Citas kakako receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kakao ir veselības ieguvumu spēkstacija. Bagāts ar antioksidantiem, flavonoīdiem un citiem labvēlīgiem savienojumiem, kakao atbalsta sirds un asinsvadu veselību, uzlabo kognitīvās funkcijas un paaugstina garastāvokli. Tā augstais teobromīna un serotonīna līmenis veicina šo efektu. Tas padara kakao gan par neticamu garīgo rīku, gan par īstu labsajūtas uzlabotāju, kas baro ķermeni un prātu.

Ceremoniālais kakao ir termins, kas apzīmē augstas kvalitātes, smalkas garšas tradicionālo šokolādi, ko izmanto, lai atdarinātu dažas maiju un acteku tautas garīgās prakses. Vēsturiski kakao dzērieni ir izmantoti dažādām dzīvību apstiprinošām ceremonijām, tostarp dzemdībām, laulībām un kaujām, kā arī dievu godināšanai. Tagad cilvēki ienes šīs prakses 21. gadsimtā, lai palīdzētu nostiprināt prātu, ķermeni un garu un atvērtu jaunus radošus ceļus.

• Ceremoniālais kakao nav halucinogēns vai psihoaktīvs. Daži praktizētāji ir izteikuši apgalvojumus, ka kakao var darboties kā neiroloģiskas zāles, kas līdzīgas kaņepēm vai citiem augiem, kas maina prātu. Bet, lai gan kakao ir daži kopīgi savienojumi, tie ir vai nu mikroskopiskā daudzumā, vai arī organisms tos neapstrādā tādā pašā veidā.
• Ceremoniālā kakao nedrīkst saturēt neko, kas nav iegūts no kakao pupiņām, t. cukurs, lecitīns, stabilizatori vai augu tauku aizstājēji (bruto).
• Lai gan nav noteikta specifiska valsts vai vieta, no kuras vajadzētu nākt kakao, produktu vajadzētu jāiegādājas no apgabala un ideālā gadījumā no lauksaimniekiem, ar kuriem šokolādes ražotājam ir profesionālas attiecības. Ceremoniālajā kakao ir ļoti svarīgs caurspīdīgs savienojums ar zemi.
• Lai gan ceremoniālo kakao var grauzdēt un raudzēt, tas ir jāgatavo, izmantojot vienkāršu, racionalizētu praksi, kurā prioritāte ir kvalitāte, nevis efektivitāte. Tas nozīmē, ka jāizvairās no lielām, rūpnieciska mēroga iekārtām, sārmainiem “dīderlandes” procesiem, kas samazina garšu.
• Kad tu baudi tasi kakao, tu esi  pēdējais posms gara procesā, kas sākas ar zemniekiem, kas apstrādā zemi, un iet caur virkni mērķtiecīgu amatnieku. Ceremoniālais kakao ir jāgatavo ar cieņu.

Lai labi garšo ceremoniālais kakao rītam!

Šis raksts Ceremoniālais kakao rītam pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas smūtiju receptes skaties ŠEIT!

Vai zināji?

Faktiskais termins “smūtijs” tika izmantots receptēs un preču zīmēs līdz 1980. gadu vidum.1960. gados Stīvu Kuhnau iedvesmoja viņa darbs, un viņš sāka eksperimentēt ar smūtijiem. Tie bija alternatīva laktozes nepanesošajam Kuhnau, lai nogaršotu viņa paša gatavotos maisījumus, izmantojot unikālus augļu sulu, dārzeņu, proteīna pulvera un vitamīnu maisījumus. Kuhnau atklāja agrīnus panākumus savos smūtiju pārdošanā un nodibināja Smoothie King. Smoothie King paplašinājās visā ASV un kļuva par pionieru citiem smūtiju uzņēmumiem. Pēc tam smūtiju pārveidoja ātrās ēdināšanas ķēdes, pievienojot saldākas sastāvdaļas, piemēram, šokolādi. 2000. gados patērētāji sāka gatavot smūtijus mājās, daļēji kā alternatīvu ikdienas augļu un dārzeņu patēriņam.

Daudzi dažādi smūtiji ir daļa no Indijas, Vidusjūras un Tuvo Austrumu virtuves. Augļu šabats (populārs Rietumāzijas un Dienvidāzijas dzēriens) dažreiz ietver arī jogurtu un medu. Indijā, Pakistānā un Bangladešā ir lassi — jogurta smūtijs, kas sastāv no sasmalcināta ledus, jogurta, cukura vai sāls un dažos gadījumos no augļiem, piemēram, mango. Ananāsu kokteiļi, kas pagatavoti tikai no sasmalcināta ledus un cukura, ir izplatīti Indijas dienvidos. Lassi vai ļoti līdzīgs dzēriens citās valstīs pastāv ar dažādiem nosaukumiem. Piemēram, doogs Irānā, shumlay Afganistānā un dažās Pakistānas daļās, ayran Turkiye un dhallë Armēnijā.

