Citas gurķu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Par gurķu dzimteni uzskata Indiju, kur to sāka lietot vairāk kā 3000 gadus pirms mūsu ēras. Mūsdienās tur aug arī savvaļas gurķi, to augļi ir mazi un ar rūgtu garšu. Pārtikā tos nelieto. Bet gurķu attēlojums uz ēģiptiešu ziedojumu galdiem liecina, ka ari tajā laikā tie bija pazīstami. Senajā Grieķijā, Homēra laikā bija pilsēta, kas saucās Sikion – gurķu pilsēta. Bet senie romieši gurķus audzēja visu gadu, līdzīgi kā mēs.

Gurķi satur 95-96% ūdeni, minerālsāļus (40% kāliju, 10% nātriju, 20% fosforu, 7% hloru, kalciju, magniju, dzelzi), mikroelementus (varu, sēru, kobaltu, cinku, jodu), karotīnu, vitamīnus. Dzelzs gurķos ir vairāk kā zemenēs un vīnogās

…

• Gurķi tehniski ir auglis, nevis dārzenis. Tie ir augi no Cucumis sativus auga, kas ir ķirbju dzimtas loceklis, kopā ar melonēm, skvošiem un ķirbjiem.
• Ir vairāk nekā 300 gurķu šķirņu.
• Garākais gurķis, kas jebkad audzēts, bija vairāk nekā 4 pēdas garš.
• Gurķi ir populāra sastāvdaļa daudzās virtuvēs visā pasaulē, tostarp salātos, sviestmaizes un suši.
• Dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka gurķiem ir ārstnieciskas īpašības. Piemēram, Indijā gurķus lieto klepus un saaukstēšanās ārstēšanai.
• Izrādās, ēdot kraukšķīgo gurķi, mēs ļoti aktīvi nodarbinām žokļus. Košļāšana ir aktīva, kas nozīmē aktīvu asinsriti.
• Gurķu sula uzlabo apetīti, stiprina nervu sistēmu, sirdi, locītavas, zobus, normalizē arteriālo asinsspiedienu, ārstē reimatismu, aterosklerozi, uzlabo atmiņu un sejas ādu. Gurķu sula ir teicams urīndzenošs līdzeklis, tā palīdz atjaunot spēkus.
• Ja esi aizballējusies un zini, ka rītdiena pienāks ar galvassāpēm, tad pirms došanās gulēt apēd svaigu gurķi. Tad noteikti paģiras būs vieglākas.
• Gurķis lieliski atsvaidzina elpu: paņem mutē svaiga gurķa šķēli un piespied to ar mēli pie aukslējām. Pēc 30 sekundēm elpa būs ievērojami uzlabojusies.

Lai labi garšo kraukšķīgie gurķi!

Šis raksts Kraukšķīgie gurķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tiek uzskatīts, ka ķiploku dzimtene ir Centrālāzija. Senajā Ēģiptē un Romā ķiplokiem tika piedēvētas teju maģiskas spējas – tos izmantoja dažādos rituālos, lietoja uzturā, lai vairotu spēku, izturību, un piedēvēja dažādu ietekmi uz veselību. Ķiploka brīnumainās spējas ir pieminējis Hipokrāts, tās ir aprakstītas senajos eposos un rakstos.

Savukārt mūsu zemē ķiploks ieceļoja ar tirgotājiem jau kopš 12. Gadsimta.

No seniem laikiem ķiploku plaši izmanto gan tā ārstniecisko īpašību, gan garšas dēļ. Tā sastāvā ir ēteriskā eļļa, glikozīds alliīns, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, varš, fosfors, kalcijs, mangāns, selēns, fitosterīni, stāsta klīniskā farmaceite.

Ja pēc ķiploku ēšanas rodas nepatīkama elpa, to var mazināt, uzdzerot piparmētru tēju, apēdot kādu citrusaugli vai pakošļājot apelsīna, citrona miziņas vai uzdzerot kafiju.

Notīrīti ķiploki ir jālieto uzturā uzreiz. Turklāt, lai gūtu labumu veselībai no ķiplokos esošajām vielām, tie uzturā ir jālieto regulāri.

Ķiplokā esošajam savienojumam allicīnam piemīt pretvīrusu iedarbība un pretiekaisuma īpašības. Tādēļ tautas medicīnā ķiplokmaizītes, ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm un citos ēdienos pastiprināti sāk lietot tieši mitrajā, aukstajā laikā.

