Par maniem ēdienu stāstiem citās valstīs, lasi ŠEIT

Kur paēst Krakowa

Restauracija C.K.Browar

Mums šādi notiek, katrā ceļojumā. Nav kur paēst. Traki skan vai ne? Bet, laikam, tās lielās izvēles, tā saputro galvu, ka beigās neko negribas. Un šo restorānu/ bāru atradām nejauši, bija vien dažu minūšu attālumā no viesnīcas. Mums nekas, ko internetā skatījāmies, vairs nepatika, tāpēc izskanēja vārdi, – “ai ejam šeit, gan jau būs labi”. Bija tik labi, ka iegriezāmies šeit 2x. Vietējā alus darītava, kopā ar restorānu. Tur nav daudz ko piebilst, tiešām garšīgi. Alus mīļiem, noteikti šeit ir jāiegriežas. “Old school” aura, biezi koka galdi un bāra letes. Nedaudz patumšs, jo atrodas pagrabā. Cenas ar salīdzinoši draudzīgas, par vienu prociju, liekas, samaksājām līdz 12EUR. Vairāk par vietiņu, skaties ŠEIT.

Green Island cafe

Viena no retajām reizēm man dzīvē, kad rekomendācijas neiet kopā ar realitāte. Bildēs jau kafejnīca izskatās smuka, ar savu rajona šarmu. Apkalpošana tiešām jauka. Iekšpagalbā tāda “Tallinas kvartāla” aura, mēbeles randomā saliktas kopā. Pasūtījām avokado maizes ar olu un svaigiem salātiem, klāt rīta kafija. Man atnesa riktīgi netīru kafijas krūzi un gan man, gan draugam bija netīri galda piederumi. Salāti nebija svaigi. Toties, maizītes bija gardas. Viss tas kopumā, protams, nosita apetīti. Viesmīle tiešām neērti jutās, kad parādījām traukus, atvainojās un atnesa visu jaunu. Kopā samaksājām ap 20EUR, kas likās dārgi, priekš kafejnīcas, kas atradās tādā rajončikā, blakus notika remondarbi, visi putekļi bija redzami uz galdiem. Bet, ar šādām vietām nekad nevar zināt, tāpēc neteikšu, ka šeit nevajag iegriezties, jo visiem gadās un apkārtējās lietas, mēs citreiz nespējam ietekmēt. Vairāk par kafejnīcu, skaties ŠEIT.

Wawel Royal Castle cafe

Viens no nozīmīgākajiem tūristu apskates objektiem ir Wawel karaliskā pils. Tai var apiet apkārt un bezmaksas uzkāpt skatu laukumā. Tā mums bija ļoti iecienīta vietiņa. Tur paveras skaists skats pār upi uz otru krastu, varēja vērot arī saules rietu. Kur tad bez mazas pauzītes un aukstās kafijas vasaras dienā. Restorāns blakus pils tornim, ar iespēju gan paēst, gan iedzert kafiju vai ko stiprāku.
P.s. Man kafija negaršoja, vispār, Krakowa, reti kur kafija bija garšīga.

Bobusie Coffee & Matcha

Kafijas un mačas vieta – Bobusie Coffee & Matcha. Pa ceļam uz lielisko Zakrzowek parku, kurā ir iespēja nopeldēties un pasauļoties, iegriezāmies specializētā kafijas un mačas vietā. Pēc izskata un auras atgādināja mūšu pašmāju “Kalves” kafejnīcu. Iedzērām flat white un ēdām pistācijas siera kūku un burkānu brauniju. Kafiju šādā krūzītē (skat. att.) nav ērti dzert, mums dega rokas. Bija svaigi un patīkami! Iesaku iegriezties, bet kafijas vieta nav tuvu Krakowas centram un īsti arī, ja nestaigā ar kājām, kā mēs, tad šī vieta, visticamāk, tev nebūs pa ceļam. Un jāsaka, ka neko nezaudēsi, ja neapmeklēsi, bet, ja esi tajā rajonā, tad gan iegriezies un nogaršo gardu vietējo kafiju.

Kur paēst Krakowa – Pod Wewelem

Nacionālā virtuve, katrā valstī ir jāapmeklē. Mēs gan Polijā esam bijuši vairākas reizes, tāpēc viņu salvenos “pierogi” šoreiz neēdām. Un neticēsiet, Krakowā, tieši trāpījām uz pierogi nacionālajiem svētkiem, kas gāja visu nedēļu. Un arī tad, pat nenogaršojām. Pašiem tagad nedaudz neērti, bet ko darīt. Bet agriežoties pie vietējā senlaicīgā restorāna. Cilvēki migrēja ārā un iekšā, patālu no pilsētas centra, bet bija labas atsauksmes. Ēdiens bija ilgi jāgaida, bet cienāja ar uzkodu – sālītiem gurķiem un skābētiem kāpostie, ķiploka maizīti. Bija gardi, bet latvietim īsti nekas jauns tas nebija. Pasūtījām jēra stilbu, ko neapēdām līdz galam, un gulaša zupas maizē, bija ok, nu vairāk tāds sautējums, pietrūka garša. Smieklīgākais, ka pasūtījām kvasu, kamēr gaidījām ēdienu, ēdienkartē rakstīts, ukraiņu izcelsmes, un tad mums atnes, mūšu pašu mājas iļģuciema kvasu, kur uz pudeles pat rakstīts, ražots Latvijā, Rīgā. Tas mums gan nedaudz apbēdināja.

Man ir tādad divējādas sajūtas, vieta ir ar savu vēsturisko auru, viesmīļi nacionālajos tērpos, daudz cilvēki, čalas visapkārt. Āra terase pārpildīta. Bet tā sajūta, ka nevienam īsti neinteresēja, kā tev garšo, tik ātri visu apkalpoja, ka pat par blakus galdiņa ēdienu vispār aizmirsa, ka beigās par gaidīšanu uzsauca vīnu un uzkodas. Vai tiešām ietektu tieši šeit iet, lai nobaudītu nacionālo virtuvi, īsti nē, redzēju, ka ir citas un, liekas, labākas vietas. Vienā bija jārezervē laicīgi galdiņš, citādi rindā bija jāstāv, kurā mēs izvēlējāmies nestāvēt, izsalkums darīja savu. Bet ziniet, katram ir savs, varbūt tieši tev liksies, wow, tas ir priekš manis!

The White Bear coffee

Lieliskākā brokastu vietiņa Polijā. Bildēs jau var redzēt, ka tur ir visa kā, bet tajā pašā laikā, viss ir gaumīgi. Ēdu un priecājos par rīti un mīļumu, ko šī vietiņa iedeva. Pasūtījām poļu brokastis, kas sastāvēja no 2 sardelēm, 2 maizes šķēlēm, ceptu olu, bekonu, svaigiem salātiņiem un sinemēm, sviestu. It kā nekas īpašs, bet garšoja labi, vēders bija pils. Kafija gan bija par vāju. Noteikti iesaku, auras un ēdiena izvēles dēļ.

Amsel

Retā reize, kad izvēlamies iet uz restorāna tipa brokastīm. Un šeit arī parādījās, kāpēc neejam. Bija dārgi, ap 40EUR. Vieta nesen atvērusies, tāpēc svaigs, tīrs, kondicionieri uz pilnu klapi, ka bija pat auksi. Es pasūtīju avokado pankūkas, kas izrādījās pankūkas ar avokādo mērci. Draugs atkal poļu brokastis, tik šoreiz nedaudz citādākas – cepti kartupeļi, ar desu, olu, bekonu un salātiem, nuu, bildē varat redzēt. Kur paēst Krakowa, Amsel restorānā. Es ieteiktu tur aiziet, bet ne brokastīs, pamatēdieni likās vēl gardāki un dzērienu menu arī labs.

