Citas pastētu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pastēte, šo terminu datē ar 12. gadsimtu. Pirmajā vārdnīcā tā sākotnējā nozīme ir “kulinārijas izstrādājums, kas sastāv no maltas gaļas vai zivs, kas ietīta mīklā un cepta cepeškrāsnī”. OED definīcija ir “pīrāgs vai mīklas izstrādājums, kas parasti pildīts ar smalki maltu gaļu, zivi, dārzeņiem utt.” Franču vārdi pâte (kūka) un pâté abi ir atvasināti no latīņu valodas vārda pasta, kas nozīmē pasta vai mīkla (tāpat kā angļu vārds “pastry”). Līdz 19. gadsimtam mīklas apvalks bieži vien tika izmests. Saskaņā ar Larousse Gastronomique, ja ir mīklas apvalks, ēdiens ir pâté en croute, un, ja tā nav un maisījums tiek gatavots traukā (ko sauc par terrine), tas ir pâté en terrine, bieži saīsināti terrine vai pâté, termini, ko lieto kā sinonīmus gan franču, gan angļu valodā. Kotlete ir līdzīgs ēdiens, un tās nosaukums cēlies no 19. gadsimta angļu valodas franču vārda pâté sagrozījuma.

Pastēte bija pazīstama romiešiem, kuri to parasti gatavoja no cūkgaļas, lai gan citas galvenās sastāvdaļas varēja ietvert marinētas un garšvielās pievienotas putnu mēles. Viduslaikos bija daudz konditorejas izstrādājumu recepšu (gaļa — cūkgaļa, mājputni, medījums vai zivis — gatavotas mīklā).

Lai labi garšo vistas aknas pastēte!

Šis raksts Vistas aknas pastēte pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja izcelsme meklējama Itālijā viduslaikos. Vecākā zināmā rakstiskā atsauce uz lazanju ir atrodama 1282. gadā Boloņas notāra pārrakstītā balādē “Pur bii del vin, comadre, e no lo temperare” (“Dzer tikai vīnu, mana sieviete, un neatšķaidi to”), kas ir daļa no Memoriali Bolognesi (burtiski: “Boloņas piemiņas dienas”).

Senajā Romā bija ēdiens, kas līdzīgs tradicionālajai lazanjai, ko sauca par lasana vai lasanum (latīņu valodā ‘trauks’ vai ‘katls’). Aprakstīts Marka Gavija Apīcija grāmatā De re coquinaria, taču vārdam varētu būt senāka izcelsme. Pirmā teorija ir tāda, ka lazanja cēlusies no grieķu valodas vārda λάγανον (laganon), kas ir plakana makaronu mīklas plāksne, sagriezta strēmelēs. Vārds λαγάνα (lagana) joprojām tiek lietots grieķu valodā, lai apzīmētu plakanu, plānu neraudzētu maizi, kas cepta Tīrās pirmdienas svētkiem.

Nacionālā lazanjas diena ir 29. jūlijā.  Nacionālajā lazanjas dienā mēs svinam to, ka pirmo reizi parādījās viduslaikos Itālijā un pēc tam izplatījās visā pasaulē, 19. gadsimtā nonākot Amerikā.

Daži jautri un interesanti fakti par lazanju:

• Dziesmu ar nosaukumu “Lasagna” ierakstīja muzikālais komiķis Alfrēds Metjū “Weird Al” Jankovičs. Tā ir slavenās dziesmas “La Bamba” parodija.
• Agrākā zināmā lazanjas recepte ir datēta ar 13. gadsimtu. Interesanti, ka tomāti tolaik eiropiešiem nebija zināmi, līdz ar to,  tos nevarēja iekļaut receptē.
• Dārgāko lazanju pasaulē atradīsiet Mirage Lasvegasā. Šī šķēle jums izmaksās 100 dolārus, bet tā ir pārklāta ar 23 karātu zelta pārslām, un uz galda ir noskūtas Baltā dimanta trifeles! Pati lazanja ir gatavota ar Jobe Bolognese sieru, Bufalo mocarellu, 24 mēnešus izturētu Parmigiano-Reggiano sieru, Prosciutto di Parma sieru, baravikām, Ibērijas šķiņķi un, protams, makaronu kārtām. Izmantotā mērce ir Alfredo mērce, kas ir piesūcināta ar foie gras un ir ēdiena virskārta.
• Lielākā lazanja pasaulē tika radīta Polijā, ko izveidoja Magillo restorāns un Macro lielveikals. Tā svēra 4865 kg.

