu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Šīs baktērijas un skābes šķidruma virspusē veido plēvi, ko sauc par skobiju (baktēriju un rauga simbiotiskā kolonija).</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kombučas ietekme uz veselību</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Tā palīdz jūsu gremošanai, atbrīvo ķermeni no toksīniem un palielina jūsu enerģiju. Ir arī teikts, ka tā uzlabo imūnsistēmu, palīdz zaudēt svaru, novērst augstu asinsspiedienu un sirds slimības un novērst vēzi. Bet šo apgalvojumu pamatošanai nav daudz pierādījumu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Apgalvojumi par kombučas spēju veicināt gremošanu nāk no fakta, ka fermentācija rada probiotiku. Probiotika palīdz caurejas un kairinātu zarnu sindroma (IBS) gadījumā, un tā var pat stiprināt jūsu imūnsistēmu.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Kad kombuča tiek pagatavota no zaļu tējas, saņem arī tās priekšrocības. Tas ietver bioaktīvos savienojumus, piemēram, polifenolus, kas darbojas kā antioksidanti. Antioksidanti aizsargā šūnas no bojājumiem.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Zaļā tēja var arī palīdzēt sadedzināt taukus un pasargāt no sirds slimībām. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka dzēriens cita starpā pazemina holesterīna un cukura līmeni asinīs. Bet pētījumi nav parādījuši, ka cilvēkiem ir tāda pati <a href="https://www.webmd.com/diet/the-truth-about-kombucha#">ietekme</a>.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kombučas riski</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Kombučai fermentējot, procesā rodas skābes veids, ko sauc par etiķskābi, kas atrodas arī etiķī. Pētījumi liecina, ka etiķskābei piemīt pretmikrobu īpašības.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Citi pētījumi liecina, ka kombuča ir pretmikrobu līdzeklis, kas nozīmē, ka tas, iespējams, spēj iznīcināt mikrobus un palīdzēt cīnīties ar virkni baktēriju.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tas liek domāt, ka tas var palīdzēt novērst infekcijas, iznīcinot baktērijas, kas tās izraisa, pirms organisms tos absorbē. Tomēr pētījumi šo efektu līdz galam cilvēkiem nav apstiprinājuši.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kas ir skobijs (scoby) un kur to var iegūt?</strong></h2>



<figure class="wp-block-image size-large is-resized"><img loading="lazy" decoding="async" width="275" height="183" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/skobijs-min.jpg" alt="Es to dēvēju par tējas sēni citi par kombuču un skobijs" class="wp-image-3235"/></figure>



<p class="wp-block-paragraph">Iepriekš tika pieminēts, ka viena no kombučas svarīgajām sastāvdaļām ir baktērija, ko zinām kā skobiju jeb angliski scoby.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tas apzīmē ‘baktēriju un rauga simbiotisko kultūru’. Tas atvieglo fermentācijas procesu, kurā saldā tēja tiek pārvērsta kombučā. Parasti skobijs peld kombučas trauka augšdaļā, bet neuztraucieties, ja jūsu nogrimst apakšā, tas joprojām ir aktīvs.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Skobiju var nopirkt veikalos, vai palūgt draugiem, kas to jau ir radījuši. Skobiju var viegli nopirkt arī interneta veikalos, un nekas nenotiek tās transportācijas laikā.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Katrs skobijs ir unikāls, un tā rezultāts ir apkārtējā vide, kurā tas ir turēts.&nbsp;</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Interesanti fakti par kombuču</strong></h2>



<ul class="wp-block-list">
<li>Nosaukums parādījās ap 1991. gadu un ir līdzīgs japāņu dzērienam, kas ir tēja no jūras aļģēm ar līdzīgu izskatu. Tā kā izcelsme, iespējams, ir kaut kur Āzijā, tā daudzie nosaukumi visā reģionā aptuveni nozīmē &#8220;sarkanās tējas sēne&#8221;, &#8220;tējas pelējums&#8221; utt.</li>



<li>Tā ir dzīva. Kombuča ir izgatavota no skobija, kas apzīmē simbiotisko baktēriju un rauga kultūru. Kā fermentēta tēja, tā tiek pagatavota, apvienojot tēju un cukuru ar sēnīšu un baktēriju kultūru.</li>



<li>Kombuču var pārvērst apģērbā. Žāvēta kombuča veido tekstilizstrādājumu, ko sauc par mikrobu celulozi. Ar sajūtu, kas līdzīga labi nēsātai ādai, no tā var izgatavot jakas, kreklus un pat apavus.</li>



<li>Kombuča ir savā mērā arī alkohols. Tā kā Kombuča ir raudzēta, tā ir arī maigi alkoholiska, varētu salīdzināt ar kvasa dzērienu.</li>



<li>Kombuča ir veselīga. Kaut arī tā piedāvā probiotikas priekšrocības, kas līdzīgas jogurta ēšanai, kopā ar pienācīgu daudzumu B vitamīnu, būtu prātīgi to lietot ar mēru.</li>



<li>Amerikā tas ir viens no visātrāk augošajiem dzērieniem tirgū. Pārdodot vairāk nekā 400 miljonus dolāru 2014. gadā, kombučas bizness šobrīd piedzīvo aptuveni 30% gada pārdošanas pieaugumu, kas dzērienu nozarē ir reti <a href="https://www.tastemade.com/articles/7-things-you-may-not-know-about-kombucha">sastopams</a>.</li>
</ul>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kombučas pagatavošana</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Kombučai ir divi fermācijas posmi:&nbsp;</p>



<h4 class="wp-block-heading"><strong>Pirmā fermentācija</strong></h4>



<p class="wp-block-paragraph">Pirmā fermentācija ir plašāk pazīstamais fermentācijas posms. Sagatavo saldu tēju, ieliek skūbiju un fermentē 7-14 dienas. Fermentācijas beigās iegūst skābenu, negāzētu un praktiski nesaldu tējas dzērienu, jo labās baktērijas ir apēdušas lielu daļu cukuru. Tējas sēni var dzert arī pēc pirmās fermentācijas.</p>



