Citas receptes ar kartupeļiem skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

….

Mafini. Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka smalkmaizītes varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas varētu būt pārveidota par mufinu. Šis vārds pirmo reizi ir atrasts drukātā veidā 1703. gadā, rakstīts kā moofin. Tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu valodas Muffen, daudzskaitļa Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. Muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins-cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs. Ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! the shrill Muffin-Man his Carol plies.”

Receptes smalkmaizītēm uz rauga bāzes, kuras 19. gadsimta amerikāņu pavārgrāmatās dažkārt sauca par “parastajiem mafiniem” vai “kviešu smalkmaizītēm”, ir atrodamas daudz senākās pavārgrāmatās. Fannijas Fārmeres Bostonas kulinārijas skolas pavāru grāmatā viņa sniedza abu veidu smalkmaizīšu receptes. Kuros mīklas celšanai izmantoja raugu, gan tiem, kuros tika izmantota ātrās maizes metode, izmantojot smalkmaizīšu gredzenus, lai veidotu angļu smalkmaizītes. Zemnieks norādīja, ka “cepšana” uz plīts virsmas, kā to dara ar rauga mīklu, bija noderīga metode, ja cepšana krāsnī nebija praktiska. Gadu gaitā smalkmaizīšu izmērs un kaloriju saturs ir mainījies: vecmāmiņas gatavotajos 3 collu kēksiņos bija tikai 120 līdz 160 kalorijas. Taču mūsdienu milzu maiznīcas smalkmaizītes satur no 340 līdz 630 kalorijām katrs.

Lai labi garšo kartupeļu mafini ar picas pildījumu!

Šis raksts Kartupeļu mafini ar picas pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Un iepazīsties ar rakstu: “Pavasara zaļumi īstas vitamīnu bumbas”.

Vai zināji?

Arvien vairāk kļūst pieejami pirmie pavasara dārzeņi – kraukšķīgie redīsi, lociņi, spināti un salāti, sparģeļi un zaļie zirnīši.

Mūsdienu medicīnas pamatlicējs Hipokrāts ir rakstījis par uztura ietekmi uz veselību, ka uzturam ir jābūt mūsu zālēm un dabas veltes un zaļumi ir jāēd jo īpaši, stāsta uztura speciāliste. Dārzeņi un zaļumi satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kuri nepārtraukti tiek ražoti mūsu organismā. 

Mūsu ikdiena ir stresa pilna, bieži vien nakts miegam netiek veltīts pietiekams laiks, nereti ēdiens ir nekvalitatīvs un tiek lietoti dažādi ķīmiskie līdzekļi, kas negatīvi ietekmē mūsu organismu. Antioksidanti palīdz cīnīties pret šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz mūsu organismu.

Antioksidantu klāsts ir plašs, tāpēc nav jāmeklē kāds viens, konkrēts kādā dārzenī vai zaļumā, bet jāēd tie katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Ir jāiekļauj uzturā visi košās krāsas zaļumi, saknes un dārzeņi, ogas, augļi un pēc iespējas jāizvēlas bioloģiski audzēta pārtika. 

Uztura speciāliste stāsta, ka teju visos zaļumos un dārzeņos ir līdzīga vitamīnu un minerālvielu koncentrācija – K, C, arī B grupas vitamīni, antioksidanti. Tāpēc ir svarīgi savu ikdienas maltīti papildināt ar šīm dabas veltēm. 

Sākoties sparģeļu laikam, tos iekļaujot savā ēdienkartē, uzņemsim K vitamīnu, šķiedrvielas, antioksidantus, piemēram, glutationu, kas ir ar antikancerogēnām īpašībām un, iespējams, var kavēt vēža šūnu augšanu, skaidro uztura speciāliste.

Savukārt redīsos galvenokārt ir šķiedrvielas, nedaudz B grupas vitamīnu, C vitamīns un antioksidanti. Pavasara redīsi satur daudz ūdens, nelielās devās kāliju, nātriju, dzelzi, fosforu un magniju. Redīsi ir pieskaitāmi krustziežu dzimtas augiem – tas nozīmē, ka tie satur arī nelielos daudzumos sulforafānu un indolus, kas tiek pētīti neinfekciju slimību profilaksei, kā arī luteīnu un citus antioksidantus.

Lai labi garšo pavasara dārzeņu zupa!

Šis raksts Pavasara dārzeņu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka Atlantijas lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo un barojas jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Abas sugas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Baltijas jūras baseinā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1–3 gadus, pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1–4 gadus. Nārstot laši un taimiņi atgriežas upēs, kurās dzimuši. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60 cm.

Liela daļa šobrīd veikalos nopērkamo lašu ir audzēti Skandināvijas un Britu salu zivjaudzētavās. Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas akvakultūras saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti jūrā vai upes grīvās iegremdētos sprostos. Laša zupa ar krēmsieru.

Šis raksts Laša zupa ar krēmsieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas mērču receptes meklē ŠEIT.

