Īpaši, esmu iecienījusi salātus no jaunajiem kāpostiem, kad kāpostiņš ir dikti mīksts, sulīgs un svaigs. 

Citas receptes, ko pagatavot no kāposta, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

• Pierādījumi liecina, ka dažādi kāposti ir kultivēti vairāk nekā 4000 gadu, padarot tos par seniem dārzeņiem. Briseles kāposti, kas pieder kāpostu saimei, ir daudz jaunāki, ar ierakstiem tikai pirms 500 gadiem.
• Kāposti tiek uzskatīti par Krievijas nacionālo pārtiku, lai gan tie nav pasaules līderi kāpostu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju.
• Pasaulē lielākais reģistrētais kāposts svēra vairāk nekā 62,49 kilogramus un tika audzēts Aļaskā 2012. gadā.
• No kāpostu lapām var izgatavot vienkāršu ķīmisko pulksteni. Kad kāpostu lapu iemērc citrona sulas un divu dažādu metālu šķīdumā, tā var radīt nelielu elektrisko strāvu. Šis eksperiments var būt jautrs veids, kā mācīt bērniem ķīmijas un elektrības pamatus.
• Senajā Ķīnā tika uzskatīts, ka kāposti ir zāles pret plikpaurību. Nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, taču kāposti ir labs vitamīnu un minerālvielu avots, kas ir svarīgi matu veselībai.
• Stimulē sarkano asinsšūnu veidošanos: kāposti nodrošina folātus, kas ir ļoti svarīgi sarkano asins šūnu ražošanai un nobriešanai.
• Palīdz mazināt paģiras: kāposti satur būtiskas uzturvielas, kas var palīdzēt organismam atgūties pēc alkohola lietošanas, potenciāli samazinot paģiru simptomus.
• Veicina virsnieru veselību: kāposti satur noteiktas uzturvielas, kas stimulē virsnieru darbību, kas ir ļoti svarīga stresa pārvarēšanai.
• Atvieglo galvassāpes:kāpostu lietošana tā pretiekaisuma īpašību dēļ var samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti.

Lai labi garšo ātrie kāpostu salāti!

Šis raksts Ātrie kāpostu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ziedkāposti or sinepju dzimtas, augsti modificēta kāpostu forma, ko audzē daļēji attīstītu ziedu struktūru un gaļīgu kātu ēdamo masu dēļ. Ziedkāposti satur daudz C un K vitamīnu, un tos bieži pasniedz kā vārītus dārzeņus vai izmanto neapstrādātus salātos un gardumos.

Plīnijs Vecākais iekļāva cyma starp kultivētajiem augiem, ko viņš aprakstīja Dabas vēsturē: “Ex omnibus brassicae generibus suavissima est cyma (“No visām kāpostu šķirnēm vispatīkamākā ir cyma”). Plīnija apraksts, visticamāk, attiecas uz agrāk kultivētas Brassica oleracea šķirnes ziedošajām galvām.

Viduslaikos agrīnās ziedkāpostu formas tika saistītas ar Kipras salu, un 12. un 13. gadsimta arābu botāniķi Ibn al-Awwam un Ibn al-Baitar apgalvoja, ka tā izcelsme ir Kipra. Šī asociācija turpinājās Rietumeiropā, kur ziedkāpostus dažkārt sauca par Kipras kāpostu sēklām, un Rietumeiropā notika plaša Kipras puķkāpostu sēklu tirdzniecība salas franču Lusignan valdīšanas laikā līdz pat 16. gadsimtam.

Fransuā Pjērs La Varēns nodarbināja čouxfleurs Le cuisinier françois. Tie tika ievesti Francijā no Dženovas 16. gadsimtā un ir redzami Olivjē de Serē lauksaimniecības teātrī (1600), kā cauli-fiori “, kā to sauc itāļi, kas joprojām ir diezgan reti sastopami Francijā; tiem ir godpilna vieta dārzā to delikateses dēļ”, taču uz lielajiem galdiem tie parasti parādījās tikai Luija XIV laikā. Indijā to ieveda briti 1822. gadā.