Dwa Kolory cafe

Jāpiemin, ka daudzas ēšanas vietas, meklēju “TikTok”. Iesaku tā darīt arī Tev. Video formāts, kas uzreiz vienā kadrā parāda lietas īstajos vārdos. Dwa Kolory cafe ar savu kūciņu izskatu mani uzreiz uzrunāja – “Lācītis ir jāiet nogaršot!”. Apēdām gan lācīti (šokolādes, iekšā vēl krēmīga masa), gan kāmīti (batlā šokolāde, pildīts ar ķiršu ievārījumu), un tie bija patiesi garšīgi, mīksti un labs garšu balanss. Paņēmu klāt svaigi spiestu apelsīna/greipfrūta sulu, karstajā laikā bija tieši laikā. Par cenām, ja pareizi atceros, tad viena tāda kūciņa maksāja ap 5-7EUR. Vietiņa ir ļoti maziņa, tāpēc forši, ka ārā ir galdiņi, bet tajā dienā bija 30°C, un mēs sēžot izcepāmies, tāpēc ātri apēdām un skrējām prom.

Butter

“Butter” ir Krakowas kafejnīca, kas esot iekarojusi internetu vien pāris minūtēs. Tā arī es par to uzzināju. Ēdiena pasniegšanas veids likās unikāls, nekur tādu neesmu ēdusi, tāpēc biju saglabājusi, kā vietu, uz kuru noteikti jāaiziet. Apmeklējām pēdējā viesošanās dienā, un bijām ļoti priecīgi par to. Ēdām “maizīti” ar bekonu, sieru un ceptā olām, daudz sviests un majonēze. Bija gardi un sātīgi! Noteikti iesaku iegriezties! Vairāk par kafejnīcu, skaties ŠEIT.

…

Saglabājušies kadri, kuriem nav jēga taisīt veselu rindkopu, bet gribas padalīties. Ēdu saldējumu, apmeklēju tirgus laukumiņu. Dzēru daudz kafiju, un jāsaka, ka šoreiz visgardāka kafija bija Starbucks. Apskatīju arī slaveno pīļu veikalu, un pīlītes arī bija pārvēstas par ēdienu, dikti mīlīgi.
Ēdiens ir visapkārt, ja kārtīgi skatās.

Paldies, ka veltīji laiku. Ja dosies uz Krakowu, cerams, kāda no šīm ēdienu vietām arī tev piepildīs puncīti.

Kur paēst Krakowa, lai šis jautājums vairs nerodas!

Šis raksts Kur paēst Krakowa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Daudz gan nesanāca ēst ārpus “mājas”, bet šur tur iegriezos. Zemāk padalīšos ar vietiņām, kuras es iesaku apmeklēt, ja esi Stokholmā. Rēķinies, ka restorānos ir tiešām dārgi. Kafijas vietiņās cenas ir aptuveni tādas pašas, kā Latvijā. Kad es ceļoju, atļaujos tērēt vairāk kā parasti. Tas ir mans sirdsmieriņš un atpūta, kurā esmu gatava investēt. 

Kur paēst Stokholmā

• Bröd & Salt (brokastu, branču vietiņa) – ēdu viņu saucamās piciņas un jogurtu ar pārslām un ievārījumu. Brokastoju šeit divas reizes. Šī vietiņa atradās gandrīz uz katra stūra. Citas smukākas, citas nē. Parasti daudz cilvēki. Princips ir paņem šķīvi un pats liec un maksā par svaru. Protams, arī citas lietas jāpasūta pie kases. Šoreiz es nepiefiksēju cenas, jo nav eiro un tur ir dārgi. Ar to jau rēķinājos, ceļojot uz Zviedriju. Bet varu pateikt to, ka cenots atrast vietas, kas man un manam maciņam likās lētākas kā citas.

• Vikingu laikmeta restorānā “Aifur Krog&Bar”. Par šo brīnišķīgo Vikingu restorānu uzzināju Tik-Tok. Ieeja ir mazā ieliņā pa kāpnēm uz leju pagrabiņā. Tur tevi sagaidīs pārsteigums. Kamēr tev meklē galdiņu, jautā no kurienes tu esi un tad Vikings visam, tieši tā, visam restorānam, nokliedzas, ka ar aplausiem sagaidam draugus no attiecīgās valsts. Mēs bijām pārsteigti un apmulsuši. Kamēr ēd, tev ir iespēja piemērīt Vikinga laika “tērpus”. Ar nožēlu, teikšu, ka ēdiens nebija tas garšīgākais, īpaši, ka atceros, atstājām diez gan lielu summu. Plus, tur bija nereāli karsti un trūka gaiss. Bet… atmosfēra un draudzīgie cilvēki, atsfēra visu. Pieredzes dēļ, es iesaku šo vietu, un tagad gan neatminos, bet zinu, ka ir vēl viens Vikungu restorāns Vecpilsētā, to tev nāksies pašam iegooglēt.

• Ostermalmshallen – iekštelpu ēdienu tirgus. Nezinu kāpēc, bet ar dzīvesviedru sapratām, ka ir tak tik forša piereze pabūt vietējos tirgos. Ņēmām palīgā māti google un tā mūs atveda uz šo tirgu. Par nelaimi, šis nebija tāds tirgus, ko iedomājāmies. Te tev nebūs dārzenīši, auglīši, gaļiņa utt. Es šo nosaukšu par dikti glaunu un dārgu tirgu, vairāk restorāna tirgu. Šeit var nopirkt līdz ņemšanai visādas jūras veltes un zivis. Paēst uz vietas brokastis, pamatēdienus utt., par tiešām traki dārgām cenām. Sākumā domājām, ka pieredzes pēc apsēdīsimies un paņemsim kafiju un vienu jūras velšu maizīti, bet kad sapratām, ka viena maza bagete ar lasi, maksā 25EUR, sapratām, ka bez šīs pieredzes varam iztikt. Bet iesaku apsaktīt tirgu tā arhitektūras un dizaina dēļ. Vispār, visas Stokholmas ielas ir viens liels arhitektūras sapnis.

…

• Kafe Albert – kafijas vietiņa, kur var arī paēst. Malkoju kafiju tieši šajā adresē –  Birger -Jarlsgatan 5, 111 45 Stockholm. Šo kafejnīcu biju manījusi kādā pastaigas reizē, un tur man vairāk uzrunāja āra terase, atgādināja tādu kino teātri, ar plediņiem, skaistām lampām. Cilvēki sēdēja un baudīja vakaru. Un pienāca arī mūsu laimīgā reize, ārā lija lietus un vēlējāmes no tā kur patverties, tad nu Kafe Albert nāca palīgā. Ļoti omulīgā, vecmodīga kafejnīca ar brokastu un lielisku kūciņu piedāvājumu. Mājdzīvniekiem draudzīga vietiņa. Sēdājām iekštelpās, jo visi āra galdiņi bija aizņemti. Nav daudz ko piebilst, kafija bija garda, bet, liekas, par to samaksājām katrs 5EUR.

• Vete-Katten – kafijas un kūciņas vieta. Bijām tieši šajā adresē – S:t Eriksgatan 41. Pirmā vieta, ko apmeklējām Stokholmā. Ārā spīdēja saulīte un zaļā terase mani uzrunāja. Ieraudzīju arī lieliskas kūciņu izvēles un man vairs nekas neinteresēja. Kā jau tūristei, jānogaršo vietējās garšas, tāpēc nogaršoju savu pirmo Princeses kūku – pildījums man garšoja, bet tas cukurs apkārt, nošķebināja, labi, ka kafija nobalansēja garšas.

