Ko vēl pagatavot no makaroniem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

1. Mūsdienās ir aptuveni 600 dažādu makaronu veidu, un ir dokumentēti vairāk nekā 1300 dažādi nosaukumi!

2. Saskaņā ar Starptautiskās Makaronu organizācijas datiem, itāļi katru gadu apēd vidēji 25,3 kg makaronu!

3. Penne, spageti un makaroni ir vispopulārākie makaronu veidi.

4. Gatavojot makaronus, labs veids, kā pārbaudīt, vai tie ir gatavi, ir paņemt gabaliņu un mest to pret sienu; ja tas pielīp, tad tie ir gatavi ēšanai!

5. Itālijā katru gadu tiek saražotas aptuveni 1 432 990 tonnas makaronu.

6. Nacionālais makaronu mēnesis ir oktobrī, tāpēc noteikti sagatavojiet savus labākos makaronu ēdienus šim laikam.

7. Sākotnēji makaroni tika ēsti vienkārši (bez mērces) vai pārkaisīti ar cukuru, kanēli un mīksto sieru, pasniegti kā deserts. Tikai ap 18. gadsimtu tika pievienota tomātu mērce, taču kopš tā laika tā ir klasika!

8. Saskaņā ar Starptautiskās Makaronu organizācijas datiem, itāļi vidēji gadā patērē 600 miljonus kilometru spageti, un ar to pietiktu, lai aptītu visu planētu aptuveni 15 000 reižu!

9. Ir zinātniski pierādīts, ka makaroni padara jūs laimīgākus. Pēc zinātnieku domām, makaronos esošie ogļhidrāti palielina serotonīna ražošanu. Tas ir neirotransmiters, kas, domājams, pastiprina laimes sajūtu!

10. 1957. gada 1. aprīlī viens no pirmajiem televīzijas 1. aprīļa jokiem pārliecināja BBC skatītājus, ka spageti aug kokos! “Fakti” apgalvoja, ka bargas salnas kavē makaronu augšanu un ka katra šķipsna izaug tieši vienādā garumā…

Lai labi garšo pildīti gliemežvāku makaronu cepeškrāsnī!

Šis raksts Pildīti gliemežvāku makaronu cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

Vistas filejas ir labs liesu olbaltumvielu avots, kas ir svarīgs muskuļu atjaunošanai un vispārējai veselībai. Tās satur maz tauku, īpaši bez ādas, un nodrošina vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B vitamīnus, fosforu un selēnu.

Lai labi garšo vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti.

Šis raksts Vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Pasta Carbonara visvairāk asociējas ar Romu un Lacio reģionu. Tāpat kā daudziem itāļu ēdieniem, arī Itālijā tās izcelsme izraisa daudz spekulāciju un diskusiju. 

Daži to saista ar pastas cacio e uova — neapoliešu ēdienu, kurā ir makaroni, kas aplieti ar kausētu speķi, sakultām jēlām olām un sieru. Recepte dokumentēta Ipolito Kavalkanti 1839. gada neapoliešu pavārgrāmatā. 

Vārda carbonaro — “ogļu deglis”, daži uzskata, ka šo ēdienu kā sātīgu, viegli pagatavojamu maltīti radījuši vīrieši, kuri ilgstoši strādā ārā. 

1944. gadā, Romas atbrīvošanas laikā, kad amerikāņu ĢIN ienesa savu ikdienas olu un bekona devu uz vietējiem restorāniem, lai papildinātu ierobežoto itāļu ēdienkarti.

Šī stāsta pamatojums ir pirmā rakstiskā atsauce uz šo ēdienu laikrakstā La Stampa. 1950. gadā, aprakstot to kā ēdienu, kuru novērtējuši amerikāņu karavīri. Drīz pēc tam carbonara parādās arī Elizabetes Deividas klasiskajā 1954. gada grāmatā Itāļu ēdiens.

Citas makaronu receptes meklē ŠEIT.

