Citas rabarberu receptes skaties ŠEIT. Un, kas ir rabarberis, ko tas sniedz mūsu veselībai, lasi ŠEIT.

Vai zināji?

Fakti par rabarberiem:

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
• Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir  ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
• Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
• Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
• Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
• Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
• Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
• Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.

Šis raksts Vecmāmiņas rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kūkas receptes meklē ŠEIT

Vai zināji?

Piecu sastāvdaļu siera kūka no La Viña Sansevastjanā, Spānijā. Iekarojusi pavārus un ēdājus visā pasaulē ar nosaukumu Basku siera kūka.

Restorāns “La Viña” durvis vēra 1959. gadā. Dibināja Eladio Rivera, viņa brālis Antonio un viņu sievas Karmena Himeness un Konči Ernaesa. Eladio dēls Santi sāka strādāt bārā jau no mazotnes. Būdams kaislīgs, pašmācības ceļā apguvis pavāra dotības.

Siera kūka nebija tradicionāls basku ēdiens. Taču tas bija 20. gs. astoņdesmito gadu beigās, Santi bija pilns ideju no kursiem, ko viņš bija apmeklējis Parīzē. Krēmsiers un citi “moderni” pārtikas produkti Spānijā pirmo reizi nonāca, kad tā atvērās globālajai ekonomikai, un Santi mīlēja eksperimentēt.

Siera kūka tika pasniegta gadiem ilgi, taču tikai tad, kad 2000. gados sāka izplatīties pintxo tūres, ārzemnieki masveidā sāka atklāt La Viña siera kūku, kas rotā restorāna plauktus. Instagram un Tripadvisor ir vēl vairāk veicinājuši tās atpazīstamību, un Santi pat ir kopīgojis recepti tiešsaistē — šeit nav nekādu komercnoslēpumu.

“Basku pavāri izstrādāja basku virtuves statūtus. Viens no tiem ir tāds, ka virtuve ir jānodod plašai sabiedrībai, lai visi to varētu baudīt,”. “Es dzīvoju pēc šī likuma. Vienmēr ir 15%, ko nevar iemācīt — nevis tāpēc, ka negribas, bet gan tāpēc, ka tas ir deserta gatavotāja rokās.”

Lai labi garšo Basku siera kūka Latvijas svētkiem!

Šis raksts Basku siera kūka Latvijas svētkiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citus desertus meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīniešu kokosriekstu pudiņš vai Honkongas kokosriekstu pudiņš (Dim sum), kas ķīniešu valodā pazīstams kā 椰汁糕, būtībā ir ķīniešu kokosriekstu želeja, kas pagatavota, izmantojot želatīnu un sajaukta ar kokosriekstu pienu un cukuru. Lai gan Honkongas stila kokosriekstu pudiņš var šķist vienkāršots tā minimālo pamatsastāvdaļu dēļ, ķīniešu kokosriekstu piena deserts patiesībā ir diezgan garšīgs, tāpēc tas ir populārs produkts daudzos dim sum restorānos.

Tagad ne tikai ķīniešu kokosriekstu želejas atrašanai tējas laikā, bet arī tās radiniekus, pasaulslaveno ķīniešu mango pudiņu un mandeļu pudiņu. Mango un mandeļu pudiņš bieži tiek pasniegts ar iebiezināto pienu, kas uzliets virsū, padarot to vēl krēmīgāku.

Dim sum ir daļa no ķīniešu uzkodu tradīcijām, kas cēlušās no Songu dinastijas (960.–1279.), kad karaliskie pavāri radīja dažādus ēdienus, piemēram, malto fazānu, cīruļa mēli un desertus, kas gatavoti no tvaicēta piena un pupiņu pastas. Guandžou desmitajā gadsimtā pieauga komerciālo ceļojumu skaits. Tolaik ceļotāji bieži apmeklēja tējnīcas, kur maltītes ieturēja nelielās porcijās ar tēju, ko sauca par “yum cha” vai “tējas” maltītēm. Yum cha ietver divus saistītus jēdzienus. Pirmais, 一盅兩件, burtiski tulko kā “viena kauss, divi gabali”. Tas attiecas uz ieradumu pasniegt tējnīcas klientiem divus smalki pagatavotus ēdienus, sāļus vai saldus, lai papildinātu viņu tēju. Otrais, 點心, kas nozīmē dim sum, burtiski tulko kā “pieskarties sirdij” (t.i., sirdij aizkustinošs). Šis ir termins, ko izmanto, lai apzīmētu mazos pārtikas produktus, kas pievienoti tējas dzeršanai.

