Citas salātu receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kalmāri ir mīkstčauļu moluski ar astoņām vai desmit ekstremitātēm un apvalku. Latvijas veikalos nopērkamie ir zvejoti Vidusjūras reģionā, lielākoties Itālijā un citās pasaules daļās, piemēram, Atlantijas un Klusajā okeānā pie Ziemeļamerikas un Japānas.

Kalmāri galvenokārt uzturas mērenā klimata zonās, apdzīvo subtropu ūdeņus, tomēr ir sastopami arī Antarktīdas ūdeņos, tikai šo radību izmēri ir daudz mazāki. Pavisam pasaulē sastopami 200 līdz 300 kalmāru veidi. Tie mēdz būt no 10 centimetriem līdz pat 12 metriem lieli. Kalmāru ķermeņa bumbierveida dziedzerī atrodas interesants veidojums – tintes pūslītis, ko tie izmanto aizsardzībai. Jūtot draudus, kalmārs uz iespējamo pretinieku caur muti izšļāc tinti. Kalmāru ķidājot, rūpīgi izņemtā pūslīša saturu izmanto kā pārtikas krāsvielu makaronu un jūras produktu mērcēm.

Kalmāri ir bagāti ar B grupas vitamīniem – B2 un B12, kā arī ar E un PP vitamīnu (niacīnu). No minerālvielām satur daudz cinka (uzlabo imūnsistēmu), vara (liela nozīme dzelzs metabolismā), joda un fosfora. Kalmāra gaļā ir arī dzelzs un kālijs, ievērojams antioksidanta selēna daudzums un organismam ļoti nepieciešamās omega-3 taukskābes. Lai arī kalmāri nesatur lielu tauku daudzumu, holesterīna tajos ir diezgan daudz – aptuveni 200 miligrami 100 gramos. Tomēr kalmāru gaļas olbaltumvielas organismā ļoti labi sagremojas un uzsūcas, turklāt tā ir kalorijām nabadzīga (100 g – 96 kcal). Kaloriju daudzums var mainīties atkarībā no pagatavošanas veida.

Lai labi garši salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām!

Šis raksts Salāti ar konservētiem kalmāriem, rīsiem un olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.

Dārgāko pasaules zivju topā zilspuru tunzivs ieņem gan pirmo, gan otro vietu un abas iegādājas Japānā slavenais šefpavārs, “suši karalis”, Kioši Kimura. Viņam pieder populārais “Sushi Zanmai” restorānu tīkls.

2019. gadā Kioši par 2,5 miljoniem eiro izsolē iegādājās 278 kilogramu smagu zilspuru tunzivi. Gadu vēlāk, tajā pašā izsolē, viņš iegādājās 276 kilogramus smagu zilspura tunzivi par ne mazāk iespaidīgu summu – teju 1,8 miljoniem eiro. No katras tunzivs tika pagatavotas aptuveni 12 000 suši un sašimi, slavenas japāņu delikateses, porcijas.

Salātlapas

18. gs. Vācijā salātus gatavoja tikai vislabākie pavāri. Savus baltos cimdus viņi novilka tikai tādēļ, lai ar rokām apmaisītu zaļumus. Tajā pat laikā Francijā ir parādījusies pat speciālā profesija – salātu pagatavošanas meistars. Šis modes vilnis nonāca arī līdz Krievijai, kur grāfs Razumovskis noalgoja ārzemju meistarus, lai cienātu goda viesus ar dažādiem oriģināliem ēdieniem no zaļumiem.

Arī mūsdienās salāti spēlē svarīgu lomu diētiskā uzturā. Tie satur lielu vitamīnu daudzumu (B1, B2, B6, P, E, K, C), karotīnu, mikroelementus, tai skaitā kāliju un dzelzi. Rutīns stiprina asinsvadu sieniņas un ir kā savdabīgs aizsargs pret aterosklerozi; izvada holesterīna pārpalikumus, normalizējot vielmaiņu. Hlorofīls stimulē hemoglobīna un eritrocītu veidošanos asinīs, tāpēc tas ir obligāts uzturā pie staru terapijas.

Lai labi garšo tunča salātu laiviņas!

Šis raksts Tunča salātu laiviņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Mērce derēs visam, dipēšanai pie dārzeņiem vai kartupelīšiem frī. Pamatēdieniem, hot salātiem, dogiem un burgeriem. Jūras veltēm un zivīm, piemēram, garnelēm.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Pienācis laiks paķert savu iecienītāko kraukšķīgo, etiķa uzkodu, lai atzīmētu Nacionālo marinētu gurķu dienu, kas tiek atzīmēta katru gadu 14. novembrī.

