Citas līdzīgas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Lai gan mūsdienu kārtainā mīkla tika izstrādāta Francijā 17. gadsimtā, radniecīgajai slāņainajai un gaisā raudzētajai mīklai ir sena vēsture. Spānijā, kas, visticamāk, balstās uz arābu vai mauru kulinārijas tradīcijām. Pirmā zināmā mīklas recepte, kurā izmanto sviestu vai speķi, ievērojot arābu tehniku, katru kārtu gatavojot atsevišķi, ir atrodama 1607. gadā izdotajā spāņu recepšu grāmatā.

Jau Salamankas Universitātes koledžas galvenais pavārs Ernandess nošķīra pildītas kārtainās mīklas receptes no kārtainās mīklas tartēm. Arī Spānijas karaliskā Filipa II (1527–1598) galvenais pavārs Fransisko Martiness Motinjo savā 1611. gadā publicētajā darbā sniedza vairākas kārtainās mīklas receptes. Šajā grāmatā kārtainā mīkla tiek plaši izmantota, īpaši sāļo pīrāgu pagatavošanai.

Kamambērs ir mitrs, mīksts, krēmīgs, ar virsmu nogatavināts govs piena siers. Tas pirmo reizi tika gatavots 18. gadsimta beigās Kamambērā, Normandijā, Francijas ziemeļrietumos. Pēc izskata, garšas un tekstūras to dažreiz salīdzina ar brī sieru.

Kamambēru pirmo reizi 1791. gadā pagatavoja zemniece Marija Hārela no Normandijas, sekojot abata Šarla-Žana Bonvousta. Viņai tiek piedēvēta iepriekš pastāvošas siera receptes no Pejsdžožas reģiona pilnveidošana un tās izplatīšana plašākā pasaulē. Viņa nodeva savus noslēpumus meitai, kuras vīrs Viktors Peinels uzdāvināja vienu no savas sievas labākajiem sieriem Napoleonam III, kurš tam piešķīra savu karalisko atzinības zīmogu.

Siera, kas mūsdienās pazīstams kā Kamambērs, izcelsme, visticamāk, saistās ar siera ražošanas procesa industrializācijas sākumu 19. gadsimta beigās.1890. gadā inženieris M. Ridels izgudroja koka kasti, ko izmantoja siera pārvadāšanai, un palīdzēja to nosūtīt lielākos attālumos, īpaši uz Ameriku, kur tas kļuva ļoti populārs. Šīs kastes joprojām tiek izmantotas mūsdienās.

Lai lai labi garšo tarte ar bumbieri un kamambēras sieru!

Šis raksts Tarte ar bumbieri un kamambēras sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kūkas receptes meklē ŠEIT

Vai zināji?

Piecu sastāvdaļu siera kūka no La Viña Sansevastjanā, Spānijā. Iekarojusi pavārus un ēdājus visā pasaulē ar nosaukumu Basku siera kūka.

Restorāns “La Viña” durvis vēra 1959. gadā. Dibināja Eladio Rivera, viņa brālis Antonio un viņu sievas Karmena Himeness un Konči Ernaesa. Eladio dēls Santi sāka strādāt bārā jau no mazotnes. Būdams kaislīgs, pašmācības ceļā apguvis pavāra dotības.

Siera kūka nebija tradicionāls basku ēdiens. Taču tas bija 20. gs. astoņdesmito gadu beigās, Santi bija pilns ideju no kursiem, ko viņš bija apmeklējis Parīzē. Krēmsiers un citi “moderni” pārtikas produkti Spānijā pirmo reizi nonāca, kad tā atvērās globālajai ekonomikai, un Santi mīlēja eksperimentēt.

Siera kūka tika pasniegta gadiem ilgi, taču tikai tad, kad 2000. gados sāka izplatīties pintxo tūres, ārzemnieki masveidā sāka atklāt La Viña siera kūku, kas rotā restorāna plauktus. Instagram un Tripadvisor ir vēl vairāk veicinājuši tās atpazīstamību, un Santi pat ir kopīgojis recepti tiešsaistē — šeit nav nekādu komercnoslēpumu.

“Basku pavāri izstrādāja basku virtuves statūtus. Viens no tiem ir tāds, ka virtuve ir jānodod plašai sabiedrībai, lai visi to varētu baudīt,”. “Es dzīvoju pēc šī likuma. Vienmēr ir 15%, ko nevar iemācīt — nevis tāpēc, ka negribas, bet gan tāpēc, ka tas ir deserta gatavotāja rokās.”

