Mon Cheri atvērās salīdzinoši nesen, liekas 2023. gada augustā. Es par vietu uzzināju, tai ejot garām. Plašie logi, elegantais dizains un baltās krāsas bija tas, kas man piesaistīja uzreiz. Zināju, ka gribu tur aiziet, lai gan nebija nojausmas, kas tā par vietiņu.

Francijas šarms vietā Mon Cheri

Nedaudz vēlā pienāca arī mans apmeklējuma laiks. Dizains Mon Cheri ir lielisks, bet nedaudz atgādināja muzeju, bija bail kaut kam pieskarties. Liekas, šādu iespaidu radīja baltā krāsa. Šīs bailes ātri pārgāja. Biju kopā ar draudzeni un kādu brīdi bijām divas vien un man tas ļoti patika. Klusums, fonā skanēja lieliska mūzika un uz ekrāna gāja seriāls, kas ir visai aprunāts – “Emily in Paris” (Starpcitu, man ši seriāls ļoti patīk.)

Esmu apmeklējusi vairākas vīna degustācijas, bet vēl joprojām uzskatu, ka no vīniem un šampaniešiem neko nesaprotu. Prieks, ka bārmenis/viesmīlis bija tiešām ļoti zinošs un spēja ieteikt tiešu to ko vēlējāmies. Beigās izrādijās, ka tas ir Mon Cheri īpašnieks. 

Ko baudījām?

Ar draudzeni nobaudījām katra pa diviem dažādiem vīniem un vienu šampanieti. Cik atceros, bija baltais un rozā vīns. Ziniet, kad parasti prasi padomu viesmīļiem, ko labāk dzert, nu godīgi sakot 99% ir pilnīgi garām. Pastāstot sīki mūsu garšu kārpiņas un vēlmes, piemeklēja ideālus dzērienus, un jā, nebaidīšos no vārda ideālus. Pat tagad rakstot, atceros garšu, diemžēl to nevar uzlikt uz papīra, lai saprastu par ko es te runāju. 

Pasūtīju arī nelielu uzkodu plati – siers, lielās, pildītās olīvas, gaļiņa un krekerīši, nekas īpašs, bet gardi. Kopā par visu, visu samaksājām 72EUR. Jā, dārgi, taču, ja domājat doties uz šo vietu, tad rēķinaties, ka dzērienkartē ir īpaši izvēlēti vīni un īstie šampanieši, kur viena glāze maksā padārgi. Komplimentā katra saņēmām saldo zemenīti šokolādē. Tas bija tiešām patīkams, gards un negaidīts žests.

Mon Cheri ir savā ziņā jauka, it kā vienkārša vietiņa, taču ar elegenci baudīt kvalitatīvus dzērienus. Ejot uz turieni, Tev vienkārši gribas uzvilkt augstpapēžu kurpes, kleitiņu, pasaukt draudzeni un pie vīna glāzes paklačoties. Man tā bija. Francijas šarms vietā Mon Cheri!

Īpašnieks pastāstīja par bāra dizainu, ka, piemēram, sienas elementi ir speciāli izgatavoti, klavieres ir īpaša brenda utt. Nu pie katra sīkuma tur bija piestrādāts un vēl strādā, jo vien bija atvēries pāris nedēļas.

Papēti Mon Cheri profilu Instagramā un būs lielāka saprašana. Bārs piedāvā īpašus vakarus ar mūziku, ēdienu un dzērieniem. Es noteikti iesaku šo vietu! Nekur tālu nav jābrauc, lai nokļūtu elegantā Francijas bārā, tik jāaiziet uz Brīvības ielu 68, Rīga. Rezervē galdiņu un baudi dzīvi!

Kur vēl baudīt dzīvi, gardu kafiju un ēdienus, skaties ŠEIT.

Šis raksts Francijas šarms vietā Mon Cheri pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Nav noslēpums, ka uz Elizabetes ielas ir daudz restorāni un kafejnīcas, tik jāatrod sev piemērotākā. Arī Noble Wine atrodas uz tās, Elizabetes iela 33, Rīga.