Lai labi garšo kafijas brokastu smūtijs!

Šis raksts Kafijas brokastu smūtijs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šī saldi pikantā mērce ļoti labi derēs krāsnī ceptām kartupeļu šķēlītēm vai vienkārši pārlej to ar mizu vārītiem mazajiem kartupelīšiem, samaisi un baudi ar svaigajiem salātiem vai pasniedz aromātiskos kartupeļus kā piedevu gaļas ēdieniem. Sinepes ar medu veido pasakainu savienību.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sinepes ir viengadīgi krustziežu dzimtas lakstaugi. Stublājs zarains, lapas ar kātu. Zied dzelteni, sakopoti ķekaros. Auglis — pākstenis, sēklas sīkas, apaļas, brūnas, gaiši dzeltenas vai melnas. Zied no jūnija līdz augustam.

Lapu sinepju lapās ir daudz vitamīnu, mikroelementu, minerālsāļu. Tās satur karotīnu, rutīnu, B1, B2, PP vitamīnu, īpaši daudz C vitamīna. Daudz arī kalcija, fosfora un dzelzs sāļu. Uzturā izmanto galvenokārt svaigā veidā. Jauc salātos, kā arī iesāla un konservē. Garšas ziņā lapu sinepes ir līdzīgas pārējām sinepēm.

Šķipsniņa sinepju sēklu dienā ievērojami uzlabo gremošanu, novērš aizcietējumus, attīra ādu, diabēta slimniekiem samazina cukura daudzumu asinīs, kā arī uzlabo reproduktīvo funkciju sievietēm. Sinepju sēklas ierosina ēstgribu, pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos, iedarbojas kā pretiekaisuma un spēcīgs antiseptisks līdzeklis.

Ārīgai lietošanai izmanto sinepju pulveri — plāksteros un vannās. Sinepju spirtu — kompresēs un ierīvēšanā. Kāju vannošanā sinepju pulveris palīdz pret saaukstēšanos un pārmērīgas atdzišanas. Ārējai lietošanai sinepju pulveri nedrīkst apliet ar verdošu ūdeni, jo tādā gadījumā ferments mirozīns tiks noārdīts un sinepju eļļa, kura dod galveno terapeitisko efektu, neveidosies. Ūdens temperatūrai jābūt ne augstākai par 55—60°C.

Lai labi garšo medus un sinepju mērce ar apelsīnu!

Šis raksts Medus un sinepju mērce ar apelsīnu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas uzkodu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds prosciutto, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “šķiņķis”. Izgatavots tikai no cūku pakaļkājām un tiek izturēts sausā kaltēšanas procesā. Parasti ir divu veidu prosciutto: prosciutto cotto, kas ir termiski apstrādāts, un prosciutto crudo, kas ir termiski neapstrādāts, bet kaltēts.

Prosciutto kvalitātes pamatā ir konservēšanas process, reģions un stingra kvalitātes kontrole, kas tiek veikta ražošanā. Prosciutto konservēšana radās Itālijā pirms tūkstošiem gadu, un tas ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas atšķir Prosciutto di Parma no citiem prosciutto. Ražots stingrā kvalitātes kontrolē tikai Parmā, Itālijā. Šķiņķis tiek ražots tikai izmantojot īpaši audzētas cūkas, jūras sāli, gaisu un laiku.

Ar ko Prosciutto atšķiras?

Tā kā veikalos un restorānos tiek pārdoti dažādi cūkgaļas veidi, tas ir saprotams, ja esi neizpratnē par to, kas atšķir prosciutto, pancetta, bekonu vai citu sālītu gaļu. Šeit ir ātrs sadalījums:

• Prosciutto di Parma: 100% dabīgs kaltēts šķiņķis bez jebkādām piedevām, konservantiem, hormoniem, lipekļa vai krāsvielām, ražots Emīlijas-Romanjā.
• Citi Prosciutti: Ir amerikāņu prosciutto, Jamón no Spānijas (Serrano vai Iberico), kā arī citi itāļu prosciutti, piemēram, prosciutto di San Daniele un prosciutto Toscano. Visiem tiem ir unikālas garšas un tekstūras no reģioniem, kur tie tiek ražoti.
• Culatello: izgatavots no pakaļkājas jostas daļas un kaltēts liellopa vai cūkas pūslī mitros pagrabos. Tikai vienam ražotājam ir atļauts to eksportēt no Itālijas uz ASV.
• Speck: izgatavota no cūku pakaļkājām, nedaudz kūpināta ar plānu sāls garozu.
• Bekons un Pancetta: Izgatavots no cūkgaļas vēdera, un tas ir jāsagatavo pirms ēšanas.

