Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai ). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.Par karpas izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Donavas delta.

Latvijā karpa audzēta dīķsaimniecībās jau no 13. gadsimta. Lielā skaitā tā ir arī bijusi izlaista vai izkļuvusi savvaļas ūdenstilpēs pati. Tomēr pastāvīga, vairotiesspējīga populācija nav izveidojusies, tāpēc sastopama samērā reti. Ir novērots dabisks nārsts un mazuļu attīstība nelielā dīķī.

Karpa sēņu mērcē, lai labi garšo.

Šis raksts Karpa sēņu mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gaileņu dzimtas sēnes ir palielas, nelielas vai sīkas, vairāk vai mazāk piltuvveidīgas sēnes, kurām kātiņš pakāpeniski pāriet itkā cepurītē (tā, ka starp abiem nav krasa norobežojuma), bet cepurītes apakšpuse, kurā veidojas sēnes sporas, ir ar sazarotam krokām, kuras vienām sugām ir tik dziļas un tik regulārā veidā sazarotas, ka izskatās pēc lapiņām, bet citām sugām ir tikai kā seklas un diezgan neregulārā veidā sazarotas dzīslas. Aug dažāda sastāva mežos vasarā un rudenī, reizēm – pat vēlā.

Parastā gailene ir viena no tām sēnēm, kas augļķermeņus veido vasarā un rudenī. Tā pieskaitāma agri ievācamo sēņu „kompānijai”, jo pa kādam šīs sugas augļķermenītim nepacietīgāki sēņotāji šur tur var atrast jau zināmu laiku pirms vasaras saulgriežiem. Ja netrūkst mitruma, masveida parasto gaileņu augšana sākas jūlijā, parasti ap mēneša vidu. Augļķermeņu briedināšana turpinās līdz vēlam rudenim, un ir pavisam normāli, ja gaileņu augļķermeņi Latvijas mežos joprojām atrodami arī oktobrī un novembrī. Starp citu, dažu gad šīs sēnes augļķermeņi, ja vien nav klāti ar sniega segu, atrodami pat vēl ziemas sākumā. 

Parasti gan tie ir krietni agrāk izauguši veidojumi, kas aukstumā dabiski iekonservējušies un tādejādi labi saglabājušies. Parastā gailene mājo gandrīz visur, kur vien ir piemēroti apstākļi. Šī sēne sadzīvo ar daudzu sugu kokiem, vislabāk ar bērziem, eglēm, ozoliem un priedēm.

Protams, parastā gailene nav sastopama tikai Latvijā, tā izplatīta viscaur mērenā klimata joslas mežos. Tiesa, vienā otrā Eiropas valstī šī sēne kļuvusi reta, dažos reģionos pat izzudusi. Latvijā parastās gailenes apdzīvotu mežu gan ir salīdzinoši daudz.

Mūsu mežos piemājo arī zeltkāta gailene, sekstainā gailene, daudz retāk atrodamā ametista gailene, tāpat visai retā bālā gailene un samērā retā pelēkā gailene. Visu šo sugu gailenes, tāpat kā parastās gailenes, ir ēdamas bez novārīšanas. Cep un ēd!

Lai labi garšo gaileņu krēmzupa!