Kur paēst Stokholmā turpinājums

• Meatballs for the People – gaļas bumbiņu paradīze. Latvijā mums ir Ikeā, un kurš tad tur nav aizgājis uz restorānu un nogaršojis superīgās gaļas bumbiņas ar kartupeļu biezputru un brūkļenu ievārījumu. Izrādās, Stokholmā, par godu gaļas bumbiņām ir sava īpašā vietiņa. Ieliku bildi ar ēdienkarti un tur var jau manīt, cik lieliska izvēle ir gaļas bumbiņām. Noteikti pirmstam rezervēt galdiņu. Stāvējām ārā ap 20 min, ja ne vairāk, gaidot vietu, un vēl kādas 30 min gaidījām ēdienu. Pati vieta ir ļoti maziņa, daudz galdi, kas saspiesti viens otram blakus. Vairāk atgādināja tādu bāra vietu. Porcija (skatīt bildi) nebija nekas īpašs, un par nožēlu jāsaka, arī pats ēdiens nē, nuuu, tā jau garšīgi, bet tas, ja nemaldos, man izmaksāja, 25EUR, vai tās naudas vērts, protams, ka nē. Labāk iesaku tev aiziet uz Ikea restorānu, kas ir Vecpilsētas lielveikalā, un izmaksā 10x lētāk. Bet, atkārtošos, pieredzes pēc, iesaku, interesants restorāna koncepts.

• Nationalmuseum – Nacionālais mākslas muzejs, kurā ir kafejnīca un restorāns. Nav jāpērk biļete, lai ietu iekšā. Lēta kafija, cena tiešām mūs pārsteidza, labā nozīmē. Ir iespēja malkot kafiju ar skatu uz dažām iespaidīgām grieķu dievu skultpūrām. Noteikti iesaku iegriezties! Un vispār, iesaku apmeklēt ar vēstures muzeju. Man ļoti patika!

…

• Klara Strand Café (Klara Mälarstrand 2, 111 52 Stockholm, Sweden). Nav noslēpums, ka Stokholma sastāv no daudz mazām saliņām un visapkārt ir ūdens. Skaistas promonādes gar upes krastiem un daudzveidīgs kafejnīcu klāsts. Aizvedu sevi uz randiņu. Gozējos saulītē, dzēru Aperol un ēdu melleņu pīrāgu ar skatu uz Domes ēku. Viena no retajām vietām, kur dzirdēju ar latviešu balsis. Populāra vietiņa. Sēdēt var tikai āra terasē vai paņemt līdzņemšanas kafiju.

• Caffetteria del corso – Itāļu kafejnīca lielveikalā. Man atstāja iespaudu, ka Zviedri nav lieli kafijas dzērāji. Visādas kafejnīcas, bet tieši tikai kafijas vietiņas maz. Lai nestāvētu rindās vai pagaršotu, ko jaunu, bija izaicinājums. Nejauši ejot cauri Vecpilsētas lielveikalam, ieraudzījām mazu kafijas vietiņu, kas tieši domāta – paķer līdzi gardu, teikšu, izcilu, Itāļu kafiju – un skrien tālāk savās darīšanās. Tieši to ar dzīvesbiedru arī izdarījām.
• Café Klotet un Stockholm Under Stjärnorna – Jumta terase, lielisks skats pār Stokholmu. Ohh, pat nezinu kā šo vietu, lai apraksta. Bijām aizstaigājušu uz tālāko salu, kur atrodas autobusu un metro galapunkti. Pēkšņi veros augšup un pamanu tādu tiltiņu, kas ved no klints augšas uz jaunu daudzstāvu celtni. Daži cilvēki tur gāja pāri, nevarēja saprast vai tā ofisa ēka, vai kas. Gājām izlūkos! Mums nebija nejausmas, kur ejam. Sekojām pūlim, līdz nonācām uz milzīgas jumta terases, kas tik tikko bija vērusi vaļā durvis (darba laika sākums). Bija iespēja ieņemt labākās vietas uz zviļņiem, redzējām tik daudz no augšas. Baudījām gardus dzērienus, sauli un Stokholmu. Lieliskas pieredze! Šī ir vieta, kura noteikti ir jāapmeklē! Tas skats pār Zviedrijas galvaspilsētu ir neaprakstāms. Tik labi tur gāja, ka aizmirsās pat bildes uztaisīt.

…

Kā jau sākumā minēju, fotogrāfēju visādas ēdienu lietiņas, zemāk skatīt attēlus. Pirmajā dienā ielidojām salīdzinoši vēlu, bet ēst gribējās un kafejnīcas jau ciet. Gatavojām mājās viņu slavenās gaļas bumbiņas. Visas sastāvdaļas var nopirkt lielveikalā arī brūkleņu mērci, kas tieši domāta šim nolūkam. Nospriedām, ka mājās gatavotās gaļas bumbiņas bija pat garšīgākas kā kafejnīcās par dārgu naudu. Ikea restorānā, kas atradās lielveikalā, Ikea veikalā, ar pasūtījām gaļas bumbiņas. Ehh, tur bija tāda rinda, jo izdevīgi varēja paēst un, protams, tūristu galamērķis.

Kā jau ūdeņiem bagāta zeme, apskatījām visādus kuģīšus. Man kā ēdienu mīlei, viss interesē par un ap ēdienu, tāpēc noķēru dažus kadrus no kuģu virtuvēm.

Jāpiemin, ka Stokholam man atstāja iespaidu, ka zviedri ir lieli saldējuma ēdāji. Uz katra stūra, nepārspīlējot, bija saldējuma veikaliņi un saldējuma figūras. Nuuu, laiks bija karsts citas dienas, bet saldējumu man kaut kā baigi nemaz neprasījās. Tā ar to nenogaršoju. Nākamo reizi.

Jāsaka, ka Stokholmā ir vēl daudz ko nogaršot un apskatīt. Lai gan liekas, ka redzēju pa nedēļu tik daudz. Cerams, ka raksts “Kur paēst Stokholmā” noderēja un izmēģināsi kādu vietiņu savā Zviedrijas ceļojumā! Lai skaisti un gardi!
Aaa, kur paēst citās Eiropas valstīs un Latvijā, skaties ŠEIT.

Šis raksts Kur paēst Stokholmā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kur paēst Viļņā?

Agrāk mīļā māte google nāca palīgā ar restorānu izvēlēm, šoreiz Tik-Tok. Manuprāt, tas palīdzēja atrast superīgas vietas. Tālāk minētās vietas, tiešām no sirds iesaku, ja atbilst tavai ēdienu gaumei. Sanāca nobaudīt gan Lietuvas, gan Itālijas garšas un netikai. Kā vienmēr dzēru daudz kafiju un ēdu kūciņas.

Piektdien 12. aprīlī, vakarā iebraucām Viļņā. Pilsēta naktī tiešām skaista. Palikām viesnīcas 10. stāvā, bija iespēja redzēt pāris dienas burvīgu skatu pār pilsētu.

Pirmajā dienā baudījām vakariņas restorānā “Restoranas Graugai”, Gruzijas virtuves ēdieni. Ēdiens bija gards. Pasūtījām šašļiku un ribiņas, klāt lietuvas kvasu. Neskatoties uz to, ka ēdiens bija tiešām baudāms, diezvai vēl tur iegriezīsimies, fonā skanēja krievu mūzika un apkalpotāji savā starpā sarunājās krieviski. Veicot apmaksu par maltīti, pašiem vajadzēja meklēt viesmīli, ko tā ar neatradām. Neviens ilgu laiku par mums nelikās ne ziņas. Tad gājām maksāt pie kases, kur vēl jautāja vai vēlamies atstāt dzeramnaudu. Apkalpošana nebija laba.

