Ko vēl pagatavot no kabača, skaties ŠEIT

Vai zināji?

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju). Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes.

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos. Respektīvi, cukīni un kabacis ir viens un tas pats.

Kabača uzturvertības. Aptuveni pagatavots 300 g smags kabacis satur:

• Kalorijas: 17 kcal
• Olbaltumvielas: 1 g
• Tauki: 1 g
• Ogļhidrāti: 3 g
• Cukurs: 1 g
• Šķiedra: 1 g

Tajos ir maz kaloriju un nav piesātinātu tauku vai holesterīna. Kabacis ir arī lielisks uztura šķiedrvielu, ogļhidrātu un olbaltumvielu avots.

Lai labi garšo kabača ātrās piciņas!

Šis raksts Kabača ātrās piciņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tortilja ir plāna, apaļa neraudzēts plācenītis no Mezoamerikas, kas sākotnēji tika gatavota no kukurūzas miltiem, bet tagad arī no kviešu miltiem.

Acteki un citi nahuatlu valodas runātāji tortiljas sauca par tlaxcalli. Tortiljas, kuras pirmo reizi gatavoja Mezoamerikas pamatiedzīvotāji pirms kolonizācijas, ir Mezoamerikas virtuves stūrakmens. Kukurūzas tortiljas Mezoamerikā ir zināmas jau kopš 500. gada p.m.ē.

Vārds tortilla ir atvasināts no spāņu valodas vārda torta, kas nozīmē “kūka”, un deminutīva -illa; tāpēc vārds spāņu valodā nozīmē “maza kūka“.

Avokado trešā daļa ir dažādas vērtīgas taukskābes, kas nepieciešamas organismam. Tas satur arī daudz taukos šķīstošo vitamīnu – A, E, K ​​un ūdenī šķīstošos B vitamīnus (tostarp tiamīnu, niacīnu, nikotīnskābi, riboflavīnu, folijskābi u.c.), un C vitamīnu, kas ir ļoti svarīgi mūsu veselībai un imunitātei.

Lai labi gašo brokastu piciņas ar avokado un olu!

Šis raksts Brokastu piciņas ar avokado un olu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Es kā īsta latviete, parasti ar sastāvdaļām neskopojos un beigās pica sanāk liels Gaiziņš. Nezinu, kas notika šoreiz, bet pamēģināju pa vienkāršo, ja tā var teikt. Un ar iznākumu biju ļoti priecīga!

Citas picas receptes meklē ŠEIT. Un kā vispār radās pica, lasi TE.

Vai zināji?

Picērija Port’Alba ir picērija Neapolē, Itālijā, un tiek uzskatīts, ka tā ir pasaulē pirmā picērija.

Līdz ar dzelzs aizkara krišanu Latvijā pica kā ēdiens ienāk 80 to gadu beigās. Viena no pirmajām picērijām Latvijā tiek atklāta Ādažos 1988. gadā. Restorāns bija populārs un vienmēr pārpildīts. Lai rezervētu galdiņu jāizmanto paziņu kontakti. Latviešu un dienvidslāvu arhitektu kopīgi veidotājā ēkā galdiņi atrodas daļēji izolētās “kabatās” jeb istabās. Grezni aizkari, mīksti krēsli, sveču gaisma veido intīmu gaisotni. Ģimenes dodas uz picēriju svētkos, piemēram Zinību dienā – 1. septembrī. Picu pildījumi ir ļoti garšīgi un neatstāj vienaldzīgus pat vislielākos skeptiķus.

Otrā picērija 1991. gadā tika atvērta kafejnīcas “Jānītis” telpās Rīgā, Elizabetes un Ernesta Birznieka-Upīša ielu stūrī. Little Johnny piedāvāja amerikāņu stila picas. 90.gados pie picērijas vienmēr stāvēja rinda. 

1994.gadā darbu sāka pirmā Pica Lulū, ko atvēra no Kanādas atbraukušais latvietis Elmārs Tannis. Lulū raksturīgas eksotiskas picu receptes un neierastas mērces. Šī picērija pirmā Latvijā piedāvāja Havaju picu un pirmā sāka picu piegādi.