Šis raksts Gaileņu krēmzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

• Bieži vien par sēņu lielumu spriež pēc augļķermeņu izmēriem. Piemēram, atrodot mežā baraviku mēs par tās lielumu spriežam pēc kātiņa un cepurītes izmēriem, nemaz nedomājot par tās sēņotnes izmēriem meža trūdu kārtā.
• Latvijā lielākais augļķermenis ir zināms milzu apaļpūpēdim (Langermannia gigantea), kas glabājas Valdemārpils meža muzejā. Tā apkārtmērs ir 166 cm, bet masa 700 g. Tas nozīmē, ka svaiga pūpēža masa ir bijusi ap 7 kg.
• Dažas sēnes izmanto tautas medicīnā. Dažās valstīs, piemēram, polisaharīds-K, šizofilāns, polisaharīda peptīds vai lentināns, ir valdības reģistrēta vēža palīgterapija, taču klīniski pierādījumi par šo ekstraktu efektivitāti un drošību cilvēkiem. nav apstiprināts.
• Sēnes var izmantot vilnas un citu dabisko šķiedru krāsošanai. Sēņu krāsvielu hromofori ir organiski savienojumi un rada spēcīgas un spilgtas krāsas, un visas spektra krāsas var sasniegt ar sēņu krāsvielām. Pirms sintētisko krāsvielu izgudrošanas sēnes bija daudzu tekstila krāsvielu avots.
• Dažas sēnes, poliporu veidus, ko brīvi sauc par sēnēm, ir izmantotas kā ugunsgrēka ierosinātāji (pazīstami kā sēnīšu sēnītes).
• Sēnēm un citām sēnītēm ir nozīme jaunu bioloģisko atveseļošanas metožu izstrādē (piemēram, mikorizu izmantošana, lai veicinātu augu augšanu) un filtrēšanas tehnoloģijas (piemēram, sēņu izmantošana, lai samazinātu baktēriju līmeni piesārņotā ūdenī).

Šis raksts Sēnes krējuma mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sēņu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gaileņu dzimtas sēnes ir palielas, nelielas vai sīkas, vairāk vai mazāk piltuvveidīgas sēnes, kurām kātiņš pakāpeniski pāriet itkā cepurītē (tā, ka starp abiem nav krasa norobežojuma), bet cepurītes apakšpuse, kurā veidojas sēnes sporas, ir ar sazarotam krokām, kuras vienām sugām ir tik dziļas un tik regulārā veidā sazarotas, ka izskatās pēc lapiņām, bet citām sugām ir tikai kā seklas un diezgan neregulārā veidā sazarotas dzīslas. Aug dažāda sastāva mežos vasarā un rudenī, reizēm – pat vēlā.

Parastā gailene ir viena no tām sēnēm, kas augļķermeņus veido vasarā un rudenī. Tā pieskaitāma agri ievācamo sēņu „kompānijai”, jo pa kādam šīs sugas augļķermenītim nepacietīgāki sēņotāji šur tur var atrast jau zināmu laiku pirms vasaras saulgriežiem. Ja netrūkst mitruma, masveida parasto gaileņu augšana sākas jūlijā, parasti ap mēneša vidu. Augļķermeņu briedināšana turpinās līdz vēlam rudenim, un ir pavisam normāli, ja gaileņu augļķermeņi Latvijas mežos joprojām atrodami arī oktobrī un novembrī. Starp citu, dažu gad šīs sēnes augļķermeņi, ja vien nav klāti ar sniega segu, atrodami pat vēl ziemas sākumā. 

Parasti gan tie ir krietni agrāk izauguši veidojumi, kas aukstumā dabiski iekonservējušies un tādejādi labi saglabājušies. Parastā gailene mājo gandrīz visur, kur vien ir piemēroti apstākļi. Šī sēne sadzīvo ar daudzu sugu kokiem, vislabāk ar bērziem, eglēm, ozoliem un priedēm.

Protams, parastā gailene nav sastopama tikai Latvijā, tā izplatīta viscaur mērenā klimata joslas mežos. Tiesa, vienā otrā Eiropas valstī šī sēne kļuvusi reta, dažos reģionos pat izzudusi. Latvijā parastās gailenes apdzīvotu mežu gan ir salīdzinoši daudz.

Mūsu mežos piemājo arī zeltkāta gailene, sekstainā gailene, daudz retāk atrodamā ametista gailene, tāpat visai retā bālā gailene un samērā retā pelēkā gailene. Visu šo sugu gailenes, tāpat kā parastās gailenes, ir ēdamas bez novārīšanas. Cep un ēd!

Lai labi garšo marinētas gailenes eļļā!

