Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cilvēki saka, ka ideāla steika pagatavošana ir zināma māksla. Bet, es uzskatu, ka tas ir diezgan vienkārši — tik rūpīgi jāseko katram solim, lai iegūtu perfektu steiku. Zemāk apkopoju dažus punktus, kurus vajadzētu ņemt vērā pagatavojot steiku.

• Izņemt gaļu no ledusskapja vismaz 40 min pirms gatavošanas. Tas ļauj tai sasilt līdz istabas temperatūrai un nodrošina vienmērīgu gatavošanu.
• Sālīt steiku. Vislabāk protams būtu Izmantot košera sāli, jo tā lielākie, pārslveida kristāli ļauj viegli saspiest un kontrolēt izlietojuma daudzumu. Lai iegūtu visgaršīgākos un maigākos rezultātus, sāliet steikus vismaz 40 min pirms vai pat vakarā pirms to gatavošanas. Tas prasa nelielu plānošanu, taču jūsu steiku padarīs sulīgu un maigu.
• Nosusini steikus un atstāj taukus. Ja vēlies nogriezt taukus no steika, dari to, kad tas ir pagatavots, jo tauki pievieno gaļai garšu un mitrumu gatavošanas laikā.
• Nepievieno eļļu pannai! Uzkarsē lielu pannu (vai BBQ) līdz lielam karstumam. Lietojot pannu, jo smagāka pamatne, jo labāk – smagas pannas ilgāk notur siltumu un vienmērīgi cep gaļu. Ir svarīgi nepārblīvēt pannu vai BBQ, pretējā gadījumā gaļa sautēsies, nevis apcepsies. Gatavot steiku pa partijām vai, ja nepieciešams, izmantojiet divas pannas. 

…

• Laiks. Parasti (22 mm biezs steiks) cep 2 min no katras puses, lai iegūtu jēlu steiku. 3-4 min no katras puses vidēji jēlu un 4-6 min no katras puses vidēju. Lai pagatavotu labi ceptu, cep 2–4 min no katras puses, pēc tam samazini uguni un cep vēl 4–6 min.
• Lai pārbaudītu steiku gatavību, izmanto tīrā rādītājpirksta galu (vai knaibles), lai viegli pavirzītu steiku. Ja tas ir mīksts, bet nedaudz elastīgs, tas ir vidēji jēls. Ja tas ir elastīgs, tas ir vidējs. Jebkurš stingrāks par to, un tas ir ceļā uz labu darbu.
• Ļaut steikam atpūsties. Novieto steikus uz koka dēļa vai šķīvja, brīvi pārklāj ar foliju un atpūtini apmēram 6-7 min. Atpūta ļaus sulai atgriezīties gaļas šķiedrās. Tas nozīmē, ka, sagriežot steiku, sula neiztecēs uz šķīvja un rezultātā steiks būs maigāks.

Lai labi garšo brieža gaļas steiks.

Šis raksts Brieža gaļas steiks pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Viena no senākajām ruletes receptēm ir atrodama 1740. gadā Amsterdamā izdotajā pavārgrāmatā “Le Cuisinier Gascon”. Liellopu gaļas rulādes, pildītas ar bekonu, kornišoņiem un sinepēm, vai balto kāpostu lapas, kas pildītas ar maltu gaļu. Ir viens no klasiskajiem Eiropas mājas virtuves ēdieniem. Savukārt jūras zeltplekstes rulāde ar omāra pildījumu ir ēdiens, kas pārstāv labāko no augstākās klases gastronomijas.

Kas tās ir ruletes/rulādes, kas ir padarījis šo ēdienu populāru gandrīz 300 gadus?

