Citas rabarberu receptes skaties ŠEIT. Un, kas ir rabarberis, ko tas sniedz mūsu veselībai, lasi ŠEIT.

Vai zināji?

Fakti par rabarberiem:

• Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
• Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
• Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
• Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
• Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
• Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir  ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
• Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
• Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
• Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
• Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
• Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
• Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.

Šis raksts Vecmāmiņas rabarberu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas pastētu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Pastēte, šo terminu datē ar 12. gadsimtu. Pirmajā vārdnīcā tā sākotnējā nozīme ir “kulinārijas izstrādājums, kas sastāv no maltas gaļas vai zivs, kas ietīta mīklā un cepta cepeškrāsnī”. OED definīcija ir “pīrāgs vai mīklas izstrādājums, kas parasti pildīts ar smalki maltu gaļu, zivi, dārzeņiem utt.” Franču vārdi pâte (kūka) un pâté abi ir atvasināti no latīņu valodas vārda pasta, kas nozīmē pasta vai mīkla (tāpat kā angļu vārds “pastry”). Līdz 19. gadsimtam mīklas apvalks bieži vien tika izmests. Saskaņā ar Larousse Gastronomique, ja ir mīklas apvalks, ēdiens ir pâté en croute, un, ja tā nav un maisījums tiek gatavots traukā (ko sauc par terrine), tas ir pâté en terrine, bieži saīsināti terrine vai pâté, termini, ko lieto kā sinonīmus gan franču, gan angļu valodā. Kotlete ir līdzīgs ēdiens, un tās nosaukums cēlies no 19. gadsimta angļu valodas franču vārda pâté sagrozījuma.

Pastēte bija pazīstama romiešiem, kuri to parasti gatavoja no cūkgaļas, lai gan citas galvenās sastāvdaļas varēja ietvert marinētas un garšvielās pievienotas putnu mēles. Viduslaikos bija daudz konditorejas izstrādājumu recepšu (gaļa — cūkgaļa, mājputni, medījums vai zivis — gatavotas mīklā).

Lai labi garšo vistas aknas pastēte!

Šis raksts Vistas aknas pastēte pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Iepazīsties vairāk ar interesanto dārzeni, sparģeli, manā bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Karijs (Tamila valodā kari) ir garšvielu maisījums no garšvielām, kuras pamatā ir kurkumas sakne. Indijā tradicionāli kariju pievieno gaļai, zivīm, rīsiem un dārzeņiem. Šī garšviela ir arī ļoti populāra un augsti novērtēta, jo spēj dot ēdieniem zeltainu nokrāsu un brīnišķīgu aromātu. Kariju pat pievieno saldajam plovam.

Kā komerciāli pieejams Rietumu tirgos, karija pulveris ir salīdzināms ar tradicionālo Indijas garšvielu maisījumu, kas pazīstams kā “garam masala”.

Sparģeļi parģeļi pastāv jau tūkstošiem gadu. Ēģiptes kapenēs pat ir attēloti sparģeļi, kas datēti ar 400. gadu pirms mūsu ēras! Sparģeļu nosaukums cēlies no grieķu vārda “sparģeļi” (un sākotnēji persiešu vārda “sparģeļi”), kas nozīmē “dīgsts” vai “atvasis”. Epitets “officinalis” latīņu valodā nozīmē “ambulance”, norādot uz ārstnieciskajām īpašībām, kas kādreiz tika piedēvētas augam.

Sparģeļi ir ne tikai zaļi. Lai gan zaļie sparģeļi ir visizplatītākā šķirne, sparģeļi var būt arī balti vai purpursarkani. Baltos sparģeļus audzē pazemē, lai tie netiktu pakļauti saules gaismai, kas sparģeļiem piešķir zaļo krāsu. Violetie sparģeļi savu krāsu iegūst no antocianīniem, kas ir antioksidanti, kas atrodami arī mellenēs un sarkanajos kāpostos.

Lai labi garšo vista karija mērcē ar sparģeļiem!