Garām Noblw Wine nav iespējams paiet, tā krāšņais, spilgtais, rozā skatlogs ir iespaidīgs. Tāpat kā vīna klāsts tajā.
Ļoti omolīga vietiņa, kur malkot vīnu un aī paēst. Un vērot skaisto Jūgendstila Rīgu.

“Vīns cilvēka sirdi pilda ar prieku, bet prieks ir visu tikumu ciltstēvs,” gudri izteicies Johans Volfgangs fon Gēte, un kas gan mēs esam, lai apstrīdētu ģēniju?! Būsim tikumīgi – meklēsim patiesību vīnā!

Patiesības meklējumos ielūkojieties Noble Wine, iepazīsti Latvijā lielāko vīnu kolekciju no ģimenes ražotājiem Eiropā. Šie ir vīni ar unikālu raksturu, kas radīti reģionos ar senām tradīcijām, labākajiem teruāriem un ierobežotiem ražošanas apjomiem.

Noble Wine piedāvā vīnus jebkurai gaumei, tai skaitā – leģendārus un ekskluzīvus. Kā arī var  iepazīties ar stipro dzērienu plašās kolekcijas izpēti. 

Pats Noble Wine uzsver, ka ir Jābauda. Baudiet mani mīļie dzīvi!

Gozējos veikala skatlogā iekš Noble Wine

Aaa, galīgi piemirsu pastāstīt par savu pieredzi. Ar draudzeni pasūtījām pudeli rozā vīna un uzkodā trifeļu čipšus. Bārmenis par mums rūpējās un pildīja izdzertās glāzes. Kā arī uz galda bija pieejams ūdens, kas arī tika pildīts mūsu glāzēs. Kopā samaksājām 37,00EUR, padārgi, bet bija tā vērts. Vīns bija viegls, atspirdzinošs, tāds kāds mums patīk. 

Kāpēc tāds raksta virsraksts “Gozējos veikala skatlogā iekš Noble Wine” – jo mēs sēdējām pie galdiņa, kas bija pie skatloga, kas radīja iespaidu, ka esam daļa no vīna veikala kā dzīvā reklāma. Tā bija interesanta sajūta. Un, nē, man netraucēja garāmgājēji, kas skatījās uz mums. Saņēmām daudz smaidus un uz beigām jau sāku cilvēkiem māt, kas padarīja gan manu, gan viņu dienu, es tā domāju, priecīgāku.

Ņēmām vērā Noble Wine ieteikumu un BAUDĪJĀM 10. augusta dienu!
Priekā!

*ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.

Kur vēl baudīt gardu vīnu, lasi ŠEIT

Šis raksts Gozējos veikala skatlogā iekš Noble Wine pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Mani ikdienas ceļi ved pa brīvības ielas sākumu, kur atrodas arī viens jauks vīna veikaliņš “Via Vino vinotēka” ar tikpat jauku pārdevēju. Veikala adrese ir Brīvības iela 161–1B, Rīga.

Pērkot šeit vīnu, man pārdevējs sāka stāstīt par vīna degustācijām, kas maksā vien nieka 10EUR. Un man nebija ilgi jādomā, pieteicos vīna degustācijai. Jāsaka arī godīgi, pieteicos savai pirmajai vīna degustācijai savā mūžā un nenieka nenožēloju.

Via Vino vīna degustācijas

Šobrīd liekas, ka esmu bijusi kādās 5 vīna degustācijās. Vīna veikaliņš ir mazs, tāpēc ir ierobežots cilvēku skaits un jāpiesakās ir laicīgi. Man parasti atnāk informācija uz e-pastu.

Vīnu degustāciju vada tās īpašnieks, kas pats ir latviešu Vācietis. Laikam viena no labākajām lietām degustācijās ir tieši viņš, kas ar savu īpatnējo akcentu uzlabo vakaru. Parasti degustējam 6-7 vīnus, kas ir gan baltvīni, gan sarkanvīni, pa reizei ar kāds prosecco. Vienu reizi baudījām pat ļoti senus un dārgus vīnus. Katra vīna degustācija ir īpaši izstrādāta un vīni ir izmeklēti.