Lai labi garšo četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš!

Šis raksts Četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

No rabarbera parasti gatavo plācmaizes, tāpēc šī kūka noteikti būs kaut kas neierasts. Recepti ieraudzīgu internetā, likās, wow, šis ir jāpamēģina. Tā ar darīju, nedaudz, nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un kūka izdevās lieliski!

Citas receptes, ko pagatavot no rabarberiem, meklē ŠEIT. Vairāk ar rabarberu vari iepazīties bloga rakstā: “Rabarbers dārzenis ar lielām lapām”.

Vai zināji?

Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

..

Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.

Rabarberi ir daudzgadīgi un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs visas lietas!

Lai labi garšo rabarbera vārītā krēma kūka!

Šis raksts Rabarbera vārītā krēma kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Zemenes ir pieskaitāmas pie ogām, kas satur vislielāko daudzumu vērtīgu uzturvielu. Tās ir lielisks šķiedrvielu avots, satur maz kaloriju un tajās ir salīdzinoši neliels cukura daudzums. Nozīmīgākais ieguvums veselībai ir lielais antioksidantu daudzums. 

Zemenes ir dažādu antioksidantu avots, tai skaitā luteolīns, galskābe, flavonīdi, kvercetrīns u.c. Zemenes satur divus vitamīnus, kas organismā darbojās kā spēcīgi antioksidanti – A vitamīns (beta karotīna veidā) un C vitamīns (askorbīnskābes veidā). Abi darbojas organisma aizsardzības pirmajā līnijā, lai samazinātu brīvo radikāļu izraisītus šūnu bojājumus. 

Ēdiet zemenes! Tās palīdz muskuļiem, smadzenēm, sirdij, pazemina asinsspiedienu, aizkavē artrīta un vēža attīstību un uzlabo uztveres procesus.

100 gramos zemeņu ir tikai 33 kalorijas. Zemenes sastāv no 91% ūdens, 7,7% ogļhidrātu, 0,3% tauku un 0,7% proteīnu.

Ja domājat, ka augļi ir tikai sarkani, nav tiesa. Sastopamas dzeltenas, zilas, baltas, melnas un pat violetas zemenes. Dažas no tām ir ābola lielumā. Smagāko zemeni – 250 g – ievāca 2015. gada 28. janvārī Fukuokā, Japānā.

Romieši zemenes cienīja ne tikai to labo garšas īpašību dēļ. Viņi ticēja, ka ogas ārstē melanholiju, drudzi, sliktu elpu, hroniskus ģīboņus, kā arī liesas un aknu kaites.

Zemenēm piedēvē afrodīzija īpašības. Francijā jaunlaulātajiem brokastīs pasniedz zemeņu zupu.

Zviedrijā zemenes tradicionāli pasniedz vasaras saulgriežu galdā. Grieķijā augļus parasti pārkaisa ar cukuru, tad iemērc grieķu brendijā Metaxa un pasniedz kā desertu. Zemenes putukrējumā ir neiztrūkstoša Vimbldonas tenisa turnīra ēdienkartes daļa. Itālijā viena no populārākajām saldējuma (gelato) garšām ir tieši zemeņu.

Lai labi garšo gaisīgā zemeņu plātsmaize!