<h4 class="wp-block-heading"><strong>Otrā fermentācija</strong></h4>



<p class="wp-block-paragraph">Otrā fermentācija ir pirmās fermentācijas turpinājums. Šķidrumu, kas vispirms fermentējies 7-14 dienas, ielej stikla pudelēs, pievieno, piemēram augļu sīrupu vai medus sīrupu, aizver pudeli un fermentē līdz 4 dienām. Pēc tam ievieto ledusskapī atdzesēties un<a href="https://www.bbcgoodfood.com/howto/guide/how-make-kombucha"> baudi</a>.&nbsp;</p>



<h4 class="wp-block-heading"><strong>Būs nepieciešamas piecas sastāvdaļas:</strong></h4>



<ul class="wp-block-list">
<li>Ūdens</li>



<li>Tēja</li>



<li>Cukurs</li>



<li>Skobijs &#8211; baktērijas</li>



<li>Sīrups, augļu sula</li>
</ul>



<p class="wp-block-paragraph">Pareizo sastāvdaļu izvēle radīs labāku kombučas garšu.</p>



<p class="wp-block-paragraph"><strong>Recepti kombučas <a href="https://www.gatavo.com/recepte/kombuca-jeb-tejas-sene/">pagatavošanai meklē šeit</a></strong></p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Laba Kombuča, ko var iegādāties veikalos Latvijā</strong></h2>



<figure class="wp-block-image size-large"><img loading="lazy" decoding="async" width="550" height="375" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/dzivibas-dzeriens.jpg" alt="kombuča, dzīvības dzēriens" class="wp-image-3236" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/dzivibas-dzeriens.jpg 550w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/dzivibas-dzeriens-300x205.jpg 300w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/dzivibas-dzeriens-374x254.jpg 374w" sizes="(max-width: 550px) 100vw, 550px" /></figure>



<p class="wp-block-paragraph">Ja nevelies pats radīt savu kombuču un nekad to neesi mēģinājis, izmēģini šo kombuču:  <strong>Kombučas Dzīvības dzēriens</strong></p>



<p class="wp-block-paragraph">Kā paši autori par sevi un dzērienu: &#8220;Radi produktu, kuru gribi izmantot pats, jeb kvalitāte iet caur sirdi! Mēs esam ģimene ar mērķi radīt produktus, kuriem paši ticam, un veidot vietas, kur domām raisīties. Miķelis: “Bišu kolonijā ir neskaitāmi karavīri, sanitāri, inženieri, farmaceiti, auklītes, miesassargi un tikai viena karaliene. Ļoti līdzīgi, kā mūsu cilvēku kolonijā katram ir sava vieta, kur jūties piederīgs. Mēs esam atraduši savējo.”&#8221;</p>



<p class="wp-block-paragraph"><strong>Vairāk informācijas par šo dzīvības dzērienu meklē <a href="https://dzivibasdzeriens.lv/">šeit&nbsp;</a></strong></p>



<h4 class="wp-block-heading has-text-align-center"><strong>Citus bloga rakstus lasi <a href="https://www.gatavo.com/blogs/">ŠEIT</a>.</strong></h4>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/es-to-deveju-par-tejas-seni-citi-par-kombucu/">Es to dēvēju par tējas sēni</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/dzeramais/es-to-deveju-par-tejas-seni-citi-par-kombucu/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām</title>
		<link>https://www.gatavo.com/dzeramais/vins-dzeriens-kas-izgatavots-no-fermentetam-vinogam/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/dzeramais/vins-dzeriens-kas-izgatavots-no-fermentetam-vinogam/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 18 Feb 2021 14:04:19 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzeramais]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas vīni]]></category>
		<category><![CDATA[vīna šķirnes]]></category>
		<category><![CDATA[vīna vesture]]></category>
		<category><![CDATA[vīns]]></category>
		<category><![CDATA[vīnu reģioni]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?p=3160</guid>

					<description><![CDATA[<p>Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām. Katram ir sava iecienītākā garša alkoholisku un bezalkoholisku dzērienu vidū. Citi sevi dēvē par sulu ekspertiem, citi par kokteiļu un citu par vīnu ekspertiem. Labi, ka mums ir dodas iespējas izvēlēties.  Kam Tu dod priekšroku? Kāds ir tavs iecienītākais vīns &#8211;  sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns utt.?Šajā rakstā apskatīsim vīna [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/vins-dzeriens-kas-izgatavots-no-fermentetam-vinogam/">Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p class="wp-block-paragraph">Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām. Katram ir sava iecienītākā garša alkoholisku un bezalkoholisku dzērienu vidū. Citi sevi dēvē par sulu ekspertiem, citi par kokteiļu un citu par vīnu ekspertiem. Labi, ka mums ir dodas iespējas izvēlēties. </p>



<p class="wp-block-paragraph">Kam Tu dod priekšroku? Kāds ir tavs iecienītākais vīns &#8211;  sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns utt.?<br>Šajā rakstā apskatīsim vīna vēsturi, kā to ražo un kādas vīna darītavas ir Latvijā.</p>



<blockquote class="wp-block-quote is-layout-flow wp-block-quote-is-layout-flow">
<p class="wp-block-paragraph" id="block-93e7ee35-fcf6-4e1f-a2f1-82b84560a9e5">Pieņemiet to, ko dzīve jums piedāvā, un mēģiniet dzert no katras tases. Visi vīni ir jānogaršo; dažus vajadzētu tikai malkot, bet kopā ar citiem izdzert visu pudeli.</p>
<cite>P. Coelho</cite></blockquote>



