Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Daudz kas kišā neatbilst tā populārajai reputācijai. Lai gan tas var šķist tipiski francisks, tā izcelsme ir mazāk skaidra. Tā tālas saknes, iespējams, meklējamas Senās Romas ceptajās siera kūkās. Taču pirmos atpazīstamos mūsdienu kiša senčus var atrast viduslaiku Eiropas virtuvēs. Termins “vanilīns” tika lietots, lai aprakstītu “kafiju” (mīklas apvalku), kas pildīts ar sakultām olām un krējumu un aromatizēts ar gaļas vai augļu gabaliņiem. Tie varēja būt saldi vai sāļi, un bieži vien bija ļoti bagātīgi. “Vēršīgā mīkla ar miesu”, kas iekļauta 15. gadsimta Austrumanglijas recepšu kolekcijā. Tās ir sasmalcinātas teļa ribiņas un vistas kaulus pikantā krēmā, kas saldinātas ar medu un vīnu, kas cepti krēma kūkā.

Lai gan šai vēžveidīgajai mīklai varētu būt spēcīga līdzība ar kišu, līdz 19. gadsimtam vārds “kišs”. Kas, iespējams, ir Elzasas dialekta vārda “küche” daudzskaitlis, kas pats par sevi ir vācu vārda “kuchen” jeb kūka pamazināmais elements. Vēsturnieks Gijs Kaburdēns atsauces meklējamas jau 1605. gada aprakstos par Sentžuljēnas hospisi Nansī pilsētā, kur tas, šķiet, aprakstīja kaut ko daudz plānāku un kraukšķīgāku — vairāk līdzīgu tarte flambée, ko joprojām baudīja kaimiņos esošajā Elzasā, nevis mūsdienu kišu. Tāpat kā tarte flambée, arī šis “kišs” tika gatavots no maizes mīklas atgriezumiem, kas pārklāti ar plānu ikdienas sastāvdaļu kārtu, kas tolaik nozīmēja olas, krējumu un garšaugus, nevis tādus greznības produktus kā bekonu. Žanna Lēša, Grand Est reģiona virtuves eksperte, agrīno kišu dēvē par “Lotringas picas versiju”, un 1607. gada recepte ar plūmju vai ananāsu piemēru skaidri parāda, ka, tāpat kā krēms, tas bija pieejams daudzās garšās.

Lai labi garšo pavasara kišs!

Šis raksts Pavasara kišs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sacepumu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēta plātsmaize no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika gatavota no kukurūzas hominy miltiem un tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi Nahuatl runātāji sauca tortillas tlaxcalli. Pirmo reizi pirms kolonizācijas pagatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji, tortiljas ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir pazīstamas jau no 500. gada p.m.ē.

Līdzīgu plakanu maizi gatavo Dienvidāzijā un sauc par “chapati”. Arābijas rietumos, Vidusjūras austrumu daļā un Āzijas dienvidu valstīs ir sava kviešu plātsmaize, kas izskatās kā tortiljas. Daži citi varianti ir ķīniešu “laobing” un “roti” no Indijas. Tos gatavo no aptuveni 6 līdz vairāk nekā 30 cm diametrā atkarībā no reģiona vai valsts, kurā tie izgatavoti, un no trauka, kuram tie ir paredzēti. Tos izgatavo ar rokām, bet komerciālā ražošanā un pat dažos lielākos restorānos tos var izgatavot ar mašīnām.

Maiji tortiljas gatavoja jau ļoti sen. Ir pat mīti, kā radās tortiljas. Hernans Kortess (jeb Hernando Kortess) ieradās mūsdienu Meksikā 1519. gada 22. aprīlī kopā ar spāņiem. Viņi atklāja, ka vietējās tautas tur gatavo plakano kukurūzas maizi, ko viņi savā dzimtajā nahuatlu valodā sauca par “laxcalli”. Šī ir pirmā Eiropas liecība par tortiljām.

Lai labi garšo tortiljas sacepums!

Šis raksts Tortiljas sacepums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kartupeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļu izcelsmes valsts ir Dienvidamerika, kur tie aug arī savvaļā. Eiropā šis dārzenis nonāca tikai 16. gadsimtā, pateicoties spāņu konkistadoriem un angļu pirātiem. Eiropā kartupeli pieņēma diezgan lēni, jo informācijas trūkuma dēļ cilvēki nezināja, kā šo dārzeni lietot uzturā, un uzskatīja to par eksotisku krāšņumaugu. Kartupeļu vēsture apvīta ar dažādiem nostāstiem, piemēram, bumbuļus, kuri aug zemē, dēvēja par velna āboliem, ko kristiešiem labāk neēst.

Vispirms pārtikā sāka lietot ogas, kuras atrodas lakstos un līdzinās nelieliem zaļiem tomātiem. Zaļās auga daļas kartupelim ir indīgas, tāpēc notika saindēšanās, reizēm pat ar letālu iznākumu, tāpēc daudzviet šo dārzeni aizliedza audzēt.