Lai labi garšo gandrīz klasiska Lazanja!

Šis raksts Gandrīz klasiska Lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT

Vai zināji?

Kā izrādās, kotlete ir franču virtuves ēdiens, ko parasti cep no maltas vai kapātas gaļas, zivīm un dārzeņiem. Sākotnēji tika pasniegtas ar kauliņu gaļas gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā. Kad izgudroja nazi un dakšiņu, kotletes ieguva mūsdienu izskatu.

Carienes Elizabetes Petrovnas laikā jaunie pavāri no Krievijas Impērijas tika sūtīti uz Franciju apgūt franču pavārmākslu. Vairākas receptes no Francijas tika atvestas uz Krievijas Impēriju, kur vēlāk radās Kijevas kotletes, Požarska kotletes un citi kotletes atvasinājumi.

Vistas filejas ir labs liesu olbaltumvielu avots, kas ir svarīgs muskuļu atjaunošanai un vispārējai veselībai. Tās satur maz tauku, īpaši bez ādas, un nodrošina vitamīnus un minerālvielas, piemēram, B vitamīnus, fosforu un selēnu.

Lai labi garšo vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti.

Šis raksts Vistas filejas kotletes ar sēņu cepurīti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Mango ir kešju riekstu dzimtas pārstāvis un viens no svarīgākajiem un visplašāk kultivētajiem augļiem tropiskajā pasaulē. Mango koks tiek uzskatīts par Dienvidāzijas, īpaši Mjanmas un Asamas štata Indijā, vietēju augu, un ir izveidotas daudzas tā šķirnes. Mango ir bagātīgs A, C un D vitamīnu avots.

Mango ir nesaraujami saistīts ar Indijas folkloru un reliģiskajām ceremonijām. Pats Budam tika uzdāvināts mango birzs, lai viņš varētu atrast mieru tās pateicīgajā ēnā. Nosaukums “mango”, ar kuru šis auglis ir pazīstams angliski un spāniski runājošajās valstīs, visticamāk, ir atvasināts no malajamu mannas, ko portugāļi pārņēma kā mangu. 1498. gadā ieradās Keralā garšvielu tirdzniecības nolūkā. Iespējams, sēklu transportēšanas grūtību dēļ (tās saglabā dīgtspēju tikai īsu laiku) koks Rietumu puslodē netika ievests līdz aptuveni 1700. gadam, kad tas tika iestādīts Brazīlijā; Rietumindiju tas sasniedza ap 1740. gadu.

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Populāri ēdieni ar kariju: rīsi, dārzeņu ragu, vistas salāti, liellopu gaļas fileja, frikadeles, maltā gaļa, makaroni ar vistas gaļu.

Lai labi garšo burkānu mango karijs ar vistas fileju!

Šis raksts Burkānu mango karijs ar vistas fileju pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Apelsīns ir saldā apelsīnkoka auglis. Saldais apelsīns ir pasaulē visvairāk audzētais auglis, kas aug kokos. Apelsīnkoki parasti ir 9—10 metrus augsti, bet dažreiz tie var sasniegt pat 15 metru augstumu. Apelsīni zied ar baltiem ziediem, kuriem parasti ir piecas ziedlapiņas. Ziedu smarža ir ļoti salda, tas piesaista daudz bišu. Apelsīnkoki ir mūžzaļi.

Saldo apelsīnu kokus no Ķīnas atveda uz Itāliju, Spāniju un Portugāli 15. gadsimtā. Pirms tam Itālijā tika audzēti tikai skābo apelsīnu koki. No Eiropas apelsīnu koki tika pārvesti uz ASV, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur apelsīnus sāka audzēt pārdošanai.

Apelsīnu sula satur B8 vitamīnu, kas nepieciešams normālai sirds muskuļa un galvas smadzeņu audu darbībai. Tas regulē organismā tauku apmaiņas procesu, pazemina holesterīna līmeni asinīs, samazina asinsvadu spazmas, normalizē zarnu trakta peristaltiku, veicina šlaku izvadīšanu no organisma. Sulai piemīt arī baktericīda iedarbība. Tā veicina (lietojot ārīgi) inficētu brūču un hronisku čūlu sadzīšanu.