Lai labi garšo Basku siera kūka Latvijas svētkiem!

Šis raksts Basku siera kūka Latvijas svētkiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Olas ir viens no populārākajiem pārtikas produktiem pasaulē un ne velti, jo tās ir daudzu ēdienu neaizvietojama sastāvdaļa. Īpaši pieprasītas olas ir Lieldienu laikā, kad tās krāso, izmanto olu kaujās un ēd cik vien var apēst. Gadu gaitā olas ir apaugušas ar dažādiem mītiem, kas ne vienmēr ir patiesība.

Kā vēl pagatavot olas, skaties ŠEIT. Iesaku arī izlasīt bloga rakstu: “Kā pareizi vārīt olas“!

Vai zināji?

Mīts par to, ka vērtīgs ir tikai olas dzeltenums, pirms kāda laika bija ļoti izplatīts. Tā nav taisnība – vērtīga ir ola kopumā, pat čaumala, kas ir labs kalcija avots.Olas ir ļoti veselīgas, jo tās satur antioksidantus, kas rūpējas par redzi. Tajas ir fosfors, dzelzs, kalcijs, cinks un selēns. Tās ir bagātas ar fosfolipīdiem, kas veido šūnu sieniņas. D vitamīnu, kas ir nepieciešams kauliem un imunitātei, ar A un B grupas vitamīniem. Olās ir daudz olbaltumvielu, kas ir nepieciešamas, lai ķermenis pilnvērtīgi funkcionētu.

Olas savā ēdienkartē var ieļaut visi, kas vēlas samazināt svaru vai uzturēt slaidu augumu, jo viena vidēja ola satur aptuveni 80 kalorijas, tā ir sātīga, tajā ir maz tauku, bet daudz olbaltumvielu. Tikai nevajag tās ēst kopā ar majonēzi vai pamatīgu sāls šķipsnu uz katra kumosa, bet gan uz pilngraudu rupjmaizes šķēles vai ar dārzeņiem.

Lai labi garšo pildītās olas ar avokado.

Šis raksts Pildītās olas ar avokado pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Kāposti, dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B₁, B₂, B₆ un  K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (23%),fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Aptuveni 200 ml vārītu kāpostu satur apmēram trešdaļu no ieteicamās C vitamīna dienas devas. Sarkanie kāposti, lai arī līdzīgi zaļajiem kāpostiem, satur vairāk C vitamīna un tiem piemīt antioksidantu īpašības. Kāpostu pagatavošanas metodes un pasniegšanas veidi ir dažādi, jo šo lielo dārzeni var tvaicēt, vārīt, sautēt, cept un fermentēt.

Raudzēti jeb fermentēti kāposti ir veselīgs un ļoti vēlamas produkts zarnu traktam, jo sastāvā esošās “labās” baktērijas jeb probiotikas palīdz tajā atjaunot baktēriju līdzsvaru.

r varbūtība, ka pēc skābētu kāpostu ēšanas uzpūšas vēders. “Iemesls tam par var būt vēdera „pārsteigums” –  ja ikdienā skābi kāposti netiek ēsti un tad pēkšņi izēdas puse burkas, nav brīnums, ka vēders ir pārsteigts. Vēlams sākt ar nelielu porciju, piemēram, viena ēdamkarote skābējuma. Arī pie labā ir jāpierod.

Būtu vērts ēst arī skābētus kāpostus, jo fermentācijas procesā kāpostiem mainās uzturprodukta īpašības – tam tiek piešķirta jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, palielināts vitamīnu saturs.

Lai labi garšo kāpostu salāti ar žāvētu vistu!

Šis raksts Kāpostu salāti ar žāvētu vistu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Reņģe jeb Baltijas silķe (Clupea harengus membras) ir Atlantijas siļķes (Clupeidae) pasuga, kas mājo Baltijas jūrā.

Reņģe ir vidēja izmēra, sudrabaini mirdzoša, nedaudz sāniski saplacināta zivs. Parasti tā ir 15—20 cm gara un sver 25—75 g, bet var sasniegt 40 cm garumu un 1 kg masu. Lielākā zināmā reņģe ir svērusi 1,5 kg. Tā bijusi noķerta 1959. gadā Somu jūras līcī.

