Citus desertus meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīniešu kokosriekstu pudiņš vai Honkongas kokosriekstu pudiņš (Dim sum), kas ķīniešu valodā pazīstams kā 椰汁糕, būtībā ir ķīniešu kokosriekstu želeja, kas pagatavota, izmantojot želatīnu un sajaukta ar kokosriekstu pienu un cukuru. Lai gan Honkongas stila kokosriekstu pudiņš var šķist vienkāršots tā minimālo pamatsastāvdaļu dēļ, ķīniešu kokosriekstu piena deserts patiesībā ir diezgan garšīgs, tāpēc tas ir populārs produkts daudzos dim sum restorānos.

Tagad ne tikai ķīniešu kokosriekstu želejas atrašanai tējas laikā, bet arī tās radiniekus, pasaulslaveno ķīniešu mango pudiņu un mandeļu pudiņu. Mango un mandeļu pudiņš bieži tiek pasniegts ar iebiezināto pienu, kas uzliets virsū, padarot to vēl krēmīgāku.

Dim sum ir daļa no ķīniešu uzkodu tradīcijām, kas cēlušās no Songu dinastijas (960.–1279.), kad karaliskie pavāri radīja dažādus ēdienus, piemēram, malto fazānu, cīruļa mēli un desertus, kas gatavoti no tvaicēta piena un pupiņu pastas. Guandžou desmitajā gadsimtā pieauga komerciālo ceļojumu skaits. Tolaik ceļotāji bieži apmeklēja tējnīcas, kur maltītes ieturēja nelielās porcijās ar tēju, ko sauca par “yum cha” vai “tējas” maltītēm. Yum cha ietver divus saistītus jēdzienus. Pirmais, 一盅兩件, burtiski tulko kā “viena kauss, divi gabali”. Tas attiecas uz ieradumu pasniegt tējnīcas klientiem divus smalki pagatavotus ēdienus, sāļus vai saldus, lai papildinātu viņu tēju. Otrais, 點心, kas nozīmē dim sum, burtiski tulko kā “pieskarties sirdij” (t.i., sirdij aizkustinošs). Šis ir termins, ko izmanto, lai apzīmētu mazos pārtikas produktus, kas pievienoti tējas dzeršanai.

Lai labi garšo četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš!

Šis raksts Četru sastāvdaļu ķīniešu kokosriekstu pudiņš pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT!

Vai zināji?

Kārtainās mīklas izstrādājumi, kas pazīstami arī kā pâte feuilletée, ir viegls, pārslains mīklas izstrādājums, kura pamata mīkla sastāv no kviešu miltiem un ūdens. Pēc tam mīklā ieklāj sviestu vai citus cietus taukus. Mīklu vairākkārt rullē un saloka, atpūtina, pārrullē un saloka, starp katru iegūto kārtu ieziežot cietu sviestu.

Tādējādi tiek iegūta laminēta mīkla. Cepšanas laikā starp tauku kušanas atstātajām kārtām veidojas spraugas; konditorejas izstrādājums tiek raudzēts ar tvaiku no tauku ūdens satura, kad tas izplešas, uzpūšot atsevišķos slāņus. Mīklas slāņi kļūst kraukšķīgi, jo sakarsēti tauki saskaras ar to virsmām.

Lai gan mūsdienu kārtainās mīklas izstrādājumi tika izstrādāti Francijā 17. gadsimtā, mīklas izstrādājumiem ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstīta uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām, pirmā zināmā recepte konditorejas izstrādājumiem, kuros izmanto sviestu vai speķi, izmantojot arābu paņēmienu. Pagatavojot katru slāni atsevišķi, ir atrodama spāņu recepšu grāmatā “Libro del arte de cozina”, autors Domingo Ernandess de Mačerass, publicēts 1607. gadā.

…

Vecākā zināmā dokumentētā kārtainās mīklas recepte Francijā tika iekļauta Amjēnas bīskapa Roberta hartā 1311. gadā. Pirmo recepti, kurā tika skaidri izmantota tūrāža tehnika (cieta sviesta iesaiņošana mīklas slāņos, taukvielu saglabāšana neskartu un atdalīta, vairākas reizes salokot), 1651. gadā publicēja Fransuā Pjērs La Varēns grāmatā “Le cuisinier français”. Mūsdienu franču kārtainās mīklas izstrādājumus pēc tam izstrādāja un uzlaboja šefpavārs M. Feuillet un Antonin Carême.