• Tas ir vienkāršs ēdiens. Kad tās ir sagatavotas, tās klusi cepsies vai sautēsies bez īpašas uzmanības – ja vien pievienotajā cepešpannā ir pietiekami daudz buljona.
• Tās ir izsmalcinātas. No ārpuses smalka zeltplekstes fileja vai maiga liellopa gaļa; iekšpusē negaidīts omāra pildījuma vai marinēta kornišona garšas eksplozija – slēptā otrā garša.
• Rulletes ir daudzpusīgas. Vienalga, vai liellopu, teļa vai jēra gaļa, medījums, vistas gaļa vai tītara gaļa – piemērota jebkura gaļa, kuru var sagriezt plāni un gareniski. Un jūras zeltplekste nav vienīgā zivs – var izmantot arī jūrasmēles, laša, tunča un merlanga fileju. Tāpat kā lapu dārzeņi, piemēram, blanšētas balto un sarkano kāpostu lapas, savojas kāposti, mangoldi vai Pak Choi. Tikpat daudz iespēju ir arī pildījumam: sēnes, dārzeņi, garšaugi, maltā gaļa, omlete, siers – der viss, kas pagatavojas ātrāk nekā ārpuse.

Lai lai garšo mājās gatavota vistas rulete.

Šis raksts Mājās gatavota vistas rulete pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Līdzīgās receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds pelmeni ir atvasināts no pel’n’an (пельнянь) — somu komi un udmurtu valodās burtiski “ausu maize”.

Seno urāliešu pelmeņiem bija rituāla nozīme: ēdiens simboliski iemiesoja visu veidu mājlopu upurus, kas piederēja personai.

Nav skaidrs, kad pelmeņi ienāca Sibīrijas pamatiedzīvotāju virtuvē un kad tie pirmo reizi parādījās krievu virtuvē. Viena teorija liecina, ka pelmeni jeb pildīti vārīti pelmeņi kopumā ir cēlušies Sibīrijā, iespējams, vienkāršota ķīniešu valodas jiaozi adaptācija (dažos dialektos to sauc par Bāomiàn). Šo teoriju apstiprina fakts, ka tradicionālie pelmeņu pildījumi ir spēcīgi aromatizēti ar melnajiem pipariem un citām svešzemju garšvielām Iespējams, ka mongoļi pelmēņus aiznesuši no Ķīnas uz Sibīriju un Urāliem, no kurienes tie pamazām izplatījās līdz pat Austrumeiropa.

Pildījumam var būt maltā gaļa (cūkgaļa, jēra gaļa, liellopu gaļa, zivis vai jebkura cita gaļa, jo īpaši tradicionāla ir brieža gaļa aukstākos reģionos) vai sēnes, vai abu kombinācija. Populāra ir arī dažādu gaļas veidu sajaukšana. Tradicionālajā udmurtiešu receptē nepieciešams maisījums, kurā ir 45% liellopu gaļas, 35% aitas gaļas un 20% cūkgaļas. Pildījumā iemaisa dažādas garšvielas, piemēram, melnos piparus un kubiņos sagrieztus sīpolus, kā arī ķiplokus. Tos parasti papildina ar skābo krējumu, majonēzi, dillēm, sarkanajiem sīpoliem vai etiķi, kas visi ir tradicionāli šim reģionam un var tikt ražoti Sibīrijas klimatā.

..

1879. gadā Ņižņijnovgorodā tika izdota brošūra “Dziesmas par pelmeņiem”. Epigrāfs bija šāds: esmu gatavs nokrist uz ceļiem pirms tā, kurš izgudroja pelmeņus; vienā un tajā pašā rotaļīgajā stilā tika izpildītas vairāk nekā 20 stanzas, kurās šis garšīgs ēdiens.

Parasti uzglabā saldētā veidā. Pagatavo vārot ūdenī vai buljonā līdz uzpeldēšanai, turpinot vārīt 2—3 minūtes; nereti apcep vai nu pēc vārīšanas vai saldētus; var pagatavot arī tvaicējot. Pasniedz ar skābu krējumu, etiķi, sinepēm un/vai mārrutkiem, kečupu, majonēzi.

Mājās gatavoti pelmeņi, lai labi garšo!

Šis raksts Mājās gatavoti pelmeņi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Siļķes ir viena no siļķu dzimtas ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas. Mājo seklos mērenās joslas ūdeņos Klusajā un Atlantijas okeānā, Baltijas jūru ieskaitot. Tās ir saimnieciski nozīmīgas zvejas zivis.