Šis raksts Vista karija mērcē ar sparģeļiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

No rabarbera parasti gatavo plācmaizes, tāpēc šī kūka noteikti būs kaut kas neierasts. Recepti ieraudzīgu internetā, likās, wow, šis ir jāpamēģina. Tā ar darīju, nedaudz, nedaudz pamainīju sastāvdaļas, un kūka izdevās lieliski!

Citas receptes, ko pagatavot no rabarberiem, meklē ŠEIT. Vairāk ar rabarberu vari iepazīties bloga rakstā: “Rabarbers dārzenis ar lielām lapām”.

Vai zināji?

Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.

Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.

Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).

Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.

..

Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.

Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.

Rabarberi ir daudzgadīgi un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs visas lietas!

Lai labi garšo rabarbera vārītā krēma kūka!

Šis raksts Rabarbera vārītā krēma kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas saldā ēdiena receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Zemenes ir pieskaitāmas pie ogām, kas satur vislielāko daudzumu vērtīgu uzturvielu. Tās ir lielisks šķiedrvielu avots, satur maz kaloriju un tajās ir salīdzinoši neliels cukura daudzums. Nozīmīgākais ieguvums veselībai ir lielais antioksidantu daudzums. 

Zemenes ir dažādu antioksidantu avots, tai skaitā luteolīns, galskābe, flavonīdi, kvercetrīns u.c. Zemenes satur divus vitamīnus, kas organismā darbojās kā spēcīgi antioksidanti – A vitamīns (beta karotīna veidā) un C vitamīns (askorbīnskābes veidā). Abi darbojas organisma aizsardzības pirmajā līnijā, lai samazinātu brīvo radikāļu izraisītus šūnu bojājumus. 

Ēdiet zemenes! Tās palīdz muskuļiem, smadzenēm, sirdij, pazemina asinsspiedienu, aizkavē artrīta un vēža attīstību un uzlabo uztveres procesus.

100 gramos zemeņu ir tikai 33 kalorijas. Zemenes sastāv no 91% ūdens, 7,7% ogļhidrātu, 0,3% tauku un 0,7% proteīnu.

Ja domājat, ka augļi ir tikai sarkani, nav tiesa. Sastopamas dzeltenas, zilas, baltas, melnas un pat violetas zemenes. Dažas no tām ir ābola lielumā. Smagāko zemeni – 250 g – ievāca 2015. gada 28. janvārī Fukuokā, Japānā.

Romieši zemenes cienīja ne tikai to labo garšas īpašību dēļ. Viņi ticēja, ka ogas ārstē melanholiju, drudzi, sliktu elpu, hroniskus ģīboņus, kā arī liesas un aknu kaites.

Zemenēm piedēvē afrodīzija īpašības. Francijā jaunlaulātajiem brokastīs pasniedz zemeņu zupu.

Zviedrijā zemenes tradicionāli pasniedz vasaras saulgriežu galdā. Grieķijā augļus parasti pārkaisa ar cukuru, tad iemērc grieķu brendijā Metaxa un pasniedz kā desertu. Zemenes putukrējumā ir neiztrūkstoša Vimbldonas tenisa turnīra ēdienkartes daļa. Itālijā viena no populārākajām saldējuma (gelato) garšām ir tieši zemeņu.

Lai labi garšo gaisīgā zemeņu plātsmaize!

Šis raksts Gaisīgā zemeņu plātsmaize pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no olām skaties ŠEIT. Un ieskaties rakstā: “Kā pareizi vārīt olas”.

Vai zināji?

• Čaumalas krāsa ir atkarīga no vistas šķirnes, kura to dēja.
• Dzeltenuma krāsa ir atkarīga no vistas uztura.
• Vistas vecums ietekmē olas izmēru.
• Uz olām ir norādīts pārdošanas datums, nevis derīguma termiņš.
• Dažas frāzes uz olu kastēm sniedz informāciju par to, kā olas ražotas, bet citas ir tikai mārketinga triki.
• Olās ir daudz holesterīna, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tās joprojām ir droši ēst regulāri.
• Ar omega-3 taukskābju, cinka, B vitamīnu un jodīda maisījumu olas var palīdzēt novērst sliktu garastāvokli un cīnīties ar nogurumu.
• Lai iegūtu vislabākās cieti vārītas olas, izmantojiet olas, kas ir vismaz 10 dienas vecas.

