Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūku pupas uzskatāmas par vissenāko pupu šķirni. Eiropā, tās audzētas jau Bronzas laikmetā.

Cūku pupu dzimtene ir Ziemeļāfrika un Dienvidrietumāzija, tomēr, lai arī tām patīk siltums, tās ļoti labi padodas arī vēsākā klimatā, kā rezultātā tieši šī pupu šķirne ātri vien izplatījās visā Eiropā līdz pat tās Ziemeļiem. Kā rezultātā gandrīz katra Eiropas valsts to uzskata par savu senāko un nacionālo pupu. Un gandrīz katrai tautai ir savs nacionālais ēdiens, kas sastāv no šīm pupām. Arī latviešiem – cūku pupas, vārītas ar visām mizām un pasnigtas ar rūgušpienu.

Cūku pupas bija viens no galvenajiem produktiem, līdz savu uzvaras gājienu Eiropā sāka kartupeļi un krietni vien nobīdīja pākšaugus maliņā.

Cūku pupas audzēšanas ziņā ir vismazāk prasīgās. Tās ir aukstumizturīgas, tādēļ var sēt diezgan agri jau aprīlī neuztraucoties par to, ka salnas tām varētu kaitēt. Sēj 6–10 cm dziļi, 20 cm attālumā citu no citas, starp rindām atstājot apmēram 60 cm. Cūku pupām nav vajadzīgi balsti, 60cm – 1 m garas tās pilnībā notur stublāju. Cūku pupas aug jebkurā augsnē, bet vislabāk patīk mālaina augsne.

Pie sēšanas jāuzmanās, lai zeme būtu gana mitra, tas sekmēs vienmērīgu sanākšanu un neļaus pupām iekalst. Pupas dīgst 4-6 °C temperatūrā, normāla augšana sākas ar +6 °C. dīgsti viegli pārcieš īslaicīgas salnas -5-6°C.  Ziedēšanas laikā augsta temperatūra un sausums negatīvi ietekmē apputeksnēšanos. Sēklai ievāc lielākās pupas no pirmajām pākstīm.

Lai labi garšo cūku pupu salāti!

Šis raksts Cūku pupu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ziedkāposti or sinepju dzimtas, augsti modificēta kāpostu forma, ko audzē daļēji attīstītu ziedu struktūru un gaļīgu kātu ēdamo masu dēļ. Ziedkāposti satur daudz C un K vitamīnu, un tos bieži pasniedz kā vārītus dārzeņus vai izmanto neapstrādātus salātos un gardumos.

Plīnijs Vecākais iekļāva cyma starp kultivētajiem augiem, ko viņš aprakstīja Dabas vēsturē: “Ex omnibus brassicae generibus suavissima est cyma (“No visām kāpostu šķirnēm vispatīkamākā ir cyma”). Plīnija apraksts, visticamāk, attiecas uz agrāk kultivētas Brassica oleracea šķirnes ziedošajām galvām.

Viduslaikos agrīnās ziedkāpostu formas tika saistītas ar Kipras salu, un 12. un 13. gadsimta arābu botāniķi Ibn al-Awwam un Ibn al-Baitar apgalvoja, ka tā izcelsme ir Kipra. Šī asociācija turpinājās Rietumeiropā, kur ziedkāpostus dažkārt sauca par Kipras kāpostu sēklām, un Rietumeiropā notika plaša Kipras puķkāpostu sēklu tirdzniecība salas franču Lusignan valdīšanas laikā līdz pat 16. gadsimtam.

Fransuā Pjērs La Varēns nodarbināja čouxfleurs Le cuisinier françois. Tie tika ievesti Francijā no Dženovas 16. gadsimtā un ir redzami Olivjē de Serē lauksaimniecības teātrī (1600), kā cauli-fiori “, kā to sauc itāļi, kas joprojām ir diezgan reti sastopami Francijā; tiem ir godpilna vieta dārzā to delikateses dēļ”, taču uz lielajiem galdiem tie parasti parādījās tikai Luija XIV laikā. Indijā to ieveda briti 1822. gadā.