Apelsīnu miza satur 1,2-2% ēterisko eļļu. Enerģētiskā vērtība ir 100 g – 38 kkal. No minerālvielām satur kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, nātriju. Apelsīni – vērtīgs C, B1 un P vitamīna avots. Tāpēc to lietošana uzturā mazina organisma vitamīnu deficītu. Mizā vitamīnu ir pat vairāk nekā mīkstumā. Apelsīni labvēlīgi ietekmē gremošanu, mazina pūšanas procesu zarnās. Apelsīnu šķiedrvielas un pektīnvielas veicina holesterīna un kaitīgu vielmaiņas pārpalikumu izvadīšanu no organisma, kas sevišķi svarīgi vecākiem cilvēkiem aterosklerozes novēršanai. Lielais skābes saturs nav vēlams kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas slimniekiem. Apelsīnos ir fitoncīdi, kas iznīcina vai vājina kaitīgu mikrobu darbību organismā.

Lai labi garšo vistas filejas laiviņas ar apelsīna šķēlītēm!

Šis raksts Vistas filejas laiviņas ar apelsīna šķēlītēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērces meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Gulašs ir gaļas un dārzeņu zupa vai sautējums, kas garšots ar papriku un citām garšvielām. Gulašs, kura izcelsme ir Ungārijā, ir izplatīta maltīte, ko galvenokārt ēd Centrāleiropā, bet arī citās Eiropas daļās. Tas ir viens no Ungārijas nacionālajiem ēdieniem un valsts simbols.

Nosaukums cēlies no ungāru valodas gulyás. Vārds gulya ungāru valodā nozīmē ‘liellopu ganāmpulks’, un gulyás nozīmē ‘lopu gans’ vai ‘kovbojs’.

Vārds gulyás sākotnēji nozīmēja tikai “lopu gans”, bet laika gaitā ēdiens kļuva par gulyáshús (“gulaša gaļa”) – tas ir, gaļas ēdiens, ko gatavoja gani. Viduslaikos Centrāleiropas ungāru gans izmantoja visas iespējamās dzīvnieka daļas, kā tas bija ierasts. Tā kā gaļas bija maz, zupas pagatavošanai bieži izmantoja gandrīz visu dzīvnieku.

Tās pirmsākumi meklējami jau 10. gadsimtā līdz sautējumiem, ko ēda ungāru gani. Tolaik pagatavoto un aromatizēto gaļu žāvēja ar saules palīdzību un lika no aitas vēderiem ražotos maisos, lai pagatavotu maltīti, bija nepieciešams tikai ūdens.Agrākās gulaša versijās nebija iekļauta paprika, jo Eiropā to ieveda tikai 16. gadsimtā.

Mūsdienās gulyás attiecas gan uz ganiem, gan uz zupu vai sautējumu. No viduslaikiem līdz pat 19. gadsimtam Puszta bija mājvieta milzīgiem liellopu ganāmpulkiem. Desmitiem tūkstošu viņus aizdzina uz Eiropas lielākajiem liellopu tirgiem Morāvijā, Vīnē, Nirnbergā un Venēcijā. Gani parūpējās, lai pa ceļam vienmēr būtu kādi liellopi, kas bija jānokauj, un no kuru gaļas viņi sagādāja gulyashús.

Lai labi garšo cūkgaļas gulaša mērce!

Šis raksts Cūkgaļas gulaša mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT. 

Vai zināji?

Par gardo latviešu karbonādi, ir atrodamas liecības, 1935. gadā, žurnālu rakstots. Piemēram, atrodami raksti par Latvijas futbolistu piedzīvojumiem Francijā 1935. gadā. Lai cik gardi nebija franču ēdieni, puiši ļoti ilgojās pēc Rīgas karbonādēm. Sporta Pasaule, Nr. 204 (07.11.1935) / Nikolajs Seglenieks / “Lūdzu, sagatavojiet 40 karbonādes!”.

