Vai zināji?

Rabarbers ir lielisks pārtikas produkts tievētājiem, jo šajā augā ir ļoti maz kaloriju, bet tas ir bagāts ar šķiedrvielām. Apmēram tikpat daudz šķiedrvielu kā ābolos, apelsīnos un selerijās – divi grami uz katriem 100 gramiem auga. 100 gramos rabarberu ir tikai 116 kalorijas.

Rabarberos ir ļoti daudz K1 vitamīna – 100 grami auga satur apmēram 26-37 procentus no ieteicamās vitamīna dienas devas. Tāpat tajā ir diezgan daudz kalcija, bet, ņemot vērā, ka šajā augā ir arī ļoti daudz skābeņskābes, tas nekādu labumu organismam nedos.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

Zemenes

Zemenes satur šādus vitamīnus.

• C vitamīns. Zemenes ir lielisks C vitamīna avots, antioksidants, kas nepieciešams imūnsistēmas un ādas veselībai.
• Mangāns. Šis mikroelements bieži sastopams lielos daudzumos veseli graudi, pākšaugi, augļi un dārzeņi, un tas ir svarīgs daudziem jūsu ķermeņa procesiem.
• Folāts (B9 vitamīns). Viens no B vitamīniem, folāts, ir svarīgs normālai audu augšanai un šūnu darbībai, un tas ir būtiski grūtniecēm un vecākiem pieaugušajiem.
• Kālijs. Šis minerāls ir saistīts ar daudzām būtiskām ķermeņa funkcijām, piemēram, asinsspiediena regulēšanu.
• Zemenēs arī ir dzelzs, vars, magnijs, fosfors un vitamīns B6, K un E.

Tiek uzskatīts, ka ja ēd daudz zemeņu, tad ir iespēja samazināt daudzu hronisku slimību risku. Piemēram, zemenes var uzlabot sirds veselību, pazemināt cukura līmeni asinīs.

Lai labi garšo rabarberu un zemeņu karstmaizes!

Šis raksts Rabarberu un zemeņu karstmaizes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Zemenes ir pieskaitāmas pie ogām, kas satur vislielāko daudzumu vērtīgu uzturvielu. Tās ir lielisks šķiedrvielu avots, satur maz kaloriju un tajās ir salīdzinoši neliels cukura daudzums. Nozīmīgākais ieguvums veselībai ir lielais antioksidantu daudzums. 

Zemenes ir dažādu antioksidantu avots, tai skaitā luteolīns, galskābe, flavonīdi, kvercetrīns u.c. Zemenes satur divus vitamīnus, kas organismā darbojās kā spēcīgi antioksidanti – A vitamīns (beta karotīna veidā) un C vitamīns (askorbīnskābes veidā). Abi darbojas organisma aizsardzības pirmajā līnijā, lai samazinātu brīvo radikāļu izraisītus šūnu bojājumus. 

Ēdiet zemenes! Tās palīdz muskuļiem, smadzenēm, sirdij, pazemina asinsspiedienu, aizkavē artrīta un vēža attīstību un uzlabo uztveres procesus.

100 gramos zemeņu ir tikai 33 kalorijas. Zemenes sastāv no 91% ūdens, 7,7% ogļhidrātu, 0,3% tauku un 0,7% proteīnu.

Ja domājat, ka augļi ir tikai sarkani, nav tiesa. Sastopamas dzeltenas, zilas, baltas, melnas un pat violetas zemenes. Dažas no tām ir ābola lielumā. Smagāko zemeni – 250 g – ievāca 2015. gada 28. janvārī Fukuokā, Japānā.

Romieši zemenes cienīja ne tikai to labo garšas īpašību dēļ. Viņi ticēja, ka ogas ārstē melanholiju, drudzi, sliktu elpu, hroniskus ģīboņus, kā arī liesas un aknu kaites.

Zemenēm piedēvē afrodīzija īpašības. Francijā jaunlaulātajiem brokastīs pasniedz zemeņu zupu.