<h2 class="wp-block-heading">Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām, kas tas ir<strong>?</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Vīns ir alkoholisks dzēriens, kas izgatavots no fermentētām vīnogām. Ir arī augļu vīni vai lauku vīni, kas tiek gatavoti no fermentētiem augļiem. Tomēr īstais un tradicionālais vīns tiek gatavots no vīna vīnogām.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kādas ir atšķirības starp vīnogām, kuras mēs ēdam, un vīna vīnogām?</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Vīnogas, kuras ēdam, atšķirās ar šķirnēm no vīna vīnogām. Lielākā daļa vīna vīnogas ir no <em>Vitis Vinifera</em> sugas, savukārt ēdamās vīnogas ir izgatavotas no Vitis Lambrusca vai citām sugām.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Ēdamām jeb galda vīnogām ir augsta ražība, tās ir lielas, plānas mizas,&nbsp; maz cukura un skābuma līmenis, kā arī kopumā mazāk garšas.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Vīna vīnogas dod mazāk vīnogulājus. Tās ir mazākas nekā galda vīnogas, biezāka miza, vairāk cukura un skābuma, kā arī kopumā vairāk garšas. Tās piešķir vīnam struktūru un <a href="https://cellar.asia/wine/what-is-wine/">garšu</a>.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Ir tūkstošiem attīstīto vīnogu šķirņu. Viena no otras atšķiras ar tādām īpašībām kā ogu krāsa, izmērs un forma; sulas sastāvs (ieskaitot garšu); nogatavošanās laiks; un izturība pret slimībām. Tās audzē ļoti dažādos klimatiskajos apstākļos, un vīnu ražošanā tiek izmantoti dažādi procesi. Visas šīs iespējamās variācijas veicina plašo pieejamo vīnu daudzveidību.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām vēsture</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">2500. gadu pirms mūsu ēras ir datēti ēģiptiešu ieraksti, kas attiecas uz vīnogu izmantošanu vīna ražošanā, un daudzas Bībeles atsauces norāda uz vīnu, nozares agrīnu izcelsmi un nozīmi Tuvajos Austrumos.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Grieķi aktīvi veica vīnu tirdzniecību un savās kolonijās stādīja vīnogas no Melnās jūras līdz Spānijai. Romieši vīnogas audzēja Reinas un Mozeles ielejās (kas kļuva par Vācijas un Elzasas lielajiem vīna reģioniem), Donavā (Rumānijā, Serbijā, Horvātijā, Ungārijā un Austrijā) un Ronā, Zonā, Garonnā, Luāra un Marna (kas nosaka lielos Francijas reģionus attiecīgi Ronu, Burgundiju, Bordo, Luāru un Šampanieti). Vīna loma kristīgajā masā palīdzēja saglabāt nozari pēc Romas impērijas krišanas, un klosteru ordeņi saglabāja un attīstīja daudzus augsti novērtētos vīna ražošanas apgabalus Eiropā.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Līdz ar Eiropas imigrācijas plūdiem 19. un 20. gadsimta sākumā tika attīstītas modernas rūpniecības nozares, kuru pamatā bija importētās V. vinifera vīnogas. Galvenie Dienvidamerikas vīnkopības reģioni tika izveidoti Andu kalnu pakājē. Kalifornijā vīnkopības centrs no dienvidu misijām pārcēlās uz Centrālo ieleju un ziemeļu apgabaliem Sonomu, Napu un Mendocino.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Britu kolonisti 19. gadsimta sākumā Austrālijā un Jaunzēlandē iestādīja Eiropas vīnogulājus, un holandiešu kolonisti vīnogas no Reinas reģiona uz Dienvidāfriku aizveda jau 1654. gadā.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Laika posmā no 1870. līdz 1900. gadam, vīnogām bija utu un filokseru uzbrukumi, vairākos reģionos kā Amerikā, Eiropā, kā arī Austrālijas un Kalifornijas daļās, kas iznīcināja lielāko daļu vīnogu dārzu audzētavas. Pēc vīna dārzu atkopšanās Eiropas valdības aizsargāja lielo reģionu reputāciju, pieņemot likumus, kas reģionālos nosaukumus un kvalitātes klasifikāciju piešķīra tikai tiem vīniem, kas ražoti konkrētos reģionos saskaņā ar stingri reglamentētām procedūrām. Mūsdienās jaunākas vīna ražotājvalstis ir pieņēmušas līdzīgus noteikumus.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Vīna sugas un šķirnes</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph"><em>Vitis Vinifera</em>, kura izcelsme, iespējams, ir Kaukāza kalnos, ir galvenā vīna ražošanas šķirne un lielākā daļa pasaules vīna joprojām tiek ražota no šīs sugas šķirnēm. To dabiskais cukura saturs, kas nodrošina fermentācijai nepieciešamo materiālu, ir pietiekams, lai ražotu vīnu ar spirta saturu 10% vai vairāk; vīni, kas satur mazāk alkohola, ir nestabili, jo ir jutīgi pret baktēriju bojāšanos. <em>V. Vinifera </em>šķirņu nogatavojušos vīnogu mērens skābums ir labvēlīgs arī vīna ražošanai; augļu skābums ir mazāks par 1 % un pH no 3,1 līdz 3,7 (viegli skāba).&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Vēl viens faktors, kas vīndarus piesaista šai šķirnei <em>Vitis Vinifera</em>, ir tās sastāvs. Ogu pigmenta raksts svārstās no gaiši zaļgani dzeltenas līdz sarkanai, rozā, sarkanai, sarkanīgi violetai vai zili melnai; sula parasti ir bezkrāsaina, lai gan dažām šķirnēm ir no rozā līdz sarkanai krāsai, un garša svārstās no diezgan neitrālas līdz stipri aromātiskai.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph"><em>V. Labrusca</em> un <em>V. Rotundifolia</em> sugas reti satur pietiekami daudz dabīgā cukura, lai ražotu vīnu ar spirta saturu 10 % vai vairāk, un parasti ir nepieciešams papildu cukurs. To skābums brieduma laikā bieži ir pārmērīgs, ar zemu pH līmeni. Šo sugu šķirnēm parasti ir raksturīgas garšas. Daži patērētāji uzskata, ka <em>V. Labrusca</em> garšas metilantranilāta un citu savienojumu dēļ ir pārāk izteiktas.</p>