Italala caffee

Man ceļojums nav ceļojums, ja nedzeru daudz kafijas un neēdu kūciņas. Tas ir “must have“. “Italala caffee” ir ļoti labi vērtēta kafejnīca. Patīkams un neierasts dizains. Šūpuļa krēsli pret plašu skatlogu. Pārpildīta un cilvēki rindās stāv uz līdzņemšanu. Nemainīgi ņēmu savu flat white un pistāciju siera kūku. Tiešām gardi! Superīga atsmofēra. Laipna apkalpošana. Noteikti iesaku!

Meta

Pēc treknas kūciņas, vēlējāmies svaigumiņu. Internets parādīja, ka ir smūtiju paradīze. Pasūtījām veselīgo smūtiju – avokado, spināti, ingvers un vēl kaut kas. Bija diezgan spēcīgs un sātīgs. Pati vietiņa ļoti maziņa, divi galdiņi. Dizainā izvietotas Harija Pottera lietas, galīgi negāja kopā. Bet iesaku!

Caffeine

Ko tur daudz par “Caffeini”, ieskrējām paķert kafiju ceļam. Pārpildīta, rinda gara, vienīgā tāda vieta, kas bija pēcpusdienā vaļā. Pārdevējas ļoti nelaipnas, kafija bija nevisai.

Šnekutis

Katrā valstī ir jānobauda to nacionālā virtuve. “Šnekutis” ir tāda riktīgs bārs, alus vietiņa. Ēd mājas ēdienu, baudi vietējo alu un skaties sportu. Vieta atrodas tādā Viļņas nostūrī, tālāk no vecpilsētas centra, kur iespējas tā vienkārši garām neiesi. Atradu Tik-Tok, kur Britu pārītis izteicās ļoti labi par bāru. Tā ar dzīves biedru gājām iemēģināt. Necilas ieejas durvis, vairāk atgādināja dzertuvi, bet kad ieej iekšā, saproti, kāpēc šī vieta ir tik iecienīta.

Beidzot, nonācām parastā vietā, kas nav restorāns. Bija pārpildīts, rezervēti lielākā daļa galdiņi. Domājām, ka nebūs mums vispār vietas, bet paveicās. Protams, jāpasūta ēdiens ar ko lietuvieši lepojas, cepelīns un aukstā zupa. Mana pirmā aukstā zupa šajā gadā un tā bija fantastiska, liekas, noriju. Cepelīnu mēģināju otro reizi dzīvē, arī šoreiz sapratu, ka nav mans ēdiens. Klāt baudījām vietējo brūvēto aliņu un sidru. Lieliska pieredze. Noteikti iesaku. Ja nemaldos, kopā samaksājam ap 12EUR.

Kur paēst Viļņā…

Piana Vyshnia

Piana Vyshnia ir Ukraiņu bārs, kas ir arī Rīgā. Šajā bārā nonācām pavisam nejauši, gājām garām un nodomājām, ejam? – ejam! Vēlējāmies skaisto SPA dienu nosvinēt ar 100 ml gardu dzērienu (3EUR). Starpcitu, vietiņa bija pilna, arī citi tūristi baudīja gardo dzērienu, taisīja bildes un priecājas par dzīvi.
Ja nezini, kas tā par vietu, tad šeit var iegādāties tikai viena veida dzērienu. Vairāk par to lasi rakstā: “Latvijai sava mazā Ukraina Piana Vyshnia“.

Coffee spells

Pēdējā diena Viļņā. Lietaina diena, noskaņojums nedaudz skumjs, jo jādodas uz mājām un jāgatavojas jaunai darba nedēļai. Centos atrast ideālu vietiņu, lai nosvinētu jauko laiku šeit. “Coffee spells” ir ļoti labi vērtēta kā branča un kafijas vieta. Baudījām flat white (kafijas pupiņas ir pašu grauzdētas un īpaši pagatavotas) un šakšuka (Tas ir Magribas olu ēdiens, kas pagatavots tomātu, olīveļļas, paprikas, sīpolu un ķiploku mērcē. Ko parasti garšo ar ķimenēm, papriku un kajēnas pipariem. Shakshouka radās Osmaņu Ziemeļāfrikā 16. gadsimta vidū pēc tam, kad Hernans Kortess šajā reģionā ieveda tomātus Kolumbijas apmaiņas ietvaros. Shakshouka ir populārs ēdiens visā Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.)

Noteikti iesaku apmeklēt šo vietu. Dzīvniekiem draudzīga. Bija pārpildīta. Ieņēmām tieši pēdējo galdiņu. Ēdienu pāris minūtes gaidījām, bet bija tā vērts. Mana pirmā šakšuka, biju un esmu starā. Pasniedza tādā kārtīgā čuguna “pannā”, vēl nedaudz kūpēja. Apēdu ar kāru muti. Iesaku un vēk reiz iesaku! Apkārt čaloja sarunas, cilvēki smējās, fonā skanēja visai interesanta mūzika.

Kā jau sākumā minēju, galvenais šī ceļojuma mērķis bija SPA, tas maksāja 80EUR, bet bija katra centa vērts. Sanāca netikai gardi paēst, bet apskatīt daudz baznīcas, pieminekļus, uzkāpt Gedeminas pilskalnā un tornī. Apmeklējām muzeju – Palace of the Grand Duke of Lithuania, ieejas maksa 12EUR. Mani Lietuva patīkami pārsteidza. Pavasaris Latvijā tikai ieskrienās, bet Viļņā jau zaļa zāle, sakuras un citi ziedi un krūmi ziedēja. Latvijā tajā laikā vēl viss tikai pumpuros. Noteikti iesaku izrauties no ikdienas rutīnas un aizbraukt pie kaimiņiem, ir tā vērts!

Vietu apkopojums:

• Restoranas Graugai
• SPA – Bokšto
• Italala coffee
• Meta – smūtiju vieta
• Muzejs – Palace of the Grand Duke of Lithuania
• Caffeine
• Gedeminas pilskalns un tornis
• Šnekutis – vietējais alus un ēdieni
• Piana Vyshnia – Ukraiņu bārs
• Coffee spells

Ieskaties arī citos rakstos ŠEIT, lai uzzinātu, kur paēst Tallinā, Kuldīgā, Vācijā, Polijā, Siguldā un citur.

Viļņa

Šis raksts Kur paēst Viļņā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ogre ir zināma ar saviem rotājumiem atbilstoši sezonai. Un, protams, skaisto promonādi gar Ogres upi. Un arī es vēlējos apskatīt gaismoto Ogri ar ziemas sniega segu. 

Tas bija brīnišķīgi. Sajutos, ka vēl vienu reizi nosvinu Ziemassvētkus. Tā kā sen nav redzēt saulīte, un laikapstākļi mūs baig nelutina pēdējā laikā, šī svētku sajūta radīja pacilātas emocijas. 

Vecmāmiņas maigums Pure beķerejā

Pēc kārtīgas pastaigas, kas bija vairāku padsmit kilometru garumā, prasījās kūciņa un kafija. Staigājot pa slaveno Ogres Brīvības ielu, katrs gurmāns var atrast sev atbilstošu kafejnīcu vai restorānu, kur paēst vai vienkārši pasēdēt un sasildīties ar tēju.

