Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Reņģe ir vidēja izmēra, sudrabaini mirdzoša, nedaudz sāniski saplacināta zivs. Parasti tā ir 15—20 cm gara un sver 25—75 g, bet var sasniegt 40 cm garumu un 1 kg masu. Lielākā zināmā reņģe ir svērusi 1,5 kg. Tā bijusi noķerta 1959. gadā Somu jūras līcī.

Reņģei ir viena muguras spuru (taukspuras nav). Astes spura šķelta. Ķermenis klāts ar viegli zūdošām, cikloīdām zvīņām. Vēders ieapaļš, bez asa ķīļa (taustot gluds). Sānu līnijas nav. Lemeškauls bez zobiem. Mugura tumši zila, sāni sudrabaini. Vēdera spura vienā līmenī vai aiz muguras spuras. Purna daļa pagarināta un, salīdzinot ar brētliņu, šķautņaina. Augšlūpa noapaļota, bez šķēluma, ķermenis bez tumšiem plankumiem. Tai ir lieliska dzirde, un tā ir izcila peldētāja ar spēju veikt asus un ātrus manevrus.

Lai labi garšo ceptas reņģes pikantā marinādē!

Šis raksts Ceptas reņģes pikantā marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Sējas gurķis, arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs. Iespējams, ka gurķu izcelsmes vieta ir Indijas ziemeļi. Gurķis tiek plaši kultivēts to augļu dēļ, kas tiek saukti par gurķiem. Pasaules daļās, kur klimats ir vēsāks, gurķi tiek audzēti siltumnīcās. Siltākos apvidos tos audzē zem klajas debess. Tas ir trausls viengadīgs augs ar raupju, sukulentu un vīteņojošu stublāju.

Interesanti:

• Pēc dažādu statistikas aģentūru datiem, vidēji Eiropā un Amerikā viens cilvēks gadā apēd četrus kilogramus gurķu.
• Napoleons arī bija šo zaļo dārzeņu liels cienītājs. Viņš izsludināja 250 000 $ ekvivalentu balvu tam, kurš izgudros veidu kā gurķus var saglabāt svaigus ilgajos karagājienos. Cik zināms, tad neviens pie šīs balvas tā arī nav ticis.
• Gurķis satur visus cilvēkam nepieciešamos vitamīnus: В1, В2, В3, В5, В6, vitamīnu С; folijskābi, dzelzi, kalciju, fosforu, magniju, kāliju, cinku.
• Jau senatnē gurķu sula bija neaizstājams kosmētikas līdzeklis, kas attīrīja un aizsargāja ādu.

Gurķu salāti ziemai bez sterilizēšanas, lai izdodas!

Šis raksts Gurķu salāti ziemai bez sterilizēšanas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Vistas gaļa krēmsiera marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas marināžu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ķirbis, jeb lielākā oga pasaulē, Latvijā jau kopš seniem laikiem bijis iemīļots rudens produkts, taču mūsdienās asociācijas ar to kļuvušas vēl plašākas – diētisks produkts, biezeņzupas, Helovīna svētki u.c. Ķirbji ir bagāti ar A un C vitamīnu, ēdams ir ne tikai tā mīkstums, bet arī miza, sēklas, stīgas un ziedi. Savukārt ķirbju mizas senatnē izmantoja matu apjoma palielināšanai.

• Ir vairāk nekā 45 dažādu veidu ķirbji. Tiem ir dažādas formas, izmēri un krāsas, tostarp oranža, balta, zaļa un dzeltena.
• Ķirbji pirmo reizi tika pieradināti Centrālamerikā pirms vairāk nekā 7500 gadiem.
• Vārds “ķirbis” nāk no grieķu vārda “pepon”, kas nozīmē “liela melone”.
• Pirmo reizi ķirbjus Eiropā ieveda Kristofers Kolumbs 15. gadsimta beigās.
• Ķirbji tehniski ir augļi. Tie nāk no viņu augu ziediem, kā gurķi, tomāti un avokado.
• No rīta apēdot vienu sauju ķirbju sēklu, tiks nodrošināta pozitīva oma. Ķirbja sēklas satur daudz šķiedrvielu, kā arī organismam nepieciešamās uzturvielas.