Lai labi garšo Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru!

Šis raksts Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk vistas marinādes receptes meklē ŠEIT.

Interesanti fakti par vistas cepšanu:

• Pirmie ieraksti par grilētu vistu ir datēti ar seno Grieķiju.
• Cepta vista ir vispopulārākā grilētā gaļa Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Pasaules rekords par lielāko grilēto vistu ir 4 989,52 kg. Tā tika grilēta Peru 2010. gadā.
• Populārākā grilētās vistas marināde ir olīveļļa, citronu sula un ķiploku maisījums.
• Vislabāk vistu cept uz vidējas uguns. Tas palīdzēs nodrošināt, ka vistas gaļa ir gatava bez izžūšanas.

Interesanti fakti par vistas gaļu:

• Kaloriju daudzums vistas gaļā var atšķirties atkarībā no lieluma, kā arī tā pagatavošanas veida. Tomēr lielākā daļa populārāko šķirņu satur 155–203 kalorijas uz 100 g porcijas.
• Vistas gaļa ir populāra izvēle, ja runa ir par liesām olbaltumvielām, jo tā vienā porcijā satur ievērojamu daudzumu bez daudz tauku.
• Vienai vārītai vistas krūtiņai bez ādas, bez kauliem (172 g) ir aptuveni šāds uzturvielu sadalījums : kalorijas: 284, olbaltumvielas: 53,4 g, ogļhidrāti: 0 g, tauki: 6,2 g.
• Vistas gaļai vien ir salīdzinoši maz kaloriju un tauku, salīdzinot ar citām gaļām. Bet, tik līdz sākat pievienot eļļu, mērci, mīklu un maizi, kalorijas var pieaugt.
• Vistas gaļai ir dažādas daļasi, tostarp krūtīs, augšstilbi, spārni un stilbiņi. Katra daļa satur atšķirīgu olbaltumvielu, tauku un kaloriju daudzumu, tāpēc katrs no tiem vislabāk darbojas dažādiem mērķiem.
• Ja vēlaties zaudēt svaru, vistas krūtiņa ir piemērotākā. Tā ir vistas liesākā daļa, kas nozīmē, ka tajā ir vismazāk kaloriju, bet visvairāk olbaltumvielu. Piemēram, vistas krūtiņa ir ideāli piemērota kultūristiem, jo tajā ir vismazāk kaloriju. Kaloriju skatīšanās ir īpaši svarīga kultūristiem, kas piedalās konkursos, ņemot vērā, ka tieši tad viņiem ir nepieciešams zems ķermeņa tauku daudzums. Vista alus un medus marinādē.

Šis raksts Vista alus un medus marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Burkānu un medus salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas piparkūku mīklas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Piparkūkām un to formām ir sena vēsture. Agrīnu piparkūku formu var izsekot senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, kuri tās izmantoja svinīgiem nolūkiem.

Saskaņā ar franču leģendu, piparkūkas Eiropā 992. gadā atvedis armēņu mūks, vēlākais svētais Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars). Septiņus gadus viņš dzīvoja Bondarojā, Francijā, netālu no Pitivjē pilsētas, kur mācīja piparkūku gatavošanu priesteriem un citiem kristiešiem.

Tiek uzskatīts, ka piparkūkas Eiropā pirmo reizi tika ceptas 11. gadsimta beigās, kad atgriezušies krustneši no Tuvajiem Austrumiem atveda pikantās maizes paražu. Ingvers bija ne tikai garšīgs, tam bija īpašības, kas palīdzēja maizi saglabāt.

13. gadsimtā Polijas pilsētā Toruņā piparkūkas sāka ražot un ātri ieguva slavu valstī un ārzemēs, pēc tam tās uz Zviedriju atveda vācu imigranti. Arī mūki Frankonijā, Vācijā 13. gadsimtā piparkūkas veidoja dažādās formās.

Lebkuchen maiznieki ir reģistrēti jau 1296. gadā Ulmā un 1395. gadā Nirnbergā, Vācijā. Nirnberga tika atzīta par “Pasaules piparkūku galvaspilsētu”, kad 1600. gados ģilde sāka nodarbināt maizes meistarus un prasmīgus strādniekus, lai no piparkūkām radītu sarežģītus mākslas darbus.

15. gadsimta Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas liecina, ka zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai atvieglotu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

..

Pirmais dokumentētais figūrveida piparkūku cepumu gadījums bija Anglijas Elizabetes I galmā. Viņa lika izgatavot piparkūku figūras un prezentēt tās dažu svarīgu viesu līdzībā.

