Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietēm, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo veģetārais rasols ar bietēm!

Šis raksts Veģetārais rasols ar bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lai gan rīsu audzēšana daudz agrāk bija izplatījusies no Dienvidāzijas uz Vidusāziju un Rietumāziju, tieši Abasīdu kalifāta laikā rīsu gatavošanas metodes, kas tuvināja mūsdienu plovu gatavošanas stilus. Sākotnēji izplatījās plašā teritorijā no Spānijas līdz Afganistānai. Galu galā plašākai pasaulei. No šādiem ēdieniem attīstījās spāņu paella un Dienvidāzijas pilau jeb pulao un biryani.

Saskaņā ar autora K. T. Achaya teikto, Indijas eposā Mahabharata ir minēts gadījums, kad rīsi un gaļa tiek pagatavoti kopā. Tāpat, saskaņā ar Achaya, “pulao” vai “pallao” tiek lietots, lai apzīmētu rīsu ēdienu senos sanskrita darbos, piemēram, Yājñavalkya Smṛti. Tomēr, kā norāda pārtikas rakstnieki Kolīna Teilore Sena un Čārlzs Perijs, kā arī sociālo teorētiķis Ašiss Nandijs, šīs atsauces būtiski nesaskan ar plaši lietoto nozīmi un vēsturi, kas ietverta plovos, kas parādās indiešu pārskatos pēc viduslaiku Vidusāzijas iekarojumiem.

Lai labi garšo veģetārais plovs!

Šis raksts Veģetārais plovs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ķirbis ir, manuprāt, top ēdiens rudens / ziemas laikā. Ķirbja saldā garša un daudzveidība noder visādos ēdienos. Pildīta ķirbja sautējums savā ziņā ir vienkārša recepte, tikai nedaudz pacietības izgrebjot ķirbīti un sagriežot dārzeņus.

Citas receptes kā pagatavot ķirbi meklē ŠEIT un lasi bloga rakstu “Ķirbja daudzveidība”.

Vai zināji?

Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga.

Ķirbjus sākotnēji kultivēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gs. Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva 17. gs.

Ķirbis ir ziemas skvoša šķirne, kas ir apaļs ar gludu, nedaudz rievotu mizu, un tās krāsa visbiežāk ir no dzeltenas līdz oranžai. Biezā apvalks satur sēklas un mīkstumu.

Ķirbī ir maz kaloriju, bet bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, kuras ir arī sēklās, lapās un sulās. Tas ir viens no vecākajiem pieradinātajiem augiem. Ķirbjus plaši audzē komerciālai lietošanai, kā arī pārtikai, estētikai un atpūtai. Ķīna un Indija kopā veido pusi no pasaules ķirbju produkcijas.

Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu, angļu vārds ķirbis ir atvasināts no sengrieķu vārda “πέπων romanized pepon”, kas nozīmē ‘melone’. Saskaņā ar šo teoriju šis termins no latīņu vārda peponem un vidējās franču valodas vārda pompon tika pārvērsts par agrīno mūsdienu angļu pompionu, ko 17. gadsimta angļu kolonisti nomainīja uz ķirbi, neilgi pēc tam, kad sastapās ar ķirbjiem, ierodoties tagadējos ziemeļaustrumos.

Alternatīvs ķirbju atvasinājums ir Masačūsetsas vārds pôhpukun ‘aug apaļš’. Šo terminu, visticamāk, būtu izmantojuši Wampanoag iedzīvotāji (kas runā Masačūsetas Wôpanâak dialektā), iepazīstinot ar ķirbjiem angļu svētceļniekus Plimutas kolonijā, kas atrodas mūsdienu Masačūsetsā.

Terminam “ķirbis” nav saskaņotas botāniskas vai zinātniskas nozīmes, un to lieto savstarpēji aizstājot ar vārdu “skvošs” un “ziemas skvošs”. Ziemeļamerikā un Apvienotajā Karalistē ķirbis tradicionāli attiecas tikai uz apaļām ziemas ķirbja apaļām oranžām šķirnēm, kuras galvenokārt iegūtas no Cucurbita pepo, savukārt Jaunzēlandē un Austrālijas angļu valodā termins ķirbis parasti attiecas uz visu ziemas skvošu.

Pildīta ķirbja sautējums, lai labi garšo!

Šis raksts Pildīta ķirbja sautējums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kabača pīrāgs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos.

Lai labi garšo kabaču rullīši ar biezpiena pildījumu!

Šis raksts Kabaču rullīši ar biezpiena pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Svaigs ķiploks ir spēcīgs un ass, bet cepts – mīksts un salds. Cepeškrāsnī cepti ķiploki ir lielisks papildinājums ēdieniem. Izmēģini!

Šis raksts Cepeškrāsnī cepti ķiploki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Recepte no Vinetas jeb meklē Instagramā @ediensirmanareligija.

