Citas ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais olu nūdeļu ramen!

Šis raksts Ātrais olu nūdeļu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ātri pagatavojamās receptes skaties ŠEIT

Vai zināji?

Kāda vārdnīca, skaidro, ka Ramen ir Japāņu gaļas vai zivju zupa, kas satur nūdeles (garas, plānas strēmelītes, kas gatavotas no miltiem, ūdens un olām) un dārzeņus.

Citur skaidrots, ka tas ir sākotnēji Ķīniešu ēdiens. Ramen ir japāņu nūdeļu ēdiens, kura saknes meklējamas ķīniešu nūdeļu ēdienos. Tas ir daļa no japāņu ķīniešu virtuves. Tas ietver ķīniešu stila sārmainas kviešu nūdeles, kas tiek pasniegtas dažādās buljona garšās. Izplatītākās garšas ir sojas mērce un miso, ar tipiskām piedevām, tostarp sagrieztu cūkgaļu. nori lapām, lakto fermentētus bambusa dzinumus un lociņus. Gandrīz katram Japānas reģionam ir sava ramen variācija. Piemēram, tonkotsu (cūkgaļas kaulu buljona) ramen Kjusju salās un miso ramen Hokaido salās.

Ramen jau daudzus gadus ir iecienīts ēdiens plašai sabiedrībai, taču nesen ir no jauna izvērtēta ramen kā izsmalcināta zupas ēdiena interpretācija. Japānā ir daži slaveni ramen restorāni, kas iekļauti Michelin ceļvedī. Tam ir vairāki iespējamie iemesli, piemēram, “anime un manga ietekme”. “augstas kvalitātes klientu apkalpošana” un “dziļas un amatnieciskas kvalitātes gardēžu ēdiena tēls”.

…

Ramen restorāni uzskata, ka “vietējais ramen visā pasaulē” paplašināsies, ietekmējoties no apgabala, kurā tas ir radīts, saplūstot ar vietējo klimatu un pārtikas kultūru. Ātri pagatavojamām nūdelēm jau ir izstrādāti un plaši atzīti produkti, kas ietver vietējās garšas. Un ir izdomāti jauni ramen ēšanas veidi, kas raksturīgi tikai vietējam reģionam. Piemēram, “ramen burgers”, “ramen pica” (Myojo USA recepti var atrast šeit) un “birria ramen”. Balstoties uz šo tendenci ir tikai laika jautājums, kad visā pasaulē parādīsies vietējais ramen, kas japāņiem ir neatņemama ēdiena pasaule.

Var teikt, ka ramen ir japāņu ēdiens, ko ietekmējuši ķīniešu nūdeļu ēdieni. Tomēr, pateicoties augstajai garšas pielāgošanas brīvībai, ramen tiek uzskatīts par ēdienu, kas absorbē visu Japānas un visas pasaules kultūru garšas. Ramen attīstās katru dienu. Tā definīcija vairs nav ierobežota tikai ar japāņu ēdiena kategoriju. Ir aizraujoši domāt, ka tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas mīl un novērtē ramen, turpinās parādīties jauni ēdienu stili.

Lai labi garšo ātrais pusdienu ramen!

Šis raksts Ātrais pusdienu ramen pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Īpaši, esmu iecienījusi salātus no jaunajiem kāpostiem, kad kāpostiņš ir dikti mīksts, sulīgs un svaigs. 

Citas receptes, ko pagatavot no kāposta, meklē ŠEIT.

Vai zināji?

