Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot kartupeļus, skaties ŠEIT.

Kāds teiks, ka tik ilgi cept divus kartupeļus cepeškrāsnī ir traki, labāk izvārīt, būs ātrāk. Droši to dari – es tikai par. Mēs jau katrs gatavojam kā vēlamies un neviens neko neteiks. Priecājos, ka manis ievietotās receptes tiek pamainītas un radīts, iespējams, kaut kas pa visam citādāks, lieliski, ja vēl labāks.

Vai zināji?

Saldais kartupelis jeb batāte ir divdīgļlapu augs, kas pieder sārņu dzimtai Convolvulaceae. Tā lielās, cieti saturošās, saldenās garšas bumbuļu saknes tiek izmantotas kā sakņu dārzeņi. Jaunos dzinumus un lapas dažreiz ēd kā zaļumus. Dažos Ziemeļamerikas daļās tumšākos saldos kartupeļus bieži dēvē par “jamsu”.

Saldo kartupeļu dzimtene ir Amerikas tropu reģioni. No aptuveni 50 ģintīm un vairāk nekā 1000 Convolvulaceae sugām. Ipomoea ģints, kurā ir saldais kartupelis, ietver arī vairākus dārza ziedus, ko sauc par rīta krāšņumiem, lai gan šis termins parasti netiek attiecināts uz I. batatas. Dažas I. batatas šķirnes tiek audzētas kā dekoratīvie augi ar nosaukumu bumbuļu rīta krāšņums un izmantotas dārzkopības kontekstā.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības, DV) A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Saldo kartupeļu šķirnēs ar tumši oranžu mīkstumu ir vairāk beta-karotīna (pārvēršas par lielāku A vitamīna saturu pēc sagremošanas) nekā tām, kurām ir gaiša mīkstums, un to audzēšana tiek veicināta Āfrikā, kur A vitamīna deficīts ir nopietna veselības problēma. Saldo kartupeļu lapas ir ēdamas, un tās var pagatavot tāpat kā spinātus vai rāceņu zaļumus.

2020. gadā saldo kartupeļu pasaulē saražoja 89 miljonus tonnu. Ķīnā ar 55% no pasaules kopējā apjoma. Sekundārie ražotāji bija Malāvija, Tanzānija un Nigērija.

Lai labi garšo saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī.

Šis raksts Saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes meklē ŠEIT.

Strogonovs klasiski ir no liellopu gaļas. Stroganovs ir krievu ēdiens no sautētiem liellopa gaļas gabaliņiem sinepju un skābā krējuma mērcē. Kopš tā pirmsākumiem 19. gadsimta vidū Krievijā, tas ir kļuvis populārs visā pasaulē, mūsdienās ievērojami atšķiras no sākotnējās receptes. Sēnas kā piedeva strogonovam ir izplatītas daudzos variantos.

Ēdiens nosaukts pēc viena no ietekmīgās Stroganovu ģimenes locekļiem. Leģenda piedēvē savu izgudrojumu franču šefpavāriem, kas strādā ģimenes labā, taču vairāki pētnieki norāda, ka recepte ir senāku krievu ēdienu rafinēta versija. Krievu valodā ēdienu sauc par Бефстро́ганов no franču valodas Bœuf Stroganoff.

Šajā receptē piedāvāju aknu strogonovs, bet tik un tā ir gardi!

Šis raksts Aknu strogonovs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Saskaņā ar “American Physical Society” datiem, inženieris Persijs Spensers iesniedza pirmo mikroviļņu krāsns patentu 1945. gadā. Spensers pamanīja, ka viņa kabatā saldumu batoniņš ātri kūst, strādājot ar dabīgu radaru, kas izstaro mikroviļņu signālus, un pēc tam atklājot, ka radara kompaktā dobuma magnetrona caurule ir atbildīga par šokolādes sildīšanu.

Viņš eksperimentēja ar pārtikas karsēšanu, virzot magnetrona cauruli uz tādām lietām kā popkorns un olas, pēc tam izveidoja metāla kastīti mikroviļņu krāsnīm ar atveri, kur magnetrona caurule varēja izdurt cauri. Spensers pievienoja metāla kastei durvis, un radās aptuvens modernās mikroviļņu krāsns modelis.

Lai gan Amerikāņu inženieris Pērsijs Spensers izgudroja pirmo mikroviļņu krāsni, taču viņš nedomāja radīt šīs modernās ērtības un virtuves pamatelementus, ko mēs pazīstam un mīlam šodien. Spensers palīdzēja izstrādāt sistēmu, lai Otrā pasaules kara laikā Raytheon Laboratories masveidā ražotu kompaktu dobuma magnetronus — mikroviļņu galvenās sastāvdaļas.