Šis raksts Gaisīgā zemeņu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ja ir kāds deserts, ko es ar prieku atceros no savas bērnības.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tātad, kas ir peldošās salas deserts? Patiesībā tas ir klasisks franču deserts. Nosaukums cēlies no tā līdzības ar “peldošu salu”, kad jūs uzliekat vārītu olu uz krēmveida olu krēma (pazīstams arī kā creme anglaise). To sauc arī franču “valodā oeufs à la neige”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “sniega olas”. Ungārijā un Rumānijā to sauc par “putnu pienu”. 

Neskatoties uz to izsmalcināto un smalko izskatu, diezgan vienkārši pagatavot. Tomēr tas prasa pacietību un precizitāti. Ja vēlaties nevainojamu rezultātu, ir ļoti svarīgi ievērot recepti tieši tā, kā rakstīts.

Lai labi garšo peldošās salas!

Šis raksts Peldošās salas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Raffaello ir sfēriska kokosriekstu-mandeļu trifele, ko itāļu ražotājs Ferrero laida tirgū 1990. gadā. Tā sastāv no sfēriskas vafeles, kas pildīta ar baltu piena krēmu un baltām blanšētām mandelēm. Pēc tam to ieskauj kokosriekstu slānis.

Ar mantojumu, kura izcelsme ir “Pasticceria Italiana” (“itāļu konditorejas izstrādājumu gatavošana”) tradicionālajā un radošajā pasaulē, Ferrero bija apņēmības pilns ienest itāļu konditorejas izstrādājumu jeb “pasticcini” baudījumu mājās visā pasaulē.

Slavenā itāļu konditorejas izstrādājumu gatavošanas izcilība tika apvienota ar Ferrero zināšanām: dabas dāvanu uzlabošana un saglabāšana konditorejas izstrādājumos. un tā radās jauns radījums: kraukšķīgas baltas mandeles gardā krējuma pildījumā, kas viss ir ielikts kraukšķīgā vafeļu čaulā, kas pārklāta ar smalkām kokosriekstu skaidiņām.

Šis saldums kļuva pazīstams kā “Confetteria Raffaello”. Vārds “Confetteria”, kas jau no paša sākuma ir savienots pārī ar vārdu Raffaello, ir veltījums Ferrero DNS: augstākās kvalitātes konditorejas izstrādājumu meistariem.

Tiramisu. Tiramisu tika izgudrots 1960. gadu beigās vai 1970. gadu sākumā, bet kur un kad tieši, nav skaidrs. Daži uzskata, ka recepte tika veidota pēc sbatudīna, vienkāršāka deserta, kas pagatavots no olu dzeltenumiem un cukura. Citi apgalvo, ka tas cēlies no cita ēdiena, dolce Torino.

Tiramisu recepte nav atrodama pavārgrāmatās pirms pagājušā gadsimta 60. Gadiem. Tas ir minēts 1978. gadā publicētajā Sydney Morning Herald restorāna slejā. Pirmo reizi parādījās itāļu vārdnīcā 1980. gadā, bet angļu valodā — 1982. Gadā. Un 1983. gada pavārgrāmatā, kas veltīta Veneto ēdiena gatavošanai.

Tiramisu ir itāļu deserts, kas gatavots no kafijā iemērktiem dāmu pirkstiņiem (savoiardi), kas pārklāts ar saputotu olu, cukura un maskarpones maisījumu un aromatizēts ar kakao. Recepte ir pielāgota daudzu veidu kūkām un citiem desertiem.

Lai labi garšo raffaello un zemeņu tiramisu!

Šis raksts Raffaello un zemeņu tiramisu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl var pagatavot no āboliem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tas ir populārs kandidāts bēdīgi slavenajam aizliegtajam auglim no Ēdenes dārza, un tas ir iekļauts grieķu mitoloģijā. Krītošs ābols iedvesmoja sera Īzaka Ņūtona gravitācijas teoriju 1666. gadā. Augļi ir iedvesmojuši praktiskus padomus, tostarp: “Apēdiet ābolu, ejot gulēt, un jūs neļausiet ārstam nopelnīt maizi”, vecs velsiešu sakāmvārds. Kas vēlāk tika pārveidots uz: “Ābols dienā attur ārstu.”