Burrata

iera veids, ko savērpuši Itālijas papēža amatnieki, ražo uz vietas, izmantojot svaigu pienu no bifeļiem, kas ganās Apūlijas plato. Leknās ganības, kas atrodas starp piekrasti un cietzemi, nodrošina bagātīgu lopbarību ganāmajiem liellopiem, tādējādi radot pilnvērtīgu un pilnvērtīgu pienu krējuma ražotnēm.

Izmantojot pasterizētu vai svaigpienu, lielas tvertnes tiek piepildītas un uzkarsētas, ļaujot pienam lēnām sarecēt nekas cits kā siera ferments. Kad biezpiens ir izveidots, to iepilina karstās sūkalās un atstāj, lai tas saplūst elastīgā pastā. Paļaujoties uz pieskārienu un lokanību, strādnieki rūpīgi auž un velk biezpienu, veidojot vērptu konsistenci, kas līdzīga stieptiem biezpiena sieriem. Kad ir sasniegta vēlamā tekstūra, to veido mīkstā maisiņā un pilda ar saplēstām mocarellas un krēma stīgām, pirms to adīt augšpusē. Jaunībā lepojoties ar skaidrāku garšu, Burrata vislabāk var baudīt vienas dienas laikā pēc pagatavošanas, jo ilgāka gaidīšana var izraisīt garšas un tekstūras atšķaidīšanas risku.

Pasniedz svaigu Burrata istabas temperatūrā, izņem to no ledusskapja vismaz pusstundu pirms pasniegšanas. Baudi to kopā ar mitriem tomātiem, baziliku un maizi ar vieglu olīveļļas lāsumu.

Lai labi garšo olu maize ar vītināto šķiņķi un burratas sieru!

Šis raksts Olu maize ar vītināto šķiņķi un burratas sieru pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Cietes graudu analīzes uz 30 000 gadus veciem slīpēšanas instrumentiem liecina, ka akmens laikmeta pavāri gatavoja miltus no sārņiem un papardēm, kas, pēc pētnieku domām, tika sajaukti ar ūdeni un cepti uz karstas, iespējams, ietaukotas klints. Rezultāts, iespējams, bija vairāk līdzīgs karstmaizītei, taču ideja bija tāda pati: plakana kūka, kas izgatavota no mīklas un cepta.

Kad pirms 5300 gadiem Oci Ledusvīrs devās savā pēdējā pārgājienā, šķiet, ka pankūkas — vai vismaz kaut kas līdzīgs pankūkām — bija ierasts uztura elements. Oci, kura mirstīgās atliekas tika atklātas akmeņainā gravā Itālijas Alpos 1991. gadā, sniedza mums daudz informācijas par to, ko ēda neolīta iedzīvotājs. Viņa pēdējās ēdienreizēs kopā ar staltbriežu un mežāzi bija malti einkorn kvieši. Ogļu gabaliņi, ko viņš patērēja kopā ar to, liek domāt, ka tā bija pankūkas formā, kas pagatavota uz atklātas uguns.

Neatkarīgi no pirmās pankūkas vecuma, tā nepārprotami ir sena ēdiena forma. Par ko liecina tās visuresamība kultūras tradīcijās visā pasaulē. Senie grieķi un romieši ēda pankūkas, saldinātas ar medu. Elizabetes iedzīvotāji tās ēda ar garšvielām, rožūdeni, šeriju un āboliem. Tradicionāli tos daudzumā ēda Kapu otrdienā vai Pankūku dienā, kas ir mielošanās un ballīšu diena pirms gavēņa sākuma. Pankūkas bija labs veids, kā iztērēt drīzumā aizliegto ātrbojīgo produktu, piemēram, olu, pienu un sviestu.

Tomēr visas plašās pankūku saimes noteicošā īpašība — no krepa līdz režģa kūkai, blini, bannock un ne tikai — ir plakanums. Saskaņā ar Oksfordas angļu vārdnīcu “plakana kā pankūka” ir bijusi iecienīta frāze vismaz kopš 1611. gada.

