Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas uzkodu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Vārds prosciutto, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “šķiņķis”. Izgatavots tikai no cūku pakaļkājām un tiek izturēts sausā kaltēšanas procesā. Parasti ir divu veidu prosciutto: prosciutto cotto, kas ir termiski apstrādāts, un prosciutto crudo, kas ir termiski neapstrādāts, bet kaltēts.

Prosciutto kvalitātes pamatā ir konservēšanas process, reģions un stingra kvalitātes kontrole, kas tiek veikta ražošanā. Prosciutto konservēšana radās Itālijā pirms tūkstošiem gadu, un tas ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas atšķir Prosciutto di Parma no citiem prosciutto. Ražots stingrā kvalitātes kontrolē tikai Parmā, Itālijā. Šķiņķis tiek ražots tikai izmantojot īpaši audzētas cūkas, jūras sāli, gaisu un laiku.

Ar ko Prosciutto atšķiras?

Tā kā veikalos un restorānos tiek pārdoti dažādi cūkgaļas veidi, tas ir saprotams, ja esi neizpratnē par to, kas atšķir prosciutto, pancetta, bekonu vai citu sālītu gaļu. Šeit ir ātrs sadalījums:

• Prosciutto di Parma: 100% dabīgs kaltēts šķiņķis bez jebkādām piedevām, konservantiem, hormoniem, lipekļa vai krāsvielām, ražots Emīlijas-Romanjā.
• Citi Prosciutti: Ir amerikāņu prosciutto, Jamón no Spānijas (Serrano vai Iberico), kā arī citi itāļu prosciutti, piemēram, prosciutto di San Daniele un prosciutto Toscano. Visiem tiem ir unikālas garšas un tekstūras no reģioniem, kur tie tiek ražoti.
• Culatello: izgatavots no pakaļkājas jostas daļas un kaltēts liellopa vai cūkas pūslī mitros pagrabos. Tikai vienam ražotājam ir atļauts to eksportēt no Itālijas uz ASV.
• Speck: izgatavota no cūku pakaļkājām, nedaudz kūpināta ar plānu sāls garozu.
• Bekons un Pancetta: Izgatavots no cūkgaļas vēdera, un tas ir jāsagatavo pirms ēšanas.

Lai labi garšo Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru!

Šis raksts Prosciutto ar bumbieri un zilo sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas salātu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cūkgaļas mēle bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, piemēram: B1, B2, B5, B6, B12, PP, fosforu, dzelzi, selēnu un cinku.

• Vitamīns B1 ir daļa no svarīgākajiem ogļhidrātu un enerģijas metabolisma enzīmiem, kas organismam nodrošina enerģiju un plastmasas vielas, kā arī sazarotās ķēdes aminoskābju metabolismu. Šī vitamīna trūkums izraisa nopietnus nervu, gremošanas un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus.
• Vitamīns B2 piedalās redoksreakcijās, uzlabo vizuālā analizatora krāsu jutīgumu un tumšo adaptāciju. Nepietiekama B2 vitamīna uzņemšana tiek papildināta ar ādas, gļotādu stāvokļa, gaismas un krēslas redzes traucējumiem.
• Vitamīns B5 piedalās olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu metabolismā, holesterīna metabolismā, vairāku hormonu, hemoglobīna sintēzē, veicina aminoskābju un cukuru uzsūkšanos zarnās, atbalsta virsnieru garozas darbību. Pantotēnskābes trūkums var izraisīt ādas un gļotādu bojājumus.
• Vitamīns B6 piedalās imūnās atbildes uzturēšanā, inhibēšanas un ierosmes procesos centrālajā nervu sistēmā, aminoskābju pārveidošanā, triptofāna, lipīdu un nukleīnskābju metabolismā, veicina normālu eritrocītu veidošanos, normāla līmeņa uzturēšanu homocisteīna līmenis asinīs. Nepietiekamu B6 vitamīna uzņemšanu papildina apetītes samazināšanās, ādas stāvokļa pārkāpums, homocisteinēmijas, anēmijas attīstība.
• Vitamīns B12 ir svarīga loma aminoskābju metabolismā un pārveidošanā. Folāti un B12 vitamīns ir savstarpēji saistīti vitamīni un ir iesaistīti asins veidošanā. B12 vitamīna trūkums izraisa daļēju vai sekundāru folātu deficīta attīstību, kā arī anēmiju, leikopēniju, trombocitopēniju.

