Bet pašu gatavotas koteltes, protams, ir gardākas. 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Melnās pupiņas pasaulē pazīstamas arī kā “Bruņurupuču pupiņas”, “Kaviāra pupiņas”.

Pastāv uzskats, ka melnās pupiņas (Phaseolus vulgaris), tāpat kā citu krāsu pupas, ir radušās Latīņamerikā un laika gaitā izplatījušās Eiropā un tālāk visā pasaulē. Tas vienmēr ir bijis vērtīgs olbaltumvielu avots, ko centrālās un Dienvidamerikas indiāņi ēduši ne tikai pusdienu un vakariņu ēdienos, bet pat brokastīs. Šajā reģionā tās tiek audzētas jau vairāk kā 700 gadu. Šobrīd melnās pupiņas ir neatņemama Dienvidamerikas, Brazīlijas, Venecuēlas, Meksikas, arī Spānijas un Karību salu ēdienkartes sastāvdaļa.

Pākšaugi satur: B grupas vitamīnus, Antioksidantus, Minerālvielas – magnijs, kalcijs, mangāns, varš, cinks, selēns. Divu veidu šķiedrvielas – nešķīstošās, kas samazina kolorektālā jeb resnās zarnas vēža attīstību, un šķīstošās šķiedrvielas, kas organismā ir ļoti svarīgas, lai normalizētu holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Pākšaugi ir nozīmīgi ikdienas veģetārajā uzturā, jo ir labs olbaltumvielu avots, alternatīva gaļai. Tomēr tie satur arī fitīnskābi, kas traucē minerālvielām pilnvērtīgi uzsūkties. Lai veicinātu dzelzs uzsūkšanos no pupām, ieteicams tās diedzēt vai pirms pagatavošanas izmērcēt.

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem.

Sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Lai labi garšo pupiņu un biešu kotletes!

Šis raksts Pupiņu un biešu kotletes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas vistas gaļas receptes meklē ŠEIT.

Interesanti fakti par vistas cepšanu:

• Pirmie ieraksti par grilētu vistu ir datēti ar seno Grieķiju.
• Cepta vista ir vispopulārākā grilētā gaļa Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Pasaules rekords par lielāko grilēto vistu ir 4 989,52 kg. Tā tika grilēta Peru 2010. gadā.
• Populārākā grilētās vistas marināde ir olīveļļa, citronu sula un ķiploku maisījums.
• Vislabāk vistu cept uz vidējas uguns. Tas palīdzēs nodrošināt, ka vistas gaļa ir gatava bez izžūšanas.

Interesanti fakti par vistas gaļu:

• Kaloriju daudzums vistas gaļā var atšķirties atkarībā no lieluma, kā arī tā pagatavošanas veida. Tomēr lielākā daļa populārāko šķirņu satur 155–203 kalorijas uz 100 g porcijas.
• Vistas gaļa ir populāra izvēle, ja runa ir par liesām olbaltumvielām, jo tā vienā porcijā satur ievērojamu daudzumu bez daudz tauku.
• Vienai vārītai vistas krūtiņai bez ādas, bez kauliem (172 g) ir aptuveni šāds uzturvielu sadalījums : kalorijas: 284, olbaltumvielas: 53,4 g, ogļhidrāti: 0 g, tauki: 6,2 g.
• Vistas gaļai vien ir salīdzinoši maz kaloriju un tauku, salīdzinot ar citām gaļām. Bet, tik līdz sākat pievienot eļļu, mērci, mīklu un maizi, kalorijas var pieaugt.
• Vistas gaļai ir dažādas daļasi, tostarp krūtīs, augšstilbi, spārni un stilbiņi. Katra daļa satur atšķirīgu olbaltumvielu, tauku un kaloriju daudzumu, tāpēc katrs no tiem vislabāk darbojas dažādiem mērķiem.
• Ja vēlaties zaudēt svaru, vistas krūtiņa ir piemērotākā. Tā ir vistas liesākā daļa, kas nozīmē, ka tajā ir vismazāk kaloriju, bet visvairāk olbaltumvielu. Piemēram, vistas krūtiņa ir ideāli piemērota kultūristiem, jo tajā ir vismazāk kaloriju. Kaloriju skatīšanās ir īpaši svarīga kultūristiem, kas piedalās konkursos, ņemot vērā, ka tieši tad viņiem ir nepieciešams zems ķermeņa tauku daudzums. Vista alus un medus marinādē.

Lai labi garšo vistas stilbiņu karbonāde.