Carbonara joprojām ir ļoti populārs ēdiens ne tikai visā Itālijā, bet arī visā pasaulē, un to pastāvīgi uzlabo gan šefpavāri, gan mājas pavāri. Luca Di Leo, Barilla korporatīvo komunikāciju globālais viceprezidents: “Viena no makaronu lieliskajām iezīmēm ir tās neparastā daudzpusība. Jūs varat to apvienot ar gandrīz jebko. Carbonara ir tradicionāla recepte, taču mums vajadzētu palikt atvērtiem interpretācijām, kas ļauj mums stāstīt globālu stāstu par daudzveidību. Tā kā carbonara ir tik fantastiska garšviela, tā ļauj izveidot dažādas oriģinālās receptes variācijas. Veģetārietis var izklaidēties, eksperimentējot ar grauzdētu artišoku, nevis bekonu, savukārt jūras velšu entuziasts var izvēlēties sautētas garneles. Gaļas cienītājs pat varētu mēģināt to savienot ar pāri palikušajiem grila ēdieniem, kā arī cīnīties ar pārtikas izšķērdēšanu! Varat arī pagatavot lielisku carbonara variāciju ar garšvielām, kas atšķiras no melnajiem pipariem. Īsumā: carbonara ir patiesi globāla recepte, kas, tāpat kā visa veida makaroni, var palīdzēt apvienot cilvēkus.”

Šis raksts Pasta carbonara pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kūkas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

19. gadsimtā “samta” kūka, mīksta un samtaina drupinātu kūka, tika pasniegta kā grezns deserts, atšķirībā no biežāk sastopamās kūkas ar rupjāku drupinājumu. Ap 20.gadsimta miju tika ieviesta velna ēdiena kūka, un tā daži uzskata, ka radusies sarkanā samta kūka. Galvenā atšķirība starp abām kūkām ir tāda, ka velna ēdiena kūkā izmantota šokolāde, bet sarkanā samta kūkā – kakao.

Adams Extract ir atzīts par sarkanās samta kūkas ievešanu virtuvēs visā Amerikā Lielās depresijas laikmetā. Tas bija viens no pirmajiem, kas pārdeva sarkanās pārtikas krāsvielas un citus garšas ekstraktus, izmantojot tirdzniecības vietas.

Kad Otrā pasaules kara laikā ASV tika normēti pārtikas produkti, maiznieki izmantoja vārītas biešu sulas, lai uzlabotu kūku krāsu. Bietes tika un tiek izmantotas dažās receptēs kā pildviela vai mitruma saglabāšanai.

Sarkanā samta kūka un tās oriģinālā recepte ir labi zināma ASV no Ņujorkas slavenās viesnīcas Waldorf-Astoria, kas nodēvēta par kūku Waldorf-Astoria. Tomēr to plaši uzskata par dienvidu recepti.

Tradicionāli sarkanā samta kūka tiek glazēta ar franču stila sviesta ermīna glazūru, kas ir ļoti viegla un pūkaina, bet aizņem laiku, lai pagatavotu.

Sarkanās kūkas saknes dažkārt tā tiek uzskatīta par dvēseles ēdienu dienvidos. Sarkanā krāsa bieži tiek izmantota jūnija padsmitā gada svinībās, lai simbolizētu asinsizliešanu cīņā pret verdzību. To izmanto arī, lai atcerētos melnādaino senču dzīvi pirms emancipācijas, jo tiek godināti tie, kuriem nebija iespējas izbaudīt mūsdienu brīvības.

Šis raksts Sarkanā samta kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Berliner ir vācu ievārījuma virtulis bez cauruma centrā, kas izgatavots no saldās rauga mīklas, kas cepta speķī vai cepamā eļļā, ar ievārījuma pildījumu un parasti pārklāta ar pūdercukuru.

Cukurs bija ļoti dārgs līdz 16. gadsimtam, un agrīnos virtuļus parasti pildīja ar pikantiem pildījumiem, piemēram, sieru, gaļu un sēnēm. Kad imports no Karību jūras reģiona cukura plantācijām padarīja cukuru pieejamāku, augļu konservi ieguva popularitāti. 1485 u

1485. gadā Nirnbergā tika izdota pirmā vācu valodas pavārgrāmata, kas tika izdota drukātā veidā Kuechenmeisterei, un tā 1486. palika drukātā veidā vismaz līdz 1674. gadam ar 20 izdevumiem (vēlāk tā tika tulkota poļu valodā 1532. gadā).

Tā bija viena no pirmajām pavārgrāmatām, kas tika iespiesta, izmantojot Gūtenbergas presi, un tajā ir pirmā zināmā želejveida virtuļa recepte, ko sauc par Gefüllte Krapfen, kas pagatavota ar ievārījumu pildītu rauga maizes mīklu, kas cepta taukos. Nav zināms, vai šis jauninājums bija autora vai vienkārši esošas prakses ieraksts.

Ar želeju pildīto krapfenu 1800. gados sauca par berlīniešiem, pamatojoties uz leģendu par patriotisku maiznieku no Berlīnes, kurš kļuva par pulka maiznieku pēc tam, kad Prūsijas armija viņu uzskatīja par nederīgu kaujai. Kad armija bija uz lauka, viņš virtuļus “cepa” vecmodīgi, cepot uz atklātas uguns. Saskaņā ar stāstu karavīri konditorejas izstrādājumu nodēvējuši par Berlīni.