Zviedrijā zemenes tradicionāli pasniedz vasaras saulgriežu galdā. Grieķijā augļus parasti pārkaisa ar cukuru, tad iemērc grieķu brendijā Metaxa un pasniedz kā desertu. Zemenes putukrējumā ir neiztrūkstoša Vimbldonas tenisa turnīra ēdienkartes daļa. Itālijā viena no populārākajām saldējuma (gelato) garšām ir tieši zemeņu.

Lai labi garšo gaisīgā zemeņu plātsmaize!

Šis raksts Gaisīgā zemeņu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Marinētu olu recepti meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Marinētas olas parasti ir cieti vārītas olas, kas tiek kaltētas etiķī vai sālījumā. Tāpat kā ar daudziem pārtikas produktiem, sākotnēji tas bija veids, kā saglabāt pārtiku, lai to varētu ēst mēnešus vēlāk. Marinētas olas kopš tā laika ir kļuvušas par iecienītu uzkodu vai uzkodu, kas ir iecienīts krogos, bāros un krogos, kā arī visā pasaulē vietās, kur tiek pasniegts alus.

Pēc tam, kad olas ir cieti novārītas, čaumalu noņem un iemērc etiķa, sāls, garšvielu un citu garšvielu šķīdumā. Receptes atšķiras no tradicionālā sālījuma šķīduma marinētiem gurķiem līdz citiem šķīdumiem, kas var piešķirt saldu vai pikantu garšu.

• Olas čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Lai labi garšo salāti ar marinētām olām!

Šis raksts Salāti ar marinētām olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Čiilī pāksts pateicoties savai asajai garšai un sildošajām īpašībām, tas lieliski palīdz uzturēt formā cilvēka fizisko veselību un modru garu.

Palīdz novērst kuņģa čūlu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī tam ir sāpes mazinoša iedarbība. Čili ir arī A vitamīna un beta-karotīna avots, kā arī E vitamīna un šķiedrvielu avots. 

Asie pipari iznīcina baktērijas, kas ir nelabvēlīgas kuņģa videi. Šāda veida pipari palīdz arī atbrīvoties no liekā svara un dod papildu enerģiju organismam. Pipariem ir asa garša, jo tie satur daudz ēterisko eļļu.

Visasākās ir čili pāksts iekšējās baltās šķērssieniņas un arī sēklas. Asumu var samazināt, ja to visu iztīra, taču, regulāri ēdot čili, iespējams, pienāks brīdis, kad tas šķitīs gluži lieki.

Kaltētas čili pākstis bieži vien ir asākas par svaigām. Tās ātri un vienkārši var sasmalcināt ar šķērēm.

Ar čili pākstīm jāapietas uzmanīgi. Nazis un rokas pēc čili griešanas rūpīgi jānoskalo aukstā ūdenī. Karsējot čili eļļā vai citās taukvielās, jāpiesargās no karstajiem tvaikiem, kas ir ļoti dedzinoši.

Regulāri ēdot un izgaršojot čili, paveras pavisam cita garšu pasaule, jo čili nenogalina ēdiena garšu, tieši pretēji – palīdz to izcelt un uzsvērt dažādas aromātu nianses. Lai atrastu sev piemērotāko, ir regulāri jātrenējas – sākumā jāpievieno ēdienam tikai kāds nieks čili asuma, pēc tam vairāk un vēl vairāk, līdz kādā reizē šķietami ugunīgais ēdiens sniegs gan baudu, gan ļaus izjust visdažādākās garšu nianses.

Lai labi garšo saldā čili mērce!

Šis raksts Saldā čili mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tiek uzskatīts, ka ķiploku dzimtene ir Centrālāzija. Senajā Ēģiptē un Romā ķiplokiem tika piedēvētas teju maģiskas spējas – tos izmantoja dažādos rituālos, lietoja uzturā, lai vairotu spēku, izturību, un piedēvēja dažādu ietekmi uz veselību. Ķiploka brīnumainās spējas ir pieminējis Hipokrāts, tās ir aprakstītas senajos eposos un rakstos.