Kā jauns atklājums aprakstīta gaļas noturēšana vēsumā, lai uzlabotu tās struktūru. (“Rīts”, Nr. 102 (13.04.1939) / Būs tikai mīkstas karbonādes / Londonā, 12. aprīlī.). Austrālijas bekona rūpnieki Krēgers un Co patentējuši kādu jaunizgudrojumu karbonādes kvalitātes uzlabošanai. Viņi karbonādei domāto gaļu pirms pārdošanas veikalos ievieto īpašās saldētavās, kurās sabiezināts, mitrs gaiss. Gaļa tiek pakārta zarnu diegos un lielā mitrumā paliek šādā stāvoklī veselu nedēļu. Gaļai karājoties, satrūkstot cietās cīpslas un turpmāk nevienam karbonādes ēdājam vairs nevajadzēšot sūdzēties, ka tā iznākusi cieta.

Padomju laikos karbonādes vērtība tikai palielinājās – labu, svaigu gaļu dabūt bija tikpat kā neiespējami. Presē atrodami divu veidu raksti – vienus caurstrāvo utopisks optimisms, mēģinot padomju cilvēkos iedvest pārliecību, ka, neraugoties uz reālo situāciju tukšajos veikalos, pie mums viss ir vislabāk. Piemēram, Alūksnē atver jaunu kulinārijas veikalu, kas atrisinās visas saimnieču ikdienas rūpes. Citos laikrakstos atrodama arī skarba kritika par nekvalitatīviem produktiem un pakalpojumiem.

Interesanta vēstures liecība arī no 1961. gada 11. novembra, Padomju Jaunatne. Tautas saimniecības padomes ēdnīcā Rīgā, Smilšu ielā 1, nu jau kādu pusgadu ēdnīcas apmeklētājiem nedod nažus, kas tik nepieciešami, piemēram, karbonādes sagriešanai. Varbūt ēdnīcas vadība domā, ka karbonādes gabalu ēdnīcas apmeklētājiem, līdzīgi mežoņiem, vajadzētu ņemt pirkstos un sagriezt ar zobiem? (Lūk, nažus viesi pievāc, bet rūpnīcas tos neražo, lai nozagtos atvietotu. Ref.).

Nebiju agrāk tā nemaz aizdomājusies, ka arī karbonādi varētu dēvēt par vienu no latviešu nacionālajiem ēdieniem. 

Lai labi garšo šī, cūkgaļas karbonāde ar “cepurīti”, versija!

Šis raksts Cūkgaļas karbonāde ar “cepurīti” pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēta plātsmaize no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika pagatavota no maizes miltiem un tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi Nahuatl runātāji sauca tortillas tlaxcalli. Pirmo reizi pirms kolonizācijas pagatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji, tortiljas ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir pazīstamas jau no 500. gada p.m.ē.

Vārds tortilla ir atvasināts no spāņu vārda torta, kas nozīmē “kūka”, plus deminutīvs -illa; kā rezultātā šis vārds spāņu valodā nozīmē “maza kūka”.

Eiropieši ieviesa kviešus un to audzēšanu Amerikas kontinentā, un tie joprojām ir kviešu miltu tortilju avots. Kviešu miltu tortiljas radās Meksikas ziemeļu reģionā.

..

Kādu iemeslu dēļ tortilja ir populāra izvēle cilvēkiem, kuri cenšas uzstādīt pārtikas produktu pasaules rekordus.

Saskaņā ar Ginesa teikto, pasaulē garākā tortilja tika pagatavota Lapasā, Meksikā 2010. gadā, un tās garums bija 1,49 jūdzes! Pēc tam to izmantoja, lai izveidotu pasaulē lielāko burito, kas svēra vairāk nekā 12 000 mārciņu.

Tikmēr “garākā tortilju torņa” rekords tika uzstādīts 2020. gadā, kad Anhels Zajass izveidoja tortilju kaudzi, kuras augstums bija 32,1 collu. Un 2020. gadā Olivers Mailss pārspēja tortiljas mešanas rekordu, metot vienu tortilju vairāk nekā 90 pēdu augstumā! Pastāv iespēja, ka vēl ir vēl vairāk rekordu, kas saistīti ar tortiljām.

Lai labi garšo pildītā tortilla cepeškrāsnī! 