Strogonovs klasiski ir no liellopu gaļas. Stroganovs ir krievu ēdiens no sautētiem liellopa gaļas gabaliņiem sinepju un skābā krējuma mērcē. Kopš tā pirmsākumiem 19. gadsimta vidū Krievijā, tas ir kļuvis populārs visā pasaulē, mūsdienās ievērojami atšķiras no sākotnējās receptes. Sēnas kā piedeva strogonovam ir izplatītas daudzos variantos.

Ēdiens nosaukts pēc viena no ietekmīgās Stroganovu ģimenes locekļiem. Leģenda piedēvē savu izgudrojumu franču šefpavāriem, kas strādā ģimenes labā, taču vairāki pētnieki norāda, ka recepte ir senāku krievu ēdienu rafinēta versija. Krievu valodā ēdienu sauc par Бефстро́ганов no franču valodas Bœuf Stroganoff.

Šajā receptē piedāvāju aknu strogonovs, bet tik un tā ir gardi!

Šis raksts Aknu strogonovs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kartupeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļu izcelsmes valsts ir Dienvidamerika, kur tie aug arī savvaļā. Eiropā šis dārzenis nonāca tikai 16. gadsimtā, pateicoties spāņu konkistadoriem un angļu pirātiem. Eiropā kartupeli pieņēma diezgan lēni, jo informācijas trūkuma dēļ cilvēki nezināja, kā šo dārzeni lietot uzturā, un uzskatīja to par eksotisku krāšņumaugu. Kartupeļu vēsture apvīta ar dažādiem nostāstiem, piemēram, bumbuļus, kuri aug zemē, dēvēja par velna āboliem, ko kristiešiem labāk neēst.

Vispirms pārtikā sāka lietot ogas, kuras atrodas lakstos un līdzinās nelieliem zaļiem tomātiem. Zaļās auga daļas kartupelim ir indīgas, tāpēc notika saindēšanās, reizēm pat ar letālu iznākumu, tāpēc daudzviet šo dārzeni aizliedza audzēt.

Kara laikā kartupeļi glāba cilvēkus no bada, jo ienaidnieki izbradāja un nodedzināja sējumus un laukus, bet, kad liesmas bija rimušas, izpostītās dārzeņu vagas pārņēma garšīgs aromāts. Cilvēki pagaršoja kartupeļu bumbuļus un saprata, ka šī dārzeņa ēdamā daļa atrodas zem zemes. Rīvētu kartupeļu sacepums.

Šis raksts Rīvētu kartupeļu sacepums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl var pagatavot no kartupeļiem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

Kartupeļos esošais B6 vitamīns ir būtisks faktors normālas nervu sistēmas darbības veicināšanā un piedalās tādu smadzeņu ķīmisko vielu kā serotonīna, dopamīna un norepinefrīna (noradrenalīna) sintēzē. Tas nozīmē, ka kartupeļu ēšana var palīdzēt depresijas, stresa un pat uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) gadījumā. Kālijs, kas veicina asinsvadu paplašināšanos, nodrošinās to, ka smadzenes saņem pietiekami daudz asiņu. C vitamīns, B6 vitamīns, kālijs, magnijs, cinks un fosfors palīdz saglabāt ādu gludu.

Tomēr lielākais ieguvums veselībai no kartupeļu iekļaušanas ēdienkartē ir tas, ka šie dārzeņi var palīdzēt gremošanai, pateicoties tajos esošajam augstajam šķiedrvielu saturam. Augstais ogļhidrātu līmenis padara tos viegli sagremojamus, savukārt ar šķiedrvielām pildītā miza var palīdzēta normalizēt vēdera izeju.

..

Kartupeļi nesatur taukus, tomēr tajos ir cieti saturoši ogļhidrāti un neliels olbaltumvielu saturs. Kartupeļos esošos ogļhidrātus organisms pārstrādā ļoti ātri, turklāt tiem ir augsta glikēmiskā slodze. Proti, tie izraisa cukura un insulīna līmeņa paaugstināšanos un krišanos asinīs, tāpēc kartupeļus nav ieteicams lietot uzturā cukura diabēta slimniekiem.

Pat gatavojot tos veselīgi, kartupeļi var radīt veselības problēmas cilvēkiem, kas cieš no liekā svara un aptaukošanās, kā arī cukura diabēta slimniekiem. Šajos dārzeņos ir daudz ogļhidrātu, kas var izraisīt svara pieaugumu.

Lai gan labākais veids, kā ēst kartupeli, ir neapstrādātā veidā, kartupeļu cepšana (cepeškrāsnī un, protams, bez taukvielām) ar visu mizu ir labākais veids, kā to pagatavot, jo, cepot, tas zaudē vismazāko uzturvielu daudzumu. Arī vārīt kartupeļus ieteicams ar visu mizu, negriežot gabalos.

Lai labi garšo kartupeļu standziņas!

Šis raksts Kartupeļu standziņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar kartupeļiem meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Alumīnija folija tika ieviesta Francijā 1903. gadā. Bet pārtikas pasaulē tā nonāca tikai 1908. gadā, kad Šveices šokolādes ražotājs Tobler (pazīstams ar savu ikonisko trīsstūrveida Toblerone batoniņu) sāka ievietot šokolādes tāfelītes folijā.

