Citas zupas receptes meklē ŠEIT un ko pagatavot vēl no bietēm skaties TE.

Vai zināji?

Bietei, sārtajam dārzenim ir ne vien plašs pielietojums, bet arī augsta uzturvērtība – tās satur teju visas cilvēka organismam nepieciešamās un arī tikai bietēm raksturīgas uzturvielas. Sertificēta uztura speciāliste Inga Elksne bietes vērtē kā ļoti vērtīgu uztura produktu, taču labumu var iegūt, ēdot tās tvaicētā vai vārītā veidā, nevis pārklātas ar majonēzes vai krējuma kārtu.

Pirmkārt bietes, salīdzinot ar citiem dārzeņiem, satur maz kaloriju. Tāpēc tās īpaši ieteicamas cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru. Bietes ēdot ar majonēzi vai krējumu, svaru, visticamāk, zaudēt neizdosies. Vislabāk sakņaugu ir vārīt vai tvaicēt, bet majonēzes vai krējuma vietā tam pievienot olīveļļu. Bietes būtu vēlams vai nu svaigā veidā pievienot lapu salātiem, pirms tam tās sagriežot vai sarīvējot smalkās strēmelītēs, vai cept cepeškrāsnī nelielā olīveļļas daudzumā, vai, atkarībā no sezonas, pagatavot boršču vai auksto zupu.

Otrkārt, šo sakņaugu var uzskatīt par labu šķiedrvielu avotu. Šķiedrvielas palīdz uzlabot gremošanas procesus un līdz ar to arī vēdera izeju. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu nepieciešams uzņemt 30–35 gramus šķiedrvielu, bet 100 grami biešu satur 2,3 gramus jeb gandrīz 7% no dienā ieteicamā daudzuma.

Bietēs ir daudz vitamīnu un minerālvielu. Ja bietes salīdzina ar citiem dārzeņiem, tad īpaši var uzsvērt tajās esošo folskābi, kāliju, magniju un dzelzi.

Lai labi garšo biešu zupa ar cūkgaļu!

Šis raksts Biešu zupa ar cūkgaļu pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Citas zupas receptes skaties ŠEIT.

Vai zināji?

Ķīnā, tika atklāts pirmais zupas bļodas eksemplārs, ka tas datēts ar 20 000. gadu p.m.ē. Senajā keramikā bija redzamas apdeguma pēdas, kas liecina, ka gatavoja siltu ēdienu.

Karstu akmeņu izmantošana ūdens vārīšanai bija zināma prakse neandertāliešiem ap šo laiku. Tiek uzskatīts, ka ūdens vārīšana notika pēc cepšanas un pirms cepšanas. Tika uzskatīts, ka neandertālieši vārīja kaulus, lai kausētu taukus, kas novērš saindēšanos ar olbaltumvielām. Rezultātā ūdenī tika izveidots dzerams buljons, ko viņi labprāt dzēra – tāpat kā mēs mūsdienās.

14. gadsimtā zupas pagatavošanas veids mainījās uz mūsdienu ēšanas paradumiem. To ietekmēja ģērbšanās stils. 14. gs. Eiropā bija iecienīts vilkt apģērbu ar stingrām, augstām apkaklēm. Tas apgrūtināja un padarīja nekārtīgu zupas ēšanu, paceļot bļodu pie lūpām. Tā radās zupas karote – viens no revolucionārākajiem izgudrojumiem zupas vēsturē.

Mūsdienās zupa kļūst arvien populārāka gan kā patstāvīgs ēdiens, gan kā daudzpusīga sastāvdaļa daudzās receptēs. Īpaši ziemas mēnešos zupa ir iecienīta, jo to ir ātri, vienkārši un garšīgi pagatavot, tāpēc tā ir iecienīta daudzu ģimeņu, pavāru un gardēžu vidū.

Lai labi garšo pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko! 

Šis raksts Pupiņu zupa ar cūkgaļu un visu ko pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Biešu zupa, man liekas, ir viens no lētākajiem ēdieniem, jo to vāra vairākām dienām. Dārgākais elements ir gaļa, bet kaula gabali viennozīmīgi ir lētāki kā šņiņķa gabali.

Interesanti fakti par bietēm:

1. Biešu selekcionāri sadalīja galda un lopbarības šķirnēs 16.-17.gadsimtā.
2. Viduslaikos valdīja uzskats, ka regulāra biešu lietošana samazina risku saslimt, ja iestājas mēris.
3. Slavenais Hipokrāts izmantoja bietes kā zāles noteiktu slimību ārstēšanai.
4. Senajos laikos Persieši bietes tika uzskatītas par nesaskaņu un strīdu simbolu.
5. Citviet bietes izmantoja kosmētikas nolūkos – vaigu sārtumam.
6. Cukura saturs cukurbietēs var būt pat 23%. Šo šķirni izaudzēja tikai 18. gadsimta vidū.
7. Biešu dzimtene ir Indija, no kurienes tirgotāji tās atveda uz senajiem Eiropas un tuvajiem Austrumumiem.
8. Pasaulē lielākā biete izaudzēta 2001. gadā, tās masa bija 23,4 kg.
9. Šobrīd tiek kultivētas aptuveni 70 biešu šķirnes.

