Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT. Un izlasi rakstu “Ķirbja daudzveidība”.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo siltie salāti ar vistu un bietēm, un arī ķirbi.

Šis raksts Siltie salāti ar vistu un bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Lai labi garšo marinētas olas!

Šis raksts Marinētas olas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietēm, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo veģetārais rasols ar bietēm!

Šis raksts Veģetārais rasols ar bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības (DV).  A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Kvinoja. Taču kvinoja nav graudaugs, bet gan pie balandu dzimtas piederīgā – mums labi pazīstamo nezāļu radiniece, tāpēc to reizēm sauc arī par rīsu balandu. Citi tās radinieki ir bietes un spināti. Kvinojas dzimtene ir Andu kalni – mūsdienu Bolīvija, Čīle, Peru, Kolumbija, kas senos laikos bija inku zemes. Inki esot audzējuši kvinoju jau pirms pieciem gadu tūkstošiem. Vēsturnieki ir izpētījuši, ka jau trīs gadu tūkstošus pirms mūsu ēras bijis ap 250 kvinojas šķirņu.

Salīdzinājumā ar miežiem, kukurūzu un kviešiem kvinoja ir krietni bagātāka ar dzelzi, varu, mangānu un cinku, tajā ir arī vairāk kalcija, magnija un kālija, toties mazāk nātrija. Lai gan nātrijs organismam ir nepieciešams, vairākums cilvēku to šodien uzņem par daudz pārmērīgā sāls un sālītu produktu patēriņa dēļ. Kvinoja nesatur glutēnu, tādēļ to var lietot celiakijas slimnieki. Kvinojā ir vairāk olbaltumvielu nekā graudaugu produktos, to var uzlūkot par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu.

Lai labi garšo biešu, batātes un kvinojas salāti.

Šis raksts Biešu, batātes un kvinojas salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Bet pašu gatavotas koteltes, protams, ir gardākas. 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Melnās pupiņas pasaulē pazīstamas arī kā “Bruņurupuču pupiņas”, “Kaviāra pupiņas”.

Pastāv uzskats, ka melnās pupiņas (Phaseolus vulgaris), tāpat kā citu krāsu pupas, ir radušās Latīņamerikā un laika gaitā izplatījušās Eiropā un tālāk visā pasaulē. Tas vienmēr ir bijis vērtīgs olbaltumvielu avots, ko centrālās un Dienvidamerikas indiāņi ēduši ne tikai pusdienu un vakariņu ēdienos, bet pat brokastīs. Šajā reģionā tās tiek audzētas jau vairāk kā 700 gadu. Šobrīd melnās pupiņas ir neatņemama Dienvidamerikas, Brazīlijas, Venecuēlas, Meksikas, arī Spānijas un Karību salu ēdienkartes sastāvdaļa.

Pākšaugi satur: B grupas vitamīnus, Antioksidantus, Minerālvielas – magnijs, kalcijs, mangāns, varš, cinks, selēns. Divu veidu šķiedrvielas – nešķīstošās, kas samazina kolorektālā jeb resnās zarnas vēža attīstību, un šķīstošās šķiedrvielas, kas organismā ir ļoti svarīgas, lai normalizētu holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Pākšaugi ir nozīmīgi ikdienas veģetārajā uzturā, jo ir labs olbaltumvielu avots, alternatīva gaļai. Tomēr tie satur arī fitīnskābi, kas traucē minerālvielām pilnvērtīgi uzsūkties. Lai veicinātu dzelzs uzsūkšanos no pupām, ieteicams tās diedzēt vai pirms pagatavošanas izmērcēt.

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem.

Sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Lai labi garšo pupiņu un biešu kotletes!

Šis raksts Pupiņu un biešu kotletes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Biešu zupa, man liekas, ir viens no lētākajiem ēdieniem, jo to vāra vairākām dienām. Dārgākais elements ir gaļa, bet kaula gabali viennozīmīgi ir lētāki kā šņiņķa gabali.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Biešu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Marinētas bietes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Biešu risotto ar zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Klasiskā siļķe kažokā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.