Citas receptes ar kartupeļiem skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Kartupeļi ir viena no visvairāk patērētajām dārzeņu kultūrām Latvijā, turklāt ceturtā visvairāk patērētā kultūra pasaulē aiz rīsiem, kviešiem un kukurūzas. Kartupelis ir ļoti universāls dārzenis, ko izmanto visdažādākajos ēdienos visā pasaulē. Lai gan daudzi cilvēki šos dārzeņus uzskata par veselīgiem, citi domā, ka vajadzētu ierobežot to patēriņu saistībā ar kartupeļos esošās cietes sastāvu.

Kartupeļus bieži saista arī ar to neveselīgo pagatavošanas veidu, piemēram, eļļā ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu čipsiem. Jāņem gan vērā, ka kartupeļi satur ļoti daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu, kā arī C vitamīnu, B6 vitamīnu, kāliju un mangānu. Tajos esošo uzturvielu saturs var atšķirties atkarībā no šķirnes un pagatavošanas metodes, turklāt kartupeļi ir atzīti par vienu no vissātīgākajiem pārtikas produktiem.

….

Mafini. Kāds 19. gadsimta avots liecina, ka smalkmaizītes varētu būt saistītas ar grieķu maizes maphulu — uz pavarda vai režģa ceptu kūku — vai no senfranču mou-pain ‘mīkstās maizes’, kas varētu būt pārveidota par mufinu. Šis vārds pirmo reizi ir atrasts drukātā veidā 1703. gadā, rakstīts kā moofin. Tam ir neskaidra izcelsme, taču tas, iespējams, ir atvasināts no lejasvācu valodas Muffen, daudzskaitļa Muffe, kas nozīmē “maza kūka”, vai, iespējams, ar kādu saistību ar senfranču valodu. Muflets, kas nozīmē ‘mīksts’, kā teikts par maizi. Izteiciens mafins-cilvēks, kas nozīmē smalkmaizīšu ielu pārdevējs. Ir apliecināts 1754. gada dzejolī, kurā ir iekļauta rindiņa: “Hark! the shrill Muffin-Man his Carol plies.”

Receptes smalkmaizītēm uz rauga bāzes, kuras 19. gadsimta amerikāņu pavārgrāmatās dažkārt sauca par “parastajiem mafiniem” vai “kviešu smalkmaizītēm”, ir atrodamas daudz senākās pavārgrāmatās. Fannijas Fārmeres Bostonas kulinārijas skolas pavāru grāmatā viņa sniedza abu veidu smalkmaizīšu receptes. Kuros mīklas celšanai izmantoja raugu, gan tiem, kuros tika izmantota ātrās maizes metode, izmantojot smalkmaizīšu gredzenus, lai veidotu angļu smalkmaizītes. Zemnieks norādīja, ka “cepšana” uz plīts virsmas, kā to dara ar rauga mīklu, bija noderīga metode, ja cepšana krāsnī nebija praktiska. Gadu gaitā smalkmaizīšu izmērs un kaloriju saturs ir mainījies: vecmāmiņas gatavotajos 3 collu kēksiņos bija tikai 120 līdz 160 kalorijas. Taču mūsdienu milzu maiznīcas smalkmaizītes satur no 340 līdz 630 kalorijām katrs.

Lai labi garšo kartupeļu mafini ar picas pildījumu!

Šis raksts Kartupeļu mafini ar picas pildījumu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kūkas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

19. gadsimtā “samta” kūka, mīksta un samtaina drupinātu kūka, tika pasniegta kā grezns deserts, atšķirībā no biežāk sastopamās kūkas ar rupjāku drupinājumu. Ap 20.gadsimta miju tika ieviesta velna ēdiena kūka, un tā daži uzskata, ka radusies sarkanā samta kūka. Galvenā atšķirība starp abām kūkām ir tāda, ka velna ēdiena kūkā izmantota šokolāde, bet sarkanā samta kūkā – kakao.

Adams Extract ir atzīts par sarkanās samta kūkas ievešanu virtuvēs visā Amerikā Lielās depresijas laikmetā. Tas bija viens no pirmajiem, kas pārdeva sarkanās pārtikas krāsvielas un citus garšas ekstraktus, izmantojot tirdzniecības vietas.

Kad Otrā pasaules kara laikā ASV tika normēti pārtikas produkti, maiznieki izmantoja vārītas biešu sulas, lai uzlabotu kūku krāsu. Bietes tika un tiek izmantotas dažās receptēs kā pildviela vai mitruma saglabāšanai.

Sarkanā samta kūka un tās oriģinālā recepte ir labi zināma ASV no Ņujorkas slavenās viesnīcas Waldorf-Astoria, kas nodēvēta par kūku Waldorf-Astoria. Tomēr to plaši uzskata par dienvidu recepti.

Tradicionāli sarkanā samta kūka tiek glazēta ar franču stila sviesta ermīna glazūru, kas ir ļoti viegla un pūkaina, bet aizņem laiku, lai pagatavotu.

Sarkanās kūkas saknes dažkārt tā tiek uzskatīta par dvēseles ēdienu dienvidos. Sarkanā krāsa bieži tiek izmantota jūnija padsmitā gada svinībās, lai simbolizētu asinsizliešanu cīņā pret verdzību. To izmanto arī, lai atcerētos melnādaino senču dzīvi pirms emancipācijas, jo tiek godināti tie, kuriem nebija iespējas izbaudīt mūsdienu brīvības.

Šis raksts Sarkanā samta kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Krabju nūjiņas, īstenībā jāsauc par surimī nūjiņām.