Tā kā vietiņa ir maza, tad cilvēki tajā ātri sadraudzējas, un nākamais vīna degustācijas apmeklējums ir tīrā bauda. 

Jāpiemin, ja apmeklē vīna degustāciju, tad pēc tās veikalā vari iegādāties vīnus ar 15% atlaidi. 

Šī vietiņa arī organizēja vīna vakariņas restorānā “Neiburgs”. Maksa par visu kopā bija 55EUR. 

Visi vakariņu trīs ēdieni bija no sparģeļiem – sparģeļu biezzupa, baltās sparģeles ar jaunajiem kartupeļiem un sparģeļu deserts. Un katram ēdienam bija piemeklēti atbilstoši vīni, kopā tie bija, ja nemaldos, 7. Teikšu vienu, īsts sapnis un bauda vēderam.

Iepazinos ar jauku pārīti, kas visa vakara garumā bija mana kompānija. Ēdiens debešķīgs, tāpat kā vīns. Nu arī jau pēc trešās vīna glāzes, viss likās superīgs, un sarunas visiem raisījās viegli un nepiespiesti.

Kur vēl var baudīt gardu vīnu un pieteikties degustācijām, lasi ŠEIT

Šis raksts Via Vino vīna degustācijas pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Kam Tu dod priekšroku? Kāds ir tavs iecienītākais vīns –  sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns utt.?
Šajā rakstā apskatīsim vīna vēsturi, kā to ražo un kādas vīna darītavas ir Latvijā.

Pieņemiet to, ko dzīve jums piedāvā, un mēģiniet dzert no katras tases. Visi vīni ir jānogaršo; dažus vajadzētu tikai malkot, bet kopā ar citiem izdzert visu pudeli.

P. Coelho

Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām, kas tas ir?

Vīns ir alkoholisks dzēriens, kas izgatavots no fermentētām vīnogām. Ir arī augļu vīni vai lauku vīni, kas tiek gatavoti no fermentētiem augļiem. Tomēr īstais un tradicionālais vīns tiek gatavots no vīna vīnogām.

Kādas ir atšķirības starp vīnogām, kuras mēs ēdam, un vīna vīnogām?

Vīnogas, kuras ēdam, atšķirās ar šķirnēm no vīna vīnogām. Lielākā daļa vīna vīnogas ir no Vitis Vinifera sugas, savukārt ēdamās vīnogas ir izgatavotas no Vitis Lambrusca vai citām sugām.

Ēdamām jeb galda vīnogām ir augsta ražība, tās ir lielas, plānas mizas,  maz cukura un skābuma līmenis, kā arī kopumā mazāk garšas. 

Vīna vīnogas dod mazāk vīnogulājus. Tās ir mazākas nekā galda vīnogas, biezāka miza, vairāk cukura un skābuma, kā arī kopumā vairāk garšas. Tās piešķir vīnam struktūru un garšu.

Ir tūkstošiem attīstīto vīnogu šķirņu. Viena no otras atšķiras ar tādām īpašībām kā ogu krāsa, izmērs un forma; sulas sastāvs (ieskaitot garšu); nogatavošanās laiks; un izturība pret slimībām. Tās audzē ļoti dažādos klimatiskajos apstākļos, un vīnu ražošanā tiek izmantoti dažādi procesi. Visas šīs iespējamās variācijas veicina plašo pieejamo vīnu daudzveidību.

Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām vēsture

2500. gadu pirms mūsu ēras ir datēti ēģiptiešu ieraksti, kas attiecas uz vīnogu izmantošanu vīna ražošanā, un daudzas Bībeles atsauces norāda uz vīnu, nozares agrīnu izcelsmi un nozīmi Tuvajos Austrumos. 

Grieķi aktīvi veica vīnu tirdzniecību un savās kolonijās stādīja vīnogas no Melnās jūras līdz Spānijai. Romieši vīnogas audzēja Reinas un Mozeles ielejās (kas kļuva par Vācijas un Elzasas lielajiem vīna reģioniem), Donavā (Rumānijā, Serbijā, Horvātijā, Ungārijā un Austrijā) un Ronā, Zonā, Garonnā, Luāra un Marna (kas nosaka lielos Francijas reģionus attiecīgi Ronu, Burgundiju, Bordo, Luāru un Šampanieti). Vīna loma kristīgajā masā palīdzēja saglabāt nozari pēc Romas impērijas krišanas, un klosteru ordeņi saglabāja un attīstīja daudzus augsti novērtētos vīna ražošanas apgabalus Eiropā.

