9 Ziemassvētku ēdiena receptes

Ketija — Mon, 06 Nov 2023 15:28:10 +0000

9 Ziemassvētku ēdiena receptes. Katrs saimnieks zina, ka Ziemassvētkos galdā jābūt vismaz 9 ēdieniem. Neviens tā arī īsti nezina kāpēc tā, iespējams tāpēc, ka 9 varētu līdzināties bezgalības zīmei. Kā tur ir patiesībā gatavo.com nezina, bet katru gadu pie šī skaitļa tāpat cenšas pieturēties.

Pēdējos gados tiek dalīti Ziemassvētki (24. -26. decembris) un Ziemas saulgrieži jeb saulstāvji (20. -22. decembris). Esošā Latvijas teritorija kristietībai tika pakļauta salīdzinoši vēlu, viena no pēdējām Eiropā, tikai 13. gadsimtā. Līdz tam mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvoja senās baltu tautas – latgaļi, zemgaļi, kurši un sēļi, un Baltijas somu tauta – lībieši, no kurām 13. -17.gs izveidojās latviešu tauta. Par spīti krustnešu un baznīcas vardarbīgajiem centieniem pakļaut latviešus kristietībai, vēl 1777. gadā mācītājs A. Hupels par latviešiem saka: „Starp tūkstošiem grūti atrast pat divus, kas no kristīgās būšanas kaut ko sajēgtu.”

Šis ir savdabīgs fenomens arī mūsdienu Eiropas kontekstā, jo mēs cauri gadsimtiem esam spējuši saglabāt dzīvas savas senās paražas, pasaules uztveri, saikni ar dabu un tradīcijas – tajā skaitā arī Ziemassvētkus un Jāņus. Protams, laikiem ejot un dzīvesveidam mainoties, daudzas ir praktiski izzudušas, piemēram, Ūsiņi, Māras vai Rudenāji. Tomēr citas tiek svinētas salīdzinoši plaši, piemēram, Ziemassvētki. Un tagad, atgriezīsimies pie nosaukuma Ziemassvētki un Saulgrieži.

Augot latviešu nacionālajai identitātei un pašapziņai, šis dalījums pēdējos gados ir ieviesies, lai diferencētu baznīcas iezīmētos un tradicionālos svētkus. Daļa cilvēku, kas nepielūdz Jēzu, un Ziemassvētkos meklē kaut ko vairāk par dāvanām, rasolu un “Viens pats mājās”, nereti nonāk līdz ziemas saulgriežiem jeb Ziemassvētkiem. Vārds Ziemassvētki mums ir apzīmējis gada īsāko dienu un garāko nakti, neatkarīgi no reliģiskās, politiskās vai ideoloģiskās varas. Daudzu gadsimtu garumā.