Savukārt mūsu zemē ķiploks ieceļoja ar tirgotājiem jau kopš 12. Gadsimta.

No seniem laikiem ķiploku plaši izmanto gan tā ārstniecisko īpašību, gan garšas dēļ. Tā sastāvā ir ēteriskā eļļa, glikozīds alliīns, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, varš, fosfors, kalcijs, mangāns, selēns, fitosterīni, stāsta klīniskā farmaceite.

Ja pēc ķiploku ēšanas rodas nepatīkama elpa, to var mazināt, uzdzerot piparmētru tēju, apēdot kādu citrusaugli vai pakošļājot apelsīna, citrona miziņas vai uzdzerot kafiju.

Notīrīti ķiploki ir jālieto uzturā uzreiz. Turklāt, lai gūtu labumu veselībai no ķiplokos esošajām vielām, tie uzturā ir jālieto regulāri.

Ķiplokā esošajam savienojumam allicīnam piemīt pretvīrusu iedarbība un pretiekaisuma īpašības. Tādēļ tautas medicīnā ķiplokmaizītes, ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm un citos ēdienos pastiprināti sāk lietot tieši mitrajā, aukstajā laikā.

Jogurts ir piena fermentācijas pārtika, ko ražo baktērijas. Šīm baktērijām fermentējot pienā esošos cukurus, rodas pienskābe, kas iedarbojas uz piena olbaltumvielām, piešķirot jogurtam tā tekstūru un raksturīgo pīrāgu garšu. Jogurta pagatavošanai visbiežāk izmanto govs pienu. Jogurta ražošanā tiek izmantots arī ūdens bifeļu, kazu, aitu, ķēvju, kamieļu un jaku piens. Izmantotais piens var būt homogenizēts vai ne. Tas var būt pasterizēts vai neapstrādāts. Katrs piena veids rada būtiski atšķirīgus rezultātus.

Jogurtu ražo, izmantojot Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus baktērijas. Citas laktobacillus un bifidobaktērijas dažreiz pievieno jogurta kultivēšanas laikā vai pēc tās. Dažas valstis pieprasa, lai jogurts satur noteiktu daudzumu baktēriju koloniju veidojošo vienību (CFU); piemēram, Ķīnā prasība pēc lactobacillus baktēriju skaita ir vismaz 1 miljons KVV uz mililitru.

Lai labi garšo jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem!

Šis raksts Jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šī saldi pikantā mērce ļoti labi derēs krāsnī ceptām kartupeļu šķēlītēm vai vienkārši pārlej to ar mizu vārītiem mazajiem kartupelīšiem, samaisi un baudi ar svaigajiem salātiem vai pasniedz aromātiskos kartupeļus kā piedevu gaļas ēdieniem. Sinepes ar medu veido pasakainu savienību.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Sinepes ir viengadīgi krustziežu dzimtas lakstaugi. Stublājs zarains, lapas ar kātu. Zied dzelteni, sakopoti ķekaros. Auglis — pākstenis, sēklas sīkas, apaļas, brūnas, gaiši dzeltenas vai melnas. Zied no jūnija līdz augustam.

Lapu sinepju lapās ir daudz vitamīnu, mikroelementu, minerālsāļu. Tās satur karotīnu, rutīnu, B1, B2, PP vitamīnu, īpaši daudz C vitamīna. Daudz arī kalcija, fosfora un dzelzs sāļu. Uzturā izmanto galvenokārt svaigā veidā. Jauc salātos, kā arī iesāla un konservē. Garšas ziņā lapu sinepes ir līdzīgas pārējām sinepēm.

