Vai zināji?

Pasta Carbonara visvairāk asociējas ar Romu un Lacio reģionu. Tāpat kā daudziem itāļu ēdieniem, arī Itālijā tās izcelsme izraisa daudz spekulāciju un diskusiju. 

Daži to saista ar pastas cacio e uova — neapoliešu ēdienu, kurā ir makaroni, kas aplieti ar kausētu speķi, sakultām jēlām olām un sieru. Recepte dokumentēta Ipolito Kavalkanti 1839. gada neapoliešu pavārgrāmatā. 

Vārda carbonaro — “ogļu deglis”, daži uzskata, ka šo ēdienu kā sātīgu, viegli pagatavojamu maltīti radījuši vīrieši, kuri ilgstoši strādā ārā. 

1944. gadā, Romas atbrīvošanas laikā, kad amerikāņu ĢIN ienesa savu ikdienas olu un bekona devu uz vietējiem restorāniem, lai papildinātu ierobežoto itāļu ēdienkarti.

Šī stāsta pamatojums ir pirmā rakstiskā atsauce uz šo ēdienu laikrakstā La Stampa. 1950. gadā, aprakstot to kā ēdienu, kuru novērtējuši amerikāņu karavīri. Drīz pēc tam carbonara parādās arī Elizabetes Deividas klasiskajā 1954. gada grāmatā Itāļu ēdiens.

Citas makaronu receptes meklē ŠEIT.

Carbonara joprojām ir ļoti populārs ēdiens ne tikai visā Itālijā, bet arī visā pasaulē, un to pastāvīgi uzlabo gan šefpavāri, gan mājas pavāri. Luca Di Leo, Barilla korporatīvo komunikāciju globālais viceprezidents: “Viena no makaronu lieliskajām iezīmēm ir tās neparastā daudzpusība. Jūs varat to apvienot ar gandrīz jebko. Carbonara ir tradicionāla recepte, taču mums vajadzētu palikt atvērtiem interpretācijām, kas ļauj mums stāstīt globālu stāstu par daudzveidību. Tā kā carbonara ir tik fantastiska garšviela, tā ļauj izveidot dažādas oriģinālās receptes variācijas. Veģetārietis var izklaidēties, eksperimentējot ar grauzdētu artišoku, nevis bekonu, savukārt jūras velšu entuziasts var izvēlēties sautētas garneles. Gaļas cienītājs pat varētu mēģināt to savienot ar pāri palikušajiem grila ēdieniem, kā arī cīnīties ar pārtikas izšķērdēšanu! Varat arī pagatavot lielisku carbonara variāciju ar garšvielām, kas atšķiras no melnajiem pipariem. Īsumā: carbonara ir patiesi globāla recepte, kas, tāpat kā visa veida makaroni, var palīdzēt apvienot cilvēkus.”

Šis raksts Pasta carbonara pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Risotto ar saldajiem kartupeļiem, šķiņķi un zaļajiem zirnīšiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Franču sīpolu zupu Vinetas gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji, ka notiek pasaules čempionāts pesto gatavošanā. Tas notiek Itālijā, to rīko Gardēžu kultūras asociācija. Šis pasākums norit ik pēc diviem gadiem,  Dženovā. 100 konkursa dalībnieki ievēro stingros asociācijas noteiktos noteikumus un sacenšas par Pasaules Pesto čempiona titulu.

Šis raksts Vienkāršais bazilika pesto pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Gnocchi pasta ar cukīni un spinātiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Parmezāna siers ir slavens itāļu siers, ko bieži sauc par Parmigiano-Reggiano (tā autentiskais itāļu nosaukums). Slavenākais ražošanas reģions ir Emīlijas-Romanjas un Lombardijas apgabali, īpaši Parma, Emīlijas Redžo un Modena. To aizsargā ACVN statuss, nodrošinot tā kvalitāti un izcelsmi. Ir arī līdzīgi sieri, piemēram, parmezāna stila vai Grana Padano, kas ir lētākas alternatīvas.

Parmezāna siers ir izgatavots no govs piena, un tam seko stingrs, tradicionāls ražošanas process. Autentiskam Parmezāna sieram ir cieta, neēdama miziņa ar siera nosaukumu un zīmogu. Šo līniju bieži noņem pirms siera lietošanas. Siers ir pazīstams ar savu pikanto garšu un spēcīgu, sāļu un riekstu garšu. Tam ir cieta un granulēta tekstūra, kas ir tās novecošanas procesa rezultāts. Tas tiek izturēts ilgāku laiku, parasti no 18 mēnešiem līdz 36 mēnešiem, un to var izturēt pat vairākus gadus. Kad tas nobriest, tā garša kļūst intensīvāka un sarežģītāka, un tā tekstūra kļūst sausāka un graudaināka.

Sieru bieži sarīvē un pārkaisa uz makaronu ēdieniem, salātiem un citiem itāļu un Vidusjūras ēdieniem. Tā ir galvenā sastāvdaļa tādos ēdienos kā karbonāra spageti un risoto.

Lai labi garšo vistas fileja parmezāna sierā!

Šis raksts Vistas fileja parmezāna sierā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk makaronu receptes meklē ŠEIT.

Un, kas vispār ir makaroni jeb pasta, lasi bloga rakstā, ko vari atrast ŠEIT.

Interesanti fakti par makaroniem:

• Tomass Džefersons, 3. ASV prezidents, iepazīstināja amerikāņus ar gardajiem ēdieniem jau 18. gadsimta sākumā.
• Itāļi ēd ļoti daudz makaronus, aptuveni 26 kg uz cilvēku gadā. Sarēķinot cilvēku daudzumu Itālijā un to cik katrs apēd makaronus, sanāk, ka varētu ar makaroniem apņemt planētu 15 000 reizes.
• Kaut arī vārds “pasta” šajā brīdī var šķist diezgan internacionāls, patiesībā vārda nozīme ir atšķirīga atkarībā no tā, kuru valodu lietojat. Piemēram, latīņu valodā makaroni nozīmē “pastas mīklas kūka”, savukārt grieķu valodā – “miežu putra”. Šis pēdējais neizklausās tik labi. Tomēr itāļu valodā makaroni faktiski nozīmē “paste”. Un Latvijā mums pasta ir makaroni.
• Pēc zinātnieku domām, makaroni patiesībā var padarīt cilvēku laimīgu dziļākā līmenī. Tas ir tāpēc, ka makaronos ir daudz ogļhidrātu. Šie ogļhidrāti palielina serotonīna daudzumu organismā, ko daudzi zinātnieki uzskata par laimes un labsajūtas izjūtu.
• Makaronus sākotnēji ēda ar rokām, jo mērces un piedevas tiem tika izgudrotas vēlāk.
• Tiek uzskatīts, ka makaroni ir veselīgi suņiem un kaķiem, jo tie var palīdzēt viņu augšanas attīstībai un nodrošināt ar skaistiem, veselīgiem un spīdīgiem kažokiem. Taču nav ieteicams tos dot pārāk bieži.

Lai labi garšo makaroni ar vistiņu!

Šis raksts Makaroni ar vistiņu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.