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

• Pierādījumi liecina, ka dažādi kāposti ir kultivēti vairāk nekā 4000 gadu, padarot tos par seniem dārzeņiem. Briseles kāposti, kas pieder kāpostu saimei, ir daudz jaunāki, ar ierakstiem tikai pirms 500 gadiem.
• Kāposti tiek uzskatīti par Krievijas nacionālo pārtiku, lai gan tie nav pasaules līderi kāpostu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju.
• Pasaulē lielākais reģistrētais kāposts svēra vairāk nekā 62,49 kilogramus un tika audzēts Aļaskā 2012. gadā.
• No kāpostu lapām var izgatavot vienkāršu ķīmisko pulksteni. Kad kāpostu lapu iemērc citrona sulas un divu dažādu metālu šķīdumā, tā var radīt nelielu elektrisko strāvu. Šis eksperiments var būt jautrs veids, kā mācīt bērniem ķīmijas un elektrības pamatus.
• Senajā Ķīnā tika uzskatīts, ka kāposti ir zāles pret plikpaurību. Nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, taču kāposti ir labs vitamīnu un minerālvielu avots, kas ir svarīgi matu veselībai.
• Stimulē sarkano asinsšūnu veidošanos: kāposti nodrošina folātus, kas ir ļoti svarīgi sarkano asins šūnu ražošanai un nobriešanai.
• Palīdz mazināt paģiras: kāposti satur būtiskas uzturvielas, kas var palīdzēt organismam atgūties pēc alkohola lietošanas, potenciāli samazinot paģiru simptomus.
• Veicina virsnieru veselību: kāposti satur noteiktas uzturvielas, kas stimulē virsnieru darbību, kas ir ļoti svarīga stresa pārvarēšanai.
• Atvieglo galvassāpes:kāpostu lietošana tā pretiekaisuma īpašību dēļ var samazināt galvassāpju biežumu un intensitāti.

Lai labi garšo ātrie kāpostu salāti!

Šis raksts Ātrie kāpostu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums sabiezināts piens, ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr bijis biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”. 19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un 20. gadsimtā tos jau aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Droši vien ikviens ir dzirdējis teicienu, ka jāēd vairāk biezpiena, lai uzlabotu atmiņu. To visbiežāk kā komentāru izsaka, kad aizmirsies kaut ko izdarīt. Biezpiena gatavošanas prasmes mūsu zemē tiek attīstītas jau ļoti ilgu laiku, pat gadu tūkstošus – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. veidoti māla kāstuvju fragmenti.

Lai labi garšo pavasara biezpiens ar zaļumiem!

Šis raksts Pavasara biezpiens ar zaļumiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Mērce derēs visam, dipēšanai pie dārzeņiem vai kartupelīšiem frī. Pamatēdieniem, hot salātiem, dogiem un burgeriem. Jūras veltēm un zivīm, piemēram, garnelēm.

Citas mērču receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Pienācis laiks paķert savu iecienītāko kraukšķīgo, etiķa uzkodu, lai atzīmētu Nacionālo marinētu gurķu dienu, kas tiek atzīmēta katru gadu 14. novembrī.

Termins “pickle” (marinēts gurķis) nāk no holandiešu vārda pekel, kas nozīmē sāli vai sālījumu. 

Ēģiptes karaliene Kleopatra savu veselību un labo izskatu piedēvēja savai mīlestībai pret marinētiem gurķiem. Tika teikts, ka romiešu ģenerālis Jūlijs Cēzars barojis savus karaspēkus ar marinētiem gurķiem, ticot, ka tie padarīs tos stiprākus. 

Arheologi uzskata, ka senie mezopotāmieši bija pirmie, kas sāka marinēt 2400. g. p.m.ē., kad viņi konservēja gurķus skābā sālījumā.

Mēdz teikt, ka glāze marinētu gurķu sulas ir tradicionāls paģiru līdzeklis. Ideja ir tāda, ka sāļais sālījums liks jums dzert vairāk ūdens, kas organismam ir nepieciešams, kad tas ir dehidrēts. Tā ir ērta un lēta izvēle, ja nevarat pārņemt domu par cietu pārtiku – un gājiens līdz ledusskapim ir tik tālu.

Tas var izklausīties kā tāls prāts, taču aiz tā slēpjas zināma zinātne. Kodināšanas fermentācijas process rada gremošanas probiotikas, un lielais sāls daudzums palīdz aizstāt dehidratācijas rezultātā zaudētos elektrolītus.

