Citas salātu receptes meklē ŠEIT.  Kā pareizi vārīt olu, lasi rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā.

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā.

..

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Kopš aizvēstures putnu olas ir vērtīgs pārtikas produkts gan medību sabiedrībās, gan jaunākās kultūrās, kur putni tika pieradināti. Vista, iespējams, tika pieradināta olu dēļ, pirms 7500. gada p.m.ē.

Cāļus uz Ēģipti atveda 1500. gadā p.m.ē., Grieķijā ap 800. gadu p.m.ē., kur paipalas bija galvenais olu avots.

Tēbā, Ēģiptē, Haremhaba kapā, kas datēts ar aptuveni 1420. gadu pirms mūsu ēras, ir attēlots vīrietis, kurš kā ziedojumu nes bļodas ar strausu olām un citām lielām olām, iespējams, pelikāna olām.

Lai labi garšo salāti ar olu un šķiņķi!

Šis raksts Salāti ar olu un šķiņķi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Mango krabju salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Ķiploku grauzdiņu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Sākotnējie Načos sastāvēja no ceptiem kukurūzas tortiljas čipsiem, kas pārklāti ar kausētu sieru, un sagrieztiem jalapeño pipariem. Kā šajā receptē. Izmēģini!

Šis raksts Načos pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Taco ir tradicionāls meksikāņu ēdiens, kas sastāv no nelielas rokas lieluma kukurūzas vai kviešu tortiljas, kas pildīta ar dažāda veida ēdienu.

Šis raksts Pupiņu un kukurūzas taco pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kartupeļu gnocchi ar kukurūzu un pesto pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kukurūzas un čedaras siera plācenīši pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kartupeļu pankūkas ar sēklu musli pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Interesanti

Meksikas virtuve ir sarežģīta un sena virtuve, kuras paņēmieni un prasmes ir izstrādātas tūkstošiem gadu. Tā ir izveidota galvenokārt no Meksikas izcelsmes sastāvdaļām, kā arī spāņu konkistadoru atvestām sastāvdaļām, un kopš tā laika ir dažas jaunas ietekmes.

Papildus galvenajām sastāvdaļām, piemēram, kukurūzai un čili pipariem, vietējās sastāvdaļas ir ķirbji, avokado, kakao un vaniļa. Kā arī sastāvdaļas, ko parasti neizmanto citās virtuvēs, piemēram, ēdamie ziedi, dārzeņi, piemēram, huazontle un papaloquelite, vai mazie kriollo. Šokolādes izcelsme ir Meksikā, un acteki to augstu novērtēja. Tā joprojām ir svarīga meksikāņu virtuves sastāvdaļa.

Dārzeņiem ir liela nozīme meksikāņu virtuvē. Parastie dārzeņi ir cukini, ziedkāposti, kukurūza, kartupeļi, spināti, Šveices mangoldi, sēnes, jsarkanais tomāts un zaļais tomāts. Citas tradicionālās dārzeņu sastāvdaļas ir čili pipari, kukurūzas sēne, huauzontle un kaktusa spilventiņi.

Eiropas ieguldījums ietver cūkgaļu, vistu, liellopu gaļu, sieru, garšaugus un garšvielas, kā arī dažus augļus.

Tropiskie augļi, piemēram, gvajaves, opuncijas, sapote, mango, banāni, ananāsi un cherimoya ir populāri, īpaši valsts centrā un dienvidos.

Lai labi garšo, asā zupa meksikāņu gaumē!

Šis raksts Asā zupa meksikāņu gaumē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar lasi meklē ŠEIT. Un, kas ir Poke vari izlasīt ŠEIT.

Vai zināji?

Poke ēdiens ir nācis no Havaju salām. Un tā sākotnējā recepte ir ar svaigi nozvejotām zivīm, kas ierīvētas ar jūras sāli, klāt nāk jūras aļģes un sasmalcināti inamonas vai kukui rieksti.

Poke ēšana ir aizsākusies pirms daudziem gadsimtiem – Havaju salās. Havaju virtuvē, poke radās, kad zvejnieki garšoja nogrieztās daļas no sava loma un ēda to kā uzkodu. Tur poke ieguva savu nosaukumu, jo “poke” ir havajiešu vārds, kas nozīmē “sagriezt vai šķērsām sagriezts gabalos”.

Būtībā poke ir Havaju salās aizņemtais japāņu ēdiens, kas pazīstams kā sašimi-sušī, bet tā vietā, lai sagrieztu zivis plānās šķēlēs, tās sagriež kubiņos.

Poke oficiāli kļuva par šī ēdiena nosaukumu tikai pagājušā gadsimta 60. gados, kad poke sāka parādīties pavārgrāmatās un tika pārdots vietējos Havajī tirgos. Un zivs vietā sākotnēji izmantona mazās pelēkās zivis, kas atrastas vietējos rifos, vēlāt lielākas okeāna zivis, piemēram, tunci.

Taču gadiem ejot, mainoties ēdienu kultūrai un ēdienu gaumei, poke sastāvdaļas kļūst citādākas. Pokē, cilvēki no Ķīnas un Japānas, ieviesa, šobrīd neatņemas tā sastāvdaļas – soju un sezama sēklas.

Apmeklējot šodien jebkuru Poke virtuvi, atradīsi tajā ne tikai zivis un jūraszāles, bet vēl garneles, lasi, astoņkājus, žāvētu liellopu gaļu un pat žāvētu sāls mencu utt.

Lai labi garšo Poke ar lasi!

Šis raksts Poke ar lasi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.