Lai labi garšo berliner jeb berlīnes pončiki!

Kā gāju medībās uz Kūkotavu pakaļ Berlīnes kūciņai, vari lasīt bloga rakstā: “Mana mīļākā Berlīnes kūciņa Kūkotavā“

Šis raksts Berliner jeb Berlīnes pončiki pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ķirbis ir, manuprāt, top ēdiens rudens / ziemas laikā. Ķirbja saldā garša un daudzveidība noder visādos ēdienos. Pildīta ķirbja sautējums savā ziņā ir vienkārša recepte, tikai nedaudz pacietības izgrebjot ķirbīti un sagriežot dārzeņus.

Citas receptes kā pagatavot ķirbi meklē ŠEIT un lasi bloga rakstu “Ķirbja daudzveidība”.

Vai zināji?

Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga.

Ķirbjus sākotnēji kultivēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gs. Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva 17. gs.

Ķirbis ir ziemas skvoša šķirne, kas ir apaļs ar gludu, nedaudz rievotu mizu, un tās krāsa visbiežāk ir no dzeltenas līdz oranžai. Biezā apvalks satur sēklas un mīkstumu.

Ķirbī ir maz kaloriju, bet bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, kuras ir arī sēklās, lapās un sulās. Tas ir viens no vecākajiem pieradinātajiem augiem. Ķirbjus plaši audzē komerciālai lietošanai, kā arī pārtikai, estētikai un atpūtai. Ķīna un Indija kopā veido pusi no pasaules ķirbju produkcijas.

Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu, angļu vārds ķirbis ir atvasināts no sengrieķu vārda “πέπων romanized pepon”, kas nozīmē ‘melone’. Saskaņā ar šo teoriju šis termins no latīņu vārda peponem un vidējās franču valodas vārda pompon tika pārvērsts par agrīno mūsdienu angļu pompionu, ko 17. gadsimta angļu kolonisti nomainīja uz ķirbi, neilgi pēc tam, kad sastapās ar ķirbjiem, ierodoties tagadējos ziemeļaustrumos.

Alternatīvs ķirbju atvasinājums ir Masačūsetsas vārds pôhpukun ‘aug apaļš’. Šo terminu, visticamāk, būtu izmantojuši Wampanoag iedzīvotāji (kas runā Masačūsetas Wôpanâak dialektā), iepazīstinot ar ķirbjiem angļu svētceļniekus Plimutas kolonijā, kas atrodas mūsdienu Masačūsetsā.

Terminam “ķirbis” nav saskaņotas botāniskas vai zinātniskas nozīmes, un to lieto savstarpēji aizstājot ar vārdu “skvošs” un “ziemas skvošs”. Ziemeļamerikā un Apvienotajā Karalistē ķirbis tradicionāli attiecas tikai uz apaļām ziemas ķirbja apaļām oranžām šķirnēm, kuras galvenokārt iegūtas no Cucurbita pepo, savukārt Jaunzēlandē un Austrālijas angļu valodā termins ķirbis parasti attiecas uz visu ziemas skvošu.

Pildīta ķirbja sautējums, lai labi garšo!

Šis raksts Pildīta ķirbja sautējums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Krabju nūjiņas, īstenībā jāsauc par surimī nūjiņām.

Kaut produkta nosaukumā rakstīts “krabju nūjiņas”, krabju gaļas tajā nav. Galvenā šā produkta sastāvdaļa ir surimi (tulkojumā no japāņu valodas nozīmē “maltā gaļa”), ko gatavo no dažādu zivju (heka, mintaja un citām mencas sugas zivīm) masas, kam pievieno pārtikas piedevas, cukuru, cieti, dabīgu vai mākslīgu krabju ekstraktu, bet iekrāso ar sārto krāsvielu, piemēram, paprikas ekstraktu.

Interesanti, ka krabju jeb surimi nūjiņas arvien mazāk satur zivju masu (lielākoties tikai 30–40%), surimi tiek aizstāts ar augu valsts izejvielām: soju, cieti, eļļu un dažādām pārtikas piedevām.

Kā izgatavo krabju jeb surimi nūjiņas

Izrādās, ka patiesībā šis produkts tiek izgatavots no zivju maltās gaļas. Tā nonāk fabrikās jau sasaiņota briketēs. Malto gaļu atsaldē, vēlreiz sasmalcina un sajauc ar sviestu.