Lai labi garšo cepti ziedkāposti!

Šis raksts Cepti ziedkāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Pildīti makaronu gliemežvāki ar spinātu-ziedkāpostu krēmu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Vistas ziedkāpostu pīrāgs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Vidusjūras ziedkāpostu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Kā pareizi vārīt olas lasi bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā.

Vistas un citas olu dēšanas dzīvnieki tiek plaši turēti visā pasaulē, un vistu olu masveida ražošana ir globāla nozare. 2009. gadā visā pasaulē tika saražots aptuveni 62,1 miljons tonnu olu no aptuveni 6,4 miljardu vistu dējējputnu saimes.

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā. Zaļo olu un šķiņķu zupa.

Vislielākās putnu olas ir strausam, olas masa sasniedz 1400 g. Ginesa rekordu grāmatā kā vislielākā ola ir iekļauta 2008. gadā izdētā strausa ola Zviedrijā. Tās masa bija 2589 g^. Vismazākās olas ir kolibri, tās masa ir 0,5 g.

Šis raksts Zaļo olu un šķiņķu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas diētu receptes meklē ŠEIT.

Ziedkāposti satur daudzas barības vielas un augu savienojumus, kas var samazināt vairāku slimību, tostarp sirds slimību un vēža risku. Ziedkāposti ir ārkārtīgi veselīgs dārzenis, kas ir nozīmīgs uzturvielu avots. Turklāt tas ir draudzīgs svara zudumam un neticami viegli pievienojams diētai.

Ziedkāposti (Brassica oleracea, šķirne botrytis), sinepju dzimtas (Brassicaceae) augsti modificēta kāpostu forma, ko audzē tā ēdamās masas dēļ ar daļēji attīstītām ziedu struktūrām un gaļīgiem kātiem. Ziedkāposti satur daudz C un K vitamīnu, un tos bieži pasniedz kā vārītus dārzeņus vai izmanto neapstrādātus salātos un gardumos. Keto bekona ziedkāposti ar sieru.

Ziedkāposti ir viengadīgi augi, kas sasniedz aptuveni 0,5 metrus gari, un tiem ir lielas, noapaļotas lapas, kas atgādina kakla zarus (Brassica oleracea, šķirne acephala). Atbilstoši ēdienam gala ķekars veido stingru, sulīgu “biezpienu” jeb galviņu, kas ir nenobriedusi ziedkopa (ziedu kopa). Plašās lapas sniedzas tālu virs biezpiena un bieži vien pirms ražas novākšanas tiek sasietas kopā, lai noēnotu un novērstu krāsas maiņu. Komerciāli visizplatītākie ir baltie ziedkāposti, lai gan pastāv arī oranžas, violetas, zaļas un brūnas šķirnes. Augi ražo krustveida dzeltenus ziedus un lāču sēklas sausās kapsulās, kas pazīstamas kā siliques.

Šis raksts Keto bekona ziedkāposti ar sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citus vēģetārus ēdienus meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja radās Itālijā. Pirmā reģistrētā recepte bija 14.gs. sākumā, “Liber de Coquina” pavārmākslas grāmatā. Vēlāk šī recepte tika pārveidota par tradicionālo Neapoles pilsētas lazanju, kas ir slāņota ar vietējo desu, mazām ceptām kotletēm, cieti vārītām olām, ricottas vai mocarellas sieru un Neapoles Ragū. Tomēr to, ko varētu uzskatīt par mūsdienu lazanju, var baudīt Itālijas Emilia-Romagna reģionā, un to sauc par “Lasagne al Forno”. Tā ir pagatavota ar biezu ragū un bešamela mērci, ricottas vai mocarellas sieru, kas parasti aromatizēts ar vīnu, sīpolu un oregano.

Šis raksts Ziedkāpostu lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.