Līdz ar Eiropas imigrācijas plūdiem 19. un 20. gadsimta sākumā tika attīstītas modernas rūpniecības nozares, kuru pamatā bija importētās V. vinifera vīnogas. Galvenie Dienvidamerikas vīnkopības reģioni tika izveidoti Andu kalnu pakājē. Kalifornijā vīnkopības centrs no dienvidu misijām pārcēlās uz Centrālo ieleju un ziemeļu apgabaliem Sonomu, Napu un Mendocino.

Britu kolonisti 19. gadsimta sākumā Austrālijā un Jaunzēlandē iestādīja Eiropas vīnogulājus, un holandiešu kolonisti vīnogas no Reinas reģiona uz Dienvidāfriku aizveda jau 1654. gadā.

Laika posmā no 1870. līdz 1900. gadam, vīnogām bija utu un filokseru uzbrukumi, vairākos reģionos kā Amerikā, Eiropā, kā arī Austrālijas un Kalifornijas daļās, kas iznīcināja lielāko daļu vīnogu dārzu audzētavas. Pēc vīna dārzu atkopšanās Eiropas valdības aizsargāja lielo reģionu reputāciju, pieņemot likumus, kas reģionālos nosaukumus un kvalitātes klasifikāciju piešķīra tikai tiem vīniem, kas ražoti konkrētos reģionos saskaņā ar stingri reglamentētām procedūrām. Mūsdienās jaunākas vīna ražotājvalstis ir pieņēmušas līdzīgus noteikumus.

Vīna sugas un šķirnes

Vitis Vinifera, kura izcelsme, iespējams, ir Kaukāza kalnos, ir galvenā vīna ražošanas šķirne un lielākā daļa pasaules vīna joprojām tiek ražota no šīs sugas šķirnēm. To dabiskais cukura saturs, kas nodrošina fermentācijai nepieciešamo materiālu, ir pietiekams, lai ražotu vīnu ar spirta saturu 10% vai vairāk; vīni, kas satur mazāk alkohola, ir nestabili, jo ir jutīgi pret baktēriju bojāšanos. V. Vinifera šķirņu nogatavojušos vīnogu mērens skābums ir labvēlīgs arī vīna ražošanai; augļu skābums ir mazāks par 1 % un pH no 3,1 līdz 3,7 (viegli skāba). 

Vēl viens faktors, kas vīndarus piesaista šai šķirnei Vitis Vinifera, ir tās sastāvs. Ogu pigmenta raksts svārstās no gaiši zaļgani dzeltenas līdz sarkanai, rozā, sarkanai, sarkanīgi violetai vai zili melnai; sula parasti ir bezkrāsaina, lai gan dažām šķirnēm ir no rozā līdz sarkanai krāsai, un garša svārstās no diezgan neitrālas līdz stipri aromātiskai. 

V. Labrusca un V. Rotundifolia sugas reti satur pietiekami daudz dabīgā cukura, lai ražotu vīnu ar spirta saturu 10 % vai vairāk, un parasti ir nepieciešams papildu cukurs. To skābums brieduma laikā bieži ir pārmērīgs, ar zemu pH līmeni. Šo sugu šķirnēm parasti ir raksturīgas garšas. Daži patērētāji uzskata, ka V. Labrusca garšas metilantranilāta un citu savienojumu dēļ ir pārāk izteiktas.

Vīna audzēšana

Vīnogas, kaut arī dažādas mērenās zonas, var audzēt semitropiskos apstākļos. Tās nav pielāgoti mērenās zonas vēsākajām zonām, kur augšanas laiks var būt par īsu, lai augļi varētu sasniegt briedumu, vai kur ziemas temperatūrā ir zemāka par –7°C, var nogalināt vīnogulāju vai tās auglīgos pumpuri. V. Vinifera ir vairāk pakļauta ziemas apstākļu bojājumiem nekā V. Labrusca.

