Kā vēl pagatavot rīsus, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Lai izvārītu ideālus, irdenus rīsus, var izmantot divus vienkāršus paņēmienus. Tie tevi nepievils nekad, rīsi vienmēr būs perfekti.

Mērīšanas paņēmiens. Lai izvārītu rīsus 3 – 4 porcijām, ņem 250 ml krūzi un ieber tajā, piemēram, gargraudu rīsus. Ber rīsus katlā un tajā pašā krūzē iepilda aukstu ūdeni, pārlej rīsiem. Šādas ūdens krūzes būs vajadzīgas divas. Pievieno šķipsnu sāls, nosedz cieši ar vāku un uz lielas uguns ļauj ūdenim uzvārīties, nogriež minimālu karstumu un vāra 12 – 15 minūtes. Noņem katliņu no uguns. Ja viss ūdens sasūcies rīsos, vārīšana ir pabeigta. Ar dakšiņu visu izcilā un samaisa, rīsi gatavi. Tik vienkārši. Šādi vārīti rīsi būs irdeni, viegli, ar riekstainu garšu. Nevainojami! Tiem var pievienot nedaudz sviestu vai olīveļļu un nedaudz citrona sulu.

Ja vēlies, lai rīsi lēnām sasniedz gatavības pakāpi, kamēr gatavojas pārējais ēdiens, tad vāri rīsus uz uguns tikai 5 minūtes. Necilājot vāku, noņem no uguns un iepako segās un spilvenos. Kad pienāk laiks likt rīsus galdā, iztin katliņu no segām, rīsi būs gatavi un nevainojami.

…

Tvaika paņēmiens. Ielej katlā jebkādu daudzumu auksta ūdens (pietiekami daudz, lai bagātīgi nosegtu rīsus), ieber rīsus, pievieno šķipsnu sāls. Strauji uzvāra ūdeni un turpina uz vidējas uguns vārīt 8 minūtes. Sietā kāš rīsus, vienlaicīgi katliņā uzķerot nedaudz karstā ūdens, kas iztek no rīsiem. Pietiks ar apmēram 2 cm karstā ūdens. Uzliek sietu ar rīsiem uz tvaikojošā ūdens un apsedz ar divām kārtām folijas. Katliņu liek uz minimāla karstuma, lai uzturētu tvaikojošā ūdens karstumu. Ļauj rīsiem šādi gulēt uz tvaikiem apmēram 5 – 10 minūtes. Rīsi gatavi! Šādi vārīti rīsi ir nevainojami irdeni, viegli kā spalviņas. Pēdējo piecu minūšu laikā stērķeles ūdens būs notecējis, bet tvaiki nogatavinājuši rīsus līdz pilnībai.

Aromatizēti rīsi. Neatkarīgi no tā, kurš rīsu vārīšanas paņēmiens tiek izmantots, rīsus var aromatizēt, ūdenim pievienojot dažādas garšvielas. Piedāvājam trīs dažādas smaržas un garšas buķetes. Pēc tam, kad ūdens ir uzvārījies, tam pievieno šķipsnu safrāna, nosedz cieši ar vāku un vāra gatavus. Šādi vārīti rīsi būs skaistā, dzeltenā krāsā un nevainojami saderēs ar gaļu un zivīm.

Rīsus var aromatizēt arī ar citronu. Pierīvē pie ūdens citrona miziņu, iespiež nedaudz citrona sulu, uzliek vāku un vāra rīsus gatavus. Šādi rīsi perfekti saderēs ar zivju un jūras velšu ēdieniem.

Austrumnieciskai buķetei, gatavojot indiešu ēdienus, ūdeni var aromatizēt, izmantojot krustnagliņas, kanēļa mizu un kurkumu. Šīs garšvielas var sajaukt jebkādās attiecībās. Piemēram, ņem 10 krustnagliņas, vienu kanēļa mizas standziņu un vienu tējkaroti kurkumas. Visu dara tāpat kā iepriekš, garšvielas pievieno, kad ūdens vārās, nosedz cieši ar vāku un vāra rīsus gatavus.
Lai labi garšo rīsi ar vistu, kabaci un vārītām olām!

Šis raksts Rīsi ar vistu, kabaci un vārītām olām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Bet pašu gatavotas koteltes, protams, ir gardākas. 