Šis raksts Vistas stilbiņu karbonāde pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl var pagatavot no vistas, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Vistas gaļa ir liesa un tādējādi satur maz tauku. Vistā ir arī mazāk piesātināto tauku nekā sarkanajā gaļā. Vislielākais taukus saturs ir ādā, tāpēc, ja vēlies izvairīties no tauku patēriņa, ādu vislabāk noņemt nost.
• Vistas gaļā ir 20 g olbaltumvielu uz 100 g gaļas. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc vistas gaļu uzturā regulāri lieto veselīga uztura cienītāji.
• Salīdzinot ar citiem gaļas veidiem, vistas gaļai ir zemāks holesterīna līmenis (izņemot ādu).
• Vistas gaļa satur cilvēka organismam nepieciešamus vitamīnus – A, B6, B12 u.c., kā arī būtiskas minerālvielas.
• Visbeidzot, vistas gaļa ir ne vien veselīga, bet arī ļoti garšīga. Vistas gaļas ēdienu variāciju ir daudz – atliek vien atrast to, kas vislabāk garšos tev un tavai ģimenei.
• Jēla gaļa rūpīgi jāapstrādā un pareizi jāuzglabā, jo tā satur daudz baktēriju. Virtuves dēlīti un nazi, ko izmanto putna griešanai, vienmēr kārtīgi nomazgā ar siltu ziepjūdeni.
• Jēlu gaļu uzglabā ledusskapja apakšējā plauktā, lai tā nepilētu uz citiem produktiem. Savukārt jau apstrādātu gaļu (ceptu, vārītu) uzglabā ledusskapja augšējā plauktā, lai tā nenonāktu saskarē ar jēlu gaļu.
• Putna gaļa ledusskapī var kļūt sausa, tāpēc to vēlams iesaiņot pārtikas plēvē vai apziest ar saulespuķu eļļu.

Mocarellas siers

• Mozzarella ir biezpiena siers, kura izcelsme ir Dienviditālijā. Tas ir populārs itāļu siers, kas pazīstams ar savu maigo garšu, nedaudz saldenu garšu un mīkstu, staipīgu un elastīgu tekstūru, kad tas ir svaigs. Novecojot, tas kļūst stingrāks un mazāk elastīgs. Tradicionāli sieru gatavo no itāļu bifeļu piena ar pastas filata metodi.
• Mocarellas siers netiek izturēts kā vairums sieru. To ēd svaigu un dažu stundu laikā pēc pagatavošanas. To var turēt sālījumā līdz pat nedēļai. Maza mitruma mocarellu var uzglabāt ledusskapī mēnesi; dažas sasmalcinātas mocarellas ar zemu mitruma līmeni glabāšanas laiks ir līdz sešiem mēnešiem.
• Kopš 1996. gada mocarella ES ir atzīta par garantētu tradicionālās īpatnības (GTĪ/STG) pārtikas produktu. Tas ir pieejams dažāda izmēra bumbiņu veidā. Svaiga mocarella ir viens no viegli pagatavojamajiem sieriem, ko izmanto salātos, gaļā, jūras veltēs un dārzeņos.
• Mozzarella di Bufala, kas pazīstama arī kā “bifeļu mozzarella”, ir izgatavota no pieradināta ūdens bifeļu piena.
• Mozzarella Fior di Latte ražo no svaiga, pasterizēta vai nepasterizēta govs piena, savukārt mocarella ar zemu mitruma līmeni tiek ražota no pilnpiena vai daļēji vājpiena. Un mozzarella affumicata ir kūpināta mocarellas šķirne.
• Ciliegine ir tradicionāls itāļu mozzarella veids, kas izgatavots no pasterizēta govs piena vai dažreiz ar ūdens bifeļa pienu, un ir pieejams mazās gludās baltās bumbiņās.
• Mocarellu, kas izgatavota no aitas piena, pievienojot jēra sīrupu, Sardīnijā, Abruco un Lacio sauc par mozzarella pecorella vai mozzapecora.
• Mocarellu ražo arī no kazas piena.

Lail abi garšo vistas maltās gaļas nageti ar mocarellu!

Šis raksts Vistas maltās gaļas nageti ar mocarellu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT, bet ko labu veselībai mums sniedz ābols vari lasīt bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

​​Ābols ir auglis, kas jau kopš vissenākajiem laikiem ir ne tikai kā pārtikas produkts, bet arī kā mīlestības un skaistuma simbols. Āboli ir sulīgi daudzsēklu augļi, kurus ievāc no ābelēm, īpaši no dārza ābeles. Veidojas no zieda ar apakšēju sēklotni, kas apaug ar kausveida ziedgultni un citām zieda daļām. Nogatavojoties diferencējas. Ābols veidojas no auglenīcas. Ābolu rausis ar rīvmaizes drumstalām.

Selekcionāri ir izveidojuši vairāk nekā 7500 ābolu šķirnes, no kurām aptuveni 50 ir ekonomiski nozīmīgas. Ābolu šķirnes tiek grupētas vasaras ābolos, rudens ābolos un ziemas ābolos.