Viņš nejauši atklāja kompaktā dobuma magnetrona pārtikas sildīšanas iespējas, taču drīz sāka veikt eksperimentus un sadarboties ar Raytheon Laboratories, lai izveidotu modernu mikroviļņu krāsni.

70. gados mikroviļņu krāsnis kļuva arvien populārākas, un līdz 1986. gadam aptuveni katrai ceturtajai Amerikas mājai piederēja mikroviļņu krāsns.  Pēc pāris gadiem arī Eiropā parādījās mikroviļņu krāsnis, bet tik ap 2000. gadiem tās bija teju katrā mājā.

Lai labi garšo ātrie salāti mikroviļņu krāsnī!

Šis raksts Ātrie salāti mikroviļņu krāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds “baravika” aizgūts no slāvu valodām, kurās “bor” apzīmēja silu, baraviku iecienīto meža tipu. Vietām tiek lietots apvidvārds “cietene”, kas iespējami saistās ar igauņu baravikas sinonīmu “kiviseen“, “akmenssēni”. Dažas vārdnīcas pat norāda “cieteni” latviski kā pamatvārdu, bet “baraviku” kā apvidvārdu.

Līdz 21. gadsimta sākumam jēdziens “baravikas” latviski apzīmēja dažas vizuāli līdzīgas plašās beku ģints sēņu sugas, kuras sadzīvē un populārajos sēņu noteicējos parasti netika savstarpēji atšķirtas. Tomēr pēc tam ģenētiski molekulāru pētījumu rezultātā beku ģints tika pēc radniecības sadalīta daudzās sīkākās un 2020. gados terminu “baravikas” un “beku ģints” nozīme Latvijas teritorijā sakrīt — visas 4 Latvijā atrastās šīs ģints sēņu sugas ir baravikas. Tomēr pavisam pasaulē ģintī uz 2021. gada sākumu zināmas 282 sugas, tai skaitā Vidusjūras reģionā populārā un Lietuvā atrastā Boletus aereus (“bronzas baravika”) un oficiālie latviskie nosaukumi tām nav doti, pašlaik atbilstoši tradīcijai tām ir pieļaujami gan “beka”, gan “baravika”.

Vairākās citās valodās vārds “baravikas” vai tā formas apzīmē ne tikai visu beku ģinti, bet arī beku dzimtu.

Vienkārši pagatavojama baraviku mērce, lai labi garšo!

Šis raksts Vienkārši pagatavojama baraviku mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gaileņu dzimtas sēnes ir palielas, nelielas vai sīkas, vairāk vai mazāk piltuvveidīgas sēnes, kurām kātiņš pakāpeniski pāriet itkā cepurītē (tā, ka starp abiem nav krasa norobežojuma), bet cepurītes apakšpuse, kurā veidojas sēnes sporas, ir ar sazarotam krokām, kuras vienām sugām ir tik dziļas un tik regulārā veidā sazarotas, ka izskatās pēc lapiņām, bet citām sugām ir tikai kā seklas un diezgan neregulārā veidā sazarotas dzīslas. Aug dažāda sastāva mežos vasarā un rudenī, reizēm – pat vēlā.

Parastā gailene ir viena no tām sēnēm, kas augļķermeņus veido vasarā un rudenī. Tā pieskaitāma agri ievācamo sēņu „kompānijai”, jo pa kādam šīs sugas augļķermenītim nepacietīgāki sēņotāji šur tur var atrast jau zināmu laiku pirms vasaras saulgriežiem. Ja netrūkst mitruma, masveida parasto gaileņu augšana sākas jūlijā, parasti ap mēneša vidu. Augļķermeņu briedināšana turpinās līdz vēlam rudenim, un ir pavisam normāli, ja gaileņu augļķermeņi Latvijas mežos joprojām atrodami arī oktobrī un novembrī. Starp citu, dažu gad šīs sēnes augļķermeņi, ja vien nav klāti ar sniega segu, atrodami pat vēl ziemas sākumā. 

Parasti gan tie ir krietni agrāk izauguši veidojumi, kas aukstumā dabiski iekonservējušies un tādejādi labi saglabājušies. Parastā gailene mājo gandrīz visur, kur vien ir piemēroti apstākļi. Šī sēne sadzīvo ar daudzu sugu kokiem, vislabāk ar bērziem, eglēm, ozoliem un priedēm.