Šis raksts Sojas spinātu plācenīši pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ziedkāposti or sinepju dzimtas, augsti modificēta kāpostu forma, ko audzē daļēji attīstītu ziedu struktūru un gaļīgu kātu ēdamo masu dēļ. Ziedkāposti satur daudz C un K vitamīnu, un tos bieži pasniedz kā vārītus dārzeņus vai izmanto neapstrādātus salātos un gardumos.

Plīnijs Vecākais iekļāva cyma starp kultivētajiem augiem, ko viņš aprakstīja Dabas vēsturē: “Ex omnibus brassicae generibus suavissima est cyma (“No visām kāpostu šķirnēm vispatīkamākā ir cyma”). Plīnija apraksts, visticamāk, attiecas uz agrāk kultivētas Brassica oleracea šķirnes ziedošajām galvām.

Viduslaikos agrīnās ziedkāpostu formas tika saistītas ar Kipras salu, un 12. un 13. gadsimta arābu botāniķi Ibn al-Awwam un Ibn al-Baitar apgalvoja, ka tā izcelsme ir Kipra. Šī asociācija turpinājās Rietumeiropā, kur ziedkāpostus dažkārt sauca par Kipras kāpostu sēklām, un Rietumeiropā notika plaša Kipras puķkāpostu sēklu tirdzniecība salas franču Lusignan valdīšanas laikā līdz pat 16. gadsimtam.

Fransuā Pjērs La Varēns nodarbināja čouxfleurs Le cuisinier françois. Tie tika ievesti Francijā no Dženovas 16. gadsimtā un ir redzami Olivjē de Serē lauksaimniecības teātrī (1600), kā cauli-fiori “, kā to sauc itāļi, kas joprojām ir diezgan reti sastopami Francijā; tiem ir godpilna vieta dārzā to delikateses dēļ”, taču uz lielajiem galdiem tie parasti parādījās tikai Luija XIV laikā. Indijā to ieveda briti 1822. gadā.

Lai labi garšo cepti ziedkāposti!

Šis raksts Cepti ziedkāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Brokoļu nosaukums “broccoli” cēlies no itāliešu valodas vārda “brocco” ar nozīmi “spēcīga roka vai zars”. Izrādās, šis vērtīgais dārzenis pazīstams jau vairāk nekā 2000 gadu. Domājams, ka brokoļus uzturā lietojuši jau senie romieši. Eiropā tie parādījušies XVI gadsimtā, kad Francijas karaliene Katrīna Mediči apprecējās ar Henriju II un atveda Itālijas pavārus uz Franciju.

Brokoļos ir C, E, B grupas vitamīni un karotīns. Pavisam nedaudz atrodams arī K un U vitamīns. Satur ļoti daudz minerālvielu – kalciju, dzelzi un fosforu. Īpaši brokoļi ieteicami gados vecākiem cilvēkiem, jo tie satur vielas, kas uzlabo asinsvadu veselību.

Šie dārzeņi ir ne tikai ļoti veselīgi, tiem ir arī zems kaloriju daudzums, tāpēc brokoļus ieteicams iekļaut gan bērnu, gan pieaugušo uzturā. Diētiskajam uzturam tie ir pat vairāk piemēroti kā baltie un sarkanie galviņkāposti. Olbaltuma, karotīna, kalcija, fosfora, askorbīnskābes, dzelzs un citu labo vielu brokoļos ir pat divas reizes vairāk nekā galviņkāpostos. C vitamīns un beta karotīns, kā zināms, ir antioksidanti, kas novērš šūnu bojājumus, ko izraisa brīvie radikāļi. Turklāt brokoļi, tāpat kā citi kāpostaugi, satur arī vielas, kam piemīt pretvēža aktivitāte.

Pierādīts, ka ļaudīm, kuri uzturā lieto daudz brokoļu, kāpostu un ziedkāpostu, ir mazāka iespēja saslimt ar plaušu, resnās zarnas, krūšu, kuņģa un olvadu vēzi. Bet priekšdziedzera vēža draudi mazinās, ja uzturā iekļauj daudz brokoļu un tomātu. Vielas izotiocianāti, kas atrodas brokoļos, darbojas daudz dziļākā līmenī nekā antioksidanti, tāpēc arī krustziežu dzimtas dārzeņi daudz efektīgāk nekā citi dārzeņi un augļi pazemina vēža draudus.

Lai samazinātu ļaundabīgo audzēju risku, nedēļā jāapēd 400 – 800 g dažādu kāpostaugu. Brokoļi satur arī karotinoīdu saimes oksidantus, kas samazina risku saslimt ar kataraktu, bet sulforafans to sastāvā palīdz nogalēt helikobaktērijas, kas var izraisīt gastrītu un kuņģa čūlu. Brokoļi samazina arī sirds un asinsvadu saslimšanas risku, stiprina kaulus un imūnsistēmu.

Lai labi garšo krēmīgie brokoļa salāti!

Šis raksts Krēmīgie brokoļa salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.