Ogrē esmu bijusi vairākas reizes un šis tas jau ir izmēģināts. Par labu izvēlējāmies M. Pure beķereju, kas atrodas Ogres vēsturiskajā centrā – Brīvības ielā 21. Pie ieejas ārā skanēja patīkama mūzika un karājās rotājumi Ziemassvētku noskaņās. 

Ieejot iekšā pirmsais iespaids, cik jauki, esmu ciemos pie Vecmāmiņas. Mājīgā kafejnīca iekārtota 20. gadsimta 20-30to gadu stilistikā, mēģinot sajūtās restaurēt reiz populārā Ogres kūrorta noskaņu. Apkārt daudz puķes, logos veclaicīgi aparāti, kā piemēram, rakstāmmašīna. Arī iekšpusē skan mierīga, džezīga mūzika. Man patīk! Vecmāmiņas maigums Pure beķerejā!

Beķerejā var baudīt īpaši izmeklētu, Latvijā grauzdētu kafiju, kā arī pašu ceptus gardumus. Visas smalkmaizītes un kūkas tiek gatavotas uz vietas, izmantojot sviestu un dabīgās izejvielas. Konditorejas izstrādājumi ir roku darbs, kas tiek cepti ar mīlestību katram viesim. Ir iespējams pasūtīt konditorejas un kulinārijas izstrādājumus viesībām un svētku galdam.

Pie galdiņiem pārīši bauda mirkli. Mani šī vieta apbūra. Pēc iešanas bija manāms nogurums, mūzikas ritmi ieveda senajos laikos, kad dāmas nēsēja korsetes un platas kleitas, vīri cilindrus. 

Pāsūtīju ar dzīvesbiedru kafiju un kūciņu. Nu es jums saku, īsts vecmāmiņas maigums Pure beķerejā!

Man kā lielai kafijas mīlei, kafija ļoti garšoja. Nesteidzīgi baudot mirkli, mazais ceļojums gāja uz beigām. Nācās doties uz vilciena pusi. Braucām ar jauno ViVi vilcienu, pagaidām labs iespaids. Vilciens bija puštukšs, vēl tīrs un svaigs.

Par citiem maniem garšu piedzīvojumiem, vari lasīt ŠEIT.

Šis raksts Vecmāmiņas maigums Pure beķerejā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

2023. gada augustā es baudīju Kuldīgas šarmu. Kuldīgas šarms ēdienos ir arī īsta bauda. Kā man gāja meklējot Kuldīgas šarmu ēdienos, skaties un lasi tālāk.

Vai man ir jāsaka, ka kūciņa un kafija ir “must have” jaunā vietiņā? – man jau liekas, ka nē, bet tomēr, ja lasi pirmo reizi manus rakstus, tad zini, esmu kafijas un kūciņas mīle. 

Kuldīgā iebraucām pēcpusdienā, tāpēc devāmies uz viesnīcu nolikt mantas un nedaudz atpūsties, pameklēt vietiņu, kur pavakariņot. Labas atsauskmes bija restorānam “Pagrabiņš”, uz kuru tad mēs arī devāmies.

Ā, pirms tam ceļā no viesnīcas uz vakariņu vietu piestājām DUNA Brewery, draugs paņēma vienu aliņu, piesēdām vien pāris minūtes, lai apskatītu kvartālu un dotos atkal ceļā. Ļoti moderna vietiņa, kā Tallinas kvartāls Rīgā, tik mazāks. Taču mums par pārsteigumu, tas slēdzās ciet 18.00. Un daudzas vietas, kā, piemēram, kafijas vietiņa bija ciet. Un svētdienās vispār viss ir slēgts.

Kuldīgas šarms “Pagrabiņā”

Paliels klāst ar ēdienu un divām burvīgām terasēm, viena uz ielas pusi, otra iekšpagalmā, zem kuras tek Alekšupīte. Ļoti skaita vietiņa un arī cilvēki padaudz. Pasūtījām kafijas un kvasu. Pamatēdienā izvēlējos cūgaļas šašliku ar piedevām un draugs bifšteku ar Dižonas sinepju mērci. Neteikšu, ka nereāli gards ēdiens, labākais ko esmu ēdusi, bet bija labi. Šašliks bija izcils, es pat teiktu. Pārējais ne visai. Kopā samaksājām ap 38EUR. 

Kuldīgas pirmo dienu noslēdzām ar kafiju un kūciņ, ar skatu uz Ventas rumbu un tiltu. Lai varētu staigāt pa naksnīgo Kuldīgi un izbaudīt šādā veidā Kuldīgas šarmu. “Rezidence Kafe Venta” bija patīkams pārsteigums un mūsu mīļākā vieta, kur iegriezāmies arī nākamajā dienā. Skats ir uz visiem 100%, tāpat kā kafija un kūciņas. Un ēdiens citiem uz šķīvjiem izskatijās tikpat gards. Rezidence Kafe Venta noteikti ir vieta, kur baudīt un baudīt.  Pirmajā dienā par divām kafijām un kūciņām samaksājām 15EUR, otrajā diena 6EUR – divas kafijas un viens kruasāns.

Otrā diena klāt. Uz Kuldīgu atnācis negaiss, kas solījās ap pusdienlaiku beigties. Un tā tas arī notikās. Viesnīcā brokastis nokavējām, tāpēc devāmies ceļā uz centru pakaļ kafijai. Izdomājām ieskriet “Stenders” picērijā. Dikti skaista vieta, cerams ēdieni arī, bet kafija, oi, pirmo reizi laikam izlēju savu kafiju, tiešām negaršīga, mēs ar draugu nonācām pie secinājuma, ka pie vainas visticamāk ir kafijas automāta retā tīrīšana. Kopā samaksājām 5EUR, par mazo kafiju līdzņemšanai. 

Tā kā ārā bija brīņišķīgs laiks, izdomājām piknikot ar Rimi gardumiem, ar skatu uz Ventas upi. Bija tiešām karsti. Ziņas teica, ka 2023. gada vasaras karstākā diena. 

Pēdējo dienu noslēdzām ar nelieliem svētkiem “Cafe Riverside”, kur malkojām Abavas rabarbera vīni un alutiņu, kopā samaksājām ap 7.40EUR.

Kuldīgas šarms ir tās mazajās Itālijas cienīgajās ieliņās, cilvēkos un es teiktu tīrībā. Un, protams, ūdens spēkā, kas savā ziņā nesa mieru visapkārt. Klausoties ūdens šalkās, man bija iespējas baudīt Kuldīgas šarmu ēdienos. Man jau dikti patika! Pilnīgi pietiek ar divām dienām, lai iepazītu Kuldīgu. Skaisti un gardi pavadītas brīvdienas.

Šis raksts Kuldīgas šarms pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Devītajā jūlijā devos uz Igauniju – brīvdienu prieciņš Tallinā. Biju ļoti pārsteigta par muzejiem un skaistajām vietām, kur baudīt maltīti. Ne viss bija gardi, bet par to nedaudz vēlāk.
Pirmo reizi uz Igauniju devos ar autobusu, tās bija aptuveni 5 h. Izbraucu agri no rīta un pa dienu jau biju Tallinā. Ceļš paskrēja nemanot. 

Tagad gan pievērsīšos pie saviem piedzīvojumiem ar ēdienu. Nekas nav mainījies, kūciņas un kafija visās valstīs ir jānogaršo. Un dienu Tallinā sāku tieši ar šo. Ceļoju kopā ar dzīvesbiedru, tāpēc turpmāk minēšu vārdu – mēs. Iegriezāmies kafejnīcā, kas iepatikās pēc skata, skaisti, dzelteni krēsli un dīvāniņi. Kafija gan bija negaršīga un padārga, 4.50EUR. Kā arī aura tajā neīpaši laba, nu kā jau blakus autoostai. 