Lai labi garšo ātri marinēts ķirbis.

Šis raksts Ātri marinēts ķirbis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka rudmieses atrodamas no septembra vidum līdz oktobra vidum. Jaunajos priežu mežos sastopama priežu rudmiese ar sarkanīgu, biezu, lielāku (8-15 cm) cepurīti, ar garāku kātiņu, ar spilgtāku bet mazāk smaržīgu piensulu. Savukārt, biežāk sastopama ir egļu rudmiese, kas aug lakstainos egļu mežos. Tai ir zaļāka un ar mazāku cepurīti. Izrādās, rudmieses ir ne tikai gardas sēnes, bet arī ārstnieciskas.

Rudmiesēs ir antibiotiska viela – laktorioviolīns, kurš ir spējīgs tikt galā ar tuberkulozes nūjiņu. Tām ir ārstnieciskas īpašības, ārstējot vielmaiņas slimības, tai skaitā arī vitiligo slimību. Rudmieses satur pretreimatisku vielu, kas pēc darbības ir līdzīga kortizonam. Rudmieses iesaka aknu, žultspūšļa, nedzīstošu čūlu un tuberkulozes gadījumos. Rudmieses kavē stafilokoku un citu mikrobu darbību, turklāt tās satur daudz A vitamīna.

Šis raksts Rudmieses marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Marinētu sēņu mix pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sēņu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gaileņu dzimtas sēnes ir palielas, nelielas vai sīkas, vairāk vai mazāk piltuvveidīgas sēnes, kurām kātiņš pakāpeniski pāriet itkā cepurītē (tā, ka starp abiem nav krasa norobežojuma), bet cepurītes apakšpuse, kurā veidojas sēnes sporas, ir ar sazarotam krokām, kuras vienām sugām ir tik dziļas un tik regulārā veidā sazarotas, ka izskatās pēc lapiņām, bet citām sugām ir tikai kā seklas un diezgan neregulārā veidā sazarotas dzīslas. Aug dažāda sastāva mežos vasarā un rudenī, reizēm – pat vēlā.

Parastā gailene ir viena no tām sēnēm, kas augļķermeņus veido vasarā un rudenī. Tā pieskaitāma agri ievācamo sēņu „kompānijai”, jo pa kādam šīs sugas augļķermenītim nepacietīgāki sēņotāji šur tur var atrast jau zināmu laiku pirms vasaras saulgriežiem. Ja netrūkst mitruma, masveida parasto gaileņu augšana sākas jūlijā, parasti ap mēneša vidu. Augļķermeņu briedināšana turpinās līdz vēlam rudenim, un ir pavisam normāli, ja gaileņu augļķermeņi Latvijas mežos joprojām atrodami arī oktobrī un novembrī. Starp citu, dažu gad šīs sēnes augļķermeņi, ja vien nav klāti ar sniega segu, atrodami pat vēl ziemas sākumā. 

Parasti gan tie ir krietni agrāk izauguši veidojumi, kas aukstumā dabiski iekonservējušies un tādejādi labi saglabājušies. Parastā gailene mājo gandrīz visur, kur vien ir piemēroti apstākļi. Šī sēne sadzīvo ar daudzu sugu kokiem, vislabāk ar bērziem, eglēm, ozoliem un priedēm.

Protams, parastā gailene nav sastopama tikai Latvijā, tā izplatīta viscaur mērenā klimata joslas mežos. Tiesa, vienā otrā Eiropas valstī šī sēne kļuvusi reta, dažos reģionos pat izzudusi. Latvijā parastās gailenes apdzīvotu mežu gan ir salīdzinoši daudz.

Mūsu mežos piemājo arī zeltkāta gailene, sekstainā gailene, daudz retāk atrodamā ametista gailene, tāpat visai retā bālā gailene un samērā retā pelēkā gailene. Visu šo sugu gailenes, tāpat kā parastās gailenes, ir ēdamas bez novārīšanas. Cep un ēd!

Lai labi garšo marinētas gailenes eļļā!

Šis raksts Marinētas gailenes eļļā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Baravikas vienkāršā marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Pensilvānijas holandiešu gurķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Sālīti ķiršu tomāti ar baziliku pirmo reizi parādījas Gatavo.com.