…

• PP vitamīns piedalās enerģijas metabolisma redoksreakcijās. Nepietiekamu vitamīnu uzņemšanu papildina ādas, kuņģa-zarnu trakta un nervu sistēmas normālā stāvokļa traucējumi.
• Fosfors piedalās daudzos fizioloģiskos procesos, ieskaitot enerģijas metabolismu, regulē skābju un sārmu līdzsvaru, ir fosfolipīdu, nukleotīdu un nukleīnskābju sastāvdaļa, ir nepieciešama kaulu un zobu mineralizācijai. Trūkums izraisa anoreksiju, anēmiju, rahītu.
• dzelzs ir dažādu funkciju olbaltumvielu daļa, ieskaitot fermentus. Piedalās elektronu, skābekļa transportā, nodrošina redoksreakciju norisi un peroksidācijas aktivizēšanu. Nepietiekams patēriņš izraisa hipohromisku anēmiju, skeleta muskuļu atoniju ar mioglobīna deficītu, palielinātu nogurumu, miokardiopātiju, atrofisku gastrītu.
• Selēns – būtisks cilvēka ķermeņa antioksidanta aizsardzības sistēmas elements, tai ir imūnmodulējoša iedarbība, piedalās vairogdziedzera hormonu darbības regulēšanā. Trūkums izraisa Kašina-Beka slimību (osteoartrītu ar vairākām locītavu, mugurkaula un ekstremitāšu deformācijām), Kešana slimību (endēmisko miokardiopātiju), iedzimtu trombastēniju.
• Cinks ir vairāk nekā 300 enzīmu sastāvdaļa, piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku, nukleīnskābju sintēzes un sadalīšanās procesos un vairāku gēnu ekspresijas regulēšanā. Nepietiekams patēriņš izraisa anēmiju, sekundāru imūndeficītu, aknu cirozi, seksuālās disfunkcijas un augļa anomālijas. Jaunākie pētījumi ir atklājuši lielu cinka devu spēju traucēt vara uzsūkšanos un tādējādi veicināt anēmijas attīstību.

Lai labi garšo vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm!

Šis raksts Vārītās cūgaļas mēles salāti ar sēnēm pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas dzērienu recepte meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Smiltsērkšķus izmantoja medicīnā, taču kā kultūraugs tie ir pazīstami kopš 19. gadsimta. Smiltsērkšķu augļus raksturo daudzveidīgs ķīmiskais sastāvs. Tos uzskata par vienu no svarīgākajiem dabā esošajiem augiem, kas satur daudz dažādu bioloģiski aktīvo vielu: vitamīnus (sevišķi C, E, K, kā arī P un B grupas vitamīnus), karotinoīdus, sterolus, tokoferolus, nepiesātinātās taukskābes (linol-, linolēn-, oleīn- skābes), polifenolu savienojumus (leikoantociānus, katehīnus, flavonoius, flavonoīdus, triterpenoīdus), minerālvielas (varu, cinku, kobaltu, molibdēnu, mangānu, dzelzi, kalciju, magniju, svinu, fosforu).

Smiltsērkšķu kultūras izmantošanas virzieni ir daudzveidīgi, taču, pateicoties smiltsērkšķu augļu un sevišķi eļļas ķīmiskajam sastāvam, to plaši lieto galvenokārt medicīnā, kosmētikā, kā arī pārtikas industrijā. Smiltsērkšķu augļi ir piemēroti dažādu pārstrādes produktu izgatavošanai. Plašāk pazīstami tādi produkti kā sula, sīrups, dažāda veida biezeņi, ievārījums, džems, želeja, mērces, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Pēc zinātnieku atziņām, smiltsērkšķu augļiem piemīt augsta antioksidatīvā aktivitāte, kas var aizkavēt daudzu slimību un komplikāciju rašanos.

Lai labi garšo smiltsērkšķu karstais dzēriens!

Šis raksts Smiltsērkšķu karstais dzēriens pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Gazpacho vai Gaspacho, saukta arī par Andalūzijas gazpacho, ir aukstā zupa, kas pagatavota no neapstrādātiem, sablendētiem dārzeņiem. Tā radās Ibērijas pussalas dienvidu reģionos un izplatījās citās teritorijās. Gazpacho pēc tiek plaši lietots Spānijā un Portugālē, īpaši karstās vasarās, jo tas ir atsvaidzinošs.

Pastāv daudzas teorijas par gaspačo izcelsmi, tostarp viena, kas apgalvo, ka tā bija maizes, olīveļļas, ūdens, etiķa, zirņu un ķiploku zupa, kas Spānijā ieradās kopā ar romiešiem. Vārds “gaspačo” varētu būt cēlies no latīņu īpašības vārda caccabaceus, kas atvasināts no caccabus (“katls”). Senajā Romā šis vārds tika lietots, lai apzīmētu maizes veidu, kas bija ļoti līdzīgs gaspačo tortei. Nonākot Spānijā, tā kļuva par dienvidu virtuves sastāvdaļu, īpaši Kordovas, Seviļas vai Granadas Kastīlijas karaļvalstīs. Izmantojot vecu maizi, ķiplokus, olīveļļu, sāli un etiķi, līdzīgi kā ajoblanco. 19. gadsimtā sarkanais gaspačo tika radīts, sastāvdaļām pievienojot tomātus. Šī versija izplatījās starptautiski un joprojām ir plaši pazīstama.

Lai labi garšo 10 minūšu tomātu Gazpacho zupa!

Šis raksts 10 minūšu tomātu Gazpacho zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas receptes ar kartupeļiem meklē ŠEIT. 

Vai zināji?

Alumīnija folija tika ieviesta Francijā 1903. gadā. Bet pārtikas pasaulē tā nonāca tikai 1908. gadā, kad Šveices šokolādes ražotājs Tobler (pazīstams ar savu ikonisko trīsstūrveida Toblerone batoniņu) sāka ievietot šokolādes tāfelītes folijā.