Protams, parastā gailene nav sastopama tikai Latvijā, tā izplatīta viscaur mērenā klimata joslas mežos. Tiesa, vienā otrā Eiropas valstī šī sēne kļuvusi reta, dažos reģionos pat izzudusi. Latvijā parastās gailenes apdzīvotu mežu gan ir salīdzinoši daudz.

Mūsu mežos piemājo arī zeltkāta gailene, sekstainā gailene, daudz retāk atrodamā ametista gailene, tāpat visai retā bālā gailene un samērā retā pelēkā gailene. Visu šo sugu gailenes, tāpat kā parastās gailenes, ir ēdamas bez novārīšanas. Cep un ēd!

Lai labi garšo gaileņu krēmzupa!

Šis raksts Gaileņu krēmzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

• Bieži vien par sēņu lielumu spriež pēc augļķermeņu izmēriem. Piemēram, atrodot mežā baraviku mēs par tās lielumu spriežam pēc kātiņa un cepurītes izmēriem, nemaz nedomājot par tās sēņotnes izmēriem meža trūdu kārtā.
• Latvijā lielākais augļķermenis ir zināms milzu apaļpūpēdim (Langermannia gigantea), kas glabājas Valdemārpils meža muzejā. Tā apkārtmērs ir 166 cm, bet masa 700 g. Tas nozīmē, ka svaiga pūpēža masa ir bijusi ap 7 kg.
• Dažas sēnes izmanto tautas medicīnā. Dažās valstīs, piemēram, polisaharīds-K, šizofilāns, polisaharīda peptīds vai lentināns, ir valdības reģistrēta vēža palīgterapija, taču klīniski pierādījumi par šo ekstraktu efektivitāti un drošību cilvēkiem. nav apstiprināts.
• Sēnes var izmantot vilnas un citu dabisko šķiedru krāsošanai. Sēņu krāsvielu hromofori ir organiski savienojumi un rada spēcīgas un spilgtas krāsas, un visas spektra krāsas var sasniegt ar sēņu krāsvielām. Pirms sintētisko krāsvielu izgudrošanas sēnes bija daudzu tekstila krāsvielu avots.
• Dažas sēnes, poliporu veidus, ko brīvi sauc par sēnēm, ir izmantotas kā ugunsgrēka ierosinātāji (pazīstami kā sēnīšu sēnītes).
• Sēnēm un citām sēnītēm ir nozīme jaunu bioloģisko atveseļošanas metožu izstrādē (piemēram, mikorizu izmantošana, lai veicinātu augu augšanu) un filtrēšanas tehnoloģijas (piemēram, sēņu izmantošana, lai samazinātu baktēriju līmeni piesārņotā ūdenī).

Šis raksts Sēnes krējuma mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Izmēģini, gurķu un tomātu krējuma salātus. Pavisam vienkārši un gardi.

Šis raksts Gurķu un tomātu krējuma salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka kabacis izcils vara un mangāna avots, kā arī ļoti labs C, B6 un K vitamīna, magnija, fosfora, folskābes un šķiedrvielu avots. Jo intensīvāka dārzeņa krāsa, jo vairāk tajā būs antioksidantu. Viens neliels kabacis satur apmēram 11% no dienā nepieciešamā K vitamīna daudzuma, 16% no nepieciešamās dienas riboflavība (vitamīna B 2) devas un 21% no vajadzīgā B 6 vitamīna daudzuma.

Pateicoties nelielajam kaloriju daudzumam un daudzajām šķiedrvielām, kabacis ir lielisks līdzeklis cīņā ar augstu holesterīna līmeni. Jāpiebilst, kabači ir arī labs olbaltumvielu avots.

Šis raksts Kabacis ar krējumu un zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas deserta receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka kakao augļi aug tieši no stumbra. Tie izskatās kā mazas melones, un celulozes iekšpusē ir no 20 līdz 50 sēklām vai pupiņām.

Īstais kakaokoks (Theobroma cacao) ir 3—8 metrus augsts, mūžzaļš malvu dzimtas koks, no kura augļiem (kakao pupiņām) iegūst kakao pulveri. No kakao pulvera visizplatītākais izgatavotais produkts ir šokolāde. No kakaokoka tiek iegūts arī teobromīns, kas tiek izmantots kā psihotropā viela. Tā izcelsmes vieta ir Amerikas tropu reģions. Mūsdienās visvairāk kakao tiek iegūts Āfrikas valstīs Kotdivuārā un Ganā. Trešā lielākā kakao ieguves valsts ir Indonēzija. Kakao kūka ar banāniem.

Šis raksts Kakao kūka ar banāniem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.