Šis raksts Pildītā tortilla cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot rīsus, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lai izvārītu ideālus, irdenus rīsus, var izmantot divus vienkāršus paņēmienus. Tie tevi nepievils nekad, rīsi vienmēr būs perfekti.

Mērīšanas paņēmiens. Lai izvārītu rīsus 3 – 4 porcijām, ņem 250 ml krūzi un ieber tajā, piemēram, gargraudu rīsus. Ber rīsus katlā un tajā pašā krūzē iepilda aukstu ūdeni, pārlej rīsiem. Šādas ūdens krūzes būs vajadzīgas divas. Pievieno šķipsnu sāls, nosedz cieši ar vāku un uz lielas uguns ļauj ūdenim uzvārīties, nogriež minimālu karstumu un vāra 12 – 15 minūtes. Noņem katliņu no uguns. Ja viss ūdens sasūcies rīsos, vārīšana ir pabeigta. Ar dakšiņu visu izcilā un samaisa, rīsi gatavi. Tik vienkārši. Šādi vārīti rīsi būs irdeni, viegli, ar riekstainu garšu. Nevainojami! Tiem var pievienot nedaudz sviestu vai olīveļļu un nedaudz citrona sulu.

Ja vēlies, lai rīsi lēnām sasniedz gatavības pakāpi, kamēr gatavojas pārējais ēdiens, tad vāri rīsus uz uguns tikai 5 minūtes. Necilājot vāku, noņem no uguns un iepako segās un spilvenos. Kad pienāk laiks likt rīsus galdā, iztin katliņu no segām, rīsi būs gatavi un nevainojami.

…

Tvaika paņēmiens. Ielej katlā jebkādu daudzumu auksta ūdens (pietiekami daudz, lai bagātīgi nosegtu rīsus), ieber rīsus, pievieno šķipsnu sāls. Strauji uzvāra ūdeni un turpina uz vidējas uguns vārīt 8 minūtes. Sietā kāš rīsus, vienlaicīgi katliņā uzķerot nedaudz karstā ūdens, kas iztek no rīsiem. Pietiks ar apmēram 2 cm karstā ūdens. Uzliek sietu ar rīsiem uz tvaikojošā ūdens un apsedz ar divām kārtām folijas. Katliņu liek uz minimāla karstuma, lai uzturētu tvaikojošā ūdens karstumu. Ļauj rīsiem šādi gulēt uz tvaikiem apmēram 5 – 10 minūtes. Rīsi gatavi! Šādi vārīti rīsi ir nevainojami irdeni, viegli kā spalviņas. Pēdējo piecu minūšu laikā stērķeles ūdens būs notecējis, bet tvaiki nogatavinājuši rīsus līdz pilnībai.

Aromatizēti rīsi. Neatkarīgi no tā, kurš rīsu vārīšanas paņēmiens tiek izmantots, rīsus var aromatizēt, ūdenim pievienojot dažādas garšvielas. Piedāvājam trīs dažādas smaržas un garšas buķetes. Pēc tam, kad ūdens ir uzvārījies, tam pievieno šķipsnu safrāna, nosedz cieši ar vāku un vāra gatavus. Šādi vārīti rīsi būs skaistā, dzeltenā krāsā un nevainojami saderēs ar gaļu un zivīm.

Rīsus var aromatizēt arī ar citronu. Pierīvē pie ūdens citrona miziņu, iespiež nedaudz citrona sulu, uzliek vāku un vāra rīsus gatavus. Šādi rīsi perfekti saderēs ar zivju un jūras velšu ēdieniem.

Austrumnieciskai buķetei, gatavojot indiešu ēdienus, ūdeni var aromatizēt, izmantojot krustnagliņas, kanēļa mizu un kurkumu. Šīs garšvielas var sajaukt jebkādās attiecībās. Piemēram, ņem 10 krustnagliņas, vienu kanēļa mizas standziņu un vienu tējkaroti kurkumas. Visu dara tāpat kā iepriekš, garšvielas pievieno, kad ūdens vārās, nosedz cieši ar vāku un vāra rīsus gatavus.
Lai labi garšo rīsi ar vistu, kabaci un vārītām olām!

Šis raksts Rīsi ar vistu, kabaci un vārītām olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.