Ja ir kāds deserts, ko es ar prieku atceros no savas bērnības.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tātad, kas ir peldošās salas deserts? Patiesībā tas ir klasisks franču deserts. Nosaukums cēlies no tā līdzības ar “peldošu salu”, kad jūs uzliekat vārītu olu uz krēmveida olu krēma (pazīstams arī kā creme anglaise). To sauc arī franču “valodā oeufs à la neige”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “sniega olas”. Ungārijā un Rumānijā to sauc par “putnu pienu”. 

Neskatoties uz to izsmalcināto un smalko izskatu, diezgan vienkārši pagatavot. Tomēr tas prasa pacietību un precizitāti. Ja vēlaties nevainojamu rezultātu, ir ļoti svarīgi ievērot recepti tieši tā, kā rakstīts.

Lai labi garšo peldošās salas!

Šis raksts Peldošās salas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Lasis ar puraviem saldā krējuma mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Trusis ar šampinjoniem vīna un saldā krējuma mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kartupeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad melno graudu epidēmijas dēļ samazinājās graudaugu lietošana uzturā.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai. Tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram, labākajā gadījumā, ticis pa vienam kartupelim. Krievijas impērijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. 1767. gadā Novgorodas gubernators Jakobs Johans fon Zīverss publicēja rakstu par kartupeļiem un centās veicināt to ieviešanu Krievijas impērijā.

18. gadsimta beigās, lai Latvijas teritorijā zemnieku vidū sekmētu kartupeļu audzēšanu, Frīdrihs Daniels Vārs latviski pārtulkoja Cēsu ārsta Franča Johana Cekela vāciski sarakstītu kartupeļu audzēšanas padomu grāmatu, ko 1790. gadā Rīgā izdeva ar nosaukumu „Kartupeļu dārzs, ko tāpēc, lai mīļi Vidzemes latvieši ne vairs uz priekšu grūtu badu cieš, viens no viņiem uzticamiem dzīves biedriem še rakstos stāda”. 16 lappušu biezajā grāmatiņā sīki aprakstīti nesenie Vidzemes bada gadi, kas minēti kā viens no iemesliem pārejai no labības uz kartupeļiem, kā arī iekļauti samērā izvērsti padomi kartupeļu audzēšanā, bet beigās — reizrēķins izaudzēto kartupeļu aprēķināšanai.

…

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes vasas pārveidnes, ko plaši izmanto pārtikā. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (2014. gadā 381,7 miljoni tonnu) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem. Kartupeļiem ir selekcionētas vairāk nekā 2000 šķirnes.

Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas darbojas ANO paspārnē, 2008. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.

Lai labi garšo kartupeļu sacepums franču gaumē!

Šis raksts Kartupeļu sacepums franču gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Izmēģini šo tiešām ātro desertu un baudi fantastisku garšu! Citas deserta receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Panna cotta nozīmē vārīts krējums, bet patiesībā tas nav tik vārīts. Pienu un saldo krējumu, kā arī cukuru un aromatizētājus uz neilgu laiku vāra kopā un pēc tam pievieno želatīnam.

Lai gan deserts itāļu pavārgrāmatās nav minēta pirms 1960. gada, tā bieži tiek uzskatīta par tradicionālu itāļu desertu Pjemontas reģionā. Saskaņā ar vienu stāstu, desertu izgudroja ungāru sieviete, kura 20. gadsimta sākumā dzīvoja Itālijā. Pjemonta ir iekļauta panna cotta savā 2001. gada reģiona tradicionālo pārtikas produktu sarakstā.

Kā mēs pagatavojam? Krējumu silda ar želatīnu un citām sastāvdaļām – vaniļu, augļu putām, rumu un kafiju. Maisījumu lej veidnēs un ļauj sastingt vēsā temperatūrā. Pirms pasniegšanas deserts tiek dekorēts ar augļiem, šokolādi, karameli… un voilà!

Šis raksts Panna cotta pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ieskaties citās sēņu receptēs un mērcēs.