<figure class="wp-block-embed is-type-video is-provider-youtube wp-block-embed-youtube aligncenter wp-embed-aspect-16-9 wp-has-aspect-ratio"><div class="wp-block-embed__wrapper">
<iframe title="SIA “Domu pietura” – mājas vīnu ražošana, degustācija un tirdzniecība" width="1200" height="675" src="https://www.youtube.com/embed/e_DpSVlzWRc?feature=oembed" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" allowfullscreen></iframe>
</div><figcaption class="wp-element-caption">SIA “Domu pietura” – mājas vīnu ražošana, degustācija un tirdzniecība</figcaption></figure>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Vīna audzēšana</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Vīnogas, kaut arī dažādas mērenās zonas, var audzēt semitropiskos apstākļos. Tās nav pielāgoti mērenās zonas vēsākajām zonām, kur augšanas laiks var būt par īsu, lai augļi varētu sasniegt briedumu, vai kur ziemas temperatūrā ir zemāka par –7°C, var nogalināt vīnogulāju vai tās auglīgos pumpuri. <em>V. Vinifera</em> ir vairāk pakļauta ziemas apstākļu bojājumiem nekā <em>V. Labrusca.</em></p>



<p class="wp-block-paragraph">Klimats spēcīgi ietekmē nobriedušu vīnogu sastāvu. Galvenais dažādu apgabalu vīnogu atšķirību cēlonis ir siltums, ko augšanas laikā saņem vīnogulāji. Citi svarīgi faktori: nakts un dienas temperatūra, saules stundas un augsnes temperatūras atšķirības.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Vīnogas augšanas sākums ir pavasarī, kad vidējā dienas temperatūra ir aptuveni 10°C. Lai sasniegtu briedumu, augšanas sezonā tiem nepieciešams noteikt siltuma daudzumu virs 10°C. Šo siltuma veidu sauc par siltuma summēšanu, to aprēķina, summējot vidējās dienas temperatūras grādus virs 10°C katrai augšanas sezonas dienai. Veiksmīgai izaugsmei nepieciešama aptuveni 1800°C siltuma summēšana. Ja siltuma summēšana ir mazāka, vīnogas nenogatavosies. Šis bieži notiek ASV austrumos, Šveicē un citos vēsos reģionos, to var mainītt, sasmalcinātām vīnogām pievienojot cukuru. Ja siltuma summēšana ir daudz lielāka nekā nepieciešama, piemēram, Alžīrijā un Kalifornijas daļā, vīnogas nobriest iepriekš un ar mazāku skābumu un krāsu nekā tās, kas ražotas vēsākos apstākļos.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Sezonas apstākļi arī var būt kritiski, it īpaši reģionos ar zemu karstuma summēšanu, kā tas Francijas un Vācijas daļās. Kad augšanas sezona šādos apgabalos ir siltāka nekā parasti, saražotie augļi ir nogatavojušies un labāk sabalansēti nekā parasti vēsos gadalaikos. Siltos reģionos saldākiem deserta vīniem var noderēt nedaudz zems karstuma daudzums, kas nozīmē, ka zaudē mitrumu un piešķir labāku krāsu un skābumu nekā tad, ja augšanas sezona ir pārmērīgi silta.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Tas nozīmē, lai būtu ideālās vīnogas, ir nepieciešama ideālā temperatūra, tāpēc citi vīni ir ļoti un ilgi loloti.&nbsp;</p>


<div class="wp-block-image">
<figure class="aligncenter size-large is-resized"><img loading="lazy" decoding="async" width="650" height="488" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/5_vina_regioni-min.jpg" alt="Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām. Vīnu reģionu pasaules karte" class="wp-image-3162" style="width:650px;height:488px" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/5_vina_regioni-min.jpg 650w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/5_vina_regioni-min-300x225.jpg 300w" sizes="(max-width: 650px) 100vw, 650px" /><figcaption class="wp-element-caption">5 slavenākie vīnu reģioni pasaulē &#8211; Francija, Itālija, ASV, Austrālija, Čīle</figcaption></figure>
</div>


<h2 class="wp-block-heading"><strong>Vīna reģioni un šķirnes</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Gandrīz visus vīnus marķē pēc ražošanas reģiona, augļu gatavības, vīnogu šķirnes vai vīna veida un ražošanas gada, un tos var vēl atšķirt pēc krāsas, salduma un šķirnes aromāta. Īpašas īpašības tradicionāli ir saistītas ar noteiktiem vīniem, un daudzos gadījumos šīs tradīcijas garantē likums.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Noteikti visiem ir zināms, kāds no šo valstu vai reģionu vīniem, kas ražo vīnus, un noteikti arī ir malkots &#8211;&nbsp; Francijas, Itālijas, Vācijas, Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas un Dienvidāfrikas vīni un vīnkopības likumi. Daudzas citas valstis ražo milzīgu daudzumu galda vīnu. Eiropā ir, piemēram, Spānija, Portugāle, Šveice, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija un Gruzija. Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir Alžīrija, Tunisija un Izraēla. Dienvidamerikā ir Brazīlija, Peru, Čīle un Argentīna. Āzijā lielākais ražotājs ir <a href="https://www.britannica.com/topic/wine">Japāna</a>.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Interesanti fakti par vīnu</strong></h2>



<ul class="wp-block-list">
<li>Sarkanie vīni ir labi attiecināmi uz pozitīviem ieguvumiem veselībai. Tas samazina insulta iespējamību.&nbsp;</li>



<li>Vīriešiem un sievietēm, kas lieto mēreni alkoholiskos dzērienus, tas samazina par 30% iespēju saslimt ar 2. tipa cukura diabētu.</li>



<li>Ticiet vai nē, bet ir daži cilvēki, kuriem ir bailes no vīna. To sauc par “oenofobiju”.</li>



<li>Vīna glāzes jāuztur pie kāta, lai roka nepaaugstinātu vīna temperatūru.&nbsp;</li>



<li>Vīna degustācijās,iedzer malku vīna un turi to mutē pāris sekundes, pēc tam vai nu norijiet, vai izspļaujiet. Tas ir pieņemams veids, kā uzzināt, vai tas ir labs vīns. Labam vīnam būs ilga pēcgarša.</li>