Starp Kaspīnu un Melno jūru augļi radās Tuvajos Austrumos pirms aptuveni 4000 gadiem. Tas ir viens no visu laiku iecienītākajiem un populārākajiem augļiem.

Ābols satur vairāk nekā 50 vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju un augļskābju:

• A, B1, B2, B3, B5, B6, B9, C vitamīni.
• Kalcijs, dzelzs, magnijs.
• Labs šķīstošo un nešķīstošo šķiedru avots.
• Satur polifenolus, kas ietver flavonolus (īpaši kvercetīnu, bet arī kaempferolu un miricetīnu), katehīnus (īpaši epikatehīnu), antocianīnus (ja āboli ir ar sarkanu mizu), hlorogēnskābi, florididīnu un vēl vairākus desmitus veselībai labvēlīgu polifenolu barības vielu.
• Garšīgi un kraukšķīgi ābolu augļi izceļas ar iespaidīgo fito barības vielu un antioksidantu sarakstu.
• Ābolā esošās uzturvielas pārmērīgi atrodas mizā, kas ir visvērtīgākā augļa daļa attiecībā uz tā uzturvielu.

Šis raksts Ābolu rausis ar rīvmaizes drumstalām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Tā ir lieliska uzkoda gan ikdienā, gan ballītē.

Šis raksts Vistas filejas nageti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Pikantā siera maize ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Parmezāna siers ir slavens itāļu siers, ko bieži sauc par Parmigiano-Reggiano (tā autentiskais itāļu nosaukums). Slavenākais ražošanas reģions ir Emīlijas-Romanjas un Lombardijas apgabali, īpaši Parma, Emīlijas Redžo un Modena. To aizsargā ACVN statuss, nodrošinot tā kvalitāti un izcelsmi. Ir arī līdzīgi sieri, piemēram, parmezāna stila vai Grana Padano, kas ir lētākas alternatīvas.

Parmezāna siers ir izgatavots no govs piena, un tam seko stingrs, tradicionāls ražošanas process. Autentiskam Parmezāna sieram ir cieta, neēdama miziņa ar siera nosaukumu un zīmogu. Šo līniju bieži noņem pirms siera lietošanas. Siers ir pazīstams ar savu pikanto garšu un spēcīgu, sāļu un riekstu garšu. Tam ir cieta un granulēta tekstūra, kas ir tās novecošanas procesa rezultāts. Tas tiek izturēts ilgāku laiku, parasti no 18 mēnešiem līdz 36 mēnešiem, un to var izturēt pat vairākus gadus. Kad tas nobriest, tā garša kļūst intensīvāka un sarežģītāka, un tā tekstūra kļūst sausāka un graudaināka.

Sieru bieži sarīvē un pārkaisa uz makaronu ēdieniem, salātiem un citiem itāļu un Vidusjūras ēdieniem. Tā ir galvenā sastāvdaļa tādos ēdienos kā karbonāra spageti un risoto.

Lai labi garšo vistas fileja parmezāna sierā!

Šis raksts Vistas fileja parmezāna sierā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Sēnes ir viena no visaizraujošākajām ēdamajām lietām uz pasaules. Tās lieliski garšo uz picām, salātos, makaronos un gandrīz visur, kur tās pievieno klāt. Sēnes satur slimību apkarojošas īpašības, antioksidantus un veselu gammu svarīgu uzturvielu. Tās satur pat varu – minerālu, kas ir vitāli svarīgs mūsu veselībai  un ko paši nevaram saražot. Pildītas sēnes ar parmezāna sieru. 

Citus sēņu ēdienus meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Sēnes nepieder ne pie augu valsts, ne arī pie dzīvnieku valsts, bet veido atsevišķu – sēņu valsti. Latvijā sastopamas vairāk nekā 4000 sēņu sugas. Cepurīšu sēņu sugu skaits ir apmēram 1250, piepju sugu skaits – apmēram 150 (2017). Aizvien tiek atklātas jaunas sugas. Plaši izplatītas ir mikroskopiskās sēnes, kas sastopamas augsnē vai kā parazīti – augu, dzīvnieku un cilvēku slimību izraisītājas. Nepietiekamās izpētes dēļ sēņu sugu skaits nav pietiekami apzināts. Sēnes pēc to barošanās veida ir saprotrofas (barojas ar gatavām organiskām vielām), simbiotrofas (veido mikorizu ar augu saknēm) un biotrofas (parazītiskās sēnes). Vienkāršākajām sēnēm veģetatīvo ķermeni veido kails protoplasts vai aizmetņa tipa micēlijs. Augstāk attīstītām sēnēm micēlijs sastāv no hifām. Sēņu valsts sistemātika mūsdienās tiek veidota, balstoties uz DNS sekvenču pētījumiem.

Šis raksts Pildītas sēnes ar parmezāna sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.