Šķipsniņa sinepju sēklu dienā ievērojami uzlabo gremošanu, novērš aizcietējumus, attīra ādu, diabēta slimniekiem samazina cukura daudzumu asinīs, kā arī uzlabo reproduktīvo funkciju sievietēm. Sinepju sēklas ierosina ēstgribu, pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos, iedarbojas kā pretiekaisuma un spēcīgs antiseptisks līdzeklis.

Ārīgai lietošanai izmanto sinepju pulveri — plāksteros un vannās. Sinepju spirtu — kompresēs un ierīvēšanā. Kāju vannošanā sinepju pulveris palīdz pret saaukstēšanos un pārmērīgas atdzišanas. Ārējai lietošanai sinepju pulveri nedrīkst apliet ar verdošu ūdeni, jo tādā gadījumā ferments mirozīns tiks noārdīts un sinepju eļļa, kura dod galveno terapeitisko efektu, neveidosies. Ūdens temperatūrai jābūt ne augstākai par 55—60°C.

Lai labi garšo medus un sinepju mērce ar apelsīnu!

Šis raksts Medus un sinepju mērce ar apelsīnu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Mērce derēs visam, dipēšanai pie dārzeņiem vai kartupelīšiem frī. Pamatēdieniem, hot salātiem, dogiem un burgeriem. Jūras veltēm un zivīm, piemēram, garnelēm.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Pienācis laiks paķert savu iecienītāko kraukšķīgo, etiķa uzkodu, lai atzīmētu Nacionālo marinētu gurķu dienu, kas tiek atzīmēta katru gadu 14. novembrī.

Termins “pickle” (marinēts gurķis) nāk no holandiešu vārda pekel, kas nozīmē sāli vai sālījumu. 

Ēģiptes karaliene Kleopatra savu veselību un labo izskatu piedēvēja savai mīlestībai pret marinētiem gurķiem. Tika teikts, ka romiešu ģenerālis Jūlijs Cēzars barojis savus karaspēkus ar marinētiem gurķiem, ticot, ka tie padarīs tos stiprākus. 

Arheologi uzskata, ka senie mezopotāmieši bija pirmie, kas sāka marinēt 2400. g. p.m.ē., kad viņi konservēja gurķus skābā sālījumā.

Mēdz teikt, ka glāze marinētu gurķu sulas ir tradicionāls paģiru līdzeklis. Ideja ir tāda, ka sāļais sālījums liks jums dzert vairāk ūdens, kas organismam ir nepieciešams, kad tas ir dehidrēts. Tā ir ērta un lēta izvēle, ja nevarat pārņemt domu par cietu pārtiku – un gājiens līdz ledusskapim ir tik tālu.

Tas var izklausīties kā tāls prāts, taču aiz tā slēpjas zināma zinātne. Kodināšanas fermentācijas process rada gremošanas probiotikas, un lielais sāls daudzums palīdz aizstāt dehidratācijas rezultātā zaudētos elektrolītus.

ASV pārtikas un zāļu komisārs Frederiks Holkombs žurnālistiem sacīja, ka labākais veids, kā pārbaudīt, vai marinēti gurķi ir labi, ja tie atlec, kad tie nokrīt.

Lai labi garšo marinētu gurķu mērce!

Šis raksts Marinētu gurķu mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Zilais siers ir jebkurš no plašā sieru klāsta, kas izgatavots, pievienojot ēdamās pelējuma kultūras, kas sieram veido zilganzaļus plankumus vai dzīslas. Zilo sieru garša atšķiras no ļoti maigas līdz stiprai un no viegli salda līdz sāļai vai asai; krāsa no gaišas līdz tumšai; un pēc konsistences no šķidras vai ļoti mīkstas līdz stingrai vai cietai. Tiem var būt raksturīga smarža vai nu no pelējuma, vai no dažādām īpaši kultivētām baktērijām, piemēram, Brevibacterium liniem.