Kara laikā kartupeļi glāba cilvēkus no bada, jo ienaidnieki izbradāja un nodedzināja sējumus un laukus, bet, kad liesmas bija rimušas, izpostītās dārzeņu vagas pārņēma garšīgs aromāts. Cilvēki pagaršoja kartupeļu bumbuļus un saprata, ka šī dārzeņa ēdamā daļa atrodas zem zemes. Rīvētu kartupeļu sacepums.

Šis raksts Rīvētu kartupeļu sacepums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Dārzeņu sacepums ar sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sacepuma receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Ķimenes drogas ir ķimenes augļi un ēteriskā eļļa. Ķimene pieder maigas darbības garšaugiem, ir nozīmīgs tradicionāls pārtikas produkts normālā diētā un ķimene ir arī ieteicama kuņģa un zarnu trakta, aknu, žultsvadu sistēmas, nieru un urīnceļu problēmu gadījumā,” norāda „Mēness aptiekas” eksperts, Dr. biol. Dailonis Pakalns un piebilst, ka ārstniecībā ķimene pazīstama kopš 17. gadsimta, bet kulinārijā tiek lietota jau vismaz 500 gadu.

Ķimene ir divgadīgs, retāk – daudzgadīgs lakstaugs. Latvijā savvaļā tā aug visā teritorijā, sausās, saulainās vietās, pļavās un zālājos.

Ķimenes augļu drogai jāsatur vismaz 3% ēteriskās eļļas. Tā satur flavonoīdus, kumarīnus, fenilpropanoīdus, miecvielas, polisaharīdus, eļļu, sveķveida vielas un minerālvielas. Ķimenes augļiem piemīt ēstgribu stimulējoša, gremošanu veicinoša, gāzes mazinoša, atkrēpošanu veicinoša, laktāciju stimulējoša, žultsdzenoša, pretmikrobu, pretiekaisuma un aromterapijas darbība, līdzīgi anīsa un fenheļa augļu darbībai.

Lai labi garšo Dārzeņu sacepums ar ķimeņu sieru!

Šis raksts Dārzeņu sacepums ar ķimeņu sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kāpostu sacepums ar kartupeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Pēc ieguves apjomiem pasaulē kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem. Kartupeļiem ir vairāk nekā 2000 šķirnes.

Šis raksts Kartupeļu un spinātu siera sacepums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kartupeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad melno graudu epidēmijas dēļ samazinājās graudaugu lietošana uzturā.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai. Tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram, labākajā gadījumā, ticis pa vienam kartupelim. Krievijas impērijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. 1767. gadā Novgorodas gubernators Jakobs Johans fon Zīverss publicēja rakstu par kartupeļiem un centās veicināt to ieviešanu Krievijas impērijā.

18. gadsimta beigās, lai Latvijas teritorijā zemnieku vidū sekmētu kartupeļu audzēšanu, Frīdrihs Daniels Vārs latviski pārtulkoja Cēsu ārsta Franča Johana Cekela vāciski sarakstītu kartupeļu audzēšanas padomu grāmatu, ko 1790. gadā Rīgā izdeva ar nosaukumu „Kartupeļu dārzs, ko tāpēc, lai mīļi Vidzemes latvieši ne vairs uz priekšu grūtu badu cieš, viens no viņiem uzticamiem dzīves biedriem še rakstos stāda”. 16 lappušu biezajā grāmatiņā sīki aprakstīti nesenie Vidzemes bada gadi, kas minēti kā viens no iemesliem pārejai no labības uz kartupeļiem, kā arī iekļauti samērā izvērsti padomi kartupeļu audzēšanā, bet beigās — reizrēķins izaudzēto kartupeļu aprēķināšanai.

…

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes vasas pārveidnes, ko plaši izmanto pārtikā. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (2014. gadā 381,7 miljoni tonnu) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem. Kartupeļiem ir selekcionētas vairāk nekā 2000 šķirnes.

Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas darbojas ANO paspārnē, 2008. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.

Lai labi garšo kartupeļu sacepums franču gaumē!

Šis raksts Kartupeļu sacepums franču gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Quiche Lorraine pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes, kā pagatavot kartupeli, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Batāte (Ipomoea batatas), ko mēs lielveikalos atpazīstam kā saldo kartupeli, patiesībā ir tropu augs – tā dzimtene ir Dienvidamerika.

Batātes bumbuļi parasti ir iegarenas formas, ar gludu mizu. Krāsa variē starp dzeltenu, oranžu, sarkanu, brūnu, violetu un bēšu krāsu, mīkstums mēdz būt balts, sarkans, rozā, violets, dzeltens vai oranžs. Interesanti, ka šķirnes ar baltu vai gaiši dzeltenu bumbuļu mīkstumu nav tik saldas un sulīgas kā ar sarkanu, rozā vai oranžu mīkstumu.

Bumbuļu mizas un mīkstuma krāsa ir svarīga šķirnes īpašība. Vidēji viena bumbuļa svars ir 0,5–1,5 kg, bet mēdz būt arī krietni lielāki. Bumbuļi satur daudz cietes, komplekso ogļhidrātu, pārtikas šķiedrvielu, bēta karotīna, vidēji daudz dažādu minerālvielu, ieskaitot mangānu,  kā arī B3 un B6 vitamīnus. Batātes satur samērā daudz C un A vitamīna.

Šis raksts Saldais kartupelis ar pekanriekstu drupinājumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.