Reņģei ir viena muguras spuru (taukspuras nav). Astes spura šķelta. Ķermenis klāts ar viegli zūdošām, cikloīdām zvīņām. Vēders ieapaļš, bez asa ķīļa (taustot gluds). Sānu līnijas nav. Lemeškauls bez zobiem. Mugura tumši zila, sāni sudrabaini. Vēdera spura vienā līmenī vai aiz muguras spuras. Purna daļa pagarināta un, salīdzinot ar brētliņu, šķautņaina. Augšlūpa noapaļota, bez šķēluma, ķermenis bez tumšiem plankumiem. Tai ir lieliska dzirde, un tā ir izcila peldētāja ar spēju veikt asus un ātrus manevrus.

Lai labi garšo ceptas reņģes pikantā marinādē!

Šis raksts Ceptas reņģes pikantā marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

No rabarbera parasti gatavo plācmaizes, tāpēc šī kūka noteikti būs kaut kas neierasts. Recepti ieraudzīgu internetā, likās, wow, šis ir jāpamēģina. Tā ar darīju, nedaudz, nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un kūka izdevās lieliski!

Citas receptes, ko pagatavot no rabarberiem, meklē ŠEIT. Vairāk ar rabarberu vari iepazīties bloga rakstā: “Rabarbers dārzenis ar lielām lapām”.

Vai zināji?

Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

..

Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.

Rabarberi ir daudzgadīgi un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs visas lietas!

Lai labi garšo rabarbera vārītā krēma kūka!

Šis raksts Rabarbera vārītā krēma kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūru velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lielākais un apdraudētākais tuncis. Kādreiz tika uzskatīta par vienu sugu, šobrīd izdala Klusā, Atlantijas un Dienvidu okeāna zilos tunčus. Atlantijas tuncis var sasniegt 4 m garumu un 700 kg svaru. Zilo tunču gaļa tiek uzskatīta par izsmalcinātu gardumu, kas novedis pie to nonākšanas tuvu izmiršanas robežai. Japānas zivju tirgos par treknākajiem zilā tunča eksemplāriem ap 200 kg svarā tiek maksāts pat 2 miljoni eiro. 

Strauji attīstās arī pilna cikla zilo tunču akvakultūra – pieaudzis tuncis tiek no ikra izaudzēts mākslīgi, neiegūstot vaisliniekus dabā. Tas ļauj piesardzīgi cerēt, ka nākotnē šo majestātisko zivju populāciju stāvoklis uzlabosies.

Dārgāko pasaules zivju topā zilspuru tunzivs ieņem gan pirmo, gan otro vietu un abas iegādājas Japānā slavenais šefpavārs, “suši karalis”, Kioši Kimura. Viņam pieder populārais “Sushi Zanmai” restorānu tīkls.

2019. gadā Kioši par 2,5 miljoniem eiro izsolē iegādājās 278 kilogramu smagu zilspuru tunzivi. Gadu vēlāk, tajā pašā izsolē, viņš iegādājās 276 kilogramus smagu zilspura tunzivi par ne mazāk iespaidīgu summu – teju 1,8 miljoniem eiro. No katras tunzivs tika pagatavotas aptuveni 12 000 suši un sašimi, slavenas japāņu delikateses, porcijas.

Salātlapas

18. gs. Vācijā salātus gatavoja tikai vislabākie pavāri. Savus baltos cimdus viņi novilka tikai tādēļ, lai ar rokām apmaisītu zaļumus. Tajā pat laikā Francijā ir parādījusies pat speciālā profesija – salātu pagatavošanas meistars. Šis modes vilnis nonāca arī līdz Krievijai, kur grāfs Razumovskis noalgoja ārzemju meistarus, lai cienātu goda viesus ar dažādiem oriģināliem ēdieniem no zaļumiem.

Arī mūsdienās salāti spēlē svarīgu lomu diētiskā uzturā. Tie satur lielu vitamīnu daudzumu (B1, B2, B6, P, E, K, C), karotīnu, mikroelementus, tai skaitā kāliju un dzelzi. Rutīns stiprina asinsvadu sieniņas un ir kā savdabīgs aizsargs pret aterosklerozi; izvada holesterīna pārpalikumus, normalizējot vielmaiņu. Hlorofīls stimulē hemoglobīna un eritrocītu veidošanos asinīs, tāpēc tas ir obligāts uzturā pie staru terapijas.

Lai labi garšo tunča salātu laiviņas!