Lai labi garšo pica no Lidl mīklas pamatnes.

Šis raksts Pica no Lidl mīklas pamatnes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas picas receptes meklē ŠEIT. Un kad radās pirmā pica un netikai, vari izlasīt rakstā TE.

Vai zināji?

Ziedkāposts jeb puķkāposts ir dārza kāposta pasuga, kura zieds tiek izmantots uzturā kā dārzenis. Zieds parasti ir baltā krāsā, bet tiek kultivētas arī tādas ziedkāpostu šķirnes, kuru zieds ir zaļā vai violetā krāsā.

Ziedkāposti jeb puķkāposti satur kāliju, magniju, kalciju, fosforu un dzelzi, kā arī B1, B6, B2 un PP vitamīnu. Tajos ir arī vērtīgas aminoskābes, kas palīdz labāk pārstrādāt ziedkāpostus organismā. Tie ir viegli sagremojami, un šo dārzeni uzskata par ļoti diētisku produktu.

Interesanti:

• iedkāpostu dzimtene ir Vidusjūras reģions;
• lielākā ziedkāpostu audzētāja valsts ir Ķīna;
• katrs ziedkāposts var saražot tikai vienu “ziedu”;
• ziedkāposti var būt ne tikai tradicionāli balti, bet, gluži kā ziedi – dažādās krāsās: dzelteni, zaļi un pat koši violeti. Zinātāji teic, ka tieši violetie esot visgaršīgākie.

Ziedkāpostiem ir raksturīga kāda īpatnība – augu zaļā masa, proti, lapas, labi aug 20–25 ºC temperatūrā, bet galviņas briest 12–16 ºC temperatūrā. Tāpēc tieši rudens pusē, kad lapas jau pietiekami izaugušas un naktis kļūst vēsākas, vidējā diennakts temperatūra kļūst optimāla galviņu veidošanai, turklāt tās vairs nav tik ļoti jāsargā no saules kā vasarā. Ziedkāposti īpaši nebaidās no salnām – pat tad, ja galviņas sasalst, ēst tās var tik un tā. Tiesa, ja sasalušo galviņu ir daudz, labāk tās uzglabāt saldētavā, jo pēc atlaišanās tās vairs nebūs derīgas uzglabāšanai.

Lai labi garšo ziedkāpostu pica no @ediensirmanareligija.

Šis raksts Ziedkāpostu pica no @ediensirmanareligija pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ideju dažādām picām meklē ŠEIT.

18. gadsimta beigās Neapolē radās tāda pica, kādu mēs to tagad zinām.

Tajos laikos, vienmēr steidzoties darba darīšanās, vajadzēja lētu un viegli ēdamu pārtiku. Un pica bija ideāla maltīte tam. To pārdeva ielu tirgotāji, lai apmierinātu klienta budžetu vai apetīti. Pica gan vairāk līdzinājās plātsmaizēm. Tā bija lēta, ar viegli atrodamām sastāvdaļām un lielisku garšu. Pica pārsvarā tika taisīta ar ķiplokiem, speķi un sāli. Bet citi uz tās lika caciocavallo (sieru, kas pagatavots no zirga piena) un baziliku. Dažiem pat virsū bija arī tomāti. Ēdiens bija itkā nepopulārs, bet to padarīja par zināmu visiem tās zemā cena. Ilgu laiku pārtikas rakstītāji nicināja picas. Ātrā picas mīkla. Saistīja ar nabadzību.

Kā radusies pica, vairāk vari lasīt bloga rakstā: Pica: pasaules iecienītākā ātrā uzkoda

Šis raksts Ātrā picas mīkla pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas picas receptes meklē ŠEIT. Lai vairāk uzzinātu par kabaci, lasi rakstu: “Kabača vai cukīni uzturvielas un receptes”.

Vai zināji?

Kabacis izcils vara un mangāna avots, kā arī ļoti labs C, B6 un K vitamīna, magnija, fosfora, folskābes un šķiedrvielu avots. Jo intensīvāka dārzeņa krāsa, jo vairāk tajā būs antioksidantu. Viens neliels kabacis satur apmēram 11% no dienā nepieciešamā K vitamīna daudzuma, 16% no nepieciešamās dienas riboflavība (vitamīna B 2) devas un 21% no vajadzīgā B 6 vitamīna daudzuma.