Jogurts ir piena fermentācijas pārtika, ko ražo baktērijas. Šīm baktērijām fermentējot pienā esošos cukurus, rodas pienskābe, kas iedarbojas uz piena olbaltumvielām, piešķirot jogurtam tā tekstūru un raksturīgo pīrāgu garšu. Jogurta pagatavošanai visbiežāk izmanto govs pienu. Jogurta ražošanā tiek izmantots arī ūdens bifeļu, kazu, aitu, ķēvju, kamieļu un jaku piens. Izmantotais piens var būt homogenizēts vai ne. Tas var būt pasterizēts vai neapstrādāts. Katrs piena veids rada būtiski atšķirīgus rezultātus.

Jogurtu ražo, izmantojot Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus un Streptococcus thermophilus baktērijas. Citas laktobacillus un bifidobaktērijas dažreiz pievieno jogurta kultivēšanas laikā vai pēc tās. Dažas valstis pieprasa, lai jogurts satur noteiktu daudzumu baktēriju koloniju veidojošo vienību (CFU); piemēram, Ķīnā prasība pēc lactobacillus baktēriju skaita ir vismaz 1 miljons KVV uz mililitru.

Lai labi garšo jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem!

Šis raksts Jogurta mērce ar ķiploku un zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cilvēki saka, ka ideāla steika pagatavošana ir zināma māksla. Bet, es uzskatu, ka tas ir diezgan vienkārši — tik rūpīgi jāseko katram solim, lai iegūtu perfektu steiku. Zemāk apkopoju dažus punktus, kurus vajadzētu ņemt vērā pagatavojot steiku.

• Izņemt gaļu no ledusskapja vismaz 40 min pirms gatavošanas. Tas ļauj tai sasilt līdz istabas temperatūrai un nodrošina vienmērīgu gatavošanu.
• Sālīt steiku. Vislabāk protams būtu Izmantot košera sāli, jo tā lielākie, pārslveida kristāli ļauj viegli saspiest un kontrolēt izlietojuma daudzumu. Lai iegūtu visgaršīgākos un maigākos rezultātus, sāliet steikus vismaz 40 min pirms vai pat vakarā pirms to gatavošanas. Tas prasa nelielu plānošanu, taču jūsu steiku padarīs sulīgu un maigu.
• Nosusini steikus un atstāj taukus. Ja vēlies nogriezt taukus no steika, dari to, kad tas ir pagatavots, jo tauki pievieno gaļai garšu un mitrumu gatavošanas laikā.
• Nepievieno eļļu pannai! Uzkarsē lielu pannu (vai BBQ) līdz lielam karstumam. Lietojot pannu, jo smagāka pamatne, jo labāk – smagas pannas ilgāk notur siltumu un vienmērīgi cep gaļu. Ir svarīgi nepārblīvēt pannu vai BBQ, pretējā gadījumā gaļa sautēsies, nevis apcepsies. Gatavot steiku pa partijām vai, ja nepieciešams, izmantojiet divas pannas. 

…

• Laiks. Parasti (22 mm biezs steiks) cep 2 min no katras puses, lai iegūtu jēlu steiku. 3-4 min no katras puses vidēji jēlu un 4-6 min no katras puses vidēju. Lai pagatavotu labi ceptu, cep 2–4 min no katras puses, pēc tam samazini uguni un cep vēl 4–6 min.
• Lai pārbaudītu steiku gatavību, izmanto tīrā rādītājpirksta galu (vai knaibles), lai viegli pavirzītu steiku. Ja tas ir mīksts, bet nedaudz elastīgs, tas ir vidēji jēls. Ja tas ir elastīgs, tas ir vidējs. Jebkurš stingrāks par to, un tas ir ceļā uz labu darbu.
• Ļaut steikam atpūsties. Novieto steikus uz koka dēļa vai šķīvja, brīvi pārklāj ar foliju un atpūtini apmēram 6-7 min. Atpūta ļaus sulai atgriezīties gaļas šķiedrās. Tas nozīmē, ka, sagriežot steiku, sula neiztecēs uz šķīvja un rezultātā steiks būs maigāks.

Lai labi garšo brieža gaļas steiks.

Šis raksts Brieža gaļas steiks pirmo reizi parādījas Gatavo.com.