Visā pasaulē apgrozībā ir vairāk nekā 7500 zināmu ābolu šķirņu, no kurām 100 komerciāli audzētas ASV. Tomēr tā ir tikai daļa no tūkstošiem šķirņu, kas tika reģistrētas tikai nedaudz vairāk nekā pirms simts gadiem.

Interesanti fakti par āboliem:

• Ir zināms, ka ābols ir iekļuvis neolīta un bronzas laikmeta apmetņu uzturā pie Šveices ezeriem. Pamatojoties uz 1800. gados atklātajām karbonizētajām atliekām, ka tās tika žāvētas, domājams, ka tās ir paredzētas lietošanai ziemā.
• Pirmo reizi auglis tika minēts Rietumu kanonā ap 800. gadu p.m.ē. Homēra episkajā poēmā “Odiseja”.
• Kad 1066. gadā normāņi iebruka Anglijā, viņi no Francijas atveda vairāku šķirņu sēklas, kā arī mīlestību pret “cieto” alkoholisko sidru.
• Džonijs Eplsīds jeb Džons Čepmens tiek uzskatīts par ābolu evaņģēlija izplatīšanu ASV 18. gadsimta beigās. Viņu atcerējās kā tautas varoni, patiesībā viņš sēklas nekaisīja kā pasaku putekļus, taču līdz nāves brīdim 1845. gadā viņš bija izveidojis ābolu stādu audzētavas no Pensilvānijas līdz Indiānai.

Lai labi garšo krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci!

Šis raksts Krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Olbaltumvielas jeb proteīni, nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Polipeptīds ir olbaltumvielas molekula veidošanās procesā, kas savijusies lodveida (globulārā) vai pavedienveida (fibrilārā) formā.

Olbaltumvielas iedala:

• vienkāršajās olbaltumvielās (proteīnos), kas veidotas tikai no vienas vai vairākām aminoskābju virknēm, piemēram, albumīns;
• saliktajās olbaltumvielās (proteīdos), kurās bez aminoskābju virknes/-ēm sastāvā ir arī citas vielas, piemēram, hemoglobīns.

Nozīme uzturā

Olbaltumvielas ir būtiskākā dzīvo organismu šūnu sastāvdaļa. Organismā ir vairāk nekā 200 000 olbaltumvielu. Tās galvenokārt veido 20 dažādas α-aminoskābes, no kurām 8 ir neaizstājamas: izoleicīns, leicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, lizīns (zīdaiņiem — arī histidīns un arginīns). Atšķirībā no vairuma mikroorganismu un augu, dzīvnieku (t.sk. cilvēku) organisms pats tās nespēj sintezēt, tādēļ šīs aminoskābes jāuzņem ar uzturu.

Dažāda vecuma cilvēkiem ieteicams uzturā uzņemt dažādu olbaltumvielu daudzumu. Saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju, zīdaiņiem uz katru ķermeņa kilogramu jāuzņem 2 grami olbaltumvielu, kas, cilvēkam pieaugot, pakāpeniski samazinās un pieaugušiem un veciem cilvēkiem jau sasniedz vairs tikai 0,8 gramus olbaltumvielu uz ķermeņa vienu kilogramu. 

Par vērtīgāko neaizstājamo aminoskābju avotu dietoloģija atzīst olas baltumu (no 100 g uzņemtā olas baltuma organisms spēj veidot 100 g ķermeņa olbaltumu); tiem seko kartupeļi, liellopa gaļa, zivis, piena produkti, pākšaugi (sojas olbaltums pēc aminoskābju sastāva ir līdzvērtīgs gaļas olbaltumam), kukurūza u.c. Kombinējot uzturā dažādus produktus (pākšaugus apvienojot ar graudaugiem vai kartupeļiem, olas — ar pienu, pienu ar graudaugiem u.tml.), iespējams iegūt vērtīgāku olbaltumu par olu.

Lai labi garšo proteīna šokolādes muffini!

Šis raksts Proteīna šokolādes muffini pirmo reizi parādījas Gatavo.com.