Klimats spēcīgi ietekmē nobriedušu vīnogu sastāvu. Galvenais dažādu apgabalu vīnogu atšķirību cēlonis ir siltums, ko augšanas laikā saņem vīnogulāji. Citi svarīgi faktori: nakts un dienas temperatūra, saules stundas un augsnes temperatūras atšķirības.

Vīnogas augšanas sākums ir pavasarī, kad vidējā dienas temperatūra ir aptuveni 10°C. Lai sasniegtu briedumu, augšanas sezonā tiem nepieciešams noteikt siltuma daudzumu virs 10°C. Šo siltuma veidu sauc par siltuma summēšanu, to aprēķina, summējot vidējās dienas temperatūras grādus virs 10°C katrai augšanas sezonas dienai. Veiksmīgai izaugsmei nepieciešama aptuveni 1800°C siltuma summēšana. Ja siltuma summēšana ir mazāka, vīnogas nenogatavosies. Šis bieži notiek ASV austrumos, Šveicē un citos vēsos reģionos, to var mainītt, sasmalcinātām vīnogām pievienojot cukuru. Ja siltuma summēšana ir daudz lielāka nekā nepieciešama, piemēram, Alžīrijā un Kalifornijas daļā, vīnogas nobriest iepriekš un ar mazāku skābumu un krāsu nekā tās, kas ražotas vēsākos apstākļos.

Sezonas apstākļi arī var būt kritiski, it īpaši reģionos ar zemu karstuma summēšanu, kā tas Francijas un Vācijas daļās. Kad augšanas sezona šādos apgabalos ir siltāka nekā parasti, saražotie augļi ir nogatavojušies un labāk sabalansēti nekā parasti vēsos gadalaikos. Siltos reģionos saldākiem deserta vīniem var noderēt nedaudz zems karstuma daudzums, kas nozīmē, ka zaudē mitrumu un piešķir labāku krāsu un skābumu nekā tad, ja augšanas sezona ir pārmērīgi silta.

Tas nozīmē, lai būtu ideālās vīnogas, ir nepieciešama ideālā temperatūra, tāpēc citi vīni ir ļoti un ilgi loloti. 

Vīna reģioni un šķirnes

Gandrīz visus vīnus marķē pēc ražošanas reģiona, augļu gatavības, vīnogu šķirnes vai vīna veida un ražošanas gada, un tos var vēl atšķirt pēc krāsas, salduma un šķirnes aromāta. Īpašas īpašības tradicionāli ir saistītas ar noteiktiem vīniem, un daudzos gadījumos šīs tradīcijas garantē likums.

Noteikti visiem ir zināms, kāds no šo valstu vai reģionu vīniem, kas ražo vīnus, un noteikti arī ir malkots –  Francijas, Itālijas, Vācijas, Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas un Dienvidāfrikas vīni un vīnkopības likumi. Daudzas citas valstis ražo milzīgu daudzumu galda vīnu. Eiropā ir, piemēram, Spānija, Portugāle, Šveice, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija un Gruzija. Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir Alžīrija, Tunisija un Izraēla. Dienvidamerikā ir Brazīlija, Peru, Čīle un Argentīna. Āzijā lielākais ražotājs ir Japāna.

