Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Apelsīns ir saldā apelsīnkoka auglis. Saldais apelsīns ir pasaulē visvairāk audzētais auglis, kas aug kokos. Apelsīnkoki parasti ir 9—10 metrus augsti, bet dažreiz tie var sasniegt pat 15 metru augstumu. Apelsīni zied ar baltiem ziediem, kuriem parasti ir piecas ziedlapiņas. Ziedu smarža ir ļoti salda, tas piesaista daudz bišu. Apelsīnkoki ir mūžzaļi.

Saldo apelsīnu kokus no Ķīnas atveda uz Itāliju, Spāniju un Portugāli 15. gadsimtā. Pirms tam Itālijā tika audzēti tikai skābo apelsīnu koki. No Eiropas apelsīnu koki tika pārvesti uz ASV, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur apelsīnus sāka audzēt pārdošanai.

Apelsīnu sula satur B8 vitamīnu, kas nepieciešams normālai sirds muskuļa un galvas smadzeņu audu darbībai. Tas regulē organismā tauku apmaiņas procesu, pazemina holesterīna līmeni asinīs, samazina asinsvadu spazmas, normalizē zarnu trakta peristaltiku, veicina šlaku izvadīšanu no organisma. Sulai piemīt arī baktericīda iedarbība. Tā veicina (lietojot ārīgi) inficētu brūču un hronisku čūlu sadzīšanu.

Apelsīnu miza satur 1,2-2% ēterisko eļļu. Enerģētiskā vērtība ir 100 g – 38 kkal. No minerālvielām satur kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, nātriju. Apelsīni – vērtīgs C, B1 un P vitamīna avots. Tāpēc to lietošana uzturā mazina organisma vitamīnu deficītu. Mizā vitamīnu ir pat vairāk nekā mīkstumā. Apelsīni labvēlīgi ietekmē gremošanu, mazina pūšanas procesu zarnās. Apelsīnu šķiedrvielas un pektīnvielas veicina holesterīna un kaitīgu vielmaiņas pārpalikumu izvadīšanu no organisma, kas sevišķi svarīgi vecākiem cilvēkiem aterosklerozes novēršanai. Lielais skābes saturs nav vēlams kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas slimniekiem. Apelsīnos ir fitoncīdi, kas iznīcina vai vājina kaitīgu mikrobu darbību organismā.

Lai labi garšo vistas filejas laiviņas ar apelsīna šķēlītēm!

Šis raksts Vistas filejas laiviņas ar apelsīna šķēlītēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot kartupeļus, skaties ŠEIT.

Kāds teiks, ka tik ilgi cept divus kartupeļus cepeškrāsnī ir traki, labāk izvārīt, būs ātrāk. Droši to dari – es tikai par. Mēs jau katrs gatavojam kā vēlamies un neviens neko neteiks. Priecājos, ka manis ievietotās receptes tiek pamainītas un radīts, iespējams, kaut kas pa visam citādāks, lieliski, ja vēl labāks.

Vai zināji?

Saldais kartupelis jeb batāte ir divdīgļlapu augs, kas pieder sārņu dzimtai Convolvulaceae. Tā lielās, cieti saturošās, saldenās garšas bumbuļu saknes tiek izmantotas kā sakņu dārzeņi. Jaunos dzinumus un lapas dažreiz ēd kā zaļumus. Dažos Ziemeļamerikas daļās tumšākos saldos kartupeļus bieži dēvē par “jamsu”.

Saldo kartupeļu dzimtene ir Amerikas tropu reģioni. No aptuveni 50 ģintīm un vairāk nekā 1000 Convolvulaceae sugām. Ipomoea ģints, kurā ir saldais kartupelis, ietver arī vairākus dārza ziedus, ko sauc par rīta krāšņumiem, lai gan šis termins parasti netiek attiecināts uz I. batatas. Dažas I. batatas šķirnes tiek audzētas kā dekoratīvie augi ar nosaukumu bumbuļu rīta krāšņums un izmantotas dārzkopības kontekstā.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības, DV) A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Saldo kartupeļu šķirnēs ar tumši oranžu mīkstumu ir vairāk beta-karotīna (pārvēršas par lielāku A vitamīna saturu pēc sagremošanas) nekā tām, kurām ir gaiša mīkstums, un to audzēšana tiek veicināta Āfrikā, kur A vitamīna deficīts ir nopietna veselības problēma. Saldo kartupeļu lapas ir ēdamas, un tās var pagatavot tāpat kā spinātus vai rāceņu zaļumus.

2020. gadā saldo kartupeļu pasaulē saražoja 89 miljonus tonnu. Ķīnā ar 55% no pasaules kopējā apjoma. Sekundārie ražotāji bija Malāvija, Tanzānija un Nigērija.

Lai labi garšo saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī.

Šis raksts Saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Ceptas jūras ķemmītes ar ķiplokiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Svaigs ķiploks ir spēcīgs un ass, bet cepts – mīksts un salds. Cepeškrāsnī cepti ķiploki ir lielisks papildinājums ēdieniem. Izmēģini!