Šis raksts Tunča salātu laiviņas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Zemenes ir pieskaitāmas pie ogām, kas satur vislielāko daudzumu vērtīgu uzturvielu. Tās ir lielisks šķiedrvielu avots, satur maz kaloriju un tajās ir salīdzinoši neliels cukura daudzums. Nozīmīgākais ieguvums veselībai ir lielais antioksidantu daudzums. 

Zemenes ir dažādu antioksidantu avots, tai skaitā luteolīns, galskābe, flavonīdi, kvercetrīns u.c. Zemenes satur divus vitamīnus, kas organismā darbojās kā spēcīgi antioksidanti – A vitamīns (beta karotīna veidā) un C vitamīns (askorbīnskābes veidā). Abi darbojas organisma aizsardzības pirmajā līnijā, lai samazinātu brīvo radikāļu izraisītus šūnu bojājumus. 

Ēdiet zemenes! Tās palīdz muskuļiem, smadzenēm, sirdij, pazemina asinsspiedienu, aizkavē artrīta un vēža attīstību un uzlabo uztveres procesus.

100 gramos zemeņu ir tikai 33 kalorijas. Zemenes sastāv no 91% ūdens, 7,7% ogļhidrātu, 0,3% tauku un 0,7% proteīnu.

Ja domājat, ka augļi ir tikai sarkani, nav tiesa. Sastopamas dzeltenas, zilas, baltas, melnas un pat violetas zemenes. Dažas no tām ir ābola lielumā. Smagāko zemeni – 250 g – ievāca 2015. gada 28. janvārī Fukuokā, Japānā.

Romieši zemenes cienīja ne tikai to labo garšas īpašību dēļ. Viņi ticēja, ka ogas ārstē melanholiju, drudzi, sliktu elpu, hroniskus ģīboņus, kā arī liesas un aknu kaites.

Zemenēm piedēvē afrodīzija īpašības. Francijā jaunlaulātajiem brokastīs pasniedz zemeņu zupu.

Zviedrijā zemenes tradicionāli pasniedz vasaras saulgriežu galdā. Grieķijā augļus parasti pārkaisa ar cukuru, tad iemērc grieķu brendijā Metaxa un pasniedz kā desertu. Zemenes putukrējumā ir neiztrūkstoša Vimbldonas tenisa turnīra ēdienkartes daļa. Itālijā viena no populārākajām saldējuma (gelato) garšām ir tieši zemeņu.

Lai labi garšo gaisīgā zemeņu plātsmaize!

Šis raksts Gaisīgā zemeņu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Marinētu olu recepti meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Marinētas olas parasti ir cieti vārītas olas, kas tiek kaltētas etiķī vai sālījumā. Tāpat kā ar daudziem pārtikas produktiem, sākotnēji tas bija veids, kā saglabāt pārtiku, lai to varētu ēst mēnešus vēlāk. Marinētas olas kopš tā laika ir kļuvušas par iecienītu uzkodu vai uzkodu, kas ir iecienīts krogos, bāros un krogos, kā arī visā pasaulē vietās, kur tiek pasniegts alus.

Pēc tam, kad olas ir cieti novārītas, čaumalu noņem un iemērc etiķa, sāls, garšvielu un citu garšvielu šķīdumā. Receptes atšķiras no tradicionālā sālījuma šķīduma marinētiem gurķiem līdz citiem šķīdumiem, kas var piešķirt saldu vai pikantu garšu.

• Olas čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Lai labi garšo salāti ar marinētām olām!

Šis raksts Salāti ar marinētām olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ja ir kāds deserts, ko es ar prieku atceros no savas bērnības.

Citas desertu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Tātad, kas ir peldošās salas deserts? Patiesībā tas ir klasisks franču deserts. Nosaukums cēlies no tā līdzības ar “peldošu salu”, kad jūs uzliekat vārītu olu uz krēmveida olu krēma (pazīstams arī kā creme anglaise). To sauc arī franču “valodā oeufs à la neige”, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “sniega olas”. Ungārijā un Rumānijā to sauc par “putnu pienu”. 

Neskatoties uz to izsmalcināto un smalko izskatu, diezgan vienkārši pagatavot. Tomēr tas prasa pacietību un precizitāti. Ja vēlaties nevainojamu rezultātu, ir ļoti svarīgi ievērot recepti tieši tā, kā rakstīts.

Lai labi garšo peldošās salas!

Šis raksts Peldošās salas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.