Pēdējos gados tiek dalīti Ziemassvētki (24. -26. decembris) un Ziemas saulgrieži jeb saulstāvji (20. -22. decembris). Esošā Latvijas teritorija kristietībai tika pakļauta salīdzinoši vēlu, viena no pēdējām Eiropā, tikai 13. gadsimtā. Līdz tam mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvoja senās baltu tautas – latgaļi, zemgaļi, kurši un sēļi, un Baltijas somu tauta – lībieši, no kurām 13. -17.gs izveidojās latviešu tauta. Par spīti krustnešu un baznīcas vardarbīgajiem centieniem pakļaut latviešus kristietībai, vēl 1777. gadā mācītājs A. Hupels par latviešiem saka: „Starp tūkstošiem grūti atrast pat divus, kas no kristīgās būšanas kaut ko sajēgtu.”

Šis ir savdabīgs fenomens arī mūsdienu Eiropas kontekstā, jo mēs cauri gadsimtiem esam spējuši saglabāt dzīvas savas senās paražas, pasaules uztveri, saikni ar dabu un tradīcijas – tajā skaitā arī Ziemassvētkus un Jāņus. Protams, laikiem ejot un dzīvesveidam mainoties, daudzas ir praktiski izzudušas, piemēram, Ūsiņi, Māras vai Rudenāji. Tomēr citas tiek svinētas salīdzinoši plaši, piemēram, Ziemassvētki. Un tagad, atgriezīsimies pie nosaukuma Ziemassvētki un Saulgrieži.

Augot latviešu nacionālajai identitātei un pašapziņai, šis dalījums pēdējos gados ir ieviesies, lai diferencētu baznīcas iezīmētos un tradicionālos svētkus. Daļa cilvēku, kas nepielūdz Jēzu, un Ziemassvētkos meklē kaut ko vairāk par dāvanām, rasolu un “Viens pats mājās”, nereti nonāk līdz ziemas saulgriežiem jeb Ziemassvētkiem. Vārds Ziemassvētki mums ir apzīmējis gada īsāko dienu un garāko nakti, neatkarīgi no reliģiskās, politiskās vai ideoloģiskās varas. Daudzu gadsimtu garumā.

9 Ziemassvētku ēdiena receptes

Pagatavo šos 9 lieliskos ēdienus un tavs Ziemassvētku galds būs gatavs! 

1. Cūkas šņukurs / Pīles cepetis
   Cūkgaļa, lai neaptrūktos laime. Putnu gaļa, lai gūtu labus panākumus.
2. Pelēkie zirņi
   Zirņiem un pupām, lai nebūtu jāraud.
3. Cepti kartupeļi
   Kopš laikiem, kad hercogs Jēkabs uz Latviju atveda kartupeļus, latvieši ziemas saulgriežos iemīļojuši arī mieloties ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. Pirms tam latvieši cūkas šņukuru ēda ar grūbām.
4. Štovēti kāposti
   Štovēti kāposti, lai pietiktu spēka.
5. Rasols
6. Ātrie biešu salāti
   Bietēm un burkāniem, lai turētos veselība.
7. Speķa pīrādziņi
   Pīrāgiem, lai mūs vienmēr sagaida jauni pārsteigumi.
8. Piparkūkas
   Piparkūkām, lai netrūkst mīlestības.
9. Ābolu kūka
   Apaļas formas desertam, lai mums apkārt būtu daudz saules.

Vēl vairāk Ziemassvētku ēdienu receptes meklē ŠEIT.

Kā klāt galdu un ticējumi, kam obligāti jābūt uz svētku galda, lasi ŠEIT.

“Lej, saulīte, zelta lietu
Ziemassvētku vakarā!
Lai pietika gaišu domu
Visu gadu staigājot.”