1980. gada Maskavas Vasaras Olimpisko spēļu vieta Tallinā

Ļoti lielu pārsteigumu sagādāja nejauši uzietā arhitektūras celtne, kas izrādās ir 1980. gada Maskavas Vasaras Olimpisko spēļu vieta Tallinā, kas būvēta Padomju laikos. Bijām iepirkties Tallinas Stockmann centrā, kur kases aparāti bija latviešu valodā, jauks pāsteigums. Maltīti baudījām Olimpisko spēļu vietā – trīsstūrmaizītes ar lasi un enerģijas dzērienu. Bija patīkamas sajūtas un nedaudz sireālas.

Old Hansa the Medieval Restraunt and Shoppe restorāns Tallinā

Kur tad bez Nacionālās virtuves. Apmeklējām vietu “Old Hansa the Medieval Restraunt and Shoppe” Tallinā, kura ir ar vēsturisku auru. Viesmīles senatnīgos tērpos, uzrunāja ar interesantu akcentu un fonā skanēja dzīvā mūzika, kuru spēlēja uz senlaicīgiem instrumentiem. Kā arī gaisma ir tikai nosvecītēm, viss diez gan tumšs, bet tas tieši deva sajūtu, ka esi senajos laikos. Bildēs noteikti sapratīsiet par ko es te īsti runāju. Ļoti brīniškīga vieta, taču man jau liekas, ka padārga un tendēta uz tūristien. Un alus šeit bija briesmīgas, sidrs vēl dzerams. Katrs paņēmām pa zupiņai, nelielai uzkodu platei un pa dzērienam. Neatminos cik kopā samaksājām, bet liekas, bija ap kādiem 60EUR. Tāds kārtīgs pamatēdiens vien bija sākot no 40EUR, katram. 

Tallinas pils tornis

Dodamies tālāk, Tallinas vecpilsētā esmu bijusi vairākas reizes, bet tā nekad īsti nav sanācis kārtīgi to apskatīt un apmeklēt pilis un muzejus. Ceļi mūs aizveda uz Tallinas vecpilsētas pils torņiem. Tā kā bijām nostaigājuši visu dienu, kafija un kūciņa, tieši laikā. Tallinas pils lielākajā tornī, pašā augšā ir kafejnīca, ar skatu uz Tallinu, skaisti. Acīm īsta bauda!

Laiks mūs nelutināja, nelija, bet bija stiprs vējš, tomēr ik brītiņu vēlējāmies piesēst kādā parkā. Tā mēs uzgājām jauku vietiņu, kas man atgādināja Rīgas tējas namiņu. Atrodas blakus vecpilsētas vienai no ieejām, grūti paskaidrot, bet nevar šo vietu nepamanīt.

Brīvdienu prieciņš Tallinā – Grill Burger

Ziniet, Tallina man pārsteidza ne tikai ar brīnišķīgu arhitektūru, bet arī ar cenām. Biji grūti atrast skaistu vietiņu, kura nav pārpildīta, bet arī ne kosmosa cenās. Burgeri, vienmēr laba ideja, un arī maciņam salīdzinoši draudzīgi. Mēs iegriezāmies “Grill Burger”. Pavisam parasti burgerīši, nedaudz atgādināja Hesburgera tipu, bet viss svaigi cepts un grauzdēts. 

Brīvdienu prieciņš Tallinā – Pavlova

Pēdējā diena, ir liels nogurums, staigāds daudz un dikti, tāpēc pēdējā dienā nesteidzīgi staigājām blakus savai viesnīcai, kas ir jūras tuvumā. Ja jau šajā ceļojumā ēdam daudz kūciņas, tad to arī ir jānoslēdz ar kūciņām. Nedēļas nogalē viss veras nedaudz vēlāk vaļā, tāpēc atrast kur pabrokastot bija neliels izaicinājums, bet viss labais nāk ar gaidīšanu. “Pavlova” atrada mūs!

Platz restorāns Tallinā

Vēlējāmies vakariņot viesnīcas tuvumā, kur nav daudz cilvēki. Atradām restorānu “Platz”. Vieta pēc bildēm un klātienē skaista. Neiesaku iegriezties, ēdiens nepavisam nebija svaigs. Draugs izvēlējās burgeru, kas visticamāk bijis sasaldēts un mani sparģeļi ar mērci tā pārsālīti, ka neko citu nejutu kā daudz, daudz sāli. Par to visu ar samaksājām kopā ap 35EUR, kas nudien nebija tā vērts. Retu reizi ceļojot, man ir gadījies tik negaršīgs ēdiens.

Nobeigsim stāstu ar kaut ko patīkamu manai sirsniņai, ar ēdiena un kafijas bildītēm. 
Bet visādi citādi, Tallinā ir burvīgi! Vienmēr prieks tur iegriezties un atgriezties!

Ko ēdu un kur paēst Polijā lasi ŠEIT

Šis raksts Brīvdienu prieciņš Tallinā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kaut kad pasen ar dzīvesbiedru noīrējām Siguldā namiņu, drīzāk teiktu modernu telti ““Lakeside” kamping Sigulda”. Ļoti patīkams un atsaucīgs īpašnieks.

Jau pirmstam veikalā sapirkām ēdamo, svaigas Latvijas zemenītes, šašliku un citus labumus, lai pagatavotu sev gardas vakariņas. Teltī bija pieejami trauki, kafija, kafijas aparāts, viss nepieciešamais, lai uztaisītu gardu kafiju un maltīti.

Šī bija arī pirmā vieta, kur taisīju kafiju, interesantā kafijas aparātā uz gāzes baloniņa. Vai var būt kas skaistāks? Sēdi pretī ezeram un vakarpusē baudi kafiju. Starpcitu, tagad šāds kafijas aparāts arī man ir mājās.

Daba, kafija un skats uz ezeru Siguldā. Idille!

Esot Siguldā nevar neapmeklēt Gaujas Nacionālo parku, Siguldas pili.
Paķērām karstā dienā saldējumā un tūristiņā staigājām kur acis rāda.

Nedaudz par Siguldu

Sigulda ir Latvijas skaistākā pilsēta. Visā pasaulē nav daudz vietu, kur daba tik krāšņi ienāk pilsētā, kļūstot par tās neatņemamu sastāvdaļu. Mūsu pilsētā nav lielu ražotņu, bet ir kalni, kur ziemās slēpot, un līkumoti ceļi, pa kuriem vasarās braukt ar velosipēdu. Mūsu sauklis – “Sigulda aizrauj!” apliecina mūsu garīgo un fizisko aktivitāti.

Ziemas sports Latvijā saistās ar Siguldas vārdu! Operas svētki – arī tā ir Sigulda! Gumijlēkšana, Aerodium – vertikālais vēja tunelis, ko nu jau pēc Olimpiādes Turīnā pazīst visa pasaule, “Mežakaķis”  un “Siguldas piedzīvojumu parks” – šādas emocijas var piedzīvot tikai Siguldā. Un tradicionālie Putnu svētki Mores pagastā, rudens zelta lapu laiks Turaidā, Gūtmaņa ala un Maijas mīlestības stāsts, Dainu kalns – tā ir Sigulda. Koncertzāle “Baltais flīģelis” un Kremerata Baltica festivāls – tā arī ir Sigulda.