Lai labi garšo sirds formas pankūkas!

Šis raksts Sirds formas pankūkas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl var pagatavot no āboliem, skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Tas ir populārs kandidāts bēdīgi slavenajam aizliegtajam auglim no Ēdenes dārza, un tas ir iekļauts grieķu mitoloģijā. Krītošs ābols iedvesmoja sera Īzaka Ņūtona gravitācijas teoriju 1666. gadā. Augļi ir iedvesmojuši praktiskus padomus, tostarp: “Apēdiet ābolu, ejot gulēt, un jūs neļausiet ārstam nopelnīt maizi”, vecs velsiešu sakāmvārds. Kas vēlāk tika pārveidots uz: “Ābols dienā attur ārstu.”

Visā pasaulē apgrozībā ir vairāk nekā 7500 zināmu ābolu šķirņu, no kurām 100 komerciāli audzētas ASV. Tomēr tā ir tikai daļa no tūkstošiem šķirņu, kas tika reģistrētas tikai nedaudz vairāk nekā pirms simts gadiem.

Interesanti fakti par āboliem:

• Ir zināms, ka ābols ir iekļuvis neolīta un bronzas laikmeta apmetņu uzturā pie Šveices ezeriem. Pamatojoties uz 1800. gados atklātajām karbonizētajām atliekām, ka tās tika žāvētas, domājams, ka tās ir paredzētas lietošanai ziemā.
• Pirmo reizi auglis tika minēts Rietumu kanonā ap 800. gadu p.m.ē. Homēra episkajā poēmā “Odiseja”.
• Kad 1066. gadā normāņi iebruka Anglijā, viņi no Francijas atveda vairāku šķirņu sēklas, kā arī mīlestību pret “cieto” alkoholisko sidru.
• Džonijs Eplsīds jeb Džons Čepmens tiek uzskatīts par ābolu evaņģēlija izplatīšanu ASV 18. gadsimta beigās. Viņu atcerējās kā tautas varoni, patiesībā viņš sēklas nekaisīja kā pasaku putekļus, taču līdz nāves brīdim 1845. gadā viņš bija izveidojis ābolu stādu audzētavas no Pensilvānijas līdz Indiānai.

Lai labi garšo krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci!

Šis raksts Krāsnī cepti pildītie āboli ar vaniļas mērci pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Mēdz teikt, ka šokolāde rada laimi un vieno mīlestībā. Tāpēc domāju, ka šī recepte ir ideāla Valentīndienai.

Citas deserta receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Šokolādes sastāvā ir daudz ogļhidrātu. Tajā ir arī dzelzs, kalcijs, magnijs, A, B1, C, D, E vitamīni, kā arī nedaudz fenetilamīna, teobromīna un kofeīna.

Šokolāde, tāpat kā kakaokoki, cēlusies no Centrālās un Dienvidamerikas. Maiji un acteki izsenis izmantojuši samaltas un grauzdētas kakaokoka augļu sēklas (kakao pupiņas) dzērienu gatavošanai. Vārds „šokolāde” cēlies no acteku vārda xocolātl (‘rūgtais ūdens’), ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu.

Eiropā šokolāde tika ievesta pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem un aristokrātu aprindās īpašu popularitāti ieguva 17. un 18. gadsimtā. Lielās cenas dēļ parastie iedzīvotāji šokolādi tolaik atļauties nevarēja. Eiropas klimatiskie apstākļi kakaokoku audzēšanai bija nepiemēroti, tāpēc izejvielas bija jāieved no citām valstīm. Mūsdienās visvairāk kakaokoku pupiņas tiek iegūtas Rietumāfrikā.