Interesanti fakti par vīnu

• Sarkanie vīni ir labi attiecināmi uz pozitīviem ieguvumiem veselībai. Tas samazina insulta iespējamību. 
• Vīriešiem un sievietēm, kas lieto mēreni alkoholiskos dzērienus, tas samazina par 30% iespēju saslimt ar 2. tipa cukura diabētu.
• Ticiet vai nē, bet ir daži cilvēki, kuriem ir bailes no vīna. To sauc par “oenofobiju”.
• Vīna glāzes jāuztur pie kāta, lai roka nepaaugstinātu vīna temperatūru. 
• Vīna degustācijās,iedzer malku vīna un turi to mutē pāris sekundes, pēc tam vai nu norijiet, vai izspļaujiet. Tas ir pieņemams veids, kā uzzināt, vai tas ir labs vīns. Labam vīnam būs ilga pēcgarša.
• Pudeles, uz kuru etiķetes ir dzīvnieki, sauc par “Critter Wine”.
• Sievietes ir vairāk tendētas uz vīna iedarbību nekā vīrieši. Daļēji tas ir tāpēc, ka viņiem kuņģa apvalkā ir mazāk enzīmu, kas nepieciešami, lai vienkārši sadalītu alkoholu.
• Lai iegūtu tādu pašu daudzumu antioksidantu, kā vīnā, vajadzēs izdzert 20 glāzes ābolu sulas vai septiņas glāzes apelsīnu sulas.
• Parasti sarkanais vīns tiek pasniegts kopā ar sarkano gaļu. Baltvīnu pasniedz ar vistu un zivīm. Ja vēlies apvienot vīnu ar desertu, malko saldo vīnu.
• Teiciens “Priekāi” nāk no senās Grieķijas. Vakariņu saimnieks malkoja pirmo malku, lai pārliecinātu savus viesus, ka vīns nav saindēts.
• Pasaulē vecākā vīna pudele tika atrasta netālu no Speyer pilsētas, Vācijā. Tas datēts pirms 325. gada p.m.ē. un ir izstādīts pilsētas vēsturiskajā muzejā.
• Ja vīrs agrīnā romiešu laikā pieķēra savu sievu dzeram vīnu, viņam bija tiesības viņu nogalināt. Sievietēm bija aizliegts dzert vīnu.
• Hipokrāts (ap 460. gadu – ap 370. gadu pirms mūsu ēras), kas pazīstams arī kā ‘zāļu tēvs’, daudzos savos pierakstītajos līdzekļos lietoja vīnu. Viņš to izmantoja zemākas temperatūras gadījumā un kā vispārēju antiseptisku līdzekli. Tas bija līdzeklis, ko viņš bieži lietoja slimojošajiem pacientiem.

Vīni Latvijā

Mazās un lielās ģimenes darītavās top vīns no pašmāju augļiem un ogām – āboliem, aronijām, upenēm, rabarberiem, cidonijām, avenēm, pīlādžiem… Atradīsi arī Latvijā audzētu vīnogu vīnu.

• “Abavas” vīna darītavas saimnieki vasarā “Abavas” Vīnotavā ciemiņiem izrāda vīnogu dārzu, stāsta par vīna darināšanu un cienā ar sezonas vīniem un stiprajiem dzērieniem.
• Vīna degustācija iespējama nelielā ražotnē “Durbes veltes”, kur piedāvājumā ir arī eksotisks dzēriens – pieneņu ziedu vīns.
• Līgatnes vīna darītava aicina baudīt augļu un ogu mājas vīnus omulīgā un romantiskā atmosfērā smilšakmens alā – Lustūža klints pagrabā.
• Vīna darītavas “Zilver” saimnieks piedāvā aplūkot mājīgo darītavu, baudīt vīnus un arī ko “štengrāku” – ābolu vīna destilātu. Varbūt veiksies nogaršot ko īpašu – lāceņu, ceriņu un pieneņu vīnu, kas top mazā apjomā.
• Libertu bērzu sulas un vīna pagrabā saimnieks pastāstīs, parādīs un ļaus degustēt visu, kas gatavots no bērzu sulām, arī vīnu un ko stiprāku.
• Vīna darītavā “Drubazas” Sabilē nogaršo Sabiles vīnogu vīnus. Sabiles Vīna kalns savulaik bija ierakstīts Ginesa Rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Tagad gan šis gods ticis norvēģiem.
• Smiltenes sidra darītavā “Abuls”nogaršo rokām darinātu Latvijas ābolu sidru un priežu mežu ogu vīnu.
• Rankas Vīns, vīns bez sulfītiem un bez konservantiem. Pilnīgi dabīgs produkts Latvijas meža ogām. 

Kur malkot gardu vīnus Latvijā, lasi rakstos Gozējos veikala skatlogā iekš Noble Wine un Via Vino vīna degustācijas.

Šis raksts Vīns ir izgatavots no fermentētām vīnogām pirmo reizi parādījas Gatavo.com.