Vairāk par citām skaistām vietām Latvijā vari lasīt ŠEIT

Šis raksts Kafija un skats uz ezeru Siguldā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Daudz kafijas, nedaudz restorāni un tikpat daudz lielveikala garšīgie salātiņi un maizīte. Šajā ceļojumā daudz vairāk apskatījām muzejus, nekā ēdām. Tāpēc ēdienu bildes tik nedaudz sakrājušās. 

Daudz kafijas un nedaudz restorāni Berlīnē

Ielidojām Vācijā pa dienu, tāpēc pirmais ko devāmies meklēt ir kafijas vietu. 

Vienā dienā aspkatījām 4 milzīgus muzejus, un vienā no tiem izdomājām piesēst, iedzert kafiju un sajust kultūru to uzkrājot no skatīšanās. 

Pirmais “pit stops” Old National Gallery kafejnīca. Kafija nebija garda, to gan atceros, lai gan laiks ir pagājis, bet tur jau galvenais pat nebija kafija, uzkrāt enerģiju lielajam muzeju maratonam.

Neesmu pat bildējusi daudz ēdienu, jo ēdām ejot, maizītes, salātiņus un viesnīcā kādus auglīšus.
Katru valsti, kuru apciemoju, zinu, ka ir jānogaršo viņu tradicionālais ēdiens, tāpēc “must have” ir tradicionāla Vācu vietiņa. Un cik ironiski, lai nebūtu, nav nejausmas, kur iegriezāmies. Varu padalīties, tikai ar ielas nosaukumu, kas ir Dorotheenstadt. Nu bildēs, paši sapratīsiet, kāda vēsturiska pieskaņa tajā ir. Es, protams, noprovēju strūdeli. 

…

Ik rītu centāmies pabrokastot mazās vietiņās ar skaistu skatu. Principā katras brokastis bija šādas: beigalītis, kafija un citreiz kūciņa.

Tā kā bija sācies arī Ziemassvētku tirdziņa laiks, sanāca pat padzert divus karstos dzērienus. Vienā tirdziņā pat nopirkām glāzes par piemiņu. Mājās tās tagad oficiāli ir Ziemassvētku karsto dzērienu glāzes.

Aaa, un kur tad bez alus, ja esi Vācijā, arī to nogaršojām. Nu es vispār neesmu alus cienītāja, bet pēc trešā jau viss sāka garšot. Bet, šajā vietā bija ne tikai gards alus, bet arī tiešām gards ēdiens. Divas reizes pat iegriezāmies, lai uzēstu to pašu ēdienu. Ja nemaldos, vietiņu sauca Stadnige Vertretung Berlin. 

Nu kaut kā tā.  Cenas nu dien neatceros, bet bija padārgi, citās vietās varēja redzēt, ka pēc Covida ierobēžojumiem cenšas atkopties, kas nozīmēja, cenu celšana. Bet, ja jau ceļo, tad var atļauties vairāk kā ikdienā.

Kā man gāja Polijā, lasi bloga rakstā “Ko es ēdu un kur paēst Polijā“

Šis raksts Daudz kafijas un nedaudz restorāni Berlīnē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Dikti mīļa vietiņa, netālu no Jūras. Divas dienas gan bija pilnīgi pietiekami, lai izzinātu to Engures galu, kurā apmetos.

Es iemīlējos jaukajos apartamentos, varēja manīt, ka īpašniekie ir piedomājuši pie deteļām un kvalitatātes. Pagatavoju ar draugu romantiskas vakariņas, gājām pirtī, izbaudījām klusumu un mieru.

Mutē kūstošās bulciņas Kukul kafejnīcā

Kukul, ģimenes ceptuve Engurē ar maizes, kanēļa, karameles un pīrāgu smaržu! Tā atrodas Jūras iela 73, Engurē.

Apartamenti nākamajā dienā piedāvā bezmaksas kafiju un svaigas bulciņas, savā Kukul kafejnīcā, kas atrodas pretī namiņam. Kafejnīca vēl joprojām ir atstājusi īpašu vietu manā sirdī, lai gan tajā esmu bijusi tikai vienu reizi.

Kukul kafejnīca, savā ziņā bija neliels patīkams pārsteigums. Kā tagad atceros, spīdēja rudens siltā saulīte, konditorijas smarža rotāja plašo ielu un rinda pēc bulciņām bija paliela. Braucot garām ar mašīnu liktos parasta ieskrietuvīte, nekas īpašs, bet vienmēr esmu uzkatījusi, ka minimālismā slēpjas viss. 

Uz to, ka vieta ir laba, norādīja nepārtrauktā apmeklētēju plūsma. Gan tādi, kas garām braucot vai ejot paķer bulciņas līdzi, gan tādi kā mēs, kas izvēlējās baudīt garšas uz vietas.

Ērti iekārtojāmies āra terasē un baudījām mutē kūstošās bulciņas.

Kur citur baudīt gardu kafiju un bulciņas, skaties ŠEIT.

Šis raksts Mutē kūstošās bulciņas Kukul kafejnīcā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko es ēdu un kur paēst Polijā? Apskatīsim šajā rakstā.

Zemāk pastāstīšu par vietām, ko apmeklēju un kādus ēdienus baudīju. Jāatceras, ka mums katram ir dažādas garšu kārpiņas, kas vienam garšo, tas otram nē. To pašu varētu teikt par izmaksām, kas man liekas lēts vai dārgs, citiem varētu likties otrādi. Bet ceru, ka kādam noderēs vismaz viena ēstuvīte. 

Ko es ēdu un kur paēst Polijā?

Paņēmām mazu daļu no Latvijas līdzi uz Poliju. Gardi apēdām Laimas šokolādi viesnīcas numuriņā kopā ar kafiju.

Zapiecek Polskie Pierogarnie

Šī vietiņa mani ar ceļa biedru uzrunāja uz reiz. No ārpuses jau sapratām, ka tā varētu būt tradicionālā Poļu virtuve. Bija arī Ziemassvētku gaidīšanas laiks, tāpēc dekori un dizains radīja mājīgu atmosfēru. 

Šo vietu apmeklējām divas reizes. 

Par pašu ēdienu. Es gan neatceros ēdienu nosaukumus, bet pirmajā reizē principā pasūtījām sautētus kāpostus ar dažāda veida gaļu. Klāt nāca tikko izcepta svaiga maizīte. Ļoti baudāmi un porcijas tiešām lielas. Baudījām arī Poļu vietējo alu, domāju, ka alus cienītājiem ies pie sirds.

Otrajā reizē, katrs pasūtījām dažādus ēdienus. Es pasūtīju viņu tradicionālo ēdienu “Pierogi” – pelmeņi, kas bija pildīti ar gaļu un sieru, klāt izvēlējos siera un pētersīļu mērcīti. Pelmeņu izvēle bija liela gan ar dārzeņiem, gan gaļu, gan sieru utt. Gandrīz aizmirsu, man ļoti garšoja un iesaku katram noprovēt.
Pirms tam esmu bijusi Polijā daudzas reizes, tikai šoreiz nogaršoju viņu ēdiena lepnumu.

Ceļa biedrs izvēlējās lielu kartupeļu pankūku ar sēņu mērci. Bija gardi, bet principā sanāca, ka pasūtījām sēņu mērci un kartupeļu pankūku, mērce bija ļoti pa daudz, tāpēc ēdienu bija grūti baudīt.

Facebook – www.facebook.com/zapiecekpolskiepierogranie
Instagram – www.instagram.com/zapiecek_polskie_pierogarnie
Mājaslapa – www.zapiecek.eu

Bierhalle – alus vietiņa

Šajā vietiņā iegājām sasildīties un nedaudz atpūsties. Liela alus izvēle un jauka atmosfēra. Mazākais alus tilpums bija 0.5L. Man gan tas bija par daudz, jo neesmu liela alus mīle, neatceros kādu alu paņēmu, bet bija ļoti gards.