ASV pārtikas un zāļu komisārs Frederiks Holkombs žurnālistiem sacīja, ka labākais veids, kā pārbaudīt, vai marinēti gurķi ir labi, ja tie atlec, kad tie nokrīt.

Lai labi garšo marinētu gurķu mērce!

Šis raksts Marinētu gurķu mērce pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas līdzīgas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Cukīni un kabacis ir viena un tā paša auga auglis. Cukīni nav īpaša ķirbjaugu suga, bet drīzāk dārzeņķirbja augļa noteikts attīstības brīdis. Par cukīni ir pieņemts uzskatīt kabaču augļus, kas ir līdz 450 g smagi, ar maigu, plānu mizu, neatkarīgi no to formas un krāsas. To sēklas ir aizmetušās, bet nav nogatavojušās.

Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju).

Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos.

Lai labi garšo cukīni plācenis!

Šis raksts Cukīni plācenis pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Tostermaizes ar surimi pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Paprikas Dipi mērcīte pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Šis raksts Vienkāršie olu salāti pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas olu receptes meklē ŠEIT. Salātu receptes TE.

Vai zināji?

Zirņi ir tauriņziežu dzimtas augs. Latvijā visbiežāk ēdam sējas zirņus. ajos ir daudz mikroelementu – kālija, magnija, kalcija, cinka, mangāna, vara un pat dzelzs. Iegūsim arī vitamīnus A, C un E, B grupas vitamīnus un ēteriskās eļļas.

Ar ko svaigi zirnīši atšķiras no sausajiem (šķeltajiem, pelēkajiem) zirņiem? Pirmie pēc sastāva tuvāki dārzeņiem, otri – pākšaugiem. Svaigajos ir vairāk vitamīnu, bet mazāk olbaltumvielu. Vitamīni nelielā daudzumā zūd, produktu žāvējot un ilgstoši uzglabājot. Toties, izvadot ārā no zirņa ūdeni, varam panākt lielāku olbaltumvielu koncentrāciju. Zaļie zirnīši nodrošinās ķermeni ar K un C vitamīniem, kā arī ar mangānu, fosforu un virkni citu mikroelementu. Tik daudz C vitamīna kā svaigajos zirnīšos nebūs nevienā citā zirņu formā vai produktā! Jāņem vērā, ka šis vitamīns zūd gatavošanas laikā, tāpēc vislabāk zaļos zirnīšus ēst svaigus. Vērtīgi zināt – cukurzirnīši pākstīs, ko nepieciešams izlobīt saviem spēkiem, ir izcils produkts bērniem: ne tikai no uzturvērtības viedokļa, bet arī tāpēc, ka attīsta sīko motoriku.

Vārīti sausie zirņi ir daudz sātīgāka maltīte par svaigajiem. Atcerēsimies senlatviešu ēdienu – zirņus ar žāvēto speķi! Tajā ir augsts olbaltumvielu un tauku saturs, kas izcili nodrošina ar enerģiju, veicot smagus darbus ziemā.

Pievienot E-vielas konservētajiem zirnīšiem nav nepieciešams. Konservēšanas process nodrošina, ka bundžā nenonāk ne gaiss, ne mikroorganismi, kas varētu to sabojāt. Kas ar uzturvielām? Olbaltumvielas paliek savās vietās. Par to liecina fakts, ka šķidrumu no konservētajiem zirnīšiem var izmantot kulinārijā kā olu baltuma aizstājēju. Šī ideja ir populāra vegāniskajā virtuvē, un pākšaugu šķidrums tajā meklējams zem nosaukuma akvafaba. Vai zūd vitamīni? C vitamīns diezgan ievērojamos daudzumos, bet citi ir noturīgāki. Konservētajos zirnīšos paliks vitamīns A un tā provitamīni karotenoīdi, mangāns, kalcijs un virkne citu labumu. Labi saglabājas arī šķiedrvielas.

Lai labi garšo olu salāti ar zirnīšiem!

Šis raksts Olu salāti ar zirnīšiem pirmo reizi parādījas Gatavo.com.