Pēc tam masu izrullē plānās plāksnēs, satin un izveido rullīšus. Pēc tam tos nokrāso un sagriež. Krabju nūjiņu garša un smarža tiešā veidā atkarīga no tā, kādas zivs maltā gaļa izmantota.

Protams, šajā produktā tāpat kā daudzos citos pievieno aromatizētājas, biezinātājus un garšas pastiprinātājus. Taču – ja visi ražotāji ievēro galvenos krabju nūjiņu izgatavošanas noteikumus un iepērk kvalitatīvu malto gaļu, nenāks par sliktu pievienot iecienīto produktu salātiem.

Lai labi garšo kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām.

Šis raksts Kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT, bet gulaša mērci meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gulašs ir gaļas un dārzeņu zupa, liellopa gulaša mērce vai sautējums, kas garšots ar papriku un citām garšvielām. Gulašs, kura izcelsme ir Ungārijā, ir izplatīta maltīte, ko galvenokārt ēd Centrāleiropā, bet arī citās Eiropas daļās. Tas ir viens no Ungārijas nacionālajiem ēdieniem un valsts simbols.

Vārds gulyás sākotnēji nozīmēja tikai “gans”, bet laika gaitā ēdiens kļuva par gulyáshús (“gulaša gaļa”) – tas ir gaļas ēdiens, ko gatavoja gani. Viduslaikos Centrāleiropas ungāru gans izmantoja visas iespējamās dzīvnieka daļas, kā tas bija ierasts.

Tās izcelsme meklējama jau 10. gadsimtā. Tolaik pagatavoto un aromatizēto gaļu žāvēja ar saules palīdzību un lika no aitas vēderiem ražotos maisos, lai pagatavotu maltīti, bija nepieciešams tikai ūdens. Agrākās gulaša versijās nebija iekļauta paprika, jo Eiropā to ieveda tikai 16. gadsimtā.

Šis raksts Cūkgaļas gulašzupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas marināžu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ķirbis, jeb lielākā oga pasaulē, Latvijā jau kopš seniem laikiem bijis iemīļots rudens produkts, taču mūsdienās asociācijas ar to kļuvušas vēl plašākas – diētisks produkts, biezeņzupas, Helovīna svētki u.c. Ķirbji ir bagāti ar A un C vitamīnu, ēdams ir ne tikai tā mīkstums, bet arī miza, sēklas, stīgas un ziedi. Savukārt ķirbju mizas senatnē izmantoja matu apjoma palielināšanai.

• Ir vairāk nekā 45 dažādu veidu ķirbji. Tiem ir dažādas formas, izmēri un krāsas, tostarp oranža, balta, zaļa un dzeltena.
• Ķirbji pirmo reizi tika pieradināti Centrālamerikā pirms vairāk nekā 7500 gadiem.
• Vārds “ķirbis” nāk no grieķu vārda “pepon”, kas nozīmē “liela melone”.
• Pirmo reizi ķirbjus Eiropā ieveda Kristofers Kolumbs 15. gadsimta beigās.
• Ķirbji tehniski ir augļi. Tie nāk no viņu augu ziediem, kā gurķi, tomāti un avokado.
• No rīta apēdot vienu sauju ķirbju sēklu, tiks nodrošināta pozitīva oma. Ķirbja sēklas satur daudz šķiedrvielu, kā arī organismam nepieciešamās uzturvielas.

Lai labi garšo ātri marinēts ķirbis.

Šis raksts Ātri marinēts ķirbis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas makaronu receptes meklē ŠEIT. Kas ir makaroni, lasi bloga rakstā “Makaroni jeb pasta bez piedevām”. 

Vai zināji?

Lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo un barojas jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Abas sugas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Baltijas jūras baseinā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1–3 gadus, pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1–4 gadus. Nārstot laši un taimiņi atgriežas upēs, kurās dzimuši. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60 cm.

Liela daļa šobrīd veikalos nopērkamo lašu ir audzēti Skandināvijas un Britu salu zivjaudzētavās. Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas akvakultūras saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti jūrā vai upes grīvās iegremdētos sprostos.

Makaroni. Skatoties pēc definīcijas, makaroni ir pārtikas produkts, kas izgatavots no miltu, olu un ūdens maisījuma, kas tiek veidots dažādās formās un pēc tam vārītas.

Atsaucoties uz Pastas Asociāciju, ir vairāk nekā 600 makaronu veidu un vairāk nekā 1300 nosaukumi.

Lai labi garšo makaroni ar kūpinātu lasi!

Šis raksts Makaroni ar kūpinātu lasi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.