Termins “pickle” (marinēts gurķis) nāk no holandiešu vārda pekel, kas nozīmē sāli vai sālījumu. 

Ēģiptes karaliene Kleopatra savu veselību un labo izskatu piedēvēja savai mīlestībai pret marinētiem gurķiem. Tika teikts, ka romiešu ģenerālis Jūlijs Cēzars barojis savus karaspēkus ar marinētiem gurķiem, ticot, ka tie padarīs tos stiprākus. 

Arheologi uzskata, ka senie mezopotāmieši bija pirmie, kas sāka marinēt 2400. g. p.m.ē., kad viņi konservēja gurķus skābā sālījumā.

Mēdz teikt, ka glāze marinētu gurķu sulas ir tradicionāls paģiru līdzeklis. Ideja ir tāda, ka sāļais sālījums liks jums dzert vairāk ūdens, kas organismam ir nepieciešams, kad tas ir dehidrēts. Tā ir ērta un lēta izvēle, ja nevarat pārņemt domu par cietu pārtiku – un gājiens līdz ledusskapim ir tik tālu.

Tas var izklausīties kā tāls prāts, taču aiz tā slēpjas zināma zinātne. Kodināšanas fermentācijas process rada gremošanas probiotikas, un lielais sāls daudzums palīdz aizstāt dehidratācijas rezultātā zaudētos elektrolītus.

ASV pārtikas un zāļu komisārs Frederiks Holkombs žurnālistiem sacīja, ka labākais veids, kā pārbaudīt, vai marinēti gurķi ir labi, ja tie atlec, kad tie nokrīt.

Lai labi garšo marinētu gurķu mērce!

Šis raksts Marinētu gurķu mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pupiņas aug gan krūmos, gan vijas augšup pa mājas sienām un sētām. To ziedi ir koši raibi un pākstis rudeņos iekrāsojas sarkanvioletas.

Vissenākās tradīcijas Latvijā ir cūku pupu audzēšanai. Tās Eiropā sirmā senatnē ienāca no arābu zemēm, kur joprojām izmanto humosos un grauzdē līdzīgi, kā to Latvijā dara uzņēmumā Pupuchi.

Baltās pupiņas ir miltainas, tām ir krēmīga konsistence, un to vārīšanās ir paātrināta. Pupiņas ar neitrālo garšu ir lieliska sastāvdaļa dažādiem ēdieniem, piemēram, sautējumiem, zupām, jauktām garšvielām un garnējumam. Baltās pupiņas ir mīkstākas un atvieglo garšas uzsūkšanos, tāpēc tās bieži izmanto eksotiskos ēdienos.

Uzturvielu saturs un kaloriju vērtība (100 g produkta): 290 kcal/1247 kJ, tauki 1,6 g, piesātinātas taukskābes 0,19 g, ogļhidrāti 60,0 g, no kuriem cukuri 4,6 g, olbaltumvielas 22,8 g, sāls 0 g.

…

Puravi ir liliju dzimtas Allium šints divgadīgs augs. Pirmajā augšanas gadā puraviem veidojas sīpols un lapas, otrajā gadā – ziedi un sēklas. Pirmajā augšanas gadā augs izveido lapu rozeti, kas sastāv no 14-16 lapām, un sīpolu. lapas lielas, 6-7 cm platas, 60-70 cm garas, lancetiskas, plakanas, tumši vai gaiši zaļas, klātas ar biezu vaska kārtiņu, izvietotas vēdekļveidā. Neīstais purava sīpols veidojas no uzbriedušām lapu apakšējām daļām. Purava ēdamā daļa ir neīstais sīpols kopā ar neīsto stublāju.

Puravos ir 13,52% sausnes, 1,76% olbaltumvielu un 10,24% ogļhidrātu. Bagātīgs ir minerālvielu klāsts, tie satur kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru, arsēnu, bet visvairāk ir kālija – tā saturs ir vairāk nekā 250 mg%.

No vitamīniem puravu lapās ir 52-81 mg% C vitamīna; neīstajā sīpolā C vitamīna ir nedaudz mazāk. Karotīns purava sīpolā ir 3,7-5,1 mg%. Specifisko, sīpoliem līdzīgo smaržu un garšu puraviem dod ēteriskās eļļas. Puravos ir pantotēnskābe, aminoskābe – cistīns un dažādi biloģiski aktīvu fermenti. Kā jau visiem liliju dzimtas augiem, arī puraviem ir izteiktas fitoncīdas īpašības.

Lai labi garšo pupiņu salāti ar žāvetu vistu un puravu!