Šis raksts Biešu zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Vai zināji?

Gazpacho vai Gaspacho, saukta arī par Andalūzijas gazpacho, ir aukstā zupa, kas pagatavota no neapstrādātiem, sablendētiem dārzeņiem. Tā radās Ibērijas pussalas dienvidu reģionos un izplatījās citās teritorijās. Gazpacho pēc tiek plaši lietots Spānijā un Portugālē, īpaši karstās vasarās, jo tas ir atsvaidzinošs.

Pastāv daudzas teorijas par gaspačo izcelsmi, tostarp viena, kas apgalvo, ka tā bija maizes, olīveļļas, ūdens, etiķa, zirņu un ķiploku zupa, kas Spānijā ieradās kopā ar romiešiem. Vārds “gaspačo” varētu būt cēlies no latīņu īpašības vārda caccabaceus, kas atvasināts no caccabus (“katls”). Senajā Romā šis vārds tika lietots, lai apzīmētu maizes veidu, kas bija ļoti līdzīgs gaspačo tortei. Nonākot Spānijā, tā kļuva par dienvidu virtuves sastāvdaļu, īpaši Kordovas, Seviļas vai Granadas Kastīlijas karaļvalstīs. Izmantojot vecu maizi, ķiplokus, olīveļļu, sāli un etiķi, līdzīgi kā ajoblanco. 19. gadsimtā sarkanais gaspačo tika radīts, sastāvdaļām pievienojot tomātus. Šī versija izplatījās starptautiski un joprojām ir plaši pazīstama.

Lai labi garšo 10 minūšu tomātu Gazpacho zupa!

Šis raksts 10 minūšu tomātu Gazpacho zupa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.

Ko vēl pagatavot no pupiņām, ieskaties ŠEIT.

Vai zināji?

• Daudz šķiedrvielu: pupiņas ir lielisks šķiedrvielu avots, kas uzlabo gremošanu, stimulē zarnu darbību, kā arī veicina labvēlīgo baktēriju veidošanos.
• Svara kontrole: augstais šķiedrvielu saturs pupiņās var palīdzēt kontrolēt apetīti un veicināt sāta sajūtu, tādējādi palīdzot kontrolēt svaru.
• Stabilizē cukura līmeni asinīs: pupiņās esošās šķiedras un kompleksie ogļhidrāti var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs.
• Sirds veselība: pupiņās ir maz piesātināto tauku un holesterīna, kas veicina sirds veselību un samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
• Samazināts insulta risks: regulāra pupiņu lietošana ir saistīta ar samazinātu insulta risku, jo tās pozitīvi ietekmē asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
• Antioksidanti: pupiņās ir antioksidanti, kas palīdz aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem.
• Vēža profilakse: pupiņās esošie antioksidanti un savienojumi var palīdzēt samazināt noteiktu vēža veidu, piemēram, kolorektālā un krūts vēža, risku.
• Kaulu veselība: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar minerālvielām, piemēram, kalciju, magniju un fosforu, kas veicina kaulu veselību.
• Olbaltumvielu avots: pupiņas ir labs augu izcelsmes olbaltumvielu avots, padarot tās sevišķi vērtīgas veģetāriešiem un vegāniem.
• Muskuļu veselība: olbaltumvielas pupiņās veicina arī muskuļu atjaunošanos, augšanu un vispārējo to veselību

…

• Samazināts zema blīvuma holesterīns: šķīstošās šķiedrvielas as pupiņās palīdz pazemināt zema blīvuma (sliktā) holesterīna līmeni, samazinot sirds slimību risku.
• Veselīgie tauki: pupiņas satur veselīgos taukus, kas veicina smadzeņu veselību un hormonu ražošanu.
• Enerģijas ražošana: pupiņās esošie ogļhidrāti nodrošina organismam pastāvīgu enerģijas avotu.
• Dzelzs avots: dažu veidu pupiņas ir sevišķi bagātas ar dzelzi, kas ir būtiski skābekļa transportēšanai un anēmijas profilaksei.
• Folāts: pupiņas satur folātu – B vitamīnu, kas ir svarīgs šūnu dalīšanai un veselīgai nervu sistēmai.
• K vitamīns: dažu veidu pupiņās ir daudz K vitamīna, kam ir izšķirīga nozīme asinsrecē un kaulu veselībā.
• Redzes veselība: pupiņas satur tādas barības vielas kā luteīns un zeaksantīns, kas veicina acu veselību un samazina makulas deģenerācijas risku.
• Kolagēna ražošana: C vitamīns, kas dažās pupiņās ir visai daudz, atbalsta kolagēna ražošanu veselīgai ādai, locītavām un audiem.
• Iekaisuma mazināšana: pupiņās esošajiem fitoelementiem piemīt pretiekaisuma īpašības, kas palīdz novērst hroniskas slimības.
• Veselīga grūtniecība: pupiņas nodrošina būtiskas uzturvielas, piemēram, folātus, dzelzi un olbaltumvielas, kas ir svarīgas veselīgai grūtniecībai.

Lai labi garšo ātrā pupiņu zupiņa!

Šis raksts Ātrā pupiņu zupiņa pirmo reizi parādījas Gatavo.com.