Citas rabarberu receptes skaties ŠEIT. Un, kas ir rabarberis, ko tas sniedz mūsu veselībai, lasi ŠEIT.

Vai zināji?

Fakti par rabarberiem:

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
• Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir  ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
• Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
• Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
• Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
• Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
• Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
• Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.

Šis raksts Vecmāmiņas rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Cietes graudu analīzes uz 30 000 gadus veciem slīpēšanas instrumentiem liecina, ka akmens laikmeta pavāri gatavoja miltus no sārņiem un papardēm, kas, pēc pētnieku domām, tika sajaukti ar ūdeni un cepti uz karstas, iespējams, ietaukotas klints. Rezultāts, iespējams, bija vairāk līdzīgs karstmaizītei, taču ideja bija tāda pati: plakana kūka, kas izgatavota no mīklas un cepta.

Kad pirms 5300 gadiem Oci Ledusvīrs devās savā pēdējā pārgājienā, šķiet, ka pankūkas — vai vismaz kaut kas līdzīgs pankūkām — bija ierasts uztura elements. Oci, kura mirstīgās atliekas tika atklātas akmeņainā gravā Itālijas Alpos 1991. gadā, sniedza mums daudz informācijas par to, ko ēda neolīta iedzīvotājs. Viņa pēdējās ēdienreizēs kopā ar staltbriežu un mežāzi bija malti einkorn kvieši. Ogļu gabaliņi, ko viņš patērēja kopā ar to, liek domāt, ka tā bija pankūkas formā, kas pagatavota uz atklātas uguns.

Neatkarīgi no pirmās pankūkas vecuma, tā nepārprotami ir sena ēdiena forma. Par ko liecina tās visuresamība kultūras tradīcijās visā pasaulē. Senie grieķi un romieši ēda pankūkas, saldinātas ar medu. Elizabetes iedzīvotāji tās ēda ar garšvielām, rožūdeni, šeriju un āboliem. Tradicionāli tos daudzumā ēda Kapu otrdienā vai Pankūku dienā, kas ir mielošanās un ballīšu diena pirms gavēņa sākuma. Pankūkas bija labs veids, kā iztērēt drīzumā aizliegto ātrbojīgo produktu, piemēram, olu, pienu un sviestu.

Tomēr visas plašās pankūku saimes noteicošā īpašība — no krepa līdz režģa kūkai, blini, bannock un ne tikai — ir plakanums. Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu “plakana kā pankūka” ir bijusi iecienīta frāze vismaz kopš 1611. gada.

Lai labi garšo sirds formas pankūkas!

Šis raksts Sirds formas pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk ābolu pankūkas receptes meklē ŠEIT.

Ābols ir labāks enerģijas avots kā kafija, tāpēc, ja kafija tev neiet pie sirds, tagad zināsi, kas Tev ir jāēd, lai iegūtu enerģiju visai dienai. Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols.

Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas.

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas. Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Šis raksts Ābolu pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Skābā krējuma medus kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kefīra torte „Melnais princis” pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas piparkūku mīklas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Piparkūkām un to formām ir sena vēsture. Agrīnu piparkūku formu var izsekot senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, kuri tās izmantoja svinīgiem nolūkiem.

Saskaņā ar franču leģendu, piparkūkas Eiropā 992. gadā atvedis armēņu mūks, vēlākais svētais Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars). Septiņus gadus viņš dzīvoja Bondarojā, Francijā, netālu no Pitivjē pilsētas, kur mācīja piparkūku gatavošanu priesteriem un citiem kristiešiem.

Tiek uzskatīts, ka piparkūkas Eiropā pirmo reizi tika ceptas 11. gadsimta beigās, kad atgriezušies krustneši no Tuvajiem Austrumiem atveda pikantās maizes paražu. Ingvers bija ne tikai garšīgs, tam bija īpašības, kas palīdzēja maizi saglabāt.

13. gadsimtā Polijas pilsētā Toruņā piparkūkas sāka ražot un ātri ieguva slavu valstī un ārzemēs, pēc tam tās uz Zviedriju atveda vācu imigranti. Arī mūki Frankonijā, Vācijā 13. gadsimtā piparkūkas veidoja dažādās formās.

Lebkuchen maiznieki ir reģistrēti jau 1296. gadā Ulmā un 1395. gadā Nirnbergā, Vācijā. Nirnberga tika atzīta par “Pasaules piparkūku galvaspilsētu”, kad 1600. gados ģilde sāka nodarbināt maizes meistarus un prasmīgus strādniekus, lai no piparkūkām radītu sarežģītus mākslas darbus.

15. gadsimta Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas liecina, ka zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai atvieglotu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

..

Pirmais dokumentētais figūrveida piparkūku cepumu gadījums bija Anglijas Elizabetes I galmā. Viņa lika izgatavot piparkūku figūras un prezentēt tās dažu svarīgu viesu līdzībā.

Garākās piparkūkas bija 1052,3 m garas, un tās pagatavoja Stefans Kohs un Konrāds Frīdmans Ludvigsburgā, Vācijā, 2009. gada 18. decembrī. Piparkūkas bija 50 cm platas un tika gatavotas no atsevišķām piparkūku plāksnēm, kas tika salīmētas kopā.