Šis raksts Pupiņu salāti ar žāvetu vistu un puravu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūkgaļas mēle bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, piemēram: B1, B2, B5, B6, B12, PP, fosforu, dzelzi, selēnu un cinku.

• Vitamīns B1 ir daļa no svarīgākajiem ogļhidrātu un enerģijas metabolisma enzīmiem, kas organismam nodrošina enerģiju un plastmasas vielas, kā arī sazarotās ķēdes aminoskābju metabolismu. Šī vitamīna trūkums izraisa nopietnus nervu, gremošanas un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus.
• Vitamīns B2 piedalās redoksreakcijās, uzlabo vizuālā analizatora krāsu jutīgumu un tumšo adaptāciju. Nepietiekama B2 vitamīna uzņemšana tiek papildināta ar ādas, gļotādu stāvokļa, gaismas un krēslas redzes traucējumiem.
• Vitamīns B5 piedalās olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu metabolismā, holesterīna metabolismā, vairāku hormonu, hemoglobīna sintēzē, veicina aminoskābju un cukuru uzsūkšanos zarnās, atbalsta virsnieru garozas darbību. Pantotēnskābes trūkums var izraisīt ādas un gļotādu bojājumus.
• Vitamīns B6 piedalās imūnās atbildes uzturēšanā, inhibēšanas un ierosmes procesos centrālajā nervu sistēmā, aminoskābju pārveidošanā, triptofāna, lipīdu un nukleīnskābju metabolismā, veicina normālu eritrocītu veidošanos, normāla līmeņa uzturēšanu homocisteīna līmenis asinīs. Nepietiekamu B6 vitamīna uzņemšanu papildina apetītes samazināšanās, ādas stāvokļa pārkāpums, homocisteinēmijas, anēmijas attīstība.
• Vitamīns B12 ir svarīga loma aminoskābju metabolismā un pārveidošanā. Folāti un B12 vitamīns ir savstarpēji saistīti vitamīni un ir iesaistīti asins veidošanā. B12 vitamīna trūkums izraisa daļēju vai sekundāru folātu deficīta attīstību, kā arī anēmiju, leikopēniju, trombocitopēniju.

…

• PP vitamīns piedalās enerģijas metabolisma redoksreakcijās. Nepietiekamu vitamīnu uzņemšanu papildina ādas, kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas normālā stāvokļa traucējumi.
• Fosfors piedalās daudzos fizioloģiskos procesos, ieskaitot enerģijas metabolismu, regulē skābju un sārmu līdzsvaru, ir fosfolipīdu, nukleotīdu un nukleīnskābju sastāvdaļa, ir nepieciešama kaulu un zobu mineralizācijai. Trūkums izraisa anoreksiju, anēmiju, rahītu.
• dzelzs ir dažādu funkciju olbaltumvielu daļa, ieskaitot fermentus. Piedalās elektronu, skābekļa transportā, nodrošina redoksreakciju norisi un peroksidācijas aktivizēšanu. Nepietiekams patēriņš izraisa hipohromisku anēmiju, skeleta muskuļu atoniju ar mioglobīna deficītu, palielinātu nogurumu, miokardiopātiju, atrofisku gastrītu.
• Selēns – būtisks cilvēka ķermeņa antioksidanta aizsardzības sistēmas elements, tai ir imūnmodulējoša iedarbība, piedalās vairogdziedzera hormonu darbības regulēšanā. Trūkums izraisa Kašina-Beka slimību (osteoartrītu ar vairākām locītavu, mugurkaula un ekstremitāšu deformācijām), Kešana slimību (endēmisko miokardiopātiju), iedzimtu trombastēniju.
• Cinks ir vairāk nekā 300 enzīmu sastāvdaļa, piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku, nukleīnskābju sintēzes un sadalīšanās procesos un vairāku gēnu ekspresijas regulēšanā. Nepietiekams patēriņš izraisa anēmiju, sekundāru imūndeficītu, aknu cirozi, seksuālās disfunkcijas un augļa anomālijas. Jaunākie pētījumi ir atklājuši lielu cinka devu spēju traucēt vara uzsūkšanos un tādējādi veicināt anēmijas attīstību.

Lai labi garšo vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm!

Šis raksts Vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Siers tiek ražots vairāk nekā 4000 gadus, lai gan tā precīza izcelsme ir nedaudz neskaidra. Tiek uzskatīts, ka cilvēki kādreiz ievietoja pienu “maisiņā”, kas izgatavots no aitas vēdera. Dienas beigās piens bija sadalījies biezpienā (sierā) un sūkalās, jo tas atradās tiešos saules staros.