Šis raksts 9 Ziemassvētku ēdiena receptes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Arī gada īsākajai dienai un garākajai naktij jeb Ziemassvētkiem vai ziemas saulgriežiem ir savas tradīcijas. Par latviešu raksturīgākajām tradīcijām tiek uzskatītas – pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, iešana budēļos, ķekātās jeb čigānos, bluķa vilkšana, zīlēšana un dāvanu dāvināšana.

“Ak tu lielu brīnumiņu,
Pilni galdi piekravāti:
Cūkas kājas, šņukurītis,
Bieza putra vidiņā.”

Ko senie latvieši lika galdā Ziemassvētku vakarā

Senajiem latviešiem ziemas saulgrieži bija zemkopju ieražu svētki, kuri saistījās ar gaismas atgriešanos un ražas novākšanas visu lielo darbu padarīšanas svētkiem. Tāpēc uz galda lika visu, kas izaudzēts un sabērts klētīs. Ja šobrīd Ziemassvētku laiks, mums saistās ar mieru, klusumu un ģimenes svētkiem, senlatviešiem tas bija līksmības pilns laiks.

Ziemassvētkus senie latvieši svinēja trīs dienas – no 24. decembra līdz 26. decembrim. 24. decembra vakars bija ķūķa vakars, kad galdā goda vietā tika likta īpaša graudu biezputra, saukta par ķūķi jeb koču. Graudu ēdieni simbolizēja dzīvības procesu, nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem, kuru garu labvēlību šādā veidā svinētāji mēģināja iemantot.

Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā

• Zirņiem un pupām, lai nebūtu jāraud.
• Pīrāgiem, lai mūs vienmēr sagaida jauni pārsteigumi
• Bietēm un burkāniem, lai turētos veselība.
• Piparkūkām, lai netrūkst mīlestības.
• Apaļas formas mīklas cepumiem, lai mums apkārt būtu daudz saules.
• Stovēti kāposti, lai pietiktu spēka.
• Putnu gaļa, lai gūtu labus panākumus.
• Zivis, lai vienmēr nauda turētos maciņos.
• Cūkgaļa, lai neaptrūktos laime.
• Maizei, lai tās nākamgad nepietrūktos. 

Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā – ēdiena priekšnoteikumi

• Zirņiem jābūt pelēkiem.
• Pīrāgiem jābūt ar speķi. 
• Vispiemērotākā cūkgaļa – cūkas šņukurs.
• Tīrot zivis, jāatceras, ka to zvīņas nav jāmet ārā, bet gan jāliek maciņos, lai nākamajā gadā neaptrūktos nauda. 
• Burkānus neēd svaigus, bet gan sautētus. 
• No vistas vai gaiļa jāgatavo cepetis.

Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā turpinājums

• Vienu galvenajiem Ziemassvētku ēdieniem – Koča. Koča – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārīta biezputra, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvu, klāt pievienojot zirņus un pupas. 
• Tāpat uz galda tika likta arī putraimdesa. 
• No dzērieniem medalus. kvass, rūgušpiens vai paniņas.
• Ja nav bietes, tad to vietā var pasniegt sautētus kāļus. 
• Būtu vēlams pagatavot arī kādus ķirbju ēdienus. 
• Kopš laikiem, kad hercogs Jēkabs uz Latviju atveda kartupeļus, latvieši ziemas saulgriežos iemīļojuši arī mieloties ar krāsnī ceptiem kartupeļiem..
• Kā saldo ēdienu var pasniegt maizi ar ievārījumu, maizes biguzi (rupjmaizes deserts ar dzērveņu sulu un medu) un apaļus raušus. 
• Obligāti uz galda jābūt maizei, sālim un ugunim, kas sola svētību nākamajam gadam. 
• Galdu nedrīkst novākt visu Ziemassvētku nakti, lai nākamo gadu dzīvotu pārticībā.

Ziemassvētku ēdienu receptes meklē Šeit

Priecīgus svētkus!

Šis raksts Kam jābūt galdā Ziemassvētku vakarā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.