Pateicoties nelielajam kaloriju daudzumam un daudzajām šķiedrvielām, kabacis ir lielisks līdzeklis cīņā ar augstu holesterīna līmeni. Jāpiebilst, kabači ir arī labs olbaltumvielu avots.

Kabacis pēc latīniskā nosaukuma ir Cucurbita pepo. Kabači ir dārzeņķirbju šķirnes augi. Tie ir viengadīgi. Tos audzē gan siltumnīcās, gan lecekļos, bet pārsvarā audzē zem klajas debess.

Kabači vai cukīni ir vasaras ķirbis, lakstaugs. Augs, kura augļus novāc, kad to nenobriedušās sēklas un vidus vēl ir mīksti un ēdami. Botānikā kabača augļi ir pepo, oga (kabača zieda pietūkušā olnīca) ar sacietējušu epikarpu. Kulinārijā tas ir dārzenis, parasti vārīts un ēdams kā sāļš ēdiens vai papildinājums.

Lai labi garšo kabaču pica.

Šis raksts Kabaču pica pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas picas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lavašu ierastāk redzēt kā uzkodu, pilda ar lasi, bet pilda ar vistas gaļu, krabju nūjiņām, sēnēm, dārzeņiem un daudz ko citu.

Lavašs ir galvenokārt Tuvajos Austrumos un Kaukāzā izplatīta neraudzēta kviešu maize. Tradicionāli cep speciālā krāsnī — tandirā. Tiek uzskatīts, ka lavašs cēlies no Armēnijas, kur tā ir viena no galvenajām ēdienkartes sastāvdaļām. Nosaukums cēlies no vārdiem lav (լավ) — ‘labs’ un haš (հաշ) — ‘ēdiens’.

Lavašs ir tradicionāla plānā maize, kas ir neatņemama armēņu virtuves sastāvdaļa. Tās sagatavošanu parasti veic neliela sieviešu grupa, un tas prasa lielu piepūli, koordināciju, pieredzi un īpašas prasmes. Vienkāršu mīklu, kas izgatavota no kviešu miltiem un ūdens, mīca un veido bumbiņas, kuras pēc tam sarullē plānās kārtās un izstiepj virs īpaša ovāla spilvena, ko pēc tam sit pret tradicionālās koniskās māla krāsns sienu. Pēc trīsdesmit sekundēm līdz minūtei izceptā maize tiek izvilkta no krāsns sienas. Lavašu parasti pasniedz ar vietējiem sieriem, zaļumiem vai gaļu, un to var uzglabāt līdz sešiem mēnešiem.

avašs ir neatņemama daļa no Armēņu kāzām. To uzliek uz jaunlaulāto pleciem, lai nestu auglību un labklājību. Grupu darbs lavaša cepšanā stiprina ģimenes, kopienas un sociālās saites. Jaunas meitenes parasti darbojas kā palīgi šajā procesā, pakāpeniski iesaistoties, gūstot pieredzi. Vīrieši ir iesaistīti arī spilvenu un krāšņu izgatavošanu, kā arī nodod savas prasmes studentiem un mācekļiem, kas ir nepieciešams solis, lai saglabātu lavaša izgatavošanas vitalitāti un dzīvotspēju. Lavašs ar sāļo biezpienu.

Lavašs ir plaši izplatīts arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Turcijā, Irānā un citur.

Lai labi garšo lavaša pica.

Šis raksts Lavaša pica pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Kāpostu piciņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas picas receptes meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

18. gadsimta beigās Neapolē radās tāda pica, kādu mēs to tagad zinām.