Garākās piparkūkas bija 1052,3 m garas, un tās pagatavoja Stefans Kohs un Konrāds Frīdmans Ludvigsburgā, Vācijā, 2009. gada 18. decembrī. Piparkūkas bija 50 cm platas un tika gatavotas no atsevišķām piparkūku plāksnēm, kas tika salīmētas kopā.

Lielbritānijas luksusa preču mazumtirgotājs VeryFirstTo ir sadarbojās ar augsti novērtēto konditoru Džordžiju Grīnu un izgatavojai pasaulē dārgāko piparkūku māju, kas maksāja aptuveni 73,740.42EUR. Tās bija izgatavotas no Meridian Black Strap melase, Ceilonas kanēļa, Echire sviesta, Suma niedru jēlcukura, hercogistes olām, rubīniem un pērlēm.

Lai labi garšo pufīgā medus piparkūku mīkla!

Šis raksts Medus piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

“Gaisā piparkūku smarža,
bet uz mēles svētku garša..
domas nesas tik uz labu,-
kaut tā būtu visu gadu.”

Citas piparkūku mīklas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sākotnēji termins piparkūkas apzīmēja konservētu ingveru. Pēc tam tas attiecās uz konditorejas izstrādājumiem, kas pagatavoti ar medu un garšvielām. Piparkūkas bieži izmanto, lai tulkotu franču terminu pain d’épices (burtiski “garšmaize”) vai vācu terminu Lebkuchen vai Pfefferkuchen (piparkūka, burtiski: piparu kūka). Termins Lebkuchen vācu valodā nav precizēts. Tas var nozīmēt Leben (dzīve) vai Laib (klaips), savukārt pēdējais termins nāk no plašā šajā produktā izmantoto garšvielu klāsta.

Piparkūkas Eiropā 992. gadā atveda armēņu mūks Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars) (Grégoire de Nicopolis). Viņš pameta Nikopoli Pompeju, lai dzīvotu Bondarojā (Francija), netālu no Pithiviers pilsētas. Viņš palika tur septiņus gadus un mācīja franču kristiešiem piparkūku cepšanu.

13. gadsimtā piparkūkas uz Zviedriju ieveda vācu imigranti. 15. gadsimtā Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas rāda, kā zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai mazinātu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

Pirmā dokumentētā piparkūku cepumu tirdzniecība datēta ar 17. gadsimtu, kur tos pārdeva klosteros, aptiekās un pilsētas laukuma zemnieku tirgos. Viduslaiku Anglijā tika uzskatīts, ka piparkūkām piemīt ārstnieciskas īpašības. Simts gadus vēlāk Tirgus Dreitonas pilsēta Šropšīrā, Apvienotajā Karalistē, kļuva pazīstama ar savām piparkūkām, kā tas lepni redzams viņu pilsētas apsveikuma zīmē. Pirmā reģistrētā pieminēšana par piparkūku cepšanu pilsētā datēta ar 1793. gadu; tomēr tas, iespējams, tika izgatavots agrāk, jo ingvers tika uzkrāts lielo ielu uzņēmumos no 1640. gadiem. Piparkūkas kļuva plaši pieejamas 18. gadsimtā.

Lai labi sanāk un garšo piparkūku mīkla!

Šis raksts Piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas šašlika receptes un marinādes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vislabākā malka priekš cepšanas esot no lapu kokiem – bērzs un ozols. Vajadzētu izvairīties no skujkoku malkas, tā var piedos gaļai nevēlamu rūgtumu. Un nevajadzētu arī lietotr degšķidrumu vai sauso spirtu. Bet, ja lieto, atceries, ka šiem šķidrumiem ļājauj iesūkties un izdegt, lai ēdienā nebūtu ķīmijas iegarša.

Attālumam no oglēm līdz gaļai jābūt 10-15 cm. šašliku vajadzētu apgriezt ik pēc 5-7 min. Kopuma šašlika cepšana aptuveni aizņem līdz 25 min. Viss ir atkarīgs no gaļas izvēles un biezuma.

Ogles gatavošanās procesā, nav  ieteicams aplaistīt. Uzliesmojošās liesmas norāda uz pārāk augstu ogļu temperatūru vai tauku pilēšanu uz tām. Abos gadījumos ir labāk noņemt šašliku no grila un ļaut ugunij apdzist patstāvīgi. Ogļu apliešana ar ūdeni pārāk strauji maina temperatūru, un pelni nonāk uz gaļas.

Lai labi garšo vistas stilbiņi ingvera medus marinādē!

Šis raksts Vistas stilbiņi ingvera medus marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.