Šis raksts Marinētas gailenes eļļā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ir daudz dažādu lečo, kuru pamatā ir tomāti un pipari (gan saldie, gan asie), sīpoli, ar sāli, dažreiz sarkanās paprikas pulveris un bieži ķiploki. Dažās receptēs var izmantot arī lauru lapu, maltus melnos piparus vai timiānu, taču tās nav oriģinālas. Lai pagatavotu perfektu lečo pamatni, no kūpinātā speķa (ja to izmanto eļļas vietā, kas arī ir ierasts) kausējiet speķi un apcepiet sīpolu šķēles, līdz malas kļūst nedaudz brūnganas. Tālāk jāpievieno piparu šķēles un jācep līdz kraukšķīgai. Tomāti ir pēdējie, jo, ja tos pievieno sākumā, tie izmērcētu sīpolus un papriku.

Lečo var pagatavot no vārītiem rīsiem vai olu kulteni. To parasti pasniedz arī kā karsto ēdienu, piemēram, ar ceptu zivi un skābo krējumu vai ungāru gaumē (palacsinta). Lielākā daļa recepšu ir ar desu (saukta par “kolbász”, piemēram, lecsókolbász, kas izgatavota īpaši šim nolūkam, vai Debrecener desa), bekonu vai Frankfurter. Dažas dekorētas ar cieti vārītu olu šķēlītēm vai sabiezinātas ar sakultām olām. Ja pievieno gaļu, to var pievienot vispirms un apcept ar sīpoliem un piparu šķēlītēm.

Lai labi garšo vistiņas pusspārniņi gaileņu lečo mērcē!

Šis raksts Vistiņas pusspārniņi gaileņu lečo mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ieskaties citās sēņu receptēs un mērcēs.

Vai zināji?

Vairākas gaileņu dzimtas sēnes. Pamatojoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, dažas šīs dzimtas sēnes ir mūsdienās pārceltas no gaileņu ģints (Cantharellus) uz taureņu ģinti (Craterellus). Atbilstoši ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi. Tomēr latviski tās joprojām tiek dēvētas par gailenēm, nevis par taurenēm. Gaileņu mērce ar saldo krējumu.

Gailenes ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Tās satur kāliju un nātriju, kas nepieciešami pareizam ūdens un sāļu līdzsvaram organismā. Turklāt 100 g gaileņu satur tikai 19 kcal, šo sēņu sastāvā esošās aktīvās vielas novērš tauku uzkrāšanos organismā, tostarp arī uz iekšējiem orgāniem.

Gaileņu augļķermeņi parasti aug grupās, bieži visai daudzskaitlīgās. Visbiežāk šīs grupas ir haotiskas, taču mēdz arī būt izkārtotas apļos (raganu riņķi) vai rindās. Galvenie priekšnosacījumi, kas patīk ne vien gailenēm, bet arī sēnēm vispār, ir siltums un mitrums. Zinātāji novērojuši, ka augošā mēnesī var cerēt uz labāku sēņu ražu, tomēr tas nav īsti drošs rādītājs.

Speciālisti skaidro, ka siltos un mitros laikapstākļos sēnes aug ļoti ātri – iespējams, pat nākamajā dienā kas atradīsies groziņā liekamā izmērā. Ja laiks ir vēsāks un sausāks, tad ir mazāka iespēja kaut ko ātri atrast “izsēņotajās” vietās.

Košo krāsu šīs sēnes ir ieguvušas, pateicoties spēcīgiem antioksidantiem – karotinoīdiem. Tie aizsargā ķermeni no brīvo radikāļu bojājumiem, samazina iekaisumus, stiprina imūnsistēmu un var palēnināt novecošanās procesu. Vēl gailenes satur E vitamīnu, kas ir atbildīgs par ādas un visa ķermeņa skaistumu un jaunību, kā arī ergosterolu un trametonolskābi – tās aktīvi cīnās ar iekaisumiem, ieskaitot pūtītes, uzlabo aknu un nieru darbību un veicina ķermeņa detoksikāciju.

Lai labi garšo gaileņu mērce ar saldo krējumu!

Šis raksts Gaileņu mērce ar saldo krējumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.