Citas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lazanja izcelsme meklējama Itālijā viduslaikos. Vecākā zināmā rakstiskā atsauce uz lazanju ir atrodama 1282. gadā Boloņas notāra pārrakstītā balādē “Pur bii del vin, comadre, e no lo temperare” (“Dzer tikai vīnu, mana sieviete, un neatšķaidi to”), kas ir daļa no Memoriali Bolognesi (burtiski: “Boloņas piemiņas dienas”).

Senajā Romā bija ēdiens, kas līdzīgs tradicionālajai lazanjai, ko sauca par lasana vai lasanum (latīņu valodā ‘trauks’ vai ‘katls’). Aprakstīts Marka Gavija Apīcija grāmatā De re coquinaria, taču vārdam varētu būt senāka izcelsme. Pirmā teorija ir tāda, ka lazanja cēlusies no grieķu valodas vārda λάγανον (laganon), kas ir plakana makaronu mīklas plāksne, sagriezta strēmelēs. Vārds λαγάνα (lagana) joprojām tiek lietots grieķu valodā, lai apzīmētu plakanu, plānu neraudzētu maizi, kas cepta Tīrās pirmdienas svētkiem.

Nacionālā lazanjas diena ir 29. jūlijā.  Nacionālajā lazanjas dienā mēs svinam to, ka pirmo reizi parādījās viduslaikos Itālijā un pēc tam izplatījās visā pasaulē, 19. gadsimtā nonākot Amerikā.

Daži jautri un interesanti fakti par lazanju:

• Dziesmu ar nosaukumu “Lasagna” ierakstīja muzikālais komiķis Alfrēds Metjū “Weird Al” Jankovičs. Tā ir slavenās dziesmas “La Bamba” parodija.
• Agrākā zināmā lazanjas recepte ir datēta ar 13. gadsimtu. Interesanti, ka tomāti tolaik eiropiešiem nebija zināmi, līdz ar to,  tos nevarēja iekļaut receptē.
• Dārgāko lazanju pasaulē atradīsiet Mirage Lasvegasā. Šī šķēle jums izmaksās 100 dolārus, bet tā ir pārklāta ar 23 karātu zelta pārslām, un uz galda ir noskūtas Baltā dimanta trifeles! Pati lazanja ir gatavota ar Jobe Bolognese sieru, Bufalo mocarellu, 24 mēnešus izturētu Parmigiano-Reggiano sieru, Prosciutto di Parma sieru, baravikām, Ibērijas šķiņķi un, protams, makaronu kārtām. Izmantotā mērce ir Alfredo mērce, kas ir piesūcināta ar foie gras un ir ēdiena virskārta.
• Lielākā lazanja pasaulē tika radīta Polijā, ko izveidoja Magillo restorāns un Macro lielveikals. Tā svēra 4865 kg.

Lai labi garšo gandrīz klasiska Lazanja!

Šis raksts Gandrīz klasiska Lazanja pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar lasi, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Lasis ir lielisks viegli sagremojamu olbaltumvielu avots, kas ir būtiskas ķermeņa audu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī normālai imūnsistēmas darbībai. Minerālvielas un vitamīni: Skotijas lasis ir bagāts ar B grupas vitamīniem, īpaši B12, kas atbalsta normālu nervu sistēmas darbību.

• Pēc daudzu gadu pavadīšanas jūrā laši veic lielus attālumus mājup, lai atgrieztos upē, kurā tie ir dzimuši nārstot.
• Lašiem ir ļoti spēcīga oža. Atlantijas lasis spēj saost vienu smaržas pilienu platībā, kas līdzvērtīga desmit olimpisko izmēru baseiniem.
• Laši savas dzīves laikā var būt trīs dažādās krāsās. Nelielie sarkanie laši ir gaišas krāsas un raibi, un pieaugušā vecumā okeānā tie ir sudrabaini zili. Kad pienāk nārsta laiks, pieaugušo īpatņu ķermeņi kļūst spilgti sarkani, bet galvas – zaļas.
• Laši tiek uzskatīti par vieni no galvenajām ūdens iemītnieku sugām. Tas nozīmē, ka tām ir nesamērīgi liela ietekme uz ekosistēmu salīdzinājumā ar to skaitu. Ja izzustu kāda no galvenajām sugām, to ekosistēmas būtiski mainītos. Pūstoši lašu līķi pārnes vērtīgas barības vielas no okeāna uz sauszemi. Zinātnieki ir izsekojuši barības vielas no lašu ķermeņiem un atraduši tās sūnās, garšaugos, krūmos, kokos, kukaiņos, dziedātājputnos, lāčos un vilkos.
• Laši ir nosaukti pēc to “lēciena”. Daudzi uzskata, ka vārds “lasis” cēlies no latīņu vārda salmo vai salire, kas nozīmē “lēkt”. Ja kādreiz esat redzējuši lašus, kas, dodoties augšup pa upi nārstot, cīnās ar krācēm un spēcīgām straumēm, tad jūs zināt, ka to nosaukums ir atbilstošs.

Avokado nodrošina tiamīnu, riboflavīnu un A vitamīnu, un dažās šķirnēs mīkstums satur pat 25 procentus nepiesātināto eļļu.

Lai labi garšo laša tartars ar avokado!

Šis raksts Laša tartars ar avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais olu nūdeļu ramen!