Siļķu ģinti Latvijā pārstāv viena suga — reņģe, kas ir Baltijas jūrā dzīvojoša Atlantijas siļķes pasuga. Reņģe ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Šī suga nārsto jūras piekrastes sēkļos. Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas reņģu populācijas. Pēc nārsta reņģes aizceļo tālu no krasta un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bariņi ieklejo piejūras upēs un ezeros.

Siļķes ir vidēji lielas, sudrabainas zivis ar tumšu muguru un izvirzītu apakšžokli. Ķermenis slaids, proporcionāli garš, nedaudz no sāniem saplacināts. Vēders noapaļots, to sedz ķīļveida zvīņas. Žaunu vāki noapaļoti. Tām ir viena muguras spura, kas atrodas apmēram ķermeņa vidusdaļā. Vēdera spuras atrodas tieši apakšā muguras spurai vai novirzītas nedaudz uz aizmuguri. Tām parasti ir 9 stari. Visām spurām stari ir mīksti. Uz sāniem nav sānu līnijas.

..

Pupiņas jeb lima pupiņas (Phaseolus lunatus) Eiropā dēvē par sviesta pupiņām, bet latviešu dārzkopības terminoloģijā par sviesta pupiņām sauc zemo pupiņu šķirnes ar ēdamām pākstīm. Peruāņu pupiņas ir viengadīgi vai divgadīgi, vijīgi vai krūmveida augi.

Lauka pupa ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi un Dienvidāzija, bet mūsdienās šo kultūraugu kultivē teju vai visā pasaulē. Visizplatītākās varietātes ir cūku, dārza jeb rupjsēklu pupas, lopbarības jeb sīksēklu pupasun zirgu jeb vidējrupjsēklu pupas.

Pārdošanā var atrast dažādu krāsu kāršu pupas, baltās pupas, cūku pupas. Atkarībā no šķirnes tās mēdz būt apaļas, apaļi plakanas vai plakanas, to krāsa – dzeltena, zaļa, pelēka, brūna, sarkanīga vai melna. Arī ēdienu klāsts, kas no šiem pākšaugiem var tapt, ir plašs: sautējumi ar citiem dārzeņiem vai graudaugiem, zupas, sviestmaižu smēriņi, salāti. Daži kulinārijas meistari gatavo arī kēksus un cepumus, sviestu vai margarīnu aizvietojot ar blendētām pupām.

Lai labi garšo siļķu salāti ar baltajām pupiņām!

Šis raksts Siļķu salāti ar baltajām pupiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Olas ir viens no populārākajiem pārtikas produktiem pasaulē un ne velti, jo tās ir daudzu ēdienu neaizvietojama sastāvdaļa. Īpaši pieprasītas olas ir Lieldienu laikā, kad tās krāso, izmanto olu kaujās un ēd cik vien var apēst. Gadu gaitā olas ir apaugušas ar dažādiem mītiem, kas ne vienmēr ir patiesība.

Kā vēl pagatavot olas, skaties ŠEIT. Iesaku arī izlasīt bloga rakstu: “Kā pareizi vārīt olas“!

Vai zināji?

Mīts par to, ka vērtīgs ir tikai olas dzeltenums, pirms kāda laika bija ļoti izplatīts. Tā nav taisnība – vērtīga ir ola kopumā, pat čaumala, kas ir labs kalcija avots.Olas ir ļoti veselīgas, jo tās satur antioksidantus, kas rūpējas par redzi. Tajas ir fosfors, dzelzs, kalcijs, cinks un selēns. Tās ir bagātas ar fosfolipīdiem, kas veido šūnu sieniņas, D vitamīnu, kas ir nepieciešams kauliem un imunitātei, ar A un B grupas vitamīniem. Olās ir daudz olbaltumvielu, kas ir nepieciešamas, lai ķermenis pilnvērtīgi funkcionētu.