Tajos laikos, vienmēr steidzoties darba darīšanās, vajadzēja lētu un viegli ēdamu pārtiku. Un pica bija ideāla maltīte tam. To pārdeva ielu tirgotāji, lai apmierinātu klienta budžetu vai apetīti. Pica gan vairāk līdzinājās plātsmaizēm. Tā bija lēta, ar viegli atrodamām sastāvdaļām un lielisku garšu. Pica pārsvarā tika taisīta ar ķiplokiem, speķi un sāli. Bet citi uz tās lika caciocavallo (sieru, kas pagatavots no zirga piena) un baziliku. Dažiem pat virsū bija arī tomāti. Ēdiens bija itkā nepopulārs, bet to padarīja par zināmu visiem tās zemā cena. Pica ir pasaules iecienītākā ātrā uzkoda.

Ilgu laiku pārtikas rakstītāji nicināja picas. Saistīja ar nabadzību.

Kad 19. gadsimta beigās parādījās pirmās pavārgrāmatas, picas tajā neietilpa un ignorēja tās esamību.

Tas viss mainījās pēc Itālijas apvienošanās. Viesojoties Neapolē 1889. gadā, karalim Umberto I un karalienei Margheritai apnika sarežģītie franču ēdieni, kas viņiem tika pasniegti brokastīs, pusdienās un vakariņās. Lūdza, lai pagatavotu dažus vietējos ēdienus. Pagatavoja trīs veidu picas: pirmo ar speķi, sieru un baziliku; otru ar cecenielli; un trešo ar tomātiem, mocarellu un baziliku. Karaliene bija sajūsmā. Viņas mīļākā – pēdējā no trijām – viņai par godu tika nosaukta arī šī pica – Margherita.

Lai labi garšo ātrā pica itāļu gaumē ar kotletītēm.

Šis raksts Ātrā pica itāļu gaumē ar kotletītēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas picas receptes meklē ŠEIT. Un kā radās pica, kas ir pasaulē dārgākā pica, to tu vari uzzināt TE. 

Vai zināji?

• 36% amerikāņu uzskata, ka pica ir brokastu maltīte. 36% amerikāņu ēd picu kā brokastu maltīti.
• Populārākā picas virskārta ir pepperoni. 2016. gada janvārī veiktajā pētījumā HarrisPoll® peperoni tika atzīts par populārāko pildījumu.
• Pasaulē lielākā pica. Lielāko picu reģistrētajā 2012. gada 13. decembrī. Sagatavoja Dovilio Nardi, Andrea Mannoki, Marko Nardi, Matteo Nardi un Matteo Džannote Romā, Itālijā.Giness bija gatavs dokumentēt masīvo pīrāgu.

• Kosmosā tika piegādāta pica. 2001. gadā Krievijas Kosmosa aģentūrai tika samaksāts vairāk nekā miljons dolāru par picas nogādāšanu kosmosa stacijā. Krievu kosmonautam Jurijam Ušačovam bija tas gods būt pirmajam, kurš saņēma picas piegādi, atrodoties orbītā.
• Otrais pasaules karš palīdzēja atnest picu masām. Pirms Otrā pasaules kara picu pārsvarā baudīja itāļu imigranti savās dzimtajās kopienās. Itālijas okupācijas laikā sabiedroto karaspēks sāka ēst vietējo pārtiku, lai papildinātu dažkārt sarūkošās devas. Vietējie maiznieki diez vai spēja sekot ASV karavīru pieprasījumam pēc picas. Pēc kara pārnākot mājās, savu mīlestību pret picu atgrieza sev līdzi.
• Pirmā saldētā pica tirgū nonāca 1962. gadā. Tiek uzskatīts, ka Totino’s Italian Kitchen, ir pirmais uzņēmums, kas piedāvāja saldētu picu 1962. gadā. Pillsbury uzņēmumu nopirka 1975. gadā.
• Ir matemātiska teorēma, kas nosaukta picas vārdā. To sauc par Picas teorēmu. Tā nosaka divu apgabalu vienādību, kas rodas, ja disks tiek sadalīts noteiktā veidā. Kurš domāja, ka pica veicinās pamata ģeometriju.
• Oktobris ir nacionālais picu mēnesis. To 1984. gada oktobrī izveidoja žurnāla Pizza Today izdevējs Gerijs Durnels. Tagad tas ir katru gadu svinams notikums.

Šis raksts Puķkāpostu pica pirmo reizi parādījas Gatavo.com.