Šo metodi dažkārt uzskata par slavenā gleznotāja Kloda Gelē ideju, kad viņš 1612. gadā bija maiznieka māceklis. Vēsturiskie pierādījumi par to ir niecīgi, taču tā tiek saglabāta kā kulinārijas vēsture. Stāsts vēsta, ka Lorēna savam slimajam tēvam gatavoja ļoti sviestainu maizi, un sviesta velmēšanas procesā maizes mīklā radās kruasānam līdzīgs gatavs produkts.

Lai labi garšo kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem!

Šis raksts Kārtainā mīkla ar biezpienu un augļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Rabarbers ir lielisks pārtikas produkts tievētājiem, jo šajā augā ir ļoti maz kaloriju, bet tas ir bagāts ar šķiedrvielām. Apmēram tikpat daudz šķiedrvielu kā ābolos, apelsīnos un selerijās – divi grami uz katriem 100 gramiem auga. 100 gramos rabarberu ir tikai 116 kalorijas.

Rabarberos ir ļoti daudz K1 vitamīna – 100 grami auga satur apmēram 26-37 procentus no ieteicamās vitamīna dienas devas. Tāpat tajā ir diezgan daudz kalcija, bet, ņemot vērā, ka šajā augā ir arī ļoti daudz skābeņskābes, tas nekādu labumu organismam nedos.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

Zemenes

Zemenes satur šādus vitamīnus.

• C vitamīns. Zemenes ir lielisks C vitamīna avots, antioksidants, kas nepieciešams imūnsistēmas un ādas veselībai.
• Mangāns. Šis mikroelements bieži sastopams lielos daudzumos veseli graudi, pākšaugi, augļi un dārzeņi, un tas ir svarīgs daudziem jūsu ķermeņa procesiem.
• Folāts (B9 vitamīns). Viens no B vitamīniem, folāts, ir svarīgs normālai audu augšanai un šūnu darbībai, un tas ir būtiski grūtniecēm un vecākiem pieaugušajiem.
• Kālijs. Šis minerāls ir saistīts ar daudzām būtiskām ķermeņa funkcijām, piemēram, asinsspiediena regulēšanu.
• Zemenēs arī ir dzelzs, vars, magnijs, fosfors un vitamīns B6, K un E.

Tiek uzskatīts, ka ja ēd daudz zemeņu, tad ir iespēja samazināt daudzu hronisku slimību risku. Piemēram, zemenes var uzlabot sirds veselību, pazemināt cukura līmeni asinīs.

Lai labi garšo rabarberu un zemeņu karstmaizes!

Šis raksts Rabarberu un zemeņu karstmaizes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ja ir kāds deserts, ko es ar prieku atceros no savas bērnības.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tātad, kas ir peldošās salas deserts? Patiesībā tas ir klasisks franču deserts. Nosaukums cēlies no tā līdzības ar “peldošu salu”, kad jūs uzliekat vārītu olu uz krēmveida olu krēma (pazīstams arī kā creme anglaise). To sauc arī franču “valodā oeufs à la neige”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “sniega olas”. Ungārijā un Rumānijā to sauc par “putnu pienu”. 

Neskatoties uz to izsmalcināto un smalko izskatu, diezgan vienkārši pagatavot. Tomēr tas prasa pacietību un precizitāti. Ja vēlaties nevainojamu rezultātu, ir ļoti svarīgi ievērot recepti tieši tā, kā rakstīts.

Lai labi garšo peldošās salas!

Šis raksts Peldošās salas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Olbaltumvielas jeb proteīni, nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Polipeptīds ir olbaltumvielas molekula veidošanās procesā, kas savijusies lodveida (globulārā) vai pavedienveida (fibrilārā) formā.

Olbaltumvielas iedala:

• vienkāršajās olbaltumvielās (proteīnos), kas veidotas tikai no vienas vai vairākām aminoskābju virknēm, piemēram, albumīns;
• saliktajās olbaltumvielās (proteīdos), kurās bez aminoskābju virknes/-ēm sastāvā ir arī citas vielas, piemēram, hemoglobīns.

Nozīme uzturā

Olbaltumvielas ir būtiskākā dzīvo organismu šūnu sastāvdaļa. Organismā ir vairāk nekā 200 000 olbaltumvielu. Tās galvenokārt veido 20 dažādas α-aminoskābes, no kurām 8 ir neaizstājamas: izoleicīns, leicīns, metionīns, fenilalanīns, treonīns, triptofāns, valīns, lizīns (zīdaiņiem — arī histidīns un arginīns). Atšķirībā no vairuma mikroorganismu un augu, dzīvnieku (t.sk. cilvēku) organisms pats tās nespēj sintezēt, tādēļ šīs aminoskābes jāuzņem ar uzturu.