Kaut produkta nosaukumā rakstīts “krabju nūjiņas”, krabju gaļas tajā nav. Galvenā šā produkta sastāvdaļa ir surimi (tulkojumā no japāņu valodas nozīmē “maltā gaļa”), ko gatavo no dažādu zivju (heka, mintaja un citām mencas sugas zivīm) masas, kam pievieno pārtikas piedevas, cukuru, cieti, dabīgu vai mākslīgu krabju ekstraktu, bet iekrāso ar sārto krāsvielu, piemēram, paprikas ekstraktu.

Interesanti, ka krabju jeb surimi nūjiņas arvien mazāk satur zivju masu (lielākoties tikai 30–40%), surimi tiek aizstāts ar augu valsts izejvielām: soju, cieti, eļļu un dažādām pārtikas piedevām.

Kā izgatavo krabju jeb surimi nūjiņas

Izrādās, ka patiesībā šis produkts tiek izgatavots no zivju maltās gaļas. Tā nonāk fabrikās jau sasaiņota briketēs. Malto gaļu atsaldē, vēlreiz sasmalcina un sajauc ar sviestu.

Pēc tam masu izrullē plānās plāksnēs, satin un izveido rullīšus. Pēc tam tos nokrāso un sagriež. Krabju nūjiņu garša un smarža tiešā veidā atkarīga no tā, kādas zivs maltā gaļa izmantota.

Protams, šajā produktā tāpat kā daudzos citos pievieno aromatizētājas, biezinātājus un garšas pastiprinātājus. Taču – ja visi ražotāji ievēro galvenos krabju nūjiņu izgatavošanas noteikumus un iepērk kvalitatīvu malto gaļu, nenāks par sliktu pievienot iecienīto produktu salātiem.

Lai labi garšo kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām.

Šis raksts Kotletes ar krabju jeb surimi nūjiņām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka Atlantijas lasis ir migrējoša zivs, kas nārsto saldūdenī, bet dzīvo un barojas jūrā. Lašiem un taimiņiem ir līdzīgs dzīvesveids un tos bieži vien nozvejo kopā. Abas sugas dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, Baltijas jūrā, atsevišķos Ziemeļeiropas ezeros un Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Baltijas jūras baseinā lašu mazuļi paliek saldūdenī 1–3 gadus, pēc tam tie migrē uz piekrasti vai atklātu jūru, kur uzturas vēl 1–4 gadus. Nārstot laši un taimiņi atgriežas upēs, kurās dzimuši. Baltijas jūrā laša minimālais nozvejas garums ir 60 cm.

Liela daļa šobrīd veikalos nopērkamo lašu ir audzēti Skandināvijas un Britu salu zivjaudzētavās. Lasis ir viena no visbiežāk Eiropas akvakultūras saimniecībās audzētajām zivīm. Laši tiek audzēti jūrā vai upes grīvās iegremdētos sprostos. Laša zupa ar krēmsieru.

Šis raksts Laša zupa ar krēmsieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kas ir suši?

Ilgu laiku suši tika uzskatīts par eksotisku un varbūt nedaudz biedējošu ēdienu. Bet tagad tos var atrast praktiski visur, pat pārtikas preču veikalā. 

Suši ir japāņu virtuves galvenais rīsu ēdiens, kas sastāv no vārītiem rīsiem, kas aromatizēti ar etiķi un dažādiem dārzeņu, olu vai neapstrādātu jūras velšu piedevām, un tiek pasniegti auksti. 

Un, lai gan varētu automātiski saistīt vārdu suši ar jēlu zivi, patiesībā rīsi ir vissvarīgākā sastāvdaļa. Patiešām, vārds “suši” attiecas uz etiķa rīsu skābo garšu. Neatkarīgi no piedevām vai pildījumiem suši vienmēr ietver rīsus.

Patiesībā suši rīsi ir tik svarīgi, ka suši šefpavāri Japānā iziet gadiem ilgu apmācību, lai iemācītos pareizi pagatavot rīsus, pirms viņi sāk rīkoties ar zivīm vai jūras veltēm

Ir dažādu veidu sušī, Nigiri, Maki, Uni Sushi, Temaki sushi un citi. 

Karstie suši ar jūras veltēm ēd arī ar vasabī, lai uzzinātu, kas tas par brīnumu, lasi ŠEIT.

Šis raksts Karstie suši ar jūras veltēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Tostermaizes ar surimi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar avokado skaties ŠEIT

Vai zināji?

Avokado ir lauru dzimtas koks un tā ēdamie augļi. Avokado ir sastopami Rietumu puslodē no Meksikas dienvidiem līdz Andu reģioniem, un tos plaši audzē siltā klimatā. Avokado augļiem ir zaļgana vai dzeltenīga mīkstums ar sviesta konsistenci un bagātīgu riekstu garšu. Tos bieži ēd salātos, un daudzās pasaules daļās tos ēd kā desertu. Saspaidīts avokado ir galvenā gvakamoles sastāvdaļa, kas ir raksturīga mērcei līdzīga garšviela Meksikas virtuvē. Avokado nodrošina tiamīnu, riboflavīnu un A vitamīnu, un dažās šķirnēs mīkstums satur pat 25 procentus nepiesātināto eļļu.

Lasis ir lielisks viegli sagremojamu olbaltumvielu avots, kas ir būtiskas ķermeņa audu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī normālai imūnsistēmas darbībai. Minerālvielas un vitamīni: Skotijas lasis ir bagāts ar B grupas vitamīniem, īpaši B12, kas atbalsta normālu nervu sistēmas darbību.

Lai labi garšo Avokado burgeris ar lasi!

Šis raksts Avokado burgeris ar lasi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Biešu risotto ar zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Citronu risotto pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Vistas fileja krēmsierā ar dārzeņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.