Olas savā ēdienkartē var ieļaut visi, kas vēlas samazināt svaru vai uzturēt slaidu augumu, jo viena vidēja ola satur aptuveni 80 kalorijas, tā ir sātīga, tajā ir maz tauku, bet daudz olbaltumvielu. Tikai nevajag tās ēst kopā ar majonēzi vai pamatīgu sāls šķipsnu uz katra kumosa, (majonēzē ir ļoti daudz tauku un kaloriju, bet sāls aiztur organismā šķidrumu un paaugstina asinsspiedienu,) bet gan uz pilngraudu rupjmaizes šķēles vai ar dārzeņiem.

Lai labi garšo pildītās olas!

Šis raksts Pildītās olas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds šašliks tika radīts no Krimas tatāru valodas, Zaporožjas kazakiem – “şış” – tulkojumā nozīmē iesms, durklis, un krievu valodā ienāca 18. gadsimtā, no turienes izplatoties angļu un citās Eiropas valodās. Arī Turku valodā vārds “şış” nozīmē iesms, un šašliks burtiski tiek tulkots kā “gaļa uz iesma”. Šašlikam izmanto dažādas gaļas: cūkas, aitas, liellopa vai vistu. Mūsdienās, šašlika galvenā sastāvdaļa, ja tā var teikt, ir marināde: etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē, zaļumos un garšvielās. Parasti šašliku cepj uz atklātas uguns vai kokoglēm; uz iesma uzsprausti gaļas gabali; vai arī cep uz  speciāla grila vai mangala, periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Šašliks sākotnēji tika izgatavots no jēra, bet mūsdienās tas tiek pagatavots no visāda veida gaļas – cūkgaļas, liellopa, brieža gaļas, atkarībā no vietējām vēlmēm un reliģiskām tradīcijām. Populāri ir kļuvis cep šašliku kopā ar dārzeņiem,  piemēram, papriku, sīpolu, sēnēm un tomātiem.

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara – tas bija jēra gaļas šašliks, kas iepriekš nebija marinēts, cepts kopā ar speķi, bet piedevās pasniegts ar ceptiem kartupeļiem.

Tomēr plašu popularitāti šašliks ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Lai labi garšo vistas stilbiņi marinādē!

Šis raksts Vistas stilbiņi marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Sautēta liellopa gaļa ar pupiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Laša balzamiko gabaliņi ar dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Vista koriandra un laima mērcē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar vistas fileju meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Parmezāna siers ir slavens itāļu siers, ko bieži sauc par Parmigiano-Reggiano (tā autentiskais itāļu nosaukums). Slavenākais ražošanas reģions ir Emīlijas-Romanjas un Lombardijas apgabali, īpaši Parma, Emīlijas Redžo un Modena. To aizsargā ACVN statuss, nodrošinot tā kvalitāti un izcelsmi. Ir arī līdzīgi sieri, piemēram, parmezāna stila vai Grana Padano, kas ir lētākas alternatīvas.

Parmezāna siers ir izgatavots no govs piena, un tam seko stingrs, tradicionāls ražošanas process. Autentiskam Parmezāna sieram ir cieta, neēdama miziņa ar siera nosaukumu un zīmogu. Šo līniju bieži noņem pirms siera lietošanas. Siers ir pazīstams ar savu pikanto garšu un spēcīgu, sāļu un riekstu garšu. Tam ir cieta un granulēta tekstūra, kas ir tās novecošanas procesa rezultāts. Tas tiek izturēts ilgāku laiku, parasti no 18 mēnešiem līdz 36 mēnešiem, un to var izturēt pat vairākus gadus. Kad tas nobriest, tā garša kļūst intensīvāka un sarežģītāka, un tā tekstūra kļūst sausāka un graudaināka.

Sieru bieži sarīvē un pārkaisa uz makaronu ēdieniem, salātiem un citiem itāļu un Vidusjūras ēdieniem. Tā ir galvenā sastāvdaļa tādos ēdienos kā karbonāra spageti un risoto.

Lai labi garšo vistas fileja parmezāna sierā!

Šis raksts Vistas fileja parmezāna sierā pirmo reizi parādījas Gatavo.com.