Siera ceļojums sākās Āzijā un to ieveda pēc tam Eiropā. Pāris gadsimtus vēlāk Šveices imigranti palīdzēja nodibināt Viskonsīnas štatu kā siera ražošanas centru. Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus.

Valodnieks Konstantīns Karulis uzskata, ka vārds „siers” cēlies no īpašības vārda „sūrs” (sāļi vai skābi rūgts) un tā sākotnējā forma bijusi *sūris vai *sūrs (salīdzinot ar lietuviešu: sū́ris un senprūšu suris), taču tad ar to bieži lietotā vārda „siet” (teicienā „siet sieru”) ietekmē notikusi patskaņa mija un „ū” mainījies uz „ie”. Radniecīgi vārdi citās valodās — krievu un baltkrievu сыр, ukraiņu сир, bulgāru сирене, čehu sýr, poļu ser, sennorvēģu sýra („skābpiens”), vecaugšvācu un senangļu sūr, vācu sauer („skābs”) un angļu sour („skābs”).

Siera ražošanā liela nozīme ir piena olbaltumvielu un tauku sastāvam un to savstarpējai attiecībai. Gandrīz 90% no piena sastāva veido ūdens, bet pārējos 10% — olbaltumvielas, minerālvielas, piena cukurs, piena tauki un vitamīni. Šīs vielas veido piena sausnu. Piena olbaltumvielu galvenā sastāvdaļa ir kazeīns, un tā daudzums tieši ietekmē piena patēriņu viena kilograma siera saražošanai. Jo augstāks tā saturs, jo mazāk piena būs nepieciešams viena kilograma siera saražošanai. Piena ogļhidrātiem — galvenokārt disaharīdam laktozei ir nozīmīga loma siera ražošanā, jo tā ir pienskābes baktēriju barošanās avots. Tāpat arī siera ražošanā svarīga loma ir pienā esošajiem minerālsāļiem kā kalcijam, fosforam, magnijam, dzelzim, piena fermentiem kā, piemēram, lipāzei (šķeļ taukus), proteināzei (šķeļ olbaltumvielas) un vitamīniem — A, B, D. Lai pienu lietotu siera ražošanai, tam jābūt svaigam, atdzesētam, bez piemaisījumiem, bez nogulsnēm, jābūt baltam ar gaiši dzeltenu nokrāsu, bez neraksturīgas piegaršas un neraksturīgas smaržas.

Idejas, kur sieru var izmantot ēdienos.

Baudi sieru tāpat vai kopā ar citām sastāvdaļām. 

• Salātos: pārkaisa drupinātu; kubiciņos vai rīvētu.
• Pievieno sarīvētu sieru vai siera šķēli omletē.
• Izmanto dažādu sieru veidus kā lielisku uzkodu ballītei.
• Makaroni ar sieru.
• 4 veidu pica.
• Garšīga siera karbonāde.
• Vistas filejas parmezāna sierā.. u.c.

Siera receptes meklē ŠEIT.

Lai labi garšo siera salāti groziņiem!

Šis raksts Siera salāti groziņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Lavašs ar sāļo biezpienu.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar sāļo biezpienu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Lavašu ierastāk pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Kas ir Lavašs?

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’. Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

Lavašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Šis raksts Lavašs ar dārzeņiem un riekstiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kas ir suši?

Ilgu laiku suši tika uzskatīts par eksotisku un varbūt nedaudz biedējošu ēdienu. Bet tagad tos var atrast praktiski visur, pat pārtikas preču veikalā.

Suši ir japāņu virtuves galvenais rīsu ēdiens, kas sastāv no vārītiem rīsiem, kas aromatizēti ar etiķi un dažādiem dārzeņu, olu vai neapstrādātu jūras velšu piedevām, un tiek pasniegti auksti. 

Un, lai gan varētu automātiski saistīt vārdu suši ar jēlu zivi, patiesībā rīsi ir vissvarīgākā sastāvdaļa. Patiešām, vārds “suši” attiecas uz etiķa rīsu skābo garšu. Neatkarīgi no piedevām vai pildījumiem suši vienmēr ietver rīsus.

Patiesībā suši rīsi ir tik svarīgi, ka suši šefpavāri Japānā iziet gadiem ilgu apmācību, lai iemācītos pareizi pagatavot rīsus, pirms viņi sāk rīkoties ar zivīm vai jūras veltēm

Ir dažādu veidu sušī – Nigiri, Maki, Uni Sushi, Temaki sushi un citi. 

Suši vrapi ar surimi nūjiņām ēd arī ar vasabī, lai uzzinātu, kas tas par brīnumu, lasi ŠEIT.

Šis raksts Suši vrapi ar surimi nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.