Vai zināji?

Vairākas gaileņu dzimtas sēnes. Pamatojoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, dažas šīs dzimtas sēnes ir mūsdienās pārceltas no gaileņu ģints (Cantharellus) uz taureņu ģinti (Craterellus). Atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi. Tomēr latviski tās joprojām tiek dēvētas par gailenēm, nevis par taurenēm. Gaileņu mērce ar saldo krējumu.

Gailenes ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Tās satur kāliju un nātriju, kas nepieciešami pareizam ūdens un sāļu līdzsvaram organismā. Turklāt 100 g gaileņu satur tikai 19 kcal, šo sēņu sastāvā esošās aktīvās vielas novērš tauku uzkrāšanos organismā, tostarp arī uz iekšējiem orgāniem.

Gaileņu augļķermeņi parasti aug grupās, bieži visai daudzskaitlīgās. Visbiežāk šīs grupas ir haotiskas, taču mēdz arī būt izkārtotas apļos (raganu riņķi) vai rindās. Galvenie priekšnosacījumi, kas patīk ne vien gailenēm, bet arī sēnēm vispār, ir siltums un mitrums. Zinātāji novērojuši, ka augošā mēnesī var cerēt uz labāku sēņu ražu, tomēr tas nav īsti drošs rādītājs.

Speciālisti skaidro, ka siltos un mitros laikapstākļos sēnes aug ļoti ātri – iespējams, pat nākamajā dienā kas atradīsies groziņā liekamā izmērā. Ja laiks ir vēsāks un sausāks, tad ir mazāka iespēja kaut ko ātri atrast “izsēņotajās” vietās.

Košo krāsu šīs sēnes ir ieguvušas, pateicoties spēcīgiem antioksidantiem – karotinoīdiem. Tie aizsargā ķermeni no brīvo radikāļu bojājumiem, samazina iekaisumus, stiprina imūnsistēmu un var palēnināt novecošanās procesu. Vēl gailenes satur E vitamīnu, kas ir atbildīgs par ādas un visa ķermeņa skaistumu un jaunību, kā arī ergosterolu un trametonolskābi – tās aktīvi cīnās ar iekaisumiem, ieskaitot pūtītes, uzlabo aknu un nieru darbību un veicina ķermeņa detoksikāciju.

Lai labi garšo gaileņu mērce ar saldo krējumu!

Šis raksts Gaileņu mērce ar saldo krējumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas makaronu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka katru gadu, 4. janvāri, tiek atzīmēta Nacionālā spageti diena. Spageti ir itāliešu vārda spaghetto daudzskaitļa forma, kas nozīmē “plānā aukla” vai “aukla”.

Pirmā rakstiskā informācija par makaroniem nāk no Talmuda mūsu ēras 5. gadsimtā un attiecas uz kaltētiem makaroniem, kurus varēja pagatavot vārot, kuri bija ērti pārnēsājami. Daži vēsturnieki domā, ka arābi ieveda makaronus Eiropā Sicīlijas iekarošanas laikā. Rietumos, iespējams, Sicīlijā tie pirmo reizi tika izstrādāti garās, plānās formās ap 12. gadsimtu, kā to apliecināja Muhameda al Idrisi Tabula Rogeriana, vēstot par dažām Sicīlijas karalistes tradīcijām.

Spageti popularitāte izplatījās visā Itālijā pēc spageti rūpnīcu izveides 19. gadsimtā, kas ļāva masveidā ražot spageti Itālijas tirgum.

Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 19. gadsimta beigās restorānos spageti piedāvāja kā Spaghetti Italienne (kas, visticamāk, sastāvēja no nūdelēm, kas vārītas pagātnē al dente, un maigas tomātu mērces, kas aromatizētas ar viegli atrodamām garšvielām un dārzeņiem, piemēram, krustnagliņām, lauru lapām, un ķiplokus), un tikai gadu desmitiem vēlāk to sāka gatavot ar oregano vai baziliku.

Šis raksts Spageti saldajā mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.