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Melnās pupiņas pasaulē pazīstamas arī kā “Bruņurupuču pupiņas”, “Kaviāra pupiņas”.

Pastāv uzskats, ka melnās pupiņas (Phaseolus vulgaris), tāpat kā citu krāsu pupas, ir radušās Latīņamerikā un laika gaitā izplatījušās Eiropā un tālāk visā pasaulē. Tas vienmēr ir bijis vērtīgs olbaltumvielu avots, ko centrālās un Dienvidamerikas indiāņi ēduši ne tikai pusdienu un vakariņu ēdienos, bet pat brokastīs. Šajā reģionā tās tiek audzētas jau vairāk kā 700 gadu. Šobrīd melnās pupiņas ir neatņemama Dienvidamerikas, Brazīlijas, Venecuēlas, Meksikas, arī Spānijas un Karību salu ēdienkartes sastāvdaļa.

Pākšaugi satur: B grupas vitamīnus, Antioksidantus, Minerālvielas – magnijs, kalcijs, mangāns, varš, cinks, selēns. Divu veidu šķiedrvielas – nešķīstošās, kas samazina kolorektālā jeb resnās zarnas vēža attīstību, un šķīstošās šķiedrvielas, kas organismā ir ļoti svarīgas, lai normalizētu holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Pākšaugi ir nozīmīgi ikdienas veģetārajā uzturā, jo ir labs olbaltumvielu avots, alternatīva gaļai. Tomēr tie satur arī fitīnskābi, kas traucē minerālvielām pilnvērtīgi uzsūkties. Lai veicinātu dzelzs uzsūkšanos no pupām, ieteicams tās diedzēt vai pirms pagatavošanas izmērcēt.

Bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne gan aicināja ņemt vērā, ka, bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem.

Sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Lai labi garšo pupiņu un biešu kotletes!

Šis raksts Pupiņu un biešu kotletes pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vairāk vistas marinādes receptes meklē ŠEIT.

Interesanti fakti par vistas cepšanu:

• Pirmie ieraksti par grilētu vistu ir datēti ar seno Grieķiju.
• Cepta vista ir vispopulārākā grilētā gaļa Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Pasaules rekords par lielāko grilēto vistu ir 4 989,52 kg. Tā tika grilēta Peru 2010. gadā.
• Populārākā grilētās vistas marināde ir olīveļļa, citronu sula un ķiploku maisījums.
• Vislabāk vistu cept uz vidējas uguns. Tas palīdzēs nodrošināt, ka vistas gaļa ir gatava bez izžūšanas.

Interesanti fakti par vistas gaļu:

• Kaloriju daudzums vistas gaļā var atšķirties atkarībā no lieluma, kā arī tā pagatavošanas veida. Tomēr lielākā daļa populārāko šķirņu satur 155–203 kalorijas uz 100 g porcijas.
• Vistas gaļa ir populāra izvēle, ja runa ir par liesām olbaltumvielām, jo tā vienā porcijā satur ievērojamu daudzumu bez daudz tauku.
• Vienai vārītai vistas krūtiņai bez ādas, bez kauliem (172 g) ir aptuveni šāds uzturvielu sadalījums : kalorijas: 284, olbaltumvielas: 53,4 g, ogļhidrāti: 0 g, tauki: 6,2 g.
• Vistas gaļai vien ir salīdzinoši maz kaloriju un tauku, salīdzinot ar citām gaļām. Bet, tik līdz sākat pievienot eļļu, mērci, mīklu un maizi, kalorijas var pieaugt.
• Vistas gaļai ir dažādas daļasi, tostarp krūtīs, augšstilbi, spārni un stilbiņi. Katra daļa satur atšķirīgu olbaltumvielu, tauku un kaloriju daudzumu, tāpēc katrs no tiem vislabāk darbojas dažādiem mērķiem.
• Ja vēlaties zaudēt svaru, vistas krūtiņa ir piemērotākā. Tā ir vistas liesākā daļa, kas nozīmē, ka tajā ir vismazāk kaloriju, bet visvairāk olbaltumvielu. Piemēram, vistas krūtiņa ir ideāli piemērota kultūristiem, jo tajā ir vismazāk kaloriju. Kaloriju skatīšanās ir īpaši svarīga kultūristiem, kas piedalās konkursos, ņemot vērā, ka tieši tad viņiem ir nepieciešams zems ķermeņa tauku daudzums. Vista alus un medus marinādē.