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad melno graudu epidēmijas dēļ samazinājās graudaugu lietošana uzturā.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo). Ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram, labākajā gadījumā, ticis pa vienam kartupelim.

Lai labi garšo folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem!

Šis raksts Folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko pagatavot vēl no kartupeļiem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

Kartupeļos ir ārkārtīgi daudz fitovielu, kas ir augu organiskās sastāvdaļas; kartupeļu sastāvā esošie fitoelementi ir karotinoīdi, flavonoīdi un kofeīnskābe. Šajos dārzeņos esošais C vitamīns darbojas kā antioksidants, kas var novērst vai aizkavēt šūnu bojājumus. Tie labvēlīgi ietekmē arī gremošanu, sirds veselību un asinsspiedienu, kā arī var uzlabot smadzeņu darbību un nervu sistēmas veselību.

Lai labi garšo vārīti kartupeļi ar zaļumiem!

Šis raksts Vārīti kartupeļi ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kartupeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad melno graudu epidēmijas dēļ samazinājās graudaugu lietošana uzturā.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai. Tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram, labākajā gadījumā, ticis pa vienam kartupelim. Krievijas impērijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. 1767. gadā Novgorodas gubernators Jakobs Johans fon Zīverss publicēja rakstu par kartupeļiem un centās veicināt to ieviešanu Krievijas impērijā.

18. gadsimta beigās, lai Latvijas teritorijā zemnieku vidū sekmētu kartupeļu audzēšanu, Frīdrihs Daniels Vārs latviski pārtulkoja Cēsu ārsta Franča Johana Cekela vāciski sarakstītu kartupeļu audzēšanas padomu grāmatu, ko 1790. gadā Rīgā izdeva ar nosaukumu „Kartupeļu dārzs, ko tāpēc, lai mīļi Vidzemes latvieši ne vairs uz priekšu grūtu badu cieš, viens no viņiem uzticamiem dzīves biedriem še rakstos stāda”. 16 lappušu biezajā grāmatiņā sīki aprakstīti nesenie Vidzemes bada gadi, kas minēti kā viens no iemesliem pārejai no labības uz kartupeļiem, kā arī iekļauti samērā izvērsti padomi kartupeļu audzēšanā, bet beigās — reizrēķins izaudzēto kartupeļu aprēķināšanai.

…

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes vasas pārveidnes, ko plaši izmanto pārtikā. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (2014. gadā 381,7 miljoni tonnu) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem. Kartupeļiem ir selekcionētas vairāk nekā 2000 šķirnes.

Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas darbojas ANO paspārnē, 2008. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.

Lai labi garšo kartupeļu sacepums franču gaumē!

Šis raksts Kartupeļu sacepums franču gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tuvo Austrumu virtuvē, to parasti ēd kā dip, ar pitas maizi. Rietumos to tagad ražo rūpnieciski, un to bieži pasniedz kā uzkodu.

Citas kartupeļu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Agrākās zināmās rakstītās receptes ēdienam, kas atgādina hummus bi tahina, ir ierakstītas pavārgrāmatās, kas rakstītas Kairā 13. gadsimtā. Auksts aunazirņu biezenis ar etiķi un marinētiem citroniem ar zaļumiem, garšvielām un eļļu, bet bez tahini vai ķiplokiem, parādās labumu un daudzveidības dārgumu krātuvē pie galda un aunazirņu un tahini biezenis, ko sauc par hummus kasa, parādās Muhammad ibn al-Ḥasan ibn al-Karīm Ēdienu grāmatā.

Saldie kartupeļi jeb batātes

Batāte (Ipomoea batatas), ko mēs lielveikalos atpazīstam kā saldo kartupeli, patiesībā ir tropu augs – tā dzimtene ir Dienvidamerika.

Batātes bumbuļi parasti ir iegarenas formas, ar gludu mizu. Krāsa variē starp dzeltenu, oranžu, sarkanu, brūnu, violetu un bēšu krāsu, mīkstums mēdz būt balts, sarkans, rozā, violets, dzeltens vai oranžs. Interesanti, ka šķirnes ar baltu vai gaiši dzeltenu bumbuļu mīkstumu nav tik saldas un sulīgas kā ar sarkanu, rozā vai oranžu mīkstumu.

Bumbuļu mizas un mīkstuma krāsa ir svarīga šķirnes īpašība. Vidēji viena bumbuļa svars ir 0,5–1,5 kg, bet mēdz būt arī krietni lielāki. Bumbuļi satur daudz cietes, komplekso ogļhidrātu, pārtikas šķiedrvielu, bēta karotīna, vidēji daudz dažādu minerālvielu, ieskaitot mangānu,  kā arī B3 un B6 vitamīnus. Batātes satur samērā daudz C un A vitamīna.

Pildīts saldais kartupelis ar humusa mērci ir arī vērtīga vitamīnu maltīte, izmēģini!

Šis raksts Pildīts saldais kartupelis ar humusa mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.