Šis raksts Ātrais olu nūdeļu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no kabača, skaties ŠEIT

Vai zināji?

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos. Respektīvi, cukīni un kabacis ir viens un tas pats.

Kabača uzturvertības. Aptuveni pagatavots 300 g smags kabacis satur:

• Kalorijas: 17 kcal
• Olbaltumvielas: 1 g
• Tauki: 1 g
• Ogļhidrāti: 3 g
• Cukurs: 1 g
• Šķiedra: 1 g

Tajos ir maz kaloriju un nav piesātinātu tauku vai holesterīna. Kabacis ir arī lielisks uztura šķiedrvielu, ogļhidrātu un olbaltumvielu avots.

Lai labi garšo kabača ātrās piciņas!

Šis raksts Kabača ātrās piciņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT. Un izlasi rakstu “Ķirbja daudzveidība”.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.  

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo siltie salāti ar vistu un bietēm, un arī ķirbi.

Šis raksts Siltie salāti ar vistu un bietēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas sacepumu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēta plātsmaize no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika gatavota no kukurūzas hominy miltiem un tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi Nahuatl runātāji sauca tortillas tlaxcalli. Pirmo reizi pirms kolonizācijas pagatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji, tortiljas ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir pazīstamas jau no 500. gada p.m.ē.

Līdzīgu plakanu maizi gatavo Dienvidāzijā un sauc par “chapati”. Arābijas rietumos, Vidusjūras austrumu daļā un Āzijas dienvidu valstīs ir sava kviešu plātsmaize, kas izskatās kā tortiljas. Daži citi varianti ir ķīniešu “laobing” un “roti” no Indijas. Tos gatavo no aptuveni 6 līdz vairāk nekā 30 cm diametrā atkarībā no reģiona vai valsts, kurā tie izgatavoti, un no trauka, kuram tie ir paredzēti. Tos izgatavo ar rokām, bet komerciālā ražošanā un pat dažos lielākos restorānos tos var izgatavot ar mašīnām.

Maiji tortiljas gatavoja jau ļoti sen. Ir pat mīti, kā radās tortiljas. Hernans Kortess (jeb Hernando Kortess) ieradās mūsdienu Meksikā 1519. gada 22. aprīlī kopā ar spāņiem. Viņi atklāja, ka vietējās tautas tur gatavo plakano kukurūzas maizi, ko viņi savā dzimtajā nahuatlu valodā sauca par “laxcalli”. Šī ir pirmā Eiropas liecība par tortiljām.

Lai labi garšo tortiljas sacepums!

Šis raksts Tortiljas sacepums pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Jautājums – vai burgerī arī nevajadzētu likt ananasu, tāpat kā picā? 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Viens no agrākajiem apgalvojumiem nāk no Čārlija Nagrīna, kurš 1885. gadā pārdeva kotleti starp divām maizes šķēlēm Seimūras gadatirgū, ko tagad dažkārt dēvē par “Outagamie County Fair”. Sīmūras kopienas vēsturiskā biedrība Seimūras štatā Viskonsīnā burgera izgudrojumā atzīst Nagrīnu, kas tagad pazīstams kā “Hamburger Charlie”. 

Nagrīnam bija 15 gadu, kad viņš 1885. gada Seimūras gadatirgū pārdeva cūkgaļas sviestmaizes, kas gatavotas tā, lai klienti varētu ēst ejot. Vēstures biedrība skaidro, ka Nagrēns hamburgeru nosaucis pēc Hamburgas steika, ar kuru bija pazīstami vietējie vācu imigranti.

Taču burgera izcelsme, tāpat tiek vēl apspriesta un zcelsme joprojām ir neskaidra.

Hannas Glāsas grāmatas “The Art of Cookery Made Plain and Easy” 1758. gada izdevums 1758. gadā iekļāva recepti ar nosaukumu “Hamburgas desa”, kas ieteica to pasniegt “grauzdētu ar grauzdētu maizi zem tās”. Līdzīga uzkoda bija populāra arī Hamburgā ar nosaukumu “Rundstück silts” (“silta maize”) 1869. gadā vai agrāk, un, domājams, to ēda daudzi emigranti ceļā uz Ameriku, taču, iespējams, tajā bija grauzdēts liellopa steiks.

Tiek uzskatīts, ka Hamburgas steiks, ko pasniedz starp diviem maizes gabaliņiem un ko bieži ēd ebreju pasažieri, kas ceļoja no Hamburgas uz Ņujorku ar Hamburg America Line kuģiem. Burgeri kļuva tik plaši pazīstami, ka kuģniecības kompānija deva savu nosaukumu ēdienam. Katrs no tiem var iezīmēt hamburgera izgudrojumu un izskaidrot nosaukumu.

Bostonas žurnālā jau 1884. gadā ir atsauce uz “Hamburgas steiks”. 1896. gada 5. jūlijā Chicago Daily Tribune izteica ļoti konkrētu apgalvojumu par “hamburgera sviestmaizi” raksts par “Sendwich Car”: 

“Izcils favorīts, tikai pieci centi, ir Hamburgera steika sviestmaize, kuras gaļa tiek turēta mazos pīrādziņos un “gatavo, kamēr jūs gaidāt“.

Lai labi garšo sulīgais ananasu burgeris!

Šis raksts Sulīgais ananasu burgeris pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’. Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kabača pīrāgs pirmo reizi parādījas Gatavo.com.