Dažāda vecuma cilvēkiem ieteicams uzturā uzņemt dažādu olbaltumvielu daudzumu. Saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju, zīdaiņiem uz katru ķermeņa kilogramu jāuzņem 2 grami olbaltumvielu, kas, cilvēkam pieaugot, pakāpeniski samazinās un pieaugušiem un veciem cilvēkiem jau sasniedz vairs tikai 0,8 gramus olbaltumvielu uz ķermeņa vienu kilogramu. 

Par vērtīgāko neaizstājamo aminoskābju avotu dietoloģija atzīst olas baltumu (no 100 g uzņemtā olas baltuma organisms spēj veidot 100 g ķermeņa olbaltumu); tiem seko kartupeļi, liellopa gaļa, zivis, piena produkti, pākšaugi (sojas olbaltums pēc aminoskābju sastāva ir līdzvērtīgs gaļas olbaltumam), kukurūza u.c. Kombinējot uzturā dažādus produktus (pākšaugus apvienojot ar graudaugiem vai kartupeļiem, olas — ar pienu, pienu ar graudaugiem u.tml.), iespējams iegūt vērtīgāku olbaltumu par olu.

Lai labi garšo proteīna šokolādes muffini!

Šis raksts Proteīna šokolādes muffini pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tiramisu tika izgudrots 1960. gados, tā vismaz tiek minēts, bet kur un kad tieši nav skaidrs. Daži uzskata, ka recepte tika veidota pēc sbatudīna, vienkāršāka deserta, kas pagatavots no olu dzeltenumiem un cukura. Citi apgalvo, ka tas cēlies no cita ēdiena — dolce Torino.

Tiramisu recepte nav atrodama pavārgrāmatās pirms 1960. Gadiem. Tas ir minēts 1978. gadā publicētajā Sydney Morning Herald restorāna slejā. Pirmo reizi parādījās itāļu vārdnīcā 1980. gadā, bet angļu valodā — 1982. Gadā un 1983. gada pavārgrāmatā, kas veltīta Veneto ēdiena gatavošanai.

Restorāna Ado Kampeola ziņoa, ka to viņa restorānā Le Beccherie Trevīzo 1969. gada 24. decembrī izgudroja viņa sieva Alba di Pillo un konditors Roberto Linguanoto.

Ēdiens tika pievienots tā ēdienkartei 1972. Gadā. Carminantonio Iannaccone pārskati liecina, ka Tiramisu, ko pārdod Le Beccherie, viņš pagatavoja savā maiznīcā, kas tika izveidota 1969. gada 24. decembrī.

Ir apgalvots, ka tiramisu piemīt afrodiziaks efekts, un to izdomāja 19. gadsimta Trevīzo bordeļa kundze, kā skaidro Accademia Del Tiramisù, lai “atrisinātu problēmas, kas viņiem varētu būt radušās saistībā ar laulības pienākumiem, atgriežoties pie savām sievām”.

Ir pierādījumi par “Tiremesù” daļēji saldētu desertu, ko kopš 1938. gada pasniedz Vetturino restorāns Pierisā, Friuli Venezia Giulia. Iespējams, šī ir nosaukuma izcelsme, savukārt Tiramisu recepte, iespējams, ir cita kārtainā deserta Zuppa Inglese variācija. Citi apgalvo, ka tas tika izveidots 17. gadsimta beigās Sjēnā par godu lielkņazam Kosimo III.

Mandarīni

Mandarīns ir neliels, mūžzaļš citrusaugu ģints koks vai krūms, no kuriem iegūst augļus, kas arī tiek saukti par mandarīniem. Mandarīnus dažreiz sauc arī par tanžerīniem vai klementīniem, lai gan korektāk būtu, ja par tanžerīniem sauktu tikai sarkanīgi oranžus mandarīnus, kurus iegūst no Citrus tangerina citrusaugiem, bet par klementīniem vienas konkrētas mandarīnu šķirnes augļus.

Par mandarīnu izcelsmes vietu uzskata Ķīnas dienvidus un Vjetnamas dienvidus. Savvaļā tie nav sastopami. Tos tikai kultivē. Eiropā mandarīni audzēšanai tika ievesti tikai 19. gadsimta sākumā.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem 2011. gadā vislielākā mandarīnu raža pārliecinoši tika ievākta Ķīnā (gandrīz puse no visas kopējās pasaules ražas). Nākamā lielākā mandarīnu audzētāju valsts ir Spānija (aptuveni 8% no pasaules ražas).