Šis raksts Vista alus un medus marinādē pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Vītinātas gaļas salāti ar lazdu riekstiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Olu drumstalzupa ar tomātiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas kāpostu receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Ziedkāposti or sinepju dzimtas, augsti modificēta kāpostu forma, ko audzē daļēji attīstītu ziedu struktūru un gaļīgu kātu ēdamo masu dēļ. Ziedkāposti satur daudz C un K vitamīnu, un tos bieži pasniedz kā vārītus dārzeņus vai izmanto neapstrādātus salātos un gardumos.

Plīnijs Vecākais iekļāva cyma starp kultivētajiem augiem, ko viņš aprakstīja Dabas vēsturē: “Ex omnibus brassicae generibus suavissima est cyma (“No visām kāpostu šķirnēm vispatīkamākā ir cyma”). Plīnija apraksts, visticamāk, attiecas uz agrāk kultivētas Brassica oleracea šķirnes ziedošajām galvām.

Viduslaikos agrīnās ziedkāpostu formas tika saistītas ar Kipras salu, un 12. un 13. gadsimta arābu botāniķi Ibn al-Awwam un Ibn al-Baitar apgalvoja, ka tā izcelsme ir Kipra. Šī asociācija turpinājās Rietumeiropā, kur ziedkāpostus dažkārt sauca par Kipras kāpostu sēklām, un Rietumeiropā notika plaša Kipras puķkāpostu sēklu tirdzniecība salas franču Lusignan valdīšanas laikā līdz pat 16. gadsimtam.

Fransuā Pjērs La Varēns nodarbināja čouxfleurs Le cuisinier françois. Tie tika ievesti Francijā no Dženovas 16. gadsimtā un ir redzami Olivjē de Serē lauksaimniecības teātrī (1600), kā cauli-fiori “, kā to sauc itāļi, kas joprojām ir diezgan reti sastopami Francijā; tiem ir godpilna vieta dārzā to delikateses dēļ”, taču uz lielajiem galdiem tie parasti parādījās tikai Luija XIV laikā. Indijā to ieveda briti 1822. gadā.

Lai labi garšo cepti ziedkāposti!

Šis raksts Cepti ziedkāposti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kā vēl pagatavot lasi, skaties ŠEIT 

Vai zināji?

• Pēc daudzu gadu pavadīšanas jūrā laši veic lielus attālumus mājup, lai atgrieztos upē, kurā tie ir dzimuši nārstot.
• Lašiem ir ļoti spēcīga oža. Atlantijas lasis spēj saost vienu smaržas pilienu platībā, kas līdzvērtīga desmit olimpisko izmēru baseiniem.
• Laši savas dzīves laikā var būt trīs dažādās krāsās. Nelielie sarkanie laši ir gaišas krāsas un raibi, un pieaugušā vecumā okeānā tie ir sudrabaini zili. Kad pienāk nārsta laiks, pieaugušo īpatņu ķermeņi kļūst spilgti sarkani, bet galvas – zaļas.
• Laši tiek uzskatīti par vieni no galvenajām ūdens iemītnieku sugām. Tas nozīmē, ka tām ir nesamērīgi liela ietekme uz ekosistēmu salīdzinājumā ar to skaitu. Ja izzustu kāda no galvenajām sugām, to ekosistēmas būtiski mainītos. Pūstoši lašu līķi pārnes vērtīgas barības vielas no okeāna uz sauszemi. Zinātnieki ir izsekojuši barības vielas no lašu ķermeņiem un atraduši tās sūnās, garšaugos, krūmos, kokos, kukaiņos, dziedātājputnos, lāčos un vilkos.
• Laši ir nosaukti pēc to “lēciena”. Daudzi uzskata, ka vārds “lasis” cēlies no latīņu vārda salmo vai salire, kas nozīmē “lēkt”. Ja kādreiz esat redzējuši lašus, kas, dodoties augšup pa upi nārstot, cīnās ar krācēm un spēcīgām straumēm, tad jūs zināt, ka to nosaukums ir atbilstošs.

Lai labi garšo lasis ar sezama sēklām un Ķīnas kāpostu!

Šis raksts Lasis ar sezama sēklām un Ķīnas kāpostu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.