Klāt paņēmām uzkodiņas – pikantus vistas spārniņus, tiešām pikantus. Radziņu ar siera mērci un daudz sīpoliem. Pie alus tieši tas, kas vajadzīgs. 

Noteikti, iesaku apmeklēt šo vietiņu, ja gribas iegūt tāda “pub” sajūtu un baudīt labu alu.

Facebook – www.facebook.com/Bierhalle
Mājaslapa – www.bierhalle.pl
Instagram – www.instagram.com/bierhalle_arkadia

Simit house, cukierna turecka

Esot ārzemēs, dienu sāku agri, lai paspētu izbaudīt vairāk valsti un vakarā varētu apsēsties kādā jaukā vietiņā un nesteidzīgi baudīt laiku. Polija gan sagādāja nedaudz problēmas, jo jaukas kafijas vietiņas un vispār, liekas arī veikali, vērās vaļā ap plkst. 10.00/11.00.

Taču mums palaimējās un staigājot apkārt jau pus stundu, ap 8.00 atradām lielisku turku kafejnīciņu. Sajutām tās smaržu uz ielas un bijām iekšā. Redzējām kā tikko stendos izliek svaigas bulciņas un kā vēl turpina cept.

Uzcienāja mūs ar tikko izceptu bulciņu, kas vienkārši izkusa mutē. Man ar to pilnīgi pietika, tāpēc pasūtīju tikai kafiju un turku tēju. Mans ceļa biedrs pasūtīja vēl vienu bulciņu ar kafiju.

Dienas iesākums tiešām bija fantastisks. Enerģija visai dienai. Arī šo vietiņu iesaku, ja meklē no rīta, kur var uzēst kādas svaigas bulciņas. 

Facebook – www.facebook.com/Simit-House-cukiernia-turecka
Instagram – www.instagram.com/simithouse_cukierniaturecka

Bistro Bordo

Es nezinu kā Jums, bet man Ziemas laiks asociējas ar biezzupas laiku. Vienu dienu tā sagribējās zupiņu un plāns pusdienām bija gatavs, jāatrod restorāns, kur varam baudīt zupu.

Ilgi nebija jāmeklē un google mape ātri vien atradām Bordo Bistro. Vieta bija pārpildīta, kas, manuprāt, pasaku to, ka šeit ir jābūt gardam ēdienam.

Sēdāmies nost un pasūtījām tomātu biezzupu ar grauzdiņiem. Gaidot zupiņu, malkojām Latti.

Saldajā arī uz diviem paņēmām vienu ābolu sacepumu ar saldējumu un krēma mērci. Dikti gardi. Varēja just, ka sacepums tikko izcepts, smarža un garša kusa mutē.

Arī zupiņa bija vienkārša, bet dikti garda. Tieši tas, ko vēlējos. Noteikt iesaku šo vietiņu.

Mājaslapa – https://bordo.com.pl/
Facebook –  www.facebook.com/BistroChmielna 
Instagram – www.instagram.com/bordo_chmielna_34 

Brooklyn Burgeris

Šī vietiņa man bija liela vilšanās. Jo pirms tam, izpētījām internetā, kādi ēdienu un kā šeit izskatās, bet realitātē viss bija citādāk. Kokteilis bija reāli nedzerams un alus/dzērienu izvēle bija neliela.

No ēdienkartes vispār nevarēja saprast, ko pasūtām un kas būs iekšā. Nebija jau izvēlēs un vēlējāmies burgeri, tāpēc riskējām un pasūtījām. Burgers kā burgers, bet kaut kas negāja kopā. Eļļains, daudz halapenjo, lai gan bija rakstīts, ka nav ass. Pašas vietas atmosfēra ar nebija pārāk patīkama, bet varbūt tā bija mana vaina, ka tajā dienā vienkārši kaut kas negāja kopā.

Es gan neieteiktu šo vietu, jo ēdienu un dzērienu izvēle nav nekāda. Un, manuprāt, cenas pārāk lielas. 

Šī vieta domāta vairāk cilvēkiem, kas vēlas iedzert lētu aliņu un paskatīties futbola mačus, ne baudīt ēdienu. 

Mājaslapa – www.brooklynburger.se
Instagram – www.instagram.com/brooklynburger

Jinny and Joy

Jinny and Joy ir vēl viena vietiņa, kurā pāris minūtes atpūtāmies un iekrājām enerģiju. Tiešām patīkama atmosfēra, garšīga kafija un kūciņas. Īsti nav daudz ko teikt, ja Varšavas centrā meklē jauku kafijas vietiņu, noteikti iesaku. 

Mājaslapa – www.jinnjoy.pl
Instagram – /www.instagram.com/jinn_and_joy

Česka originalni pivni restaurace

Čehijas alus vietiņa. Pēc garas dienas gribējās iemalkot kādu dzērienu un pārrunāt redzēto. Tiešām gardi ali. Vietiņa ar skaistu skatu uz pilsētu. Šeit ēdienu nebaudījām. Iesaku, ja meklē vietiņu, kur ar draugiem iedzert aliņu un jauki papļāpāt. 

Mājaslapa – http://ceska.pl 
Facebook – www.facebook.com/restauracjaceska 
Instagram – www.instagram.com/restauracjaceskawarszawa

Trattoria Da Antonio

Pēdējās dienas restorāns, šo tiešām varētu nosaukt par īstu itāļu restorānu. Jau vairākas dienas gājām tam garām, un nodomājām, ka īsti negribās tādā glaunā vietā, gribas kaut ko Poliskāku. Nenoturējāmies un vēlējāmies arī sevi palutināt un izbaudīt mierīgo atmosfēru un skaisto mūziku, kas tajā skanēja.

Kā jau itāļu vietā, pasūtījām pastu un picu. Viss gatavots tur pat uz vietas. Nu dikti gardi!  A jā, protams, kur tad bez desertiem, ja svinam dzīvi, tad līdz galam. Man liekas, ka šī arī bija dārgākā vieta, kur ēdām, bet bija tā vērta, taču galu galā bijām ceļojumā. Varam atļauties nedaudz vairāk kā parasti. 

Mājaslapa – http://trattoriadaantonio.pl/
Instagram – www.instagram.com/trattoriadaantonio
Facebook – www.facebook.com/restauracjatrattoriadaantonio 

Hard Rock Cafe

Pēdējās dienas atklājums. Vēl joprojām paši nesaprotam, kā šo vietu atklājām tik vēlu. Hard Rock Cafe atrodas Varšas centra lielveikalā, nu kā gan varējām neieiet “Roķenē”, pilnīgi sajutos kā mājās. Līdz ar to, viss pēkšņi likās tik pazīstams. Un tā arī bija, Polijas Rock Cafe izskatījās tāpat kā mūsu Rīgas Roķene.

Ēdiens vienkāršs, bet garšīgs. Šeit vairāk mani bija pārņēmusi atmosfēra, ka pat īsti neatceros ēdiena garšas. Bet noteikti iesaku iegriezties, lai vien būtu arī kādā citā “Roķenē”.

Mājaslapa – www.hardrockcafe.com/location/warsaw 
Instagram – www.instagram.com/hrcwarsaw 
Facebook – www.facebook.com/hardrockcafewarsaw 

Kur es ēdu, piemēra, Berlīnē, vari lasīt ŠEIT

Šis raksts Ko es ēdu un kur paēst Polijā? pirmo reizi parādījas Gatavo.com.