Lai labi garšo cepti ziedkāposti!

Šis raksts Cepti ziedkāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur sārmainās minerālvielas – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kas ir ļoti īpaši – kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

…

U vitamīns – kas patiesībā nav vitamīns, bet gan S-metilmetionīns –, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai, bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi.

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku.

Lai labi garšo ilgi štovēti kāposti!

Šis raksts Ilgi štovēti kāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

…

U vitamīns, bet gan S-metilmetionīns, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai.

Bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi.

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku.

Lai labi garšo sautēti skābētie kāposti!

Šis raksts Sautēti skābētie kāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

…

U vitamīns, bet gan S-metilmetionīns, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai.

Bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi.

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku.

Lai labi garšo ātrie sautētie kāposti!

Šis raksts Ātrie sautētie kāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāpostu saimē ir vēl vesels pulks citu radinieku (100 dažādu veidu) – brokolis, Ķīnas kāposts, kolrābis… Un tiem visiem ir kāpostains aromāts un līdzīgs ķīmiskais sastāvs. Jau kādu laiku kāpostiem ir jauna mode – plakani kāposti, kas vislabāk piemēroti tīteņu gatavošanai, jo tiem ir lielas lapas.

Kāposti uzturā ir nozīmīgs ogļhidrātu, šķiedrvielu, organisko skābju, vitamīnu un minerālvielu avots. Īpaši svarīgi tie ir skābju un bāzu līdzsvara uzturēšanai organismā, jo kāposti galvenokārt satur – kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi un citas.

100 gramos kāpostu ir 45 grami C vitamīna – tikpat, cik apelsīnos. Sarkanajos kāpostos C vitamīna ir pat nedaudz vairāk. Kāpostos nav vielas askorbātoksidāzes, kas šķeļ C vitamīnu, tādēļ šis vitamīns saglabājas kāpostos visu uzglabāšanas laiku un arī tos dažādā veidā pārstrādājot – cepot, sautējot, vārot un skābējot.

Lai zinātu, kuri kāposti tieši tev būtu vislabākie, jāņem vērā to ķīmiskais sastāvs. Sarkanajos kāpostos purīnvielu ir vairāk nekā baltajos, tāpēc tiem, kam ir podagra vai citas locītavu vainas, labāk izvēlēties baltos kāpostus. Savukārt nātrija baltajos kāpostos ir četras reizes vairāk nekā sarkanajos. Tāpēc tiem, kam ir augsts asinsspiediens, noderīgāki būs sarkanie kāposti. Jo arī kālija, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu (ja ir tūska), sarkanajos ir vairāk.

…

U vitamīns, bet gan S-metilmetionīns, kurš sastopams kāpostos, ir lielisks palīgs cīņā ar kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem un čūlām. Tas palīdz arī aknu funkciju uzlabošanai. Savukārt K vitamīns piedalās visos vielmaiņas procesos, asins recēšanā un ir īpaši svarīgs bērniem kaulu augšanas veicināšanai.

Bet senioriem – lai uzturētu normālu kaulu blīvumu un veicinātu brūču dzīšanu. Folijskābe un B₆ vitamīns īpaši nepieciešams, plānojot grūtniecību un iznēsājot bērniņu. Un kur tad vēl E, B₁, B₂, P, PP, H vitamīns, karotinoīdi un citi labumi.

Daudziem kāposti asociējas ar ko tādu, kas pēc ēšanas rada nepatīkamas sajūtas – vēders pūšas, burkšķ, nesmuki urkšķ… Tas ir tāpēc, ka trisaharīdus (tie ir tādi cukuri) gremošanas trakts nespēj sagremot, un zarnu baktērijas no šī cukura veido gāzes, vēders uzpūšas. Ja tev kāposti rada šādas problēmas, pamēģini tos lietot termiski apstrādātā veidā, pievienojot fenheļa sēklas vai ķimenes, un gatavošanas laikā katliņu vai pannu nenosedz ar vāku.

Lai labi garšo skābu kāpostu zupa!

Šis raksts Skābu kāpostu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.