Jautri un aizraujoši fakti par šokolādi: 

1. Pirmā šokolādes tāfelīte tika izveidota 1847. gadā.
2. Šokolādes kušanas temperatūra ir tieši zem cilvēka ķermeņa temperatūras.
3. Ir trīs galvenie kakao pupiņu veidi: Criollo, Forastero un Trinitario.
4. Šveicē ir lielākais šokolādes patēriņš uz vienu iedzīvotāju.
5. Pasaulē lielākā šokolādes tāfelīte svēra vairāk nekā 12 000 kg.
6. Šokolādes smarža var palīdzēt atpūsties un mazināt stresu.
7. Šokolāde vispirms tika patērēta kā dzēriens.
8. Šokolādes cepumu izgudrošana notika nejauši.
9. Tumšā šokolāde dod labumu veselībai.
10. Šokolāde var būt kaitīga suņiem un kaķiem.
11. Šokolādes industrijas vērtība pārsniedz 100 miljardus dolāru.
12. Kakao koki var dzīvot līdz 100 gadiem.
13. Šokolādei ir sena saistība ar mīlestību un romantiku.
14. Šokolāde kādreiz tika uzskatīta par luksusa preci.
15. Napoleons Bonaparts bija šokolādes cienītājs.
16. Šokolāde tika iekļauta Otrā pasaules kara karavīru uzturā.

Lai labi garšo bezmiltu šokolādes kūka!

Šis raksts Bezmiltu šokolādes kūka pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot kartupeļus, skaties ŠEIT.

Kāds teiks, ka tik ilgi cept divus kartupeļus cepeškrāsnī ir traki, labāk izvārīt, būs ātrāk. Droši to dari – es tikai par. Mēs jau katrs gatavojam kā vēlamies un neviens neko neteiks. Priecājos, ka manis ievietotās receptes tiek pamainītas un radīts, iespējams, kaut kas pa visam citādāks, lieliski, ja vēl labāks.

Vai zināji?

Saldais kartupelis jeb batāte ir divdīgļlapu augs, kas pieder sārņu dzimtai Convolvulaceae. Tā lielās, cieti saturošās, saldenās garšas bumbuļu saknes tiek izmantotas kā sakņu dārzeņi. Jaunos dzinumus un lapas dažreiz ēd kā zaļumus. Dažos Ziemeļamerikas daļās tumšākos saldos kartupeļus bieži dēvē par “jamsu”.

Saldo kartupeļu dzimtene ir Amerikas tropu reģioni. No aptuveni 50 ģintīm un vairāk nekā 1000 Convolvulaceae sugām. Ipomoea ģints, kurā ir saldais kartupelis, ietver arī vairākus dārza ziedus, ko sauc par rīta krāšņumiem, lai gan šis termins parasti netiek attiecināts uz I. batatas. Dažas I. batatas šķirnes tiek audzētas kā dekoratīvie augi ar nosaukumu bumbuļu rīta krāšņums un izmantotas dārzkopības kontekstā.

Vārīti saldie kartupeļi (cepti mizā) sastāv no 76% ūdens, 21% ogļhidrātu, 2% olbaltumvielu un niecīgu tauku saturu. 100 g atsauces daudzumā cepts saldais kartupelis nodrošina 90 kalorijas un bagātīgu saturu (20% vai vairāk no dienas vērtības, DV) A vitamīna (120% DV), C vitamīna (24% DV), mangāna (24%). DV) un B6 vitamīnu (20% DV). Tas ir mērens dažu B vitamīnu un kālija avots (10-19% DV).

Saldo kartupeļu šķirnēs ar tumši oranžu mīkstumu ir vairāk beta-karotīna (pārvēršas par lielāku A vitamīna saturu pēc sagremošanas) nekā tām, kurām ir gaiša mīkstums, un to audzēšana tiek veicināta Āfrikā, kur A vitamīna deficīts ir nopietna veselības problēma. Saldo kartupeļu lapas ir ēdamas, un tās var pagatavot tāpat kā spinātus vai rāceņu zaļumus.

2020. gadā saldo kartupeļu pasaulē saražoja 89 miljonus tonnu. Ķīnā ar 55% no pasaules kopējā apjoma. Sekundārie ražotāji bija Malāvija, Tanzānija un Nigērija.

Lai labi garšo saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī.

Šis raksts Saldais kartupelis ar siera pildījumu cepeškrāsnī pirmo reizi parādījas Gatavo.com.