Tiek uzskatīts, ka zilais siers tika atklāts nejauši. Sieri tika uzglabāti alās ar dabiski kontrolētu temperatūru un mitruma līmeni, kas bija labvēlīga vide nekaitīgu pelējumu šķirnēm. Halštates (Austrija) sāls raktuvēs ņemto paleofekāliju analīze parādīja, ka Halštates perioda (800.–400. g.pmē.) kalnrači jau patērēja zilo sieru un alu.

Saskaņā ar leģendu, viens no pirmajiem zilajiem sieriem, Roquefort, tika atklāts, kad jauns zēns, ēdot maizi un aitas piena sieru, pameta maltīti tuvējā alā pēc tam, kad tālumā ieraudzīja skaistu meiteni. Kad viņš pēc mēnešiem atgriezās, pelējums (Penicillium roqueforti) bija pārveidojis viņa sieru par rokforu.

Gorgonzola ir viens no vecākajiem zināmajiem zilajiem sieriem, kas radīts ap mūsu ēras 879. gadu, lai gan tiek teikts, ka zilās dzīslas tajā nebija līdz aptuveni 11. Gadsimtam. Stilton ir salīdzinoši jauns papildinājums, kas kļuva populārs kaut kad 1700. gadu sākumā. Daudzas zilā siera šķirnes radās vēlāk, piemēram, 20. gadsimta Danablu un Cambozola, bija mēģinājums aizpildīt pieprasījumu pēc Rokforas stila sieriem.

Lai labi garšo zilā siera mērce!

Šis raksts Zilā siera mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk vistas marinādes receptes meklē ŠEIT.

Interesanti fakti par vistas cepšanu:

• Pirmie ieraksti par grilētu vistu ir datēti ar seno Grieķiju.
• Cepta vista ir vispopulārākā grilētā gaļa Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Pasaules rekords par lielāko grilēto vistu ir 4 989,52 kg. Tā tika grilēta Peru 2010. gadā.
• Populārākā grilētās vistas marināde ir olīveļļa, citronu sula un ķiploku maisījums.
• Vislabāk vistu cept uz vidējas uguns. Tas palīdzēs nodrošināt, ka vistas gaļa ir gatava bez izžūšanas.

Interesanti fakti par vistas gaļu:

• Kaloriju daudzums vistas gaļā var atšķirties atkarībā no lieluma, kā arī tā pagatavošanas veida. Tomēr lielākā daļa populārāko šķirņu satur 155–203 kalorijas uz 100 g porcijas.
• Vistas gaļa ir populāra izvēle, ja runa ir par liesām olbaltumvielām, jo tā vienā porcijā satur ievērojamu daudzumu bez daudz tauku.
• Vienai vārītai vistas krūtiņai bez ādas, bez kauliem (172 g) ir aptuveni šāds uzturvielu sadalījums : kalorijas: 284, olbaltumvielas: 53,4 g, ogļhidrāti: 0 g, tauki: 6,2 g.
• Vistas gaļai vien ir salīdzinoši maz kaloriju un tauku, salīdzinot ar citām gaļām. Bet, tik līdz sākat pievienot eļļu, mērci, mīklu un maizi, kalorijas var pieaugt.
• Vistas gaļai ir dažādas daļasi, tostarp krūtīs, augšstilbi, spārni un stilbiņi. Katra daļa satur atšķirīgu olbaltumvielu, tauku un kaloriju daudzumu, tāpēc katrs no tiem vislabāk darbojas dažādiem mērķiem.
• Ja vēlaties zaudēt svaru, vistas krūtiņa ir piemērotākā. Tā ir vistas liesākā daļa, kas nozīmē, ka tajā ir vismazāk kaloriju, bet visvairāk olbaltumvielu. Piemēram, vistas krūtiņa ir ideāli piemērota kultūristiem, jo tajā ir vismazāk kaloriju. Kaloriju skatīšanās ir īpaši svarīga kultūristiem, kas piedalās konkursos, ņemot vērā, ka tieši tad viņiem ir nepieciešams zems ķermeņa tauku daudzums. Vista alus un medus marinādē.

Šis raksts Vista alus un medus marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.