Lielbritānijas luksusa preču mazumtirgotājs VeryFirstTo ir sadarbojās ar augsti novērtēto konditoru Džordžiju Grīnu un izgatavojai pasaulē dārgāko piparkūku māju, kas maksāja aptuveni 73,740.42EUR. Tās bija izgatavotas no Meridian Black Strap melase, Ceilonas kanēļa, Echire sviesta, Suma niedru jēlcukura, hercogistes olām, rubīniem un pērlēm.

Lai labi garšo pufīgā medus piparkūku mīkla!

Šis raksts Medus piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Pankūkas cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk ābolu pankūkas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Āboli tiek pieminēti mitoloģijās un reliģijās. Tie tiek saistīts tieši ar auglības, skaistuma, mīlestības un aizliegtā augļa tēmu.

Nosaukumu “ābols” sākotnēji apzīmēja daudzus svešzemju augļus, ne tikai ābolus mūsdienu izpratnē. Tāpēc pilnīgi droši nav iespējams zināt, vai ābols leģendā ir ābols, bumbieris vai persiks.

Piemēram, antīkajā Grieķijā, ābols tika saistīts ar Afrodīti, un ābola pamešana kādam bija simboliska atzīšanās mīlestībā, savukārt tā noķeršana vai pieņemšana – apstiprinājums pretmīlai.

Ābols tiek pieminēts arī  bībelē. Pastāv uzskats, ka par pamatu varētu būt citāda latīņu vārda tulkošana – proti vārds mālum (ābols) un mălum (ļaunums) abi tiek rakstīti vienādi – malum. Aizliegtā augļa koks savukārt tiek saukts par “Ļaunā un labā zinošo koku”, un latīņu valodā, “ļaunais un labais” ir bonum et malum.

Vēlāk, renesances mākslinieki iedvesmojušies no Grieķu mitoloģijas un Hesperīdu zelta āboliem, tikai nostiprināja ābola, kā nemirstības, zināšanu, kārdinājuma, grēkā krišanas un grēka kā tāda simbolu, to gleznojot savos Ēdenes dārza attēlojumos. Interesanti, ka, arī kaklā esošais Ādamābols, savu simbolisko nosaukumu ir guvis par “godu” Ādama nokostā ābola kumosam. Pufīgās jogurta ābolu pankūkas.

Šis raksts Pufīgās jogurta ābolu pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Burkānu mafini pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

“Gaisā piparkūku smarža,
bet uz mēles svētku garša..
domas nesas tik uz labu,-
kaut tā būtu visu gadu.”

Citas piparkūku mīklas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sākotnēji termins piparkūkas apzīmēja konservētu ingveru. Pēc tam tas attiecās uz konditorejas izstrādājumiem, kas pagatavoti ar medu un garšvielām. Piparkūkas bieži izmanto, lai tulkotu franču terminu pain d’épices (burtiski “garšmaize”) vai vācu terminu Lebkuchen vai Pfefferkuchen (piparkūka, burtiski: piparu kūka). Termins Lebkuchen vācu valodā nav precizēts. Tas var nozīmēt Leben (dzīve) vai Laib (klaips), savukārt pēdējais termins nāk no plašā šajā produktā izmantoto garšvielu klāsta.

Piparkūkas Eiropā 992. gadā atveda armēņu mūks Nikopoles Gregorijs (Gregorijs Makars) (Grégoire de Nicopolis). Viņš pameta Nikopoli Pompeju, lai dzīvotu Bondarojā (Francija), netālu no Pithiviers pilsētas. Viņš palika tur septiņus gadus un mācīja franču kristiešiem piparkūku cepšanu.

13. gadsimtā piparkūkas uz Zviedriju ieveda vācu imigranti. 15. gadsimtā Vācijā piparkūku ģilde kontrolēja ražošanu. Agrīnās atsauces no Vadstenas abatijas rāda, kā zviedru mūķenes 1444. gadā cepa piparkūkas, lai mazinātu gremošanas traucējumus. Bija ierasts cept baltus cepumus un krāsot tos kā logu rotājumus.

Pirmā dokumentētā piparkūku cepumu tirdzniecība datēta ar 17. gadsimtu, kur tos pārdeva klosteros, aptiekās un pilsētas laukuma zemnieku tirgos. Viduslaiku Anglijā tika uzskatīts, ka piparkūkām piemīt ārstnieciskas īpašības. Simts gadus vēlāk Tirgus Dreitonas pilsēta Šropšīrā, Apvienotajā Karalistē, kļuva pazīstama ar savām piparkūkām, kā tas lepni redzams viņu pilsētas apsveikuma zīmē. Pirmā reģistrētā pieminēšana par piparkūku cepšanu pilsētā datēta ar 1793. gadu; tomēr tas, iespējams, tika izgatavots agrāk, jo ingvers tika uzkrāts lielo ielu uzņēmumos no 1640. gadiem. Piparkūkas kļuva plaši pieejamas 18. gadsimtā.

Lai labi sanāk un garšo piparkūku mīkla!

Šis raksts Piparkūku mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.