Šis raksts Cepeškrāsnī cepti ķiploki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot lasi, skaties ŠEIT 

Vai zināji?

• Pēc daudzu gadu pavadīšanas jūrā laši veic lielus attālumus mājup, lai atgrieztos upē, kurā tie ir dzimuši nārstot.
• Lašiem ir ļoti spēcīga oža. Atlantijas lasis spēj saost vienu smaržas pilienu platībā, kas līdzvērtīga desmit olimpisko izmēru baseiniem.
• Laši savas dzīves laikā var būt trīs dažādās krāsās. Nelielie sarkanie laši ir gaišas krāsas un raibi, un pieaugušā vecumā okeānā tie ir sudrabaini zili. Kad pienāk nārsta laiks, pieaugušo īpatņu ķermeņi kļūst spilgti sarkani, bet galvas – zaļas.
• Laši tiek uzskatīti par vieni no galvenajām ūdens iemītnieku sugām. Tas nozīmē, ka tām ir nesamērīgi liela ietekme uz ekosistēmu salīdzinājumā ar to skaitu. Ja izzustu kāda no galvenajām sugām, to ekosistēmas būtiski mainītos. Pūstoši lašu līķi pārnes vērtīgas barības vielas no okeāna uz sauszemi. Zinātnieki ir izsekojuši barības vielas no lašu ķermeņiem un atraduši tās sūnās, garšaugos, krūmos, kokos, kukaiņos, dziedātājputnos, lāčos un vilkos.
• Laši ir nosaukti pēc to “lēciena”. Daudzi uzskata, ka vārds “lasis” cēlies no latīņu vārda salmo vai salire, kas nozīmē “lēkt”. Ja kādreiz esat redzējuši lašus, kas, dodoties augšup pa upi nārstot, cīnās ar krācēm un spēcīgām straumēm, tad jūs zināt, ka to nosaukums ir atbilstošs.

Lai labi garšo lasis ar sezama sēklām un Ķīnas kāpostu!

Šis raksts Lasis ar sezama sēklām un Ķīnas kāpostu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot šampinjonus skaties ŠEIT!

Vai zināji?

Lai labi garšo krāsnī cepti šampinjoni!

Šis raksts Krāsnī cepti šampinjoni pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Ķiploku grauzdiņi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Fondī būtībā ir tikai kausēta siera pods, kurā jūs iemērcat maizi. Mūsdienu fondī receptēs ir nepieciešams siers, vīns un garšvielas, taču ir vērts atzīmēt, ka ir daudz dažādu variāciju. Vīna vietā var izmantot alu (Čedaras alus fondī), to var pagatavot no viena vai vairākiem siera veidiem, un garšvielas parasti tiek pielāgotas personīgajām vēlmēm.

Pirmo reizi fondī vai vismaz fondī līdzīgam ēdienam var izsekot līdz Homēra Illiadam, kurā tas tika aprakstīts kā siera, vīna un miltu kombinācija. Viens no pirmajiem šī ēdiena vārdiem mūsdienu vēsturē ir datēts ar 1699. gada Šveices pavārgrāmatu. Käss mit Wein zu kochen autore pieminēja vārdus – siera vārīšanu ar vīnu. Šī recepte prasīja rīvētu sieru un vīnu, kas bija jāsajauc, jāvāra un jāēd kopā ar maizi.

Bet šis ēdiens joprojām nebija pazīstams kā siera fondī; patiesībā šī frāze tika izmantota, lai aprakstītu citu ēdienu, kas sastāvēja galvenokārt no siera un olām. Tikai 1875. gadā vārds fondī sāka apzīmēt siera fondī, un jau bija ieteikumi to padarīt par Šveices nacionālo ēdienu.

1930. gadā Šveices siera savienība popularizēja fondī kā Šveices nacionālo ēdienu, un pārējais ir vēsture. Galvenais iemesls fondī kā nacionālā ēdiena popularizēšanai bija siera patēriņa palielināšana, un agresīvā kampaņa turpinājās gadu desmitiem.

Arodbiedrība arī popularizēja reģionālās fondī šķirnes, lai cilvēki no dažādām valsts daļām iztērētu sieru un novecojušo maizi. Tas bija īpaši populārs Otrā pasaules kara normēšanas laikā, kad piekļuve citiem pārtikas produktiem un sastāvdaļām bija ļoti ierobežota.

Pēc normēšanas beigām Savienība kļuva vēl agresīvāka ar fondī kampaņu. Viņi sūtīja fondī komplektus dažādiem pasākumu organizatoriem un militārajiem pulkiem, lai atbrīvotos no visiem viņu īpašumā palikušajiem fondī komplektiem.

Fondī vienā naktī nekļuva par būtisku Šveices nacionālā mantojuma daļu. Tā popularitāte pieauga lēnām, bet pārliecinoši, un laika gaitā tas kļuva par Šveices vienotības simbolu.

Šis raksts Čedaras alus fondī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.