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad melno graudu epidēmijas dēļ samazinājās graudaugu lietošana uzturā.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo). Ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram, labākajā gadījumā, ticis pa vienam kartupelim.

Lai labi garšo folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem!

Šis raksts Folijā gatavoti kartupeļi ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no pupiņām, ieskaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Daudz šķiedrvielu: pupiņas ir lielisks šķiedrvielu avots, kas uzlabo gremošanu, stimulē zarnu darbību, kā arī veicina labvēlīgo baktēriju veidošanos.
• Svara kontrole: augstais šķiedrvielu saturs pupiņās var palīdzēt kontrolēt apetīti un veicināt sāta sajūtu, tādējādi palīdzot kontrolēt svaru.
• Stabilizē cukura līmeni asinīs: pupiņās esošās šķiedras un kompleksie ogļhidrāti var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs.
• Sirds veselība: pupiņās ir maz piesātināto tauku un holesterīna, kas veicina sirds veselību un samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
• Samazināts insulta risks: regulāra pupiņu lietošana ir saistīta ar samazinātu insulta risku, jo tās pozitīvi ietekmē asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
• Antioksidanti: pupiņās ir antioksidanti, kas palīdz aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem.
• Vēža profilakse: pupiņās esošie antioksidanti un savienojumi var palīdzēt samazināt noteiktu vēža veidu, piemēram, kolorektālā un krūts vēža, risku.
• Kaulu veselība: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar minerālvielām, piemēram, kalciju, magniju un fosforu, kas veicina kaulu veselību.
• Olbaltumvielu avots: pupiņas ir labs augu izcelsmes olbaltumvielu avots, padarot tās sevišķi vērtīgas veģetāriešiem un vegāniem.
• Muskuļu veselība: olbaltumvielas pupiņās veicina arī muskuļu atjaunošanos, augšanu un vispārējo to veselību

…

• Samazināts zema blīvuma holesterīns: šķīstošās šķiedrvielas as pupiņās palīdz pazemināt zema blīvuma (sliktā) holesterīna līmeni, samazinot sirds slimību risku.
• Veselīgie tauki: pupiņas satur veselīgos taukus, kas veicina smadzeņu veselību un hormonu ražošanu.
• Enerģijas ražošana: pupiņās esošie ogļhidrāti nodrošina organismam pastāvīgu enerģijas avotu.
• Dzelzs avots: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar dzelzi, kas ir būtiski skābekļa transportēšanai un anēmijas profilaksei.
• Folāts: pupiņas satur folātu – B vitamīnu, kas ir svarīgs šūnu dalīšanai un veselīgai nervu sistēmai.
• K vitamīns: dažu veidu pupiņās ir daudz K vitamīna, kam ir izšķirīga nozīme asinsrecē un kaulu veselībā.
• Redzes veselība: pupiņas satur tādas barības vielas kā luteīns un zeaksantīns, kas veicina acu veselību un samazina makulas deģenerācijas risku.
• Kolagēna ražošana: C vitamīns, kas dažās pupiņās ir visai daudz, atbalsta kolagēna ražošanu veselīgai ādai, locītavām un audiem.
• Iekaisuma mazināšana: pupiņās esošajiem fitoelementiem piemīt pretiekaisuma īpašības, kas palīdz novērst hroniskas slimības.
• Veselīga grūtniecība: pupiņas nodrošina būtiskas uzturvielas, piemēram, folātus, dzelzi un olbaltumvielas, kas ir svarīgas veselīgai grūtniecībai.

Lai labi garšo ātrā pupiņu zupiņa!

Šis raksts Ātrā pupiņu zupiņa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas jūras velšu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Omāri aug visu mūžu, periodiski mainot čaulu (eksoskeletu) un katru reizi vairojot muskuļu šūnas. Pirmo 5-7 gadu laikā čaula tiek nomainīta apmēram 25 reizes. Tā kā omāri ekstrēmos gadījumos var nodzīvot līdz 100 gadiem, tie var sasniegt ievērojamu lielumu. Lielākie omāri ir Amerikas omāri, kas sver pat 20 kg.

Parasti omāri ir tumšas krāsas, zilgani zaļas vai zaļgani brūnas, lai saplūstu ar okeāna dibenu, taču tos var atrast daudzās krāsās. Omāri ar netipisku krāsu ir ārkārtīgi reti, veidojot tikai dažus no miljoniem katru gadu noķerto omāru, un to retās sastopamības dēļ tie parasti netiek ēsti, bet gan tiek atlaisti atpakaļ savvaļā vai ziedoti akvārijiem. Bieži vien netipiskas krāsas gadījumos pastāv ģenētisks faktors, piemēram, albīnisms vai hermafrodītisms. Šķiet, ka īpaša krāsa neietekmē omāra garšu pēc pagatavošanas; izņemot albīnus, visiem omāriem ir astaksantīns, kas ir atbildīgs par spilgti sarkano krāsu, ko omāri iegūst pēc pagatavošanas.

Šis raksts Omāra hot dog maizītes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.