Lai labi garšo mandarīnu tiramisu!

Šis raksts Mandarīnu Tiramisu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kēksa receptes un netikai, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kokosriekstu palma ir Cocos nucifera palmu suga, kas aug līdz aptuveni 30 metriem un tiek plaši kultivēta tropiskā klimatā. Tā ir viena no aptuveni 2600 palmu dzimtas Arecaceae sugām, un tā ir vienīgā saglabājusies suga kokosu ģintī.

Termins kokosrieksts attiecas uz kokosriekstu palmas augli, kas sastāv no šķiedraina miziņas, kas aptver lielu sēklu vai iekšējo kauliņu. Termins kokosrieksts tiek lietots arī, lai apzīmētu visu lielo sēklu ar cietu, zaļu, šķiedrainu endokarpu vai ēdamo, komerciāli svarīgo, balto un gaļīgo sēklas daļu. Dobais centrs ir bagātīgi piepildīts ar duļķainu, bet caurspīdīgu, aromatizētu šķidrumu, kas pēc konsistences ir nedaudz biezāks nekā ūdens.

Lai gan kokosriekstu izcelsme ir strīdīga, tostarp Dienvidāzijas, Dienvidamerikas ziemeļrietumu, Jaunzēlandes un Indijas apgabalos, tas ir dāsni izplatījies tropos, plaukstot smilšainās augsnēs.

…

Botāniski kokosrieksts ir vienkāršs sauss rieksts, kas pazīstams kā šķiedrains kaulenis. Miziņa jeb mezokarps sastāv no šķiedrām, ko sauc par kokosšķiedru, un tajā ir iekšējais akmens. Kauliņa cietajam endokarpam, kokosrieksta ārpusei ir trīs dīgtspējas poras (jeb stoma). Skaidri redzamas uz ārējās virsmas pēc miziņas noņemšanas. Caur vienu no tiem radikulis parādās, kad embrijs dīgst. Pie endokarpa iekšējās sienas pielīp sēkliņa ar biezu albumīna endospermu (kokosriekstu “gaļa”), balto un gaļīgo sēklas ēdamo daļu.

Lai gan kokosriekstu gaļa satur mazāk tauku nekā citi sausie rieksti, piemēram, zemesrieksti un mandeles, tā ir ievērojama ar savu lielo piesātināto tauku daudzumu. Apmēram 90% no kokosriekstu “gaļā” atrodamajiem taukiem ir piesātināti, kas pārsniedz tādu pārtikas produktu kā speķis, sviests un tauki. Tomēr ir notikušas diskusijas par to, vai kokosriekstu piesātinātie tauki ir vai nav veselīgāki par piesātinātajiem taukiem, kas atrodami citos pārtikas produktos. Kokosriekstu “gaļa” satur arī mazāk cukura un vairāk olbaltumvielu nekā populārie augļi, piemēram, banāni, āboli un apelsīni, un tajā ir salīdzinoši daudz minerālvielu, piemēram, dzelzs, fosfora un cinka.

Lai labi garšo kokosriekstu kēkss!

Šis raksts Kokosriekstu kēkss pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

CItas kūkas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Laims ir apaļš auglis ar apmēram 3—6 cm diametru, stipru citrusu smaržu, zaļu mizu un skābenu mīkstumu. Laimu nevar ilgi uzglabāt, jo tas ātri sažūst un miza kļūst brūna un cieta. Laims ir labs C vitamīna avots un to bieži izmanto, lai izceltu citu pārtikas produktu un dzērienu garšu.

Uzspiežot dažus sulas pilienus uz citiem augļiem, piemēram, papajām un kaktusvīģēm, to garša tiek vairāk izcelta. Plaši lieto Āzijā, kur to izmanto ēdienu, desertu un dzērienu gatavošanā. Piemēram, Taizemē laima sulu lieto kā garšvielu.

Regulāra laima ēšana palīdz novājēt, pazemina asinsspiedienu, palīdz atmest dzeršanu un smēķēšanu.Tas aug tropu mežos un ir ļoti sulīgs un nesatur sēkliņas. Laims pēc garšas līdzīgs citronam , bet augļi ir sīkāki un plānāku mizu ar ļoti stipru citrona aromātu.

