Citas vegānu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lēcām piemērotas garšvielas ir ķiploki, timiāns, majorāns, salvija, lauru lapas, pipari, piparmētra, čili, ingvers, ķimenes.
Vāroties sarkanīgā krāsa pārvēršas dzeltenīgā tonī. Tās piemērotas biezeņiem, biezzupām un biezputrām.

Lēcas ir viengadīgs pākšaugs ar ļoti augstu olbaltumvielu saturu, tādēļ ir būtisks produkts veģetāriešu uzturā. Tās arī bagātas ar šķiedrvielām, B1 vitamīnu un neaizstājamām aminoskābēm, ir vairāku minerālvielu (dzelzs, fosfora, cinka) avots. Lēcas ir noderīgas, ja moka gremošanas traucējumi, tās normalizē cukura līmeni asinīs. Šis pākšaugs var būt pelēkbrūnā, olīvzaļā, sarkanīgi oranžā vai dzeltenīgā tonī.

Atšķirībā no zirņiem un pupām šie pākšaugi nav jāmērcē un stundām ilgi jāvāra. Pagatavošanas laiks – no 10 līdz 45 minūtēm atkarībā no lēcu šķirnes, izmēra un tā, vai pākšaugam noņemta miziņa. Sarkanajām lēcām tās nav, tāpēc jāvāra tikai 10 minūtes. Zaļās jāvāra 30, savukārt pelēkbrūnās 40 minūtes, un tās tomēr iepriekš būtu jāmērcē.

Nomazgātas lēcas liek verdošā ūdenī un vāra uz nelielas uguns, ik pa laikam apmaisot. Sāls jāpievieno tikai gatavošanas beigās.

Lēcas tika pieradinātas Tuvo Austrumu auglīgajā pusmēness un pēc tam izplatījās Eiropā un Ziemeļāfrikā un Indogangetikas līdzenumā. Mājas “Lens culinaris”, kā arī tās savvaļas priekšteča “L. culinaris ssp.” primārais daudzveidības centrs tiek uzskatīts par Tuvajiem Austrumiem. Vecākās zināmās karbonizētās lēcu atliekas no Grieķijas Franči alas ir datētas ar 11 000 gadu pirms mūsu ēras. Arheobotāniskos izrakumos karbonizētas lēcu sēklu atliekas ir atrastas no plaši izkliedētām vietām, piemēram, Tell Ramad Sīrijā (6250–5950 BC), Aceramic Beidha Jordānijā, Hacilar Turcijā (5800–5000 BC), Tepe Sabz (Ita. Tepe Sabz) un 050 BC. Argissa-Magula Tessaly Grieķijā (6000.–5000.g.pmē.), līdzās citām vietām.

Lai labi garšo sarkano lēcu biezenis!

Šis raksts Sarkano lēcu biezenis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Siltie lēcu salāti ar kazas sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas veģetāras receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lēcas ir tikušas plaši lietotas uzturā jau kopš vēlā akmens laikmeta, un ir viena no pirmajām labībām, kas kultivēta Tuvajos Austrumos.

Atšķirībā no citiem pākšaugiem, lēcas var pagatavot ātri – tās nav nepieciešams mērcēt. Arī vārīšanas laiks ir īsāks – gatavas apmēram pusstundas laikā.  Atsevišķi vērts izcelt arī ātri vārāmās lēcas. Dažiem rodas bažas: vai tās ir tikpat veselīgas? Jā! Lēcu vārīšanas laiku pagarina divas lietas – pākšauga apvalciņš un sēklas apjoms. Ātri vārāmajām lēcām ir noņemts apvalciņš, un tās ir sašķeltas divās daļās. Šāds produkts saglabā lielāko daļu svarīgu uzturvielu, taču jāņem vērā, ka vislabāk tas derēs putrai vai biezzupai, jo ātri izvārās un zaudē formu.

• Lēcas atšķiras pēc krāsām un izmēriem. Populārākās ir brūnās lēcas. Gatavojot tās neizjūk. Labi derēs zupām, sautējumiem, salātiem, kā papildinājums graudaugiem un gaļai.
• Franču lēcas izskatās pēc zaļgana marmora. Garša tām ir viegli piparota, labi iederas zupās un salātos.
• Zaļās lēcas pēc garšas var nedaudz atgādināt riekstus. Gluži kā franču lēcas labi izskatīsies zupās un salātos, jo vārīšanas laikā nezaudē savu formu.
• Sarkanās un dzeltenās lēcas ir citādākas. Parasti tās pārdošanā ir šķeltā veidā un līdz ar to prasa krietni īsāku vārīšanas laiku. Tās ātri izvārās un zaudē apaļo formu, kas nozīmē, ka šo pākšaugu vēlams izmantot mērcēm, biezzupām un sautējumiem. Garša tām viegli salda.
• Melnās “Beluga” lēcas ir pavisam rets viesis mūsu veikalu plauktos. Kā var noprast pēc nosaukuma, tās izskatās pēc melnajiem ikriem, taču garšā jūras notis neatradīsiet. Interesants risinājums šim meklējams vegāniskajā virtuvē – marinējot šādas lēcas kopā ar nori lapām, sojas mērci un melno sāli, tās tiešām sāk garšot pēc ikriem. Laba ideja tiem, kas uzturā nevēlas vai nedrīkst lietot zivju produktus!

Lai labi garšo lēcas tomātu mērcē ar sīpoliem!

Šis raksts Lēcas tomātu mērcē ar sīpoliem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji, ka lēca ir ēdams pākšaugs. Tas ir viengadīgs augs, kas ir aptuveni 40 cm garš, un sēklas aug pākstīs, parasti katrā ir divas sēklas. Lēcu lielākā daļa pasaules produkcijas nāk no Kanādas un Indijas, saražojot 58% no kopējās pasaules produkcijas. Tomātu lēcu zupa ar ķiploku grauzdiņiem.

Ēdamās lēcas ir tauriņziežu dzimtas pākšaugs. Lēcu sēklas cilvēki lieto uzturā. Tās ir vieni no senākajiem kultūraugiem pasaulē. To dabiskais izplatības areāls nav zināms, toties ir zināms, ka tās senajos laikos plaši kultivēja gan Eiropā, gan Āzijā, gan Ziemeļāfrikā. Arī mūsdienās šajās zemēs tās kultivē, savukārt Rietumu puslodē tās audzē salīdzinoši maz. Lēcu sēklas izmanto ne tikai kulinārijā, piemēram, zupu vārīšanā, bet arī kā lopbarību. Sēklas satur daudz olbaltumvielu, kā arī B vitamīnus, dzelzi un fosforu.

Šis raksts Tomātu lēcu zupa ar ķiploku grauzdiņiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.