<li>Pudeles, uz kuru etiķetes ir dzīvnieki, sauc par “Critter Wine”.</li>



<li>Sievietes ir vairāk tendētas uz vīna iedarbību nekā vīrieši. Daļēji tas ir tāpēc, ka viņiem kuņģa apvalkā ir mazāk enzīmu, kas nepieciešami, lai vienkārši sadalītu alkoholu.</li>



<li>Lai iegūtu tādu pašu daudzumu antioksidantu, kā vīnā, vajadzēs izdzert 20 glāzes ābolu sulas vai septiņas glāzes apelsīnu sulas.</li>



<li>Parasti sarkanais vīns tiek pasniegts kopā ar sarkano gaļu. Baltvīnu pasniedz ar vistu un zivīm. Ja vēlies apvienot vīnu ar desertu, malko saldo vīnu.</li>



<li>Teiciens “Priekāi” nāk no senās Grieķijas. Vakariņu saimnieks malkoja pirmo malku, lai pārliecinātu savus viesus, ka vīns nav saindēts.</li>



<li>Pasaulē vecākā vīna pudele tika atrasta netālu no Speyer pilsētas, Vācijā. Tas datēts pirms 325. gada p.m.ē. un ir izstādīts pilsētas vēsturiskajā muzejā.</li>



<li>Ja vīrs agrīnā romiešu laikā pieķēra savu sievu dzeram vīnu, viņam bija tiesības viņu nogalināt. Sievietēm bija aizliegts dzert vīnu.</li>



<li>Hipokrāts (ap 460. gadu &#8211; ap 370. gadu pirms mūsu ēras), kas pazīstams arī kā ‘zāļu tēvs’, daudzos savos pierakstītajos līdzekļos lietoja vīnu. Viņš to izmantoja zemākas temperatūras gadījumā un kā vispārēju antiseptisku līdzekli. Tas bija līdzeklis, ko viņš bieži lietoja slimojošajiem <a href="https://www.gooseneckvineyards.com/20-fun-facts-wine/">pacientiem</a>.</li>
</ul>


<div class="wp-block-image">
<figure class="aligncenter size-large is-resized"><img loading="lazy" decoding="async" width="1000" height="750" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/rankas_vins.jpg" alt="Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām. Rankas vīna pudele" class="wp-image-3163" style="width:654px;height:490px" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/rankas_vins.jpg 1000w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/rankas_vins-300x225.jpg 300w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/rankas_vins-768x576.jpg 768w" sizes="(max-width: 1000px) 100vw, 1000px" /><figcaption class="wp-element-caption">Rankas vīns</figcaption></figure>
</div>


<h2 class="wp-block-heading"><strong>Vīni Latvijā</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Mazās un lielās ģimenes darītavās top vīns no pašmāju augļiem un ogām – āboliem, aronijām, upenēm, rabarberiem, cidonijām, avenēm, pīlādžiem&#8230; Atradīsi arī Latvijā audzētu vīnogu <a href="https://www.latvia.travel/lv/raksts/vina-un-alus-degustacijas">vīnu</a>.</p>



<ul class="wp-block-list">
<li><a href="https://www.abavas.lv/">&#8220;Abavas&#8221; vīna darītavas</a> saimnieki vasarā &#8220;Abavas&#8221; Vīnotavā ciemiņiem izrāda vīnogu dārzu, stāsta par vīna darināšanu un cienā ar sezonas vīniem un stiprajiem dzērieniem.</li>



<li>Vīna degustācija iespējama nelielā ražotnē<a href="https://durbesveltes.lv/"> &#8220;Durbes veltes&#8221;</a>, kur piedāvājumā ir arī eksotisks dzēriens – pieneņu ziedu vīns.</li>



<li><a href="http://ligatnesvinadaritava.lv/">Līgatnes vīna darītava</a> aicina baudīt augļu un ogu mājas vīnus omulīgā un romantiskā atmosfērā smilšakmens alā &#8211; Lustūža klints pagrabā.</li>



<li><a href="https://zilver.lv/lv/">Vīna darītavas &#8220;Zilver&#8221;</a> saimnieks piedāvā aplūkot mājīgo darītavu, baudīt vīnus un arī ko &#8220;štengrāku&#8221; &#8211; ābolu vīna destilātu. Varbūt veiksies nogaršot ko īpašu &#8211; lāceņu, ceriņu un pieneņu vīnu, kas top mazā apjomā.</li>



<li>Libertu bērzu sulas un vīna pagrabā saimnieks pastāstīs, parādīs un ļaus degustēt visu, kas gatavots no bērzu sulām, arī vīnu un ko stiprāku.</li>



<li>Vīna darītavā &#8220;Drubazas&#8221; Sabilē nogaršo Sabiles vīnogu vīnus. Sabiles Vīna kalns savulaik bija ierakstīts Ginesa Rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Tagad gan šis gods ticis norvēģiem.</li>



<li><a href="https://www.facebook.com/sidrsAbuls/">Smiltenes sidra darītavā &#8220;Abuls&#8221;</a>nogaršo rokām darinātu Latvijas ābolu sidru un priežu mežu ogu vīnu.</li>



<li><a href="https://www.rankasvins.lv/">Rankas Vīns</a>, vīns bez sulfītiem un bez konservantiem. Pilnīgi dabīgs produkts Latvijas meža ogām.&nbsp;</li>
</ul>



<p class="has-text-align-center wp-block-paragraph"><strong>Kur malkot gardu vīnus Latvijā, lasi rakstos <a href="https://www.gatavo.com/restorani/gozejos-veikala-skatloga-ieks-noble-wine/">Gozējos veikala skatlogā iekš Noble Wine</a> un <a href="https://www.gatavo.com/restorani/via-vino-vina-degustacijas/">Via Vino vīna degustācijas</a>.</strong></p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/vins-dzeriens-kas-izgatavots-no-fermentetam-vinogam/">Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/dzeramais/vins-dzeriens-kas-izgatavots-no-fermentetam-vinogam/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Kafija nav dzēriens, tā ir kultūra</title>
		<link>https://www.gatavo.com/dzeramais/kafija-nav-tikai-dzeriens-ta-ir-kultura/</link>
					<comments>https://www.gatavo.com/dzeramais/kafija-nav-tikai-dzeriens-ta-ir-kultura/#respond</comments>
		
		<dc:creator><![CDATA[Ketija]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 01 Feb 2021 14:56:23 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Dzeramais]]></category>
		<category><![CDATA[coffee]]></category>
		<category><![CDATA[interesanti fakti par kafiju]]></category>
		<category><![CDATA[kafija]]></category>
		<category><![CDATA[kafijas laiks]]></category>
		<category><![CDATA[kafijas pupiņas]]></category>
		<category><![CDATA[kafijas veidi]]></category>
		<category><![CDATA[kur padzer kafiju Rīgā]]></category>
		<category><![CDATA[kur paēst Rīgā]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://www.gatavo.com/?p=3000</guid>

					<description><![CDATA[<p>Kafija nav tikai dzēriens, tā ir kultūra. Ko cilvēki, kas lieto kafiju, patiesībā zina par to? Es šajā raksta dalīšos ar informāciju par interesantiem kafijas faktiem pasaulē.  Ir cilvēki, kuri nevar sākt savu dienu bez svaigi pagatavotas tases kafijas. Viņi tik ļoti mīl kafiju, ka dažreiz sevi dēvē par “kafijas atkarīgajiem”. Un to pārāk labi [&#8230;]</p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/kafija-nav-tikai-dzeriens-ta-ir-kultura/">Kafija nav dzēriens, tā ir kultūra</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p class="wp-block-paragraph">Kafija nav tikai dzēriens, tā ir kultūra. Ko cilvēki, kas lieto kafiju, patiesībā zina par to? Es šajā raksta dalīšos ar informāciju par interesantiem kafijas faktiem pasaulē. </p>



<p class="wp-block-paragraph">Ir cilvēki, kuri nevar sākt savu dienu bez svaigi pagatavotas tases kafijas. Viņi tik ļoti mīl kafiju, ka dažreiz sevi dēvē par “kafijas atkarīgajiem”. Un to pārāk labi saprotu.<br>Uztaisi savu ideālo kafiju, baudi tās lielisko garšu un smaržu, lasot šo rakstu &#8211; kā rodas kafija tavā tasē. Priekā!</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kafija nav dzēriens, tā ir kultūra</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Kafija tas nav tikai dzēriens, tas ir sociālās mijiedarbības līdzeklis, un tas tā ir bijis ilgu laiku. Agrāk cilvēki pulcējās kopā, lai dalītos ar tasi kafijas un apmainītos ar informāciju.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Ziemeļamerikā un daudzās Rietumeiropas valstīs tirgū dominē uzņēmums “Starbucks” un citi lielāki uzņēmumi, jo tās klientiem sniedz pilnīgu kafijas baudīšanas pieredzi.&nbsp;</p>



<p class="wp-block-paragraph">Ir īru maisījums ar viskiju ar nosaukumu “Irish Coffee”. Itālijā espresso un espresso automātu izgudrojums padarīja to par iecienītāko itāļu dzērienu visas dienas garumā. Grieķijā ir “Kafenio”, vecmodīga kafejnīca veciem kungiem, kur viņi dzer grieķu kafiju un apmainās ar politiskām idejām vai spēlē kārtis un galda spēles. Un dažās valstīs, piemēram, Kolumbijā vai Brazīlijā, visa ekonomika ir balstīta uz <a href="https://www.agiboo.com/16-interesting-facts-about-coffee/">kafiju</a>.</p>



<p class="wp-block-paragraph"><strong>Kafija un draugi, kafija un darbs, kafija un uzkodas, kafija!</strong></p>



<figure class="wp-block-embed aligncenter is-type-video is-provider-youtube wp-block-embed-youtube wp-embed-aspect-16-9 wp-has-aspect-ratio"><div class="wp-block-embed__wrapper">
 <iframe title="Uzlabo ikdienas kafiju!" width="1200" height="675" src="https://www.youtube.com/embed/xLCrOrK7ORQ?feature=oembed" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" allowfullscreen></iframe>
</div></figure>



<h2 class="wp-block-heading">Mīts par kafiju</h2>



<p class="wp-block-paragraph">Saskaņā ar leģendu – un tas ir visbiežāk citētais stāsts par kafijas rašanos – kafijas pupiņu enerģisko iedarbību pirmo reizi pamanīja kazu gans Kaldi, kurš 9. gadsimtā dzīvoja Etiopijā.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Kādu dienu Kaldi pamanīja, ka pēc tam, kad viņa kazas bija ganījušās pie kafijas auga koši sarkanā ķirša, šķita, ka tām piemita neierobežota enerģija, vairāk nekā pārējiem viņa dzīvniekiem. Tāpēc Kaldi pats izmēģināja šo augu un atklāja, ka tas patiešām ir ļoti spēcinošs. Viņš izvēlējās dalīties jaunajā atklājumā ar vietējo klosteri, kurš neņēma vērā viņa viedokli un iemeta pupiņas ugunī. No uguns ātri sāka uzliesmot patīkams aromāts, un pupiņas tika sāktas pētīt.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Pēc tam mūki izvēlējās sasmalcināt pupiņas un pievienot tās ūdenim. Tā viņi atklāja, ka dzēriens dod viņiem tādu pašu enerģiju un sparu, kādu tas deva Kaldi un viņa kazām, ļaujot viņiem palikt nomodā un modriem vakara misē. Tā sākās kafijas<a href="https://www.craftcoffeeguru.com/what-is-the-history-of-coffee-and-why-we-drink-it/">&nbsp;ceļojums</a>.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>Kafija</strong></h2>



<p class="wp-block-paragraph">Visi atpazīst grauzdētas kafijas pupiņas, taču, iespējams, neatpazīsi faktisko kafijas koku. Kafijas koki tiek apgriezti īsi, lai saglabātu enerģiju un palīdzētu ražas novākšanā, bet tie var izaugt vairāk nekā 9 metrus augsti. Katrs koks ir pārklāts ar zaļām, vaskainām lapām, kas aug pāri viena otrai. Uz zariem aug kafijas ķirši. Tā kā kafijas koks aug nepārtrauktā ciklā, vienlaikus var redzēt ziedus, zaļos un nogatavojušos augļus uz viena <a href="https://www.pasaulite.com/ediens/kafija-aromats-un-garsa-kas-atmodina/">koka</a>.</p>



<h2 class="wp-block-heading">Kafijas pupiņu novākšana</h2>



<p class="wp-block-paragraph">Kafijas koka augļus parasti novāc ar mašīnu vai ar rokām. Lai izkļūtu no pupiņām, jānoņem ogu augļi un pēc tam pupiņas jāapstrādā. Ir zināmi divi pupiņu apstrādes veidi – sausā apstrāde, kas ir vecāka tehnika, un mitrā apstrāde, kas ir modernāka tehnika.<br><br>Sausā apstrāde ir vecākā kafijas apstrādes metode. Sausās apstrādātās pupiņas novieto saulē un atstāj nožūt apmēram divas nedēļas, laiku pa laikam pagriežot, lai tās varētu vienmērīgi nožūt.<br><br>Mitrā apstrāde ir moderna pupiņu apstrādes metode, un tā notiek drīz pēc ražas novākšanas. Šis kafijas novākšanas process sastāv no mazgāšanas un fermentācijas. Šajā procesā mīkstums, kas paliek uz pupiņām, kļūs mīkstāks, un mīkstums tiek izskalots. Mūsdienās šī apstrādes metode tiek izmantota biežāk, jo tā novērš pupiņu bojājumus.<br><br>Kad apstrāde ir pabeigta, pupiņas tiek sašķirotas. Visas sliktās pupiņas tiek izmestas, un labās tiek saliktas maisos un nosūtītas. Šajā brīdī tās sauc par “zaļajām kafijas pupiņām”.</p>



<h2 class="wp-block-heading">Kafijas grauzdēšana</h2>



<p class="wp-block-paragraph">Grauzdēšanas process ir būtisks un pēdējais solis kafijas ražošanā. Lai iegūtu perfektu produktu, ir nepieciešams ideāls laiks un temperatūras iestatīšana. Kamēr pupiņas grauzdēsiet, tās sadalīsies un atbrīvosies to pārklājuma.<br><br>Cik stipra ir kafijas garša, lielā mērā ir atkarīgs no pupiņu grauzdēšanas formulas. Piemēram, jo ​​ilgāk pupiņas tiek grauzdētas, jo intensīvāka būs garša.<br>Tiek pieņemts, ka jo spēcīgāka garša, jo vairāk ir kofeīna. Tomēr patiesībā ir tieši otrādi, jo ilgāk kafijas pupiņas tiek grauzdētas, jo vairāk tiek noņemta ķīmiskā viela – kofeīns.<br><br>Kafijas pupiņu nosaukumi katrā uzņēmumā var atšķirties. Tas ir saistīts ar to, ka daudzi izmanto dažādu grauzdēšanas temperatūru un laiku, lai sagatavotu konkrēto partiju. Grauzdējot pupiņas pat dažas minūtes ilgāk vai īsāk, var mainīties visas partijas garša.<br>Kad grauzdēšana ir pabeigta, gatavais produkts tiek nosūtīts mazumtirgotājam vai pārdots tieši <a href="https://www.coffeebeancorral.com/HowCoffeeIsMade.aspx"><strong>patērētājam</strong></a>.</p>



<h2 class="wp-block-heading"><strong>5 interesanti fakti par kafiju</strong></h2>



<ul class="wp-block-list">
<li>Visdārgākā kafija tiek pagatavota no kaķu kakām. “Kopi Luwak” ir visdārgākā kafija pasaulē. Tas nāk no Indonēzijas un ir izgatavots no pupiņām, kas sagremotas no Āzijas palmu cibetes. Citiem vārdiem sakot, tas nāk no kaķu kakām. To pārdod par 350 € un vairāk par kilogramu!</li>



<li>Kafija bez kofeīna rodas ķīmiskā procesā, kad kofeīns tiek izņemts no pupiņām. Pēc tam kafijas kofeīns bieži tiek pārdots galvenajam pircējam Coca-Cola.</li>



<li>Kafija tiek patērēta tik lielos daudzumos, ka tā ir pasaulē 2. lielākā tirgotā prece, kuru pārsniedz tikai nafta. Tas ir mūsu vismīļākais dzēriens pēc ūdens. Tā vērtība visā pasaulē ir krietni vairāk nekā 100 miljardi USD.</li>



<li>Šķīstošā kafija ir bijusi jau kādu laiku, un tā pirmo reizi parādījās Anglijā 1771. gadā. Bet paiet vēl 139 gadi, līdz pirmā masveidā ražotā šķīstošā kafija tika ieviesta (un patentēta) ASV 1910. gadā.</li>



<li>1932. gadā Brazīlija nevarēja atļauties sūtīt savus sportistus uz olimpiskajām spēlēm <a href="https://www.ncausa.org/About-Coffee">Losandželosā</a>. Tāpēc viņi sakrāva savu kuģi ar kafiju un pa ceļam to <a href="https://www.mentalfloss.com/article/69146/16-quick-coffee-facts-national-coffee-day">pārdeva</a>. Kafija nav dzēriens, tā ir kultūra</li>
</ul>



<h2 class="wp-block-heading">Dažādu veidu kafija, grauzdējumi un dzērieni</h2>



<figure class="wp-block-image size-large is-resized"><img loading="lazy" decoding="async" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/10/turkish-cup-coffee-silver-plate-1024x1024.jpg" alt="turku kafija. Kafija nav tikai dzēriens, tā ir kultūra." class="wp-image-4890" style="width:488px;height:488px" width="488" height="488" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/10/turkish-cup-coffee-silver-plate-1024x1024.jpg 1024w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/10/turkish-cup-coffee-silver-plate-300x300.jpg 300w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/10/turkish-cup-coffee-silver-plate-150x150.jpg 150w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/10/turkish-cup-coffee-silver-plate-768x768.jpg 768w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/10/turkish-cup-coffee-silver-plate-1536x1536.jpg 1536w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/10/turkish-cup-coffee-silver-plate-2048x2048.jpg 2048w" sizes="(max-width: 488px) 100vw, 488px" /></figure>



<h4 class="wp-block-heading">ARABIKA</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Visbiežāk izmantotā un visplašāk pieejamā pupiņa Arabica veido 60 procentus no visas pasaules kafijas ražošanas. Tā ir radusies pirms simtiem gadu Etiopijas augstienē un, tā patiesībā ir diezgan smalka un grūti audzējama. Augstas kvalitātes Arabica, kas bieži atrodama zem gardēžu etiķetēm, ir gluda un sarežģīta, un tai ir ievērojams rūgtuma trūkums.</p>



<h4 class="wp-block-heading">ROBUSTA</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Robusta ir sātīga un izturīga pret slimībām. Tā radās Subsahāras Āfrikā. Budžetam draudzīga izvēle – šķīstošā kafija parasti sastāv no 100 procentiem Robusta. Pupām ar augstu kofeīna saturu var būt skarbākas, rūgtākas īpašības, tāpēc to bieži atrod arī maisījumos.</p>



<h4 class="wp-block-heading">LIBERICA</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Liberica ir reti sastopama Ziemeļamerikas un Eiropas tirgos un tā gandrīz tikai tiek ražota Malaizijā un īpaši iecienīta ir Filipīnās. Ir zināms, ka tai ir pretrunīga garša; dažreiz dūmu un koka, dažreiz ziedu.</p>



<h4 class="wp-block-heading">ESPRESSO – MELNĀ KAFIJA</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Gan melnā kafija, gan espresso tiek pagatavots, mērcējot pupiņas ar karstu ūdeni. Espresso ir izgatavots no smalki samaltām, īpaši tumšām pupiņām, kuras izlaiž caur spiediena automātu, kas vienlaikus rada tikai vienu, ļoti koncentrētu masu. Melnā kafija ir vienkāršāka, virs maltām kafijas pupiņām pilē karstu ūdeni, lai iegūtu mazu vai vidēju kafijas un kofeīna koncentrāciju.</p>



<p class="wp-block-paragraph">Espresso un melnā kafija ir dzērienu veidošanas sākums. Kafijas un espresso kombināciju izmanto, lai pagatavotu visdažādākos kafijas dzērienus, piemēram:</p>



<h4 class="wp-block-heading">KAPUČĪNO – LATTE</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Izteikti slāņainajā kapučīno vienmērīgi sadalās tvaicēts piens, putots piens un espresso, bet latte ir smags tvaicētam pienam (kas ir sajaukts ar espresso, nevis slāņains virsū espresso) un gaišs uz putām.</p>



<h4 class="wp-block-heading">AMERICANO</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Alternatīva vienkāršai, melnai pilienveida kafijai, Americano sastāv no espresso, kas atšķaidīts ar karstu ūdeni.</p>



<h4 class="wp-block-heading">KORTADO</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Vienādās daļās espresso un tvaicēts piens. Piens līdzsvaro espresso aso rūgtumu.</p>



<h4 class="wp-block-heading">MOKA</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Būtībā, tas ir kapučīno ar kakao piegaršu un krēmīgumu no tvaicētā piena.</p>



<h4 class="wp-block-heading">MACCHIATO</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Apvienots ar trīs putu daļām ar vienu espresso. Tas nav tik krēmīgs un gluds kā kapučīno, bet tas nav tik spēcīgs kā tiešais espresso šots.</p>



<h4 class="wp-block-heading">FLAT WHITE</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Dubultā espresso šots ar tvaicētu pienu.</p>



<h4 class="wp-block-heading">CAFÉ AU LAIT</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Izsmalcināts nosaukums vienkāršam dzērienam – tas franču valodā nozīmē “kafija ar pienu” – café au lait ir pagatavota kafija ar siltu pienu.</p>



<h4 class="wp-block-heading">ĪRU KAFIJA</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Īru kafija, kas sastāv vairāk no kokteiļiem nekā kafijas dzēriens, ir kafijas, cukura, krējuma un viskija kombinācija.</p>



<h4 class="wp-block-heading">TURKU KAFIJA</h4>



<p class="wp-block-paragraph">Turku kafija attiecas uz ļoti smalki maltas kafijas pagatavošanu un gatavošanu mazā katliņā uz lielas uguns. &nbsp;</p>


<div class="wp-block-image">
<figure class="aligncenter size-large is-resized"><img loading="lazy" decoding="async" src="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/kafija.jpg" alt="kafijas krūze un teksts, esi mierīgs un iedzer kafiju." class="wp-image-3003" style="width:613px;height:765px" width="613" height="765" srcset="https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/kafija.jpg 720w, https://www.gatavo.com/wp-content/uploads/2021/02/kafija-240x300.jpg 240w" sizes="(max-width: 613px) 100vw, 613px" /><figcaption class="wp-element-caption">Esi mierīgs un iedzer kafiju!</figcaption></figure>
</div>


<p class="has-text-align-center wp-block-paragraph"><strong>Kur Rīgā iedzert gardu kafiju un paēst kūciņas, lasi <a href="https://www.gatavo.com/restorani/kur-paest-riga-kucinu-un-iedzert-gardu-kafiju/">ŠEIT</a>.</strong></p>
<p>Šis raksts <a href="https://www.gatavo.com/dzeramais/kafija-nav-tikai-dzeriens-ta-ir-kultura/">Kafija nav dzēriens, tā ir kultūra</a> pirmo reizi parādījas <a href="https://www.gatavo.com">Gatavo.com</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
					<wfw:commentRss>https://www.gatavo.com/dzeramais/kafija-nav-tikai-dzeriens-ta-ir-kultura/feed/</wfw:commentRss>
			<slash:comments>0</slash:comments>
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