..

Sens siera kūkas veids varēja būt populārs ēdiens Senajā Grieķijā pat pirms romieši to pieņēma līdz ar Grieķijas iekarošanu. Agrāko apliecināto siera kūku pieminējis grieķu ārsts Aegimus (5. gadsimts p.m.ē.), kurš uzrakstījis grāmatu par siera kūku gatavošanas mākslu. Agrākās saglabājušās siera kūku receptes ir atrodamas Cato Vecākā žurnālā De Agri Cultura, kurā ir iekļautas receptes trim reliģiskām kūkām: libum, savillum un placenta. No trim placentas kūka visvairāk līdzinās mūsdienu siera kūkām: ar garozu, kas ir atsevišķi sagatavota un cepta.

Mūsdienīgāka versija, ko sauc par sambokādi, kas pagatavota ar plūškoka ziedu un rožūdeni, ir atrodama Forme of Cury, angļu pavārgrāmatā, kas izdota 1390. gadā. Pamatojoties uz to, angļu šefpavārs Hestons Blūmentāls apgalvo, ka siera kūka ir angļu izgudrojums.

Angļu nosaukums siera kūka ir izmantots tikai kopš 15. gadsimta, un siera kūka savā mūsdienu formā ieguva tikai aptuveni 18. gadsimtu. Eiropieši sāka noņemt raugu un tā vietā siera kūkai pievienoja sakultas olas. Pazūdot nepārvaramā rauga garša, rezultāts vairāk garšoja pēc deserta garduma. 19. gadsimta sākuma siera kūku receptes Marijas Rundelas grāmatā “A New System of Domestic Cookery” ir pagatavota no biezpiena un svaiga sviesta.

Neceptā laima siera kūka, lai labi garšo!

Šis raksts Neceptā laima siera kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT, bet ko labu veselībai mums sniedz ābols vari lasīt bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

​​Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols. Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas. Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu.

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas. Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Ābols satur vairāk nekā 50 vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju un augļskābju:

• A, B1, B2, B3, B5, B6, B9, C vitamīni.
• Kalcijs, dzelzs, magnijs.
• Labs šķīstošo un nešķīstošo šķiedru avots.
• Satur polifenolus, kas ietver flavonolus (īpaši kvercetīnu, bet arī kaempferolu un miricetīnu), katehīnus (īpaši epikatehīnu), antocianīnus (ja āboli ir ar sarkanu mizu), hlorogēnskābi, florididīnu un vēl vairākus desmitus veselībai labvēlīgu polifenolu barības vielu.
• Garšīgi un kraukšķīgi ābolu augļi izceļas ar iespaidīgo fito barības vielu un antioksidantu sarakstu.
• Ābolā esošās uzturvielas pārmērīgi atrodas mizā, kas ir visvērtīgākā augļa daļa attiecībā uz tā uzturvielu.

Šis raksts Ābolu plātsmaize ar raugu mīklu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai Tu vispār zini, kas ir buberts? Nē, Buberts nav restorāns, kas atrodas Rīgā. Tas ir saldais, ko pagatavo no mitiem vai mannas un piena.

Va zināji?

Saldumi un konditorejas izstrādājumi baltu virtuvē pārsvarā nāca no vācu valodas un diezgan vēlu – 19. gadsimta beigās, tāpēc buberts tāpat kā daži citi ēdieni, saglabāja savu sākotnējo vācisko nosaukumu. Pie Kurzemes lībiešiem mannas ūdenī vārīts un ar olām pagatavots buberts kopā ar dzērveņu medu (ar kartupeļu cieti sabiezinātu dzērveņu sulu) tradicionāli tika pasniegts kā trešais kāzu mielastos, kā arī bērēs.

Atšķirībā no putrām bubertu nevāra, bet tikai brūvē  – tam ir izšķiroša ietekme uz ēdiena īpašās garšas veidošanos. Brūvēto graudaugu, kas noņemts no uguns, kādu laiku atstāj uzbriest zem vāka. Dzeltenumus, kas saputoti ar cukuru (pēc izvēles ar cukuru un citrona miziņu), pievieno graudaugiem, kas atdzisuši līdz 70°. Pēdējā gatavošanas posmā pievienojiet saputotus baltumus. Bubertu pasniedz, ar pārlietu ogu sulu vai želeju.

Mannā buberts un citus gardumus meklē mājaslapā, sadaļā deserti. 

